IZMAKSAS FIZISKAJĀM PERSONĀM

Senāta Administratīvo lietu departaments 30. aprīlī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā (lieta Nr. SKA-31/2021 (A420271514)), kurā tiek risināts strīds starp pieteicēju un Valsts ieņēmumu dienestu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) aprēķināšanu un maksāšanu no autoratlīdzības ienākuma. Izskatāmajā lietā apgabaltiesa bija atzinusi, ka vispārīgi IIN no autoratlīdzības ienākuma aprēķina un valsts budžetā maksā autoratlīdzības izmaksātājs. Taču, ja autoratlīdzības saņēmējs ir reģistrējies saimnieciskās darbības veicēja statusā, tad nodokli aprēķina un valsts budžetā maksā pats ienākuma saņēmējs. Senāts, tam nepiekrītot, spriedumā norāda, ka šajā lietā pārbaudāmajā periodā likumdevējs attiecībā uz autoratlīdzības ienākumu bija noteicis atsevišķu nodokļa maksāšanas režīmu, skaidri nosakot, ka IIN no autoratlīdzības ienākuma jāaprēķina, jāietur un valsts budžetā jāsamaksā autoratlīdzības izmaksātājam, nevis autoratlīdzības saņēmējam. Senāts konstatē, ka šāds režīms, kad IIN no autoratlīdzības ienākuma ietur un samaksā autoratlīdzības izmaksātājs, ir piemērojams līdz 2021. gada 31. decembrim. Šajā lietā pārbaudāmajā periodā nodokļa režīmu, atbilstoši kuram nodokli no...

Lieldienu laikā bija trīs svētku dienas, no kurām viena svētku diena — svētdienā, un tas nozīmē, ka atkal tiek uzdots jautājums — kā aprēķināt darba algu? Sevišķi šis jautājums kļūst aktuāls, ja uzņēmumā ir radušās konfliktsituācijas un jautājuma skaidrošanā piedalās Valsts darba inspekcija. Mēģināšu izskaidrot situāciju un ieviest skaidrību procesos, vēršot uzmanību, ka skaidrojums tiek dots, balstoties uz uzņēmējiem saistošo Darba likumu, jo šis likums un citi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības, ir saistoši visiem darba devējiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa, un darbiniekiem, ja darba devēju un darbinieku savstarpējās tiesiskās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata. Jāņem vērā arī Ministru kabineta noteikumi Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu" (spēkā no 01.01.2016.). Vispirms jāizpēta Darba likuma nosacījumi: 74. pantā "Atlīdzība gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ" noteikts: (1) Darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta...

Valdība 1. aprīļa sēdē apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr.675 "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos", kas ievieš izmaiņas atbalsta programmā algu subsīdijai daļēji nodarbinātiem darbiniekiem, tādējādi paplašinot atbalsta saņēmēju loku. Līdz ar to atbalsts būs pieejams arī tiem darba devējiem, kas iepriekš nekvalificējās atbalsta saņemšanai. Noteikumi stājas spēkā 8. aprīlī. MK apstiprinātie grozījumi paredz, ka uzņēmēji varēs izvēlēties vienu no diviem atbalsta saņemšanas kritērijiem, lai pretendētu uz algu subsīdiju atbalstu. Kā norādīts grozījumu projekta anotācijā, daļai no atbalsta mērķa grupas būtisks ieņēmumu kritums iestājās jau 2020. gada pirmajā pusgadā un faktiski to saimnieciskā darbība līdz šim brīdim nav būtiski atguvusies. Jaunā kritērija ieņēmumu samazinājums tiek vērtēts pret 2019. gadu, līdz ar to ieņēmumu kritums ir noteikts lielāks, t.i. 30% salīdzinot ar attiecīgo 2019. gada mēnesi. Šāda ieņēmumu krituma noteikšana pamatota ar to, ka 2019. gadā saimniecisko darbību neietekmēja Covid-19 radītie apstākļi...

