FM: Krītošās naftas cenas strauji mazinājušas inflāciju Latvijā, cenu tendences solās būt labvēlīgas iedzīvotājiem
Finanšu ministrija informē, ka pasaulē krītošo naftas cenu ietekmē arī Latvijā strauji mazinājusies patēriņu cenu inflācija. Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes sniegto informāciju pērnā gada decembrī patēriņa cenas samazinājušās par 0,6% salīdzinājumā ar novembri. Tā rezultātā gada inflācija decembrī bija vien 0,2%, savukārt 2014.gadā kopumā patēriņa cenas augušas tikai par 0,6%. Tādējādi patēriņa cenu inflācija Latvijā saglabājas zemā līmenī jau kopš 2013.gada sākuma un straujas cenu izmaiņas nav gaidāmas arī turpmākajos mēnešos. Vērtējot inflācijas dinamiku pērn, jāatzīmē arī veiksmīgā eiro ieviešana, kā rezultātā nepiepildījās bažas par eiro ieviešanas negatīvo ietekmi uz inflāciju. Vienlaikus jāatzīmē, ka vidējie skaitļi neatspoguļo visu preču…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Finanšu ministrija informē, ka pasaulē krītošo naftas cenu ietekmē arī Latvijā strauji mazinājusies patēriņu cenu inflācija. Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes sniegto informāciju pērnā gada decembrī patēriņa cenas samazinājušās par 0,6% salīdzinājumā ar novembri. Tā rezultātā gada inflācija decembrī bija vien 0,2%, savukārt 2014.gadā kopumā patēriņa cenas augušas tikai par 0,6%.
Tādējādi patēriņa cenu inflācija Latvijā saglabājas zemā līmenī jau kopš 2013.gada sākuma un straujas cenu izmaiņas nav gaidāmas arī turpmākajos mēnešos. Vērtējot inflācijas dinamiku pērn, jāatzīmē arī veiksmīgā eiro ieviešana, kā rezultātā nepiepildījās bažas par eiro ieviešanas negatīvo ietekmi uz inflāciju.
Vienlaikus jāatzīmē, ka vidējie skaitļi neatspoguļo visu preču un pakalpojumu cenu izmaiņu tendences, un īpaši 2014.gada nogalē zemo inflāciju noteikuši ārējie faktori. Straujā pasaules naftas cenu samazinājuma ietekmē ievērojami kritušās degvielas cenas, kas pērnā gada decembrī bija par 12,3% zemākas nekā 2013.gada nogalē. Tāpat daļēji saistībā ar Krievijas noteiktajiem importa ierobežojumiem gada laikā par 0,8% mazinājušās arī pārtikas cenas, ko visbūtiskāk ietekmēja piena un to produktu cenu samazinājums par 3,5%.
Tomēr, ja ārējās cenās vērojams samazinājums, tad iekšējās cenās fiksēts mērens pieaugums, ko vislabāk raksturo pakalpojumu cenu izmaiņas. Salīdzinājumā ar 2013.gada decembri tās palielinājušās 3,3%, kas saistīts ar dažādu ēdināšanas, kultūras un mājokļu apsaimniekošanas cenu pieaugumu. Jāatzīmē, ka šāds mērens cenu pieaugums vērojams jau ilgāku laiku un tas ir atbilstošs pašreizējai Latvijas ekonomikas attīstībai, kā arī tendencēm darba tirgū, un liecina par līdzsvarotu ekonomikas attīstību.
Sagaidāms, ka 2015.gadā straujas patēriņu cenu izmaiņas nav gaidāmas un, ja nenotiks kādi neparedzami ārējie šoki, tad patēriņu cenu inflācija nepārsniegs 2% līmeni gadā. Būtiskākās patēriņu cenu izmaiņas šogad saistāmas ar elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, kā rezultātā, sākot ar janvāri gaidāms elektroenerģijas cenu pieaugums mājsaimniecībām, kas inflāciju palielinās par aptuveni 0,6 - 0,7 procentpunktiem.
Patēriņa grupu ietekme uz kopējo PCI pēdējos 12 mēnešos (% punkti)
Turpmākās cenu attīstības tendences būs iedzīvotājiem labvēlīgas. Šā gada janvārī salīdzinājumā ar pērnā gada decembri naftas cenas pasaules biržās eiro izteiksmē kritušās vēl par 15-20%, kā rezultātā turpina samazināties degvielas cenas. Papildus tam tuvākajos mēnešos arvien būtiskāk būs jūtama siltumenerģijas cenas samazinājums mājsaimniecībām, kuru apkure saistīta ar dabasgāzi, kas palielinās iedzīvotāju rīcībā esošos ienākumus. Ņemot vērā, ka dabasgāzes cenas Latvijā ir atkarīgas no iepriekšējo deviņu mēnešu naftas produktu cenām pasaulē, siltumenerģijas pakāpenisks cenu samazinājums varētu turpināties līdz šī gada vidum.
Jāatzīmē, ka zemas inflācijas tendences ir vērojamas ne tikai Latvijā. Krītošo naftas cenu ietekmē eirozonā decembrī bija vērojama pat deflācija un vidējais cenu līmenis salīdzinājumā ar 2013.gada decembri samazinājās par 0,2%. Lai gan šī deflācija saistīta ar ārējiem faktoriem, tomēr pastāv bažas, ka jau ilgstoši zemā inflācija eirozonā liecina par salīdzinoši vāju ekonomisko izaugsmi reģionā un ilgstoša deflācija var vēl vairāk mazināt ekonomikas attīstības tempus Eiropā, un ir viens no riskiem arī Latvijas ekonomikas attīstībai.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.