IZMAKSAS FIZISKAJĀM PERSONĀM

Pavasaris ikvienam grāmatvedim ir īpaši darbīgs laiks — jānoslēdz iepriekšējais pārskata gads, jāsteidz veikt gada pārskata sagatavošanas priekšdarbus, jāsagatavo gada pārskats un vienlaikus jāspēj paveikt arī ikdienas pienākumus. Pavasarī grāmatveži dzīvo "divās realitātēs" — jau it kā noslēgtajā periodā jeb pagātnē un esošajā periodā jeb tagadnē. Savukārt uzņēmumu īpašniekiem iepriekšējo periodu slēgšanas un gada pārskata sagatavošanas kontekstā rodas cits jautājums — vai uzņēmums ir strādājis ar peļņu un vai šo peļņu varēs sadalīt dividendēs? Ņemot vērā, ka peļņas sadalīšana dividendēs šobrīd ir īpaši aktuāls temats, turpinājumā autors apskatīs jautājumus, kas ir saistīti ar dividendēm, to uzskaiti un dividendēm piemērojamajiem nodokļiem. Vairākumam praktiķu šie aspekti jau ir labi zināmi, bet, ņemot vērā, ka ne vienmēr šie jautājumi ir aktuāli ikdienā, vienmēr ir vērts atsvaidzināt zināšanas par dividendēm. Šajā rakstā autors dividendes apskatīs no sabiedrību ar ierobežotu atbildību perspektīvas un ērtības labad turpinājumā tās apzīmēs ar terminu "sabiedrība". Dividendes — definīcija Kā zināms,...

No 2021. gada otrā pusgada spēkā ir Valsts sociālās apdrošināšanas likuma (VSA) norma, kas nosaka, ka par katru sociāli apdrošināto personu jābūt samaksātām sociālās apdrošināšanas iemaksām (VSAOI) vismaz no minimālās mēneša algas vienā vai vairākās darbavietās (kopsummā). Un, ja pavisam precīzi, tad no ieņēmumiem (dažiem no ienākuma vai apgrozījuma), kas 2021. un 2022. gadā sasniedz 500 eiro, ir jāmaksā "lielā" likme, bet, nesasniedzot šo summu, jāmaksā "mazā" likme (mazā likme jāmaksā arī no summas, kas pārsniedz 500 eiro). Ja iemaksu objekts nesasniedz 1500 eiro ceturksnī, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina minimālās VSAOI. Patlaban ir zināmi 2021. gada III ceturkšņa rezultāti, un tie ir paziņoti 21 538 darba devējiem kopsummā 6 864 691 eiro par 91 474 darba ņēmējiem un 1805 pašnodarbinātām personām par 97 324 eiro. Termiņš samaksai ir 2022. gada 23. marts, tātad ir iespējams noskaidrot iemaksu pamatotību un, iespējams, apstrīdēt to. Šajā rakstā veiksim analīzi, vai esam visu darījuši laikus...

Pastāvīgais (visam gadam noteiktais) neapliekamais minimums (6000 eiro gadā vai 500 eiro mēnesī) būs spēkā tikai 2023. gadā, tādēļ 2021. gada 7. decembra MK noteikumos Nr. 804, kas groza MK noteikumus Nr. 676 (par prognozējamā un faktiskā minimuma aprēķināšanu), iekļauti aprēķini gan 2022., gan 2023. gadam (diemžēl arī iepriekšejo gadu aprēķini, kas apgrūtina teksta lasīšanu). Turklāt aprēķini ir piedāvāti gan prognozējamajam minimumam, gan precizētajam par pilnu gadu — tam, kuru noteiks VID, ņemot vērā 2022. gada faktiskos apliekamos ieņēmumus. Savukārt fiziskās personas deklarācijā tiks uzrādīts gada laikā piemērotais (faktiskais) neapliekamais minimums. Atgādinām, ka algas nodokļa grāmatiņas iesniegšana ienākuma gūšanas vietā dod tiesības grāmatvedim gada laikā piemērot personas ieņēmumiem VID paziņoto prognozēto neapliekamo minimumu. Savukārt saņēmējam ir dotas tiesības minēto minimumu samazināt vai vispār atcelt, ja rodas aizdomas, ka izveidosies ienākuma nodokļa parāds, kuru, beidzoties gadam, VID pieprasīs atmaksāt. Gadās arī tādas situācijas, kad VID rīcībā nonāk informācija, kas liecina par nodokļa maksātāja...

