Valdība 19.februārī izskatīja Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu par apgrieztās jeb reversās pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtības ieviešanas efektivitātes izvērtējumu un tās turpmāko piemērošanu.

Reversās PVN maksāšanas kārtības ieviešana Latvijā dažādās nozarēs ir bijusi lietderīga un sasniegusi mērķi samazināt PVN krāpšanas risku, kā arī kopumā ir uzlabojusi situāciju attiecīgajās nozarēs, secināts ziņojumā. Tomēr ne visās no šīm nozarēm būs iespējams piemērot reverso PVN kārtību arī turpmāk, jo to nepieļauj Eiropas Komisija (EK).

Reversās PVN maksāšanas kārtība Latvijā tikusi ieviesta noteiktām preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai: kokmateriālu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem; metāllūžņu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem; būvniecības pakalpojumiem un būvizstrādājumu piegādei; mobilo telefonu, planšetdatoru, klēpjdatoru un integrālo shēmu ierīču piegādei; graudaugu un tehnisko kultūru piegādei; neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādei; sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādei; metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem, kā arī spēļu konsoļu piegādēm.

Gandrīz par visām no šīm nozarēm reversā PVN ieviešana informatīvajā ziņojumā novērtēta kā "lietderīga un efektīva" un secināts, ka tā būtu "piemērojama arī turpmāk".

Tomēr divās nozarēs reversā PVN maksāšanas kārtību nāksies atcelt, jo to nepieļauj Eiropas Komisija. Šīs nozares ir būvizstrādājumu piegāde un sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektroniskās aparatūras piegāde. Abās nozarēs reverso PVN Latvijai nāksies atcelt ar 2020. gada 1. janvāri.

Minētais pārejas termiņš noteikts, jo konkrēto nozaru PVN maksātājiem ir nepieciešams laiks sagatavoties, lai pārorientētos uz vispārējās PVN maksāšanas kārtības piemērošanu, pielāgojot uzskaites sistēmas (lai varētu veikt pareizu uzskaiti un atbilstoši aizpildītu PVN deklarācijas), un lai varētu realizēt pasākumus krāpniecisko darbību un negatīvo seku mazināšanā.

Eiropas Komisijas argumentācija, neatļaujot Latvijai saglabāt reversā PVN piemērošanas kārtību abās minētajās nozarēs bijusi faktiski identiska - EK norādījusi, ka gan būvizstrādājumi, gan sadzīves elektroniskās iekārtas un elektriskā sadzīves aparatūra ir preces, kas var būt "paredzētas privātam patēriņam, tādējādi radot risku, ka krāpšana pārvietojas tālāk uz leju pa piegādes ķēdi, ko būtu vēl grūtāk kontrolēt. Pārnesot visu PVN saistību izpildes pienākumu uz pēdējo ķēdes posmu, risks tiktu palielināts. Turklāt pastāv arī risks, ka krāpšana varētu pārvietoties uz citām dalībvalstīm vai citām nozarēm."

Reversā PVN atcelšana abās nozarēs radīšot valsts budžetā "caurumu" (negūtos ieņēmumus) kopumā ap 35 miljonu eiro apmērā, prognozēts ziņojumā. Lai kompensētu negatīvo fiskālo ietekmi, būšot nepieciešams veikt papildu pasākumus cīņai ar negodprātīgiem nodokļu maksātājiem un PVN krāpšanu, izstrādājot jaunus priekšlikumus ēnu ekonomikas mazināšanai. Paredzēts veikt grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stātos spēkā 2019.gada 1.jūlijā un ar ko plānots kompensēt negatīvo fiskālo ietekmi, realizējot trīs svarīgākos ierosinājumus, proti:

• paredzēt VID plašākas tiesības reģistrētus PVN maksātājus izslēgt no VID PVN maksātāju reģistra,
• noteikt stingrākus kritērijus īpašajam PVN režīmam preču importa darījumos,
• veicināt reģistrēta PVN maksātāja pienākuma izpildi sniegt VID informāciju par darījumu norisi.

Tiesa gan, pavisam cīņa vēl nav beigusies - Finanšu ministrija par abām nozarēm plāno iesniegt EK jaunu pieprasījumu par atkāpes piešķiršanu no Direktīvas 2006/112/EK normām par apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības piemērošanu, ierobežojot būvizstrādājumu un sadzīves elektronisko iekārtu/elektriskās sadzīves aparatūras tvērumu, kam būtu piemērojama minētā kārtība.