IZMAKSAS FIZISKAJĀM PERSONĀM

Labklājības ministrija aprēķinājusi četru veidu normālā darba laika ietvaros minimālās stundas tarifa likmes pa 2026. gada mēnešiem. Tās ir: minimālās stundas tarifa likmes apmērs darbiniekiem, kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā; darbiniekiem, kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā; pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā; pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā. Lejuplādēt Excel failu: Minimālās algas stundas tarifa likmes 2026 pa mēnešiem

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavotais metodiskais materiāls "Paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām" pēdējo reizi ir aktualizēts 2025. gada 8. novembrī. Sniedzam pārskatu par būtiskāko, kas jāievēro darba devējam un grāmatvedim. Pārskatu sagatavo ienākumu izmaksātājs, iesniedz to VID, kā arī pēc pieprasījuma izsniedz ienākuma saņēmējam. Ienākumu izmaksātājs var būt plašs subjektu loks, ieskaitot komersantus, individuālos uzņēmumus, zemnieka/zvejnieka saimniecības, kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumus un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas. Paziņojums ir jāiesniedz tikai par Latvijas rezidenta gūtajiem ienākumiem, izņemot gadījumus, kas attiecas uz Ukrainas civiliedzīvotāja darba algu. Paziņojuma iesniegšanas termiņi Paziņojuma iesniegšanas termiņi ir atkarīgi no ienākuma veida un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieturēšanas brīža. Mēneša paziņojumi (IIN ietur izmaksas brīdī) Apliekamam ienākumam (ienākuma veida kodi “10”), kuram IIN ietur izmaksas brīdī, paziņojums iesniedzams VID vienreiz mēnesī līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam. Gada paziņojumi (IIN neietur izmaksas brīdī vai ir neapliekams ienākums)...

Uzņēmumiem jābūt īpaši vērīgiem, veicot norēķinus ar avansa norēķinu personām, jo stingri termiņi nosaka, kad nesegts avanss tiek pielīdzināts apliekamam ienākumam. Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, skaidrās vai bezskaidrās naudas avanss ir maksājums, kas paredzēts uzņēmuma saimniecisko darījumu nodrošināšanai un tiek izsniegts fiziskajām personām, piemēram, uzņēmuma darbiniekiem, valdes vai padomes locekļiem, īpašniekiem, dalībniekiem vai biedriem. Šis avanss var tikt izsniegts no uzņēmuma kases (skaidrā nauda) vai pārskaitīts uz personas bankas kontu no uzņēmuma bankas konta (bezskaidrā nauda). Tas parasti paredzēts, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar komandējumiem, preču iegādi vai pakalpojumu izmantošanu. Lai gan uzņēmumiem nepieciešams nodrošināt līdzekļus saimniecisku uzdevumu veikšanai, ir svarīgi atcerēties, ka skaidras naudas avansa izsniegšanai nepieciešams uzņēmuma vadītāja rakstisks rīkojums vai atļauja. Tāpat jānodrošina rīkojums par avansa norēķinu personai vai vadītāja apstiprināta atskaite. Jāņem vērā, ka par avansu netiek uzskatīti tādi maksājumi kā darba algas avanss, naudas aizdevums vai līdzekļu izņemšana no zemnieku, zvejnieku saimniecībām vai individuālajiem komersantiem...

Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā jaunas skaidras naudas darījumu uzraudzības iespējas Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kaut arī samazinās, tomēr ir pietiekami augstā līmenī – 21,4% no iekšzemes kopprodukta. Aptuveni puse no ēnu ekonomikas Latvijā ir “aplokšņu” algas, kas cieši saistīts ar skaidras naudas neredzamo apriti. Nodrošinot skaidras naudas caurskatāmību līdztekus iespējai to salīdzināt ar personu legālajiem ieņēmumiem, iegūs visa sabiedrība – samazinoties ēnu ekonomikai, tiks veicināta godīga konkurence uzņēmēju starpā un darba ņēmējiem palielināsies sociālās aizsargātības līmenis. Savukārt, palielinoties nodokļu ieņēmumiem, valsts vairāk spēs nodrošināt sabiedrības vajadzības. Attiecīgi šobrīd tiek veidoti grozījumi normatīvajā regulējumā, precizējot veidu, kā informācija tiek nodota VID. Tie paredz kredītiestādēm un citām finanšu iestādēm pienākumu sniegt informāciju par klientu veiktajiem skaidras naudas darījumiem, kuru apjoms vienā darījumā pārsniedz noteiktu summu. Finanšu iestādēm būs jāiesniedz...