Kopš pasauli un arī Latviju ir skārusi pandēmija, cilvēku darba diena ir mainījusies. Daudzi biroju ir nomainījuši pret attālināto darbu no mājām vai atrodoties ārzemēs. Kādi nodokļu aspekti jāņem vērā, ja uzņēmumam ir aktuāls pārrobežu attālinātais darbs? Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2021. gada 3. ceturksni liecina, ka 13,1% (99,4 tūkstoši) darbinieku (darba ņēmēju) Latvijā strādāja attālināti. Tas ir par 28,9 tūkstošiem jeb 4,2 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada (70,5 tūkstoši jeb 8,9%), bet par 59,0 tūkstošiem jeb 8,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī (158,4 tūkstoši jeb 21,3%). No attālināti strādājošajiem 59,3% bija sievietes un 40,7% — vīrieši. Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (18,2%) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 35–44 gadi, bet zemākais (6,4%) — vecuma grupā 55–74 gadi. Darbu attālināti veica 58,3% informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, nedaudz mazāk (56,9%) finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo. Bet viszemākais (6,1%) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams veselības,...

Labklājības ministrija aprēķinājusi četru veidu normālā darba laika ietvaros minimālās stundas tarifa likmes pa 2022. gada mēnešiem: darbiniekiem, kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā; darbiniekiem, kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā; pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā; pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā. Aprēķina tabulas var LEJUPLĀDĒT ŠEIT. Minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas formula attiecas uz visiem normālā darba laika uzskaites veidiem saskaņā ar Darba likuma 131. pantu „Normālais darba laiks” un 133. pantu „Darba nedēļas ilgums”. Minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas formulā ir iekļauts arī svētku dienu stundu skaits, kad darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā saskaņā ar Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8. punktu un pirms svētku dienu stundu skaits saskaņā...

Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumi Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” (ar grozījumiem) paredz, ka par normālo darba laiku tiek uzskatīta kopsumma: darba laika kalendārā norādītais darba laiks, svētku dienu laiks, ja svētki sakrīt ar nedēļas darba dienām, un pirmssvētku dienā nenostrādātā stunda (sk. 1. tabulu). Darba laika kalendārs 2022 Lasīt arī: Svētku dienas un pirmssvētku dienas 2022 Kas jauns algas grāmatvežiem, sagaidot 2022. gadu? Aprēķinātas minimālās stundas tarifa likmes pa 2022. gada mēnešiem

2021. gads bija gana ražīgs ar vairākiem likumdošanas normu grozījumiem, turklāt tas vēl nav beidzies. 20. decembrī gan darba devēji, gan pašnodarbinātās personas sagaidīs nodokļu reformas pēdējo ziņu, tā teikt, ķirsīti uz tortes — cik jāpiemaksā minimālās iemaksas, ja par fizisko personu ceturksnī VSAOI veiktas no ieņēmumiem (vai ienākumiem), kas mazāki par 1500 eiro. Varbūt nemaz nebūs jāpiemaksā, jo vidējā alga, kā paziņoja statistiķi, pārsniedz 1200 eiro mēnesī?! Bet turpinājums sekos 2022. gadā… Tātad slogs būs grāmatvežiem — algas jārēķina, ņemot vērā jaunās prasības, cītīgi pārbaudot saņēmēja statusu, lai pēcāk nebūtu dažnedažādu pārsteigumu! Tieši tādēļ ir laiks noskaidrot, kādā tempā jāstrādā jaunajā gadā, kas jāņem vērā, kam jāpievērš uzmanība. Atkārtosim spēkā paliekošās normas un iegaumēsim tās, kas nāk no jauna. Normas, kas nemainās Dokuments, kas vienmēr aktuāls algas grāmatvedim, — Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 786 par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmju sadalījumu. Analoģiski iepriekšējiem noteikumiem (ar tādu...