Lauku atbalsta dienests (LAD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie lauksaimnieki, kuri laikā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli 15% apmērā, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā. No 2021.gada 1.aprīļa līdz 30.novembrim tiek uzsākta jau astotā sezona, kad norit sezonas laukstrādnieku reģistrācija. Saimniecības, kas darbojas augļkopības un dārzeņkopības nozarēs, kā arī nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, var veikt šo darbinieku reģistrāciju un darba uzskaiti LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS) (papildus VID minētie darbinieki nav jāreģistrē), tajā reģistrējot ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. EPS ir nodrošināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) iegūt apkopotā veidā visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, lai tos iesniegtu VID standartizētā formā vienu reizi mēnesī. Lai lauksaimnieks varētu piemērot saviem sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem: lauksaimniekam īpašumā,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis uzziņu sekojošā situācijā. Iesniedzēja norāda, ka no 2021. gada 1. jūlija tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), to paredz grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. Minimālais VSAOI objekts ceturksnī ir trīs Ministru kabineta (MK) noteiktās minimālās mēneša darba algas – 2021. gadā t.i. 1500 eiro. Ja alga ir mazāka par MK noteikto minimālo algu 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī (2021. gadā), darba devējam par darba ņēmējiem jāmaksā minimālās VSAOI. Personai, kura ir nodarbināta pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus ir darba ņēmēja un pašnodarbinātā, ienākumus summē, lai noteiktu, vai tie ir minimālajā apmērā. Iesniedzējai tiesiskās attiecības ar valdes locekli noformētas ar pilnvarojuma līgumu, darba līgums netiek noslēgts. Pilnvarojuma līgumā tiek noteikta atlīdzība 500 eiro apmērā. Bet, ja uzņēmums strādā ar zaudējumiem un apgrozījums ir mazāks par 2500 eiro mēnesī, ar valdes locekli var būt...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) martā aktualizējis metodisko materiālu "Valsts atbalsta uzrādīšana grāmatvedībā saistībā ar Covid-19", kurā norādīts, ka uzrādot algu subsīdijas, darba devējs bruto darba algu izmanto kā bāzi darbaspēka nodokļu aprēķināšanai, bet neatkarīgi no Covid-19 situācijas darba devējam ir saistošas Darba likuma normas un darba līguma nosacījumi. Darba devējam ir jānodrošina Darba likuma normu piemērošana: 1) gan attiecībā uz nolīgto darba samaksas apmēru un minimālo apmēru (t. i., darba alga (par darba līgumā noteiktu pilnu slodzi) nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu neatkarīgi no tā, vai darbinieks ārkārtējās situācijas dēļ strādā 2 dienas nedēļā vai 5 dienas nedēļā); 2) gan attiecībā uz pienākumu izmaksāt darba samaksu nolīgtajā apmērā. Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 15. panta 2.1 daļa attiecībā uz darba devēju neuzliek pienākumu rēķināt nodokļus no vidējās darba algas kādā iepriekšējās darbības periodā, bet bruto darba algas noteikšana ir tāda pati kā citos nodarbinātības mēnešos (ievērojot Darba likumu un...

Jau informējām, ka Covid-19 ietekmētie uzņēmumi līdz 15. martam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskajā deklarēšanās sistēmā var iesniegt pieteikumus algu subsīdijai daļēji nodarbinātiem darbiniekiem par februāri. Attiecīgi pieteikums atbalsta saņemšanai par martu būs jāiesniedz līdz 15. aprīlim. Atbalsts komersantiem būs pieejams līdz brīdim, kamēr spēkā būs valdības noteiktie ierobežojumi saimnieciskai darbībai, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību, atgādina Ekonomikas ministrija. Savukārt VID papildinājis un aktualizējis uz 1. martu "Vadlīnijas par atbalsta algu subsīdijai sniegšanas kārtību darba devējiem", sniedzot atbildes uz jautājumiem, tostarp arī šādiem. Vai uz ieņēmumiem ir jāattiecina visi nodokļu maksātāja attiecīgā perioda ieņēmumi, t.sk. vienreizēji, specifiski pamatdarbībai neraksturīgi ieņēmumi? Vai arī ieņēmumu apmērs būtu sadalāms atbilstoši pamatdarbībai un pārējiem ieņēmumiem? Ministru kabineta (MK) 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 675 "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos" nav norādīts, ka ieņēmumus no saimnieciskās darbības ir jāsadala pēc to veida. Ņemot...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uz 10. februāri aktualizējis metodisko materiālu par valsts atbalsta uzrādīšana grāmatvedībā saistībā ar Covid-19, skaidrojot arī par algu subsīdijas uzrādīšana grāmatvedībā. Kritērijus un kārtību atbalsta sniegšanai nodokļu maksātājiem – darba devējiem – to darbinieku atlīdzības kompensēšanai nosaka Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumi Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos”. Par atbalstu uzskata atbalstu nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai (turpmāk – atbalsts algu subsīdijai), ko izmaksā darbiniekiem par laikposmu no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam, bet ne ilgāk par termiņu, kurā ir spēkā tiesību aktos noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Darbiniekam atbalstu algu subsīdijai nosaka 50 % apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par laikposmu no 2020. gada 1. augusta līdz 31. oktobrim, bet ne vairāk kā 500 eiro kalendāra mēnesī. Atbalstu nosaka,...