Līdz 2. jūlijam publiskai apspriešanai bija nodoti Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta noteikumos Nr. 550 "Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu". Tie paredz, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem (kredītiestādēm) būs jāiesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) sliekšņa deklarācijas gadījumos, kad fiziskā persona veiks skaidras naudas iemaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 750 eiro vai vairāk, vai skaidras naudas izmaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 1500 eiro vai vairāk. Vēršam uzmanību, ka šīs deklarācijas nebūs jāiesniedz fiziskām personām pašām, tas arī nenozīmē, ka uzreiz tiks lūgts skaidrot šādas rīcības iemeslus vai naudas izcelsmi. Grozījumi paredz, ka NILLTPFN subjektiem ziņojums būs jāsniedz arī tad, kad fiziskās personas nosūtīs vai saņems bezkonta skaidras naudas pārvedumu, kura apmērs ir 1000 eiro vai vairāk. Tāpat plānots, ka sliekšņa deklarācijas FID būs jāiesniedz gadījumos, kad NILLTPFN likuma subjekta...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis informatīvo materiālu, kas palīdzēs aprēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) darba devējiem, kas apmaksā darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas, ārstniecības un mobilitātes veicināšanas izdevumus. No IIN atbrīvo darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka: ēdināšanas izdevumus, ārstniecības izdevumus, izdevumus, kas saistīti ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu, izmitināšanas izdevumus un transporta izdevumus, ja: visu darbinieku izdevumu apmērs (to kopsumma) gadā nepārsniedz apmēru, kas iegūts, reizinot vidējo darbinieku skaitu ar 700 eiro; darba devējs izpilda konkrētus nosacījumus. IIN atvieglojuma maksimālais – visu darbinieku izdevumu kopējais – apmērs gadā (nevis konkrēts apmērs uz vienu darbinieku) noteikts, lai darba devējs varētu rīkoties elastīgi un veicināt darbinieku mobilitāti plašāk pēc saviem ieskatiem un konkrētu darbinieku vajadzībām. Kā skaidro VID, nodokļa atvieglojuma apmērs gadā – vidējais darbinieku skaits, kas reizināts ar 700 eiro, – nozīmē, ka atvieglojuma apmērs vidēji uz vienu darbinieku...

Jautājums Paldies par rakstu "Kas šogad jāzina par autoratlīdzībai piemērojamiem nodokļiem?", būtu vēlams arī sniegt skaidrojumu par autoratlīdzības izmaksu nerezidentiem. Kino filmēšanas jomā bieži tiek piesaistīti aktieri. Atbilde Samaksa par intelektuālo īpašumu ir nerezidenta ar nodokli apliekamais ienākums Latvijā. Arī attiecībās uz nerezidentiem autortiesību un blakustiesību objektus un subjektus nosaka atbilstoši Autortiesību likumam, kā arī ievēro spēkā esošajās nodokļu konvencijās noteikto. 2025. gadā nerezidenta ienākumu no autoratlīdzības (honorāra) par zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu darbu radīšanu apliek ar nodokli ienākuma izmaksas brīdī, piemērojot 25,5% nodokļa likmi. Kā norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID), minēto nodokļa likmi piemēro ienākumam, no kura var tikt atskaitītas noteiktās attaisnoto izdevumu normas, kas saistītas ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu. Ja Latvijā uzņēmums izmaksā nerezidentam – fiziskajai personai – autoratlīdzību, personai ir tiesības no autoratlīdzības (honorāra) summas atskaitīt zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru...

