Skaidras naudas darījumiem jātiek uzskaitē iegrāmatotiem tā, lai tas sniegtu skaidru un patiesu priekšstatu par to, kas ar šiem naudas līdzekļiem uzņēmumā ir noticis, vai pareizi atspoguļoti ieņēmumi un vai pareizi aprēķināti nodokļi, norāda Ilvija Ozoliņa, sertificēta profesionālā grāmatvede.

Jaunie Ministru kabineta noteikumi Nr.625 “Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai” (stājas spēkā no 2021. gada 1. janvāra) nosaka, ka tajos ir runa par kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojumu dokumentiem (orderiem) un kases grāmatas kārtošanu. Pārējo attiecībā uz skaidrās naudas uzskaiti nosaka 14. pants jaunajā Grāmatvedības likumā – “Īpaši noteikumi par skaidrās naudas uzskaiti”. Tieši liekot kopā abus šos normatīvos aktus, var atrast atbildes uz to, kā veicama skaidrās naudas uzskaite, norāda I. Ozoliņa.

Kas mainīsies kases operāciju uzskaitē?

Jaunais Grāmatvedības likums no 1. janvāra ievieš vairākus precizējumus un izmaiņas kases operāciju uzskaitē. Likuma formulējumi ir skaidrāki un konkrētāki, nepārprotamāk definējot dažādus terminus. Piemēram, ja līdzšinējais likums paredz, ka “katrs saņemtais un izdarītais maksājums tiktu reģistrēts ik dienas”, tad jaunajā likumā noteikts, ka “uzņēmuma kasē saņemtās skaidras naudas iemaksas un skaidras naudas izmaksas no uzņēmuma kases reģistrē kases grāmatā.”

“Uzņēmuma kase nav elektroniskā kases aparāta kase. Uzņēmuma kase ir tā, kurā notiek uzņēmuma skaidrās naudas kustība, kas tiek atspoguļota kases grāmatā. Man patīk, ka jaunais Grāmatvedības likums mums to skaidri pasaka. Dažkārt grāmatvežiem bijis jāiesaka kopīgi ar uzņēmuma vadību izvērtēt, vai tiešām kase ir nepieciešama, jo, ja pārsvarā darījumi notiek bezskaidrā naudā, tad jāizvērtē, vai vispār nepieciešams kārtot uzņēmuma kases grāmatu. Jo mazāk fiziski parakstāmu dokumentu, jo vienkāršāka grāmatvedība. Otrkārt, savā praksē, pārņemot citu grāmatvežu darbu, esmu redzējusi, ka uzskaitē vienā kontā “dzīvo” visa uzņēmuma skaidrās naudas kustība – kontā 2610 ir gan kases aparāta naudas plūsma, gan viss pārējais. Tā nav labā prakse, un no tās vajadzētu izvairīties,” iesaka I. Ozoliņa.

Tāpat jaunais likums maina kārtību, cik bieži jāatjauno kases grāmatas informācija. Ja pašreiz noteikts, ka kases atlikums jānorāda “par katru dienu”, tad jaunais likums nosaka, ka “kases grāmatu kārto katru dienu, kurā ir bijuši kases ieņēmumi vai izdevumi, norādot skaidras naudas atlikumu dienas sākumā, kases ieņēmumu un kases izdevumu kopsummas un skaidras naudas atlikumu dienas beigās.”

“Tagad likumā skaidri noteikts, ka kases grāmata jākārto par tām dienām, kad bijuši kases ieņēmumi vai izdevumi, nevis par katru dienu. Man savulaik kā iesācējai grāmatvedībā radās jautājumi, kā pareizi rīkoties dienās, kad nav bijuši ieņēmumi un izdevumi,” saka eksperte.

Jaunajā likumā arī ievērojami palielināts skaidrās naudas darījumu slieksnis, kuru nepārsniedzot, drīkst kases grāmatu kārtot reizi nedēļā. Ja līdz šim tie bija “vidējie dienas ieņēmumi” 150 eiro apmērā, tad tagad noteikts “iepriekšējā kalendāra mēneša darbdienas vidējie kases ieņēmumi” 500 eiro apmērā. Par darbdienu šeit tiek uzskatīta jebkura kalendāra diena, kurā uzņēmums veic savu darbību.

I. Ozoliņas vadītā “Bilances Akadēmijas” e-semināra “Skaidras naudas darījumu veidi un to uzskaites kārtība” video ierakstu iespējams iegādāties e-veikalā šeit.