Dāvanas un nodokļi

Vai juridiskā persona drīkst dāvināt dāvanu kartes savam darbiniekam vai klientam? Kādi nodokļi jāmaksā, un vai ir varianti, kad nevajag maksāt nekādus nodokļus?

Atbilde

Jautājums vienlaikus skar divus likumus: «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (IIN likums) (jo dāvana ir fiziskās personas ienākums) un Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu (UIN likums) (jo dāvanas ir juridiskās personas izdevumi).

Saskaņā ar IIN likumu jebkuram fiziskās personas ienākumam tiek piemērots ienākuma nodoklis, ja vien IIN likumā konkrētam ienākumam nav noteikts atbrīvojums. Jautājumā minētajai situācijai ir paredzēts atbrīvojums: fiziskās personas gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta un ar nodokli netiek aplikta darba devēja dāvana, kas taksācijas gada laikā nepārsniedz 15 eiro (IIN likuma 9. panta 2. daļas 32.¹ punkts).

Tādējādi, iesniedzot VID paziņojumu par darbinieka gada laikā gūtajiem ienākumiem (ar kodu 1001), ir jānorāda darba samaksa kopā ar visu dāvanas summu, pēcāk minot dāvanas neapliekamo daļu — 15 eiro. Ja dāvanas summa pārsniedz šo ierobežojumu, darba samaksai kopā ar pārsnieguma summu (dāvanas saņemšanas mēnesī) tiks piemērots IIN un VSAOI (un tas ir redzams darba dēvēja ziņojumā par šo mēnesi). Pēcāk šī informācija tiks uzrādīta arī paziņojumā par fiziskajai personai (darbiniekam, dalībniekam) gada laikā izmaksātajām summām. 

Ja dāvana izsniegta klientam, iepriekšminēto normu diez vai drīkst piemērot, jo dāvinātājs, kas ir juridiskā persona, nav klienta darba devējs. Tādējādi dāvanai nav atbrīvojuma no IIN. Tā kā no iepriekš iegādātās mantiskās dāvanas vai dāvana kartes nav iespējams ieturēt nodokli, summa būtu jāpalielina par IIN tiesu. Ziņojot VID par šādu darījumu, paziņojumā jānorāda dāvanas palielinātā summa un ieturētais nodoklis (izmaksas kods 1014 — no juridiskās personas saņemtā dāvana). Savukārt papildus jāvērtē, vai šī dāvināšana var būt uzskatāma par saistītu ar saimniecisko darbību? Atsevišķi būtu jāskaidro UIN nepiemērošana, ja būtu pamats uzskatīt, ka šāds darījums tomēr ir saistīts ar saimniecisko darbību.

No UIN likuma skatpunkta dāvināšanas variantu vērtēšana ir mazliet sarežģītāka. Pirmkārt, tas ir saistīts ar juridiskās personas izdevumu attiecināšanu uz saistītajiem un nesaistītajiem ar saimniecisko darbību. Protams, ja izdevumi nav saistīti ar saimniecisko darbību, tad būtu jāmaksā UIN. 

Uzņēmumu vēlmei kaut ko «dāvināt» varētu būt dažādi iemesli, piemēram, reklāmas kampaņas vai reprezentācijas pasākumu ietvaros. Proti, lai pamatotu UIN nepiemērošanu, vispirms jāizvērtē (jāpierāda), vai šādi izdevumi ir saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību.

Pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita visus izdevumus, kas tieši nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, tai skaitā: nodokļa maksātāja izdevumus dalībnieku vai darbinieku atpūtai, izklaides pasākumiem un citus labumus dalībniekiem un darbiniekiem, ja šie labumi nav bijuši iekļauti fiziskās personas ar IIN apliekamajā ienākumā, izņemot gadījumu, kad IIN likumā šim ienākuma veidam ir noteikts atbrīvojums (UIN likuma 8. panta 2. daļas 1. punkts). Jo vairāk šāds vērtējums ir nepieciešams, ja dāvana izsniegta svešām personām, t. sk. klientiem un partneriem (arī garāmgājējiem). Bieži vien ir jāpiepūlas, lai atšķirtu reklāmu no reprezentācijas.

No tā izriet, ka dāvanas atbrīvošana no IIN attiecas tikai uz iepriekš minēto summu, bet pārsnieguma summai ir jāpiemēro gan IIN, gan VSAOI. Aprēķinātie nodokļi palielina uzņēmuma izdevumus par izmaksām, kuras tam jāsedz, lai darbiniekam būtu piešķirta dārga dāvana.

Savukārt UIN nav piemērojams dāvanas pārsnieguma summai, jo tai ir piemērots IIN (UIN likuma 4. panta 3. daļā noteikts, ja par izdevumu, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, ir samaksāts IIN, tad UIN par to pašu izdevumu nav jāmaksā).

Vienlaikus dāvanas daļai, kas atbrīvota no IIN, jāpiemēro UIN (norādot izdevumus attiecīgā mēneša UIN deklarācijas 6.¹ rindā, kur nodokļa 25% apmērā (20/0,8) no šīs summas) EDS aprēķins ir nodrošināts. 

Ja paša uzņēmuma dāvanu kartes ir izsniegtas reklāmas kampaņas ietvaros (arī garāmgājējiem), to var uzskatīt par izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību, jo reklāma piesaista klientus un popularizē uzņēmuma produkciju (pakalpojumus). Šādā gadījumā UIN nav jāmaksā. Turklāt nav jāmaksā arī IIN, jo kampaņas apmeklētājam (dalībniekam) nav pienākuma uzrādīt savus datus (būt identificētam).

Ja tiks izsniegtas dāvanu kartes, kas nepieder dāvinātājam, tas nekādā veidā neveicina uzņēmuma preču vai pakalpojumu pieaugumu un tādēļ nav iespējams ieraudzīt saistību ar saimniecisko darbību.

Analoģiski var spriest par reprezentācijas (un personāla ilgtspējas pasākumu) izdevumiem. Reprezentācijas izdevumi UIN likuma izpratnē ir nodokļa maksātāja izdevumi prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī.

Tos kopā var uzskatīt par saistītajiem ar saimniecisko darbību (kad nav pienākuma makstāt UIN), ja tie pārskata gadā nepārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi (UIN likuma 8. panta 2. daļas 7. punkts). Ar pārsnieguma summu uzņēmumam gan būtu jāpalielina apliekamais ienākums.

Par izdevumu klasifikāciju saistītajos un nesaistītajos ar saimniecisko darbību ieteicams lasīt UIN likuma 8. pantā.

Jums arī varētu interesēt:

• Budžeta iestāde: pamatlīdzekļa atjaunošanas un remonta izmaksas
• Darba samaksa: summētais darba laiks, svētku dienas, minimālā mēneša darba alga
• Notikumi pēc bilances datuma