Valdība plāno par pieciem miljoniem eiro no 2020. gada palielināt fiskālo telpu  ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu ieviešanai. Finanšu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.–2022.gadam” (turpmāk – informatīvais ziņojums), kas izskatīts 20. augusta Ministru kabineta (MK) sēdē un akceptēts MK 13. septembra sēdē.

Tajā kā vieni no fiskālās telpas palielinošiem pasākumiem minēti arī Ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumi, tostarp tiesību noteikšana Valsts ieņēmumu dienestam (VID) sniegt informāciju par riskantajiem darījuma partneriem.

VID, lai konstatētu, vai nodokļu maksātājam ir tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu, veic pārbaudes, lai pārliecinātos par deklarācijā norādīto darījumu patiesumu un gadījumā, ja tā rīcībā ir pierādījumi par to, ka darījums reāli nav noticis, nodokļu revīzijas (audita) ietvaros papildus aprēķina nodokļu maksājumus un uzliek soda naudu. Tādējādi likumdevējs VID ir devis tiesības, pamatojoties uz pierādījumiem, apšaubīt reģistrētā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja norādītos darījumus pat tad, ja ar darījuma partneri ir noslēgts līgums, darījuma partneris ir reģistrēts PVN maksātājs, PVN rēķini ir izsniegti darījuma partnerim un par darījumu ir samaksāti nodokļi.

Ja VID pamatoti apšauba, vai darījums faktiski ir noticis, reģistrētam PVN maksātājam, kurš izmanto tiesības atskaitīt priekšnodokli, ir jāpierāda Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto priekšnoteikumu esība, tajā skaitā tam jāspēj pierādīt, ka konkrētās preces vai pakalpojumi ir saņemti un izmantoti apliekamo darījumu nodrošināšanai.

 Uzņēmējus par negodīgiem darījumu partneriem brīdinās VID

Lai palīdzētu nodokļu maksātājiem izvairīties no negodprātīgiem darījumu partneriem un minimizētu risku tikt iesaistītiem krāpnieciskajos darījumos, kā arī lai veicinātu PVN krāpšanas apkarošanu un īstenotu daudzpusējās agrīnās brīdināšanas mehānismu, ir nepieciešams normatīvajā regulējumā nostiprināt VID tiesības sniegt informāciju nodokļu maksātājam par tā darījumu partneri, kurš saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju ir vērtējams kā riskants darījumu partneris.

Informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka nepieciešams grozījums likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. panta pirmajā daļā, nosakot, ka iepriekš minētajā situācijā VID ir tiesības informēt nodokļu maksātāju par faktiem, kas liecina par darījuma partnera (juridiskās personas) nodokļu riskiem.

Pilnveidos valdes locekļu atbildību

Tāpat informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka nepieciešams grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”, attiecinot  juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumu arī uz personu, kura faktiski ir rīkojusies juridiskās personas vārdā.

Jau patlaban VID ir tiesības uzsākt procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies.

Kopš VID ir dotas tiesības dažādos procesos personām piemērot to darbību ierobežojošus pasākumus (iekļaušana riska personu sarakstā, administratīvās atbildības piemērošana, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus), uzņēmēji, lai izvairītos no šādiem ierobežojumiem, izvēlas saimniecisko darbību organizēt tā, ka komersantam nav oficiālas valdes, bet patiesie valdes locekļi komersanta darbību vada ar pilnvaroto personu un prokūristu starpniecību.

Valdes locekļiem paredzēto atbildību var piemērot arī tām personām, kas formāli komercreģistrā nav ierakstīti kā valdes locekļi, bet faktiski īsteno valdes funkcijas – faktiskais (de facto) valdes loceklis. Tas varētu attiekties arī uz komercpilnvarnieku, prokūristu vai pat dalībnieku (akcionāru). Tādēļ normatīvajā regulējumā būtu jānostiprina ne tikai juridisko personu esošo un bijušo amatpersonu atbildība, bet arī faktisko amatpersonu, pārstāvju, dalībnieku u.c. personu atbildība par juridiskās personas nodokļu maksājumu veikšanu valsts un pašvaldību budžetā un neatkarīgi no tās maksātspējas.

Vienlaikus ir nepieciešams grozīt likumu “Par nodokļiem un nodevām”, nosakot, ka turpmāk viens no kritērijiem procesa uzsākšanai būs fakta konstatācija, ka juridiskā persona pēc lēmuma par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu pieņemšanas, paziņojuma par datu atbilstības pārbaudes laikā konstatētajām neatbilstībām starp nodokļu maksātāja iesniegto informāciju un nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju nosūtīšanas, tematiskās pārbaudes akta noformēšanas, ja tematiskās pārbaudes laikā konstatēti būtiski pārkāpumi, kas liecina par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā arī pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās, ir atsavinājusi sev piederošos aktīvus un valdes locekļa vai faktiskā vadītāja darbības vai bezdarbības rezultātā pilnā apmērā nav samaksāti juridiskās personas nokavētie nodokļu maksājumi. Tādējādi vairs nebūs nozīmes tam, kāds statuss ir personai, kurai ir atsavināti juridiskās personas aktīvi, pret juridiskās personas valdes locekli. Šajā gadījumā būtiski būs konstatēt faktu, ka juridiskās personas (jeb juridiskās personas izpildinstitūcijas (valdes) vai faktiskā vadītāja) veiktā darbība vai bezdarbība ir novedusi pie tā, ka nodokļu parāds nav segts.