Noskaidrojot visas nianses, liekas, ka tagad skaidrojums būs saprotams un vairs grūtības neradīs. Izmantošu veco pārbaudīto metodi: grāmatojumus "lidmašīnās", nosaucot kontus mazliet savādāk nekā VID skaidrojumā. Aprēķinā izmantotās summas ir noteiktas VID skaidrojuma vēstulē (piemērs par subsīdijām algām). Operācijas pēc kārtas: 1 aprēķināta bruto alga — 1320,00; 2 no algas ieturēti nodokļi — 380,16 (VSAOI un IIN); 3 iegrāmatota informācija par saņemto subsīdiju — 366,67; 4 noteikta darba devēja izmaksājamās algas daļa — 573,17. 5610 (alga) "Pārējie kreditori" 7210 (izmaksas) "Algas" 5720,24,25 (IIN, VSAOI) 2620 S= xx S= yy S = zz 1320,00 1 1 1320,00 380,16 2 380,16 2 366,67 3 366,67 3 573,17 4 573,17 4 S = 0 S = S = Pirmkārt, nebija skaidrs, vai drīkst darbiniekam aprēķināt parasti saņemamo algu, ja viņš bija nodarbināts nepilnu darba laiku. VID skaidrojums, ka darba devējs aprēķina darbiniekam "bruto algu", nav korekts, jo alga par nepilnu darba laiku varētu būt...

Minimālā stundas tarifa likme februārī darbiniekiem, kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā, kā arī darbiniekiem, kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā ir 3,1250 eiro, ņemot vērā, ka februāris ir īsais mēnesis un tajā normāla darba laika ietvaros ir strādājamas un arī apmaksājamas 160 darba stundas. Minimālās stundas tarifa likmes apmērs februārī pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā, kā arī kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā ir 3,5714 eiro par 140 strādājamām un apmaksājamām stundām. Atgādinām, ka 2021. gadā minimālā darba alga ir noteikta 500 eiro un Labklājības ministrija ir aprēķinājusi četru veidu normālā darba laika ietvaros minimālās stundas tarifa likmes pa 2021. gada mēnešiem. Normāla darba laika ietvaros minimālo stundas tarifa likmi aprēķina pēc formulas: TLmin= MDA / h, kur TLmin– minimālā stundas tarifa likme euro; MDA –...

Pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) bija publicējis metodisko materiālu par to, kā grāmatvedībā uzrādāms valsts atbalsts saistībā ar Covid 19 ierobežojumiem, grāmatvežiem aizvien vēl nebija skaidrs, kā iegrāmatojamas algu subsīdijas. Žurnāla BILANCE galvenā redaktore Maija Grebenko skaidro un vērš uzmanību, ka grāmatvežiem līdz 1. februārim jāpaspēj ieviest kārtība aprēķinos: "Šobrīd, kad esmu noskaidrojusi visas nianses, liekas, ka skaidrojums saprotams, bet līdz tam bija grūtības." Piemērā izmantoti skaitļi, kādus metodiskajā materiālā minējis VID. 5610 (alga) “Pārējie kreditori” 7210 (izmaksas) “Algas” 5720,24,25 (IIN, VSAOI) 2620 S= xx S = zz 1320,00 1) (1 1320,00 380,16 2) 380,16 2) 366,67 3) 366,67 3) 573,17 4) 573,17 4) S = 0 S = Pirmais, kas nebija skaidrs, vai drīkst darbiniekam aprēķināt parasti saņemamo algu, ja viņš bija nodarbināts nepilnu darba laiku. Skaidrojums, ka darba devējs aprēķina darbiniekam “bruto algu” nav korekts, jo alga par nepilnu darba laiku varētu būt dažāda. Grāmatveža uztverē būtu dīvaini...

Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr.786 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem”, kas stājas spēkā no 2021. gada 1. janvāra, paredz šādu zemāk tabulā lasāmu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (obligāto iemaksu likme) sadalījumu. Salīdzinot ar iepriekš spēkā esošajiem noteikumiem, par vienu procentpunktu ir samazināta obligāto iemaksu likme. Kopējā likme, ja darbinieks ir apdrošināms visiem veidiem, ir 34,09 %, t.sk. darba devēja likmi samazina par 0,5 procentpunktiem jeb no 24,09 % uz 23,59 % un darba ņēmēja likmi par 0,5 procentpunktiem jeb no 11 % uz 10,5 %. No 2021. gada 1. jūlija obligāto iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie no ienākumiem, kas ir mazāki par minimālo algu, līdzšinējo 5 % vietā ir 10 %. No 2021. gada 1. jūlija ieviestas minimālās obligātās iemaksas. Minimālais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir trīs Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas – 1500 eiro. Tas...

Izmaiņas darba ņēmējiem No 2021. gada mainās algas nodokļu, proti, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšana obligāto iemaksu likmes. Mainās arī minimālās darba algas apmērs – nākamgad tā būs 500 eiro, bet neapliekamo minimumu piemēros nodokļu maksātājiem, kuru gada ienākumi nepārsniegs 21 600 eiro jeb 1800 eiro mēnesī. Joprojām ir spēkā diferencētais neapliekamais minimums un IIN progresīvā likme, kas atkarīga no personas kopējiem ienākumiem gada laikā. Tāpēc tie iedzīvotāji, kam ienākumi bijuši mainīgi un atšķirsies no 2020. gada ienākumiem, bet 2021. gadā vidējie mēneša ienākumi sasniegs 1800 eiro, elektroniskajā algas nodokļa grāmatiņā var veikt atzīmi “Nepiemērot prognozēto mēneša neapliekamo minimumu”, lai neveidotos IIN parāds. Sākot no 2021. gada tiem iedzīvotājiem, kam par iepriekšējo gadu veidosies IIN starpība, kas jāpiemaksā budžetā, tā tiks aprēķināta automātiski saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju, neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir iesniedzis gada ienākumu deklarāciju. Izmaiņas mikrouzņēmumu darbiniekiem Svarīgi, ka izmaiņas attiecībā uz mikrouzņēmuma darbiniekiem...

Kopš Covid-19 krīzes sākuma arvien masveidīgāka kļuvusi strādāšana attālināti (no mājām), kas savukārt aktualizējis jautājumu par darbinieka izdevumu (piemēram, internets, elektrība) kompensēšanu no darba devēja puses. Finanšu ministrija radusi risinājumu, lai šādas kompensācijas netiktu apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Norma par darbinieka izdevumiem, kurus attālināta darba gadījumā sedz darba devējs, iekļauta 2020. gada 27. novembra grozījumos likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", to paredz likuma Pārejas noteikumu 159. un 160. punkts. Izmaiņas likumā stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. Kā žurnāla BILANCE konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” informēja Ilmārs Šņucins, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos, no 2021. gada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliek ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs. Noteikts, ka šī kompensācija var būt līdz 30 eiro mēnesī. Pagaidām regulējums par attālinātā darba izdevumu kompensāciju noteikts terminētam periodam - 2021. gadam, taču esot...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis atbildes uz neskaidrākajiem jautājumiem saistībā ar pieteikumu iesniegšanu, pieprasot valsts atbalstu Covid-19 krīzē cietušajiem uzņēmumiem. Ko nozīmē atsaukt iesniegumu, ja ir jāizlabo iesniegums, kādā veidā? Iesniegumu var atsaukt, iesniedzot elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) attiecīgu lūgumu brīvā formā. Taču jāņem vērā, ka atkārtotu atbalsta iesniegumu varēs iesniegt tikai pēc tam, kad VID darbinieks būs saņēmis atsaukumu (ja nepieciešams, sazinājies ar iesnieguma iesniedzēju), veicis attiecīgas darbības sistēmā un informējisnodokļu maksātāju par to, ka iesniegums atsaukts un var iesniegt jaunu iesniegumu. Ja iesniegums atsaukts līdz 15. decembrim, vai varēšu un kā iesniegt iesniegumu par novembri? Iesniegumu par novembri var atsaukt līdz 15.12.2020. plkst. 17:00 un jaunu iesniegumu jāiesniedz līdz 15.12.2020. plkst. 24:00. Kā aprēķināt vidējo darba algu augustā – oktobrī, ja septembrī darba ņēmējam bija slimības lapa? Vidējo bruto darba samaksu aprēķina par tiem mēnešiem, kuros darbinieks faktiski strādājis. Darbnespējas lapas A laikposmu ietver vidējās darba algas aprēķinā, jo darba...