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) saskaņojumu arī darba algu subsīdiju atbalsta programmai, līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests (VID) tuvākajās dienās uzsāks atbalsta piešķiršanu tiem komersantiem, kas jau iesnieguši pieteikumus atbalsta saņemšanai. Jau ziņots, ka VID 22. novembrī uzsāka pieteikumu pieņemšanu gan apgrozāmo līdzekļu granta, gan algu subsīdiju atbalsta programmās. Liela daļa uzņēmumu pieteikumu jau izvērtēti.līdz ar to 17. decembrī VID uzsāks apgrozāmo līdzekļu grantu piešķiršanu, savukārt nākamnedēļ – algu subsīdiju piešķiršanu. Atgādinām, uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuru darbība būtiski ietekmēta Covid-19 izplatības ieviesto ierobežojumu dēļ, pieteikums algu subsīdijas saņemšanai par 2021. gada oktobri un novembri jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā līdz 2022. gada 15. janvārim. Darba algas subsīdija pieejama darba devējiem to darbinieku atlīdzības daļējai kompensēšanai, pašnodarbinātām personām, mikrouzņēmumu īpašniekiem un individuālajiem komersantiem to ienākumu kompensēšanai, kā arī patentmaksātājiem atlīdzības kompensēšanai. Atbalstu algu subsīdijai piešķirs darba devēja darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuriem uz iesnieguma iesniegšanas brīdi ir sadarbspējīgs...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Darba devēja ziņojuma aizpildīšana, ja saņem atbalstu algu subsīdijai, kas piešķirts par laikposmu no 2021. gada 1. oktobra līdz 2021. gada 30. novembrim". Kā iepriekš jau ziņots, uzņēmumiem, pašnodarbinātajiem un patentmaksātājiem, kuru darbība būtiski ietekmēta Covid-19 izplatības ieviesto ierobežojumu dēļ, var iesniegt pieteikums Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) līdz šā gada 15. decembrim. Taču tā kā atbalsta programma saskaņošana ar Eiropas Komisiju turpinās, VID uzsācis saņemto pieteikumu izvērtēšanu, taču gala lēmums par atbalsta piešķiršanu tiks pieņemts pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas. Kamēr nav izskatīti pieteikumi un izmaksāts atbalsts, VID informē, kā aizpildāms ikmēneša darba devēja ziņojums (turpmāk – DDZ). Tajā deklarē: 4. ailē – par pārskata mēnesi aprēķināto algu (bruto darba samaksu) neatkarīgi no tā, vai tā ir izmaksāta; darba devējs darba algas izmaksas datumu ir noteicis tajā pašā mēnesī, par kuru tiek aprēķināta un izmaksāta darba samaksa; Darba devējs, kuram...

Vēršam uzmanību, ka 1. novembrī ir oficiāli publicēti Ekonomikas ministrijas izstrādātie Ministru kabineta 26. oktobrī izdotie noteikumi: Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai" Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 675 "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos" Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka komersanti atbalsta saņemšanai varēs pieteikties VID tikai pēc tam, kad atbalsta programmas būs saskaņojusi Eiropas Komisija (EK). Kā "Latvijas Televīzijas" raidījumā "Šodienas jautājums" 1. novembrī informēja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, varētu būt vēl jāgaida tuvākās divas trīs nedēļas, līdz tiks saņemts EK akcepts. Pieteikties ātrāk nav iespējams, taču pieteikumi tiks gaidīti līdz 15. decembrim gan par oktobri, gan novembri. Atšķirībā no iepriekšējām algu subsīdijām, šajos noteikumos nav noteikta minimālā izmaksājamā summa (iepriekš - 500 eiro), valdība lēmusi, ka izmaksas būs atkarīgas no tā, kādi nodokļi...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Ienākums no akciju pirkuma tiesību īstenošanas ". Akciju pirkuma tiesību īstenošana ir akciju iegāde par akciju pirkuma tiesību līgumā noteikto cenu vai, ja tā noteikts līgumā, akciju saņemšana bez maksas. No 2021. gada 12. janvāra akciju pirkuma tiesību piešķiršanas nodokļu regulējums attiecas gan uz akciju, gan kapitāla daļu un citu tiesību saņemt dividendes piešķiršanu atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnei par akcijām. Kā norādīts metodiskajā materiālā, ienākums, kas gūts, īstenojot akciju pirkuma tiesības, kuras darbiniekam, padomes vai valdes loceklim uz darba attiecību pamata piešķīris darba devējs vai uzņēmums, kas ir ar darba devēju saistīta persona likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē, ir jāietver algota darba ienākumā un par to ir jāmaksā algas nodoklis (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), ja neizpildās nosacījumi par neapliekamu ienākumu. Ienākums no akciju pirkuma tiesību īstenošanas ir neapliekams ienākums, ja akciju pirkuma tiesības piešķirtas atbilstoši akciju pirkuma tiesību...

Vēršam uzmanību, ka no 21. septembra stājas spēkā Ministru kabineta 2021. gada 14. septembra noteikumi Nr. 637 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi", kas paredz iekļaut komandējuma izdevumu samaksas normas Vatikānā (pēc analoģijas ar komandējuma izdevumu samaksas normām Itālijā), kā arī vairs nav spēkā šo noteikumu 2. pielikums - "Izdevumu diennakts normas komandējumiem (darba braucieniem) uz ārvalstīm Eiropas robežu un krasta apsardzes pasākumu ietvaros", jo noteikumos svītrots arī 30.1 punkts. Kā norādīts Iekšlietu ministrijas sagatavotajos noteikumu grozījumu anotācijā, Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 13. novembra Regula (ES) 2019/1896 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) Nr.2016/1624 (turpmāk - Regula Nr.2019/1896) paredz, ka Frontex aģentūra pilnībā sedz izmaksas, kas saistītas ar dalību kopīgajās operācijās, kas dalībvalstīm radušās, nodrošinot 3. un 4. kategorijas personāla pieejamību nolūkā tos izvietot no Pastāvīgā korpusa kā vienības...

Palicis tikai viens mēnesis, kad iestāsies oktobris un teju pusmiljona līdzpilsoņu dzīve mazliet uzlabosies: kā jau zinām, kārtējo reizi tiks indeksētas pensijas. Kas šajā sakarā ir jāzina pensijas saņēmējam? Kas ir svarīgs, un no kādiem apstākļiem ir atkarīgs pensijas pārrēķins? Pirmkārt, tā ir pensijas indeksējamā summa (šogad — 470 eiro), proti, vienam tā būs visa pensija (ja tā nepārsniedz 470 eiro), bet citam tikai pensijas daļa (ja pensija pārsniedz 470 eiro). Pārrēķins izpaužas, piemērojot indeksējamajai summai dažādus koeficientus, kuri atkarīgi no vecuma pensionāra kopējā apdrošināšanas (nevis darba) stāža: 1,0423 (līdz 29 gadiem); 1,0451 (līdz 39 gadiem); 1,0479 (līdz 44 gadiem) un 1,0507 (ja stāžs pārsniedz 45 gadus). Savukārt invaliditātes, izdienas, apgādnieka zaudējuma pensijai un atlīdzībām neatkarīgi no stāža tiks iemērots vienāds indekss — 1,0423 (arī tai pensijas daļai, kas nepārsniedz 470 eiro). Svarīgi! Politiski represētajām personām, personām ar pirmo invaliditātes grupu un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem tiks indeksēta visa pensijas...

Turpinājums Sākumu sk. Bilance Nr. 7 (475) 2021. gada jūlija numurā Nolietojuma aprēķins vistiešākajā mērā ir saistīts ar dividenžu lielumu, proti, finanšu nolietojums ietekmē uzņēmuma peļņu. Uzņēmuma peļņu savukārt var sadalīt dividendēs. Jo neatbilstošāks ir pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķins, jo lielāka ir ietekme uz peļņu un tās sadali. Pieņemsim, ka uzņēmuma gada peļņa ir 10 tūkstoši pirms pamatlīdzekļu nolietojuma. Salīdzinām sadalāmās peļņas daļu jau iepriekš ievietotās nolietojuma tabulās (žurnāls Bilance Nr. 7 (475) 2021. g., 16.–19. lpp.). 1. piemērā pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķinā netiek ņemta vērā likvidācijas vērtība, bet 2. piemērā — likvidācijas vērtība atzīta kā būtiska un ņemta vērā nolietojuma aprēķinā. 1. piemērs — nolietojuma aprēķinā netiek ņemta vērā likvidācijas vērtība: Iegādes vērtība Likvi-dācijas vērtība Nolie-tojamā vērtība Gada nolie-tojums Uzkrātais nolie-tojums Bilances vērtība Tirgus vērtība 1. gads 64 000 0 64 000 8000 8000 56 000 60 000 2. piemērs — nolietojuma aprēķinā tiek ņemta vērā likvidācijas vērtība: Iegādes vērtība Likvi-dācijas vērtība Nolie-tojamā...

Valdība 7. septembrī pieņēmusi jaunus Ministru kabineta noteikumus "Noteikumi par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju". Noteikumi paredz, ka turpmāk Ministru kabinets vairs nenoteiks paziņojuma par fiziskajām personām izmaksātajām summām veidlapas formu, ienākuma veida kodus un papildu atvieglojuma kodus, bet noteiks tikai paziņojumā iekļaujamo informāciju. Jaunajos noteikumos paziņojumā iekļaujamā informācija un paziņojuma iesniegšanas kārtība netiek mainīta. Arī Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, kurā paziņojumu sniedzējiem ir pienākums iesniegt paziņojumu, veidlapas forma (kur redzama iekļaujamā informācija) un iekļaujamās informācijas saraksts netiek mainīts. Noteikumi paredz, ka paziņojumā jāiekļauj šādu informāciju: taksācijas periods; ienākuma izmaksātājs – juridiskās personas nosaukums un reģistrācijas numurs vai fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods; ienākuma saņēmējs – vārds, uzvārds un personas kods; ienākuma (tai skaitā neapliekamā ienākuma) veida kods atbilstoši normatīvajos aktos iedzīvotāju ienākuma nodokļa jomā noteiktajiem ienākumu veidiem un to izmaksas kārtībai; ienākuma gūšanas periods; ienākuma izmaksas mēnesis; ieņēmumu apmērs; neapliekamā ienākuma apmērs; piemērotā Valsts...