Kopš 11. decembra spēkā ir 2024. gada 4. decembrī pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ko sāks piemērot, sākot ar 2025. gada 1. janvāri. Atgādinām, ka algas nodokļa likme, kas 2025. gadā jāmaksā no mēneša ienākuma, ir 25,5%. Darba devējs (ienākuma izmaksātājs) gada laikā algas nodokļa aprēķinā piemēro vienu likmi – 25,5% – neatkarīgi no bruto algas apmēra, ienākuma gūšanas vietu skaita un algas nodokļa grāmatiņas iesniegšanas fakta. Ja darbinieks nemaksā sociālās iemaksas Latvijā (iemaksas veic citas valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā) un algota darba ienākums mēnesī pārsniedz 8775 eiro (t. i., 1/12 daļu no 105 300 eiro), tai mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 8775 eiro, darba devējs (ienākumu izmaksātājs) piemēro 33% likmi. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) 25,5% likmi gada laikā piemēro arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātajiem pārejošas darbnespējas pabalstiem un pensijām. Ja 2025. gadā algota darba ienākumu, pensiju vai pabalstu izmaksā par 2024. gadu, tad piemēro attiecīgajā (iepriekšējā) gadā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka stājušies spēkā Ministru kabineta 2024. gada 10. oktobra (MK) noteikumi Nr. 638 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Tajos ieviesta prasība norādīt atzīmi "Darba devēja ziņojumā" (MK noteikumu Nr. 827 3. pielikums), ja darbiniekam tiek izmaksāta alga skaidrā naudā (ziņojuma 16. aile). Būtiskākās izmaiņas: Darba devēja ziņojumā jāatzīmē algas saņēmēja ienākumu izmaksas veids, ja tas notiek skaidrā naudā; ziņas par darba ņēmējiem papildinātas ar jaunu kodu darba ņēmējiem, kuriem ir piešķirts aprūpētāja atvaļinājums. Darba devēja ziņojuma aizpildīšana, ja darba samaksa tiek izmaksāta skaidrā naudā Ja darba devējs izmaksā darba samaksu skaidrā naudā, sākot ar 2025. gada 1. jūliju, darba devēja ziņojumā tam par katru darbinieku būs jāizdara atzīme jaunā darba devēja ziņojuma ailē “Darba ienākumi izmaksāti skaidrā naudā”....

No 1.oktobra spēkā ir Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Civilprocesa likumā, kas maina ieturējumu apmēru no parādnieku darba algas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem. Lielākajā daļā parādu piedziņas lietu ieturējumi būtiski samazināsies, saglabājot personas rīcībā lielāku ienākumu daļu, nekā līdz šim. Ieturējuma apmēra samazināšanas mērķis ir veicināt parādnieku legālu nodarbinātību, kas ilgtermiņā nodrošinātu arī parādu atgūšanu. “Aptuveni katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām. Parādsaistības izveidojas pret valsti, privātajiem kreditoriem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem. Līdzšinējais tiesiskais regulējums nemotivēja cilvēkus, kas grimst parādos, oficiāli saņemt vairāk par minimālo algu. Tas veicināja cilvēku vēlmi atbalstīt ēnu ekonomiku, vēloties saņemt atalgojumu “aploksnē”. Jaunais regulējums paredz, ka darba ņēmēju interesēs būs legalizēt visus ienākumus, kas ilgtermiņā arī palīdzēs uzlabot esošo parādnieku sociālās garantijas. Lai palīdzētu parādniekiem tikt laukā no šķietami bezcerīgās situācijas, ir nepieciešams vienkāršs parādu samaksas mehānisms, kas vienlaikus motivē atgriezties darba tirgū, saņemt legālus ienākumus un ļauj tikt vaļā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana nerezidenta algota darba ienākumam". Tajā skaidrots, ka darba devējs nerezidentam nepiemēro neapliekamo minimumu un atvieglojumus, taču, ja nerezidents ir citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts rezidents un Latvijā guvis vairāk nekā 75% no saviem kopējiem ienākumiem, tad, iesniedzot deklarāciju, nerezidents ir tiesīgs piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumus. Tāpat ir skaidrots, kā šādās situācijās tiek piemērotas nodokļu konvencijas. Ja nerezidents ir uzskatāms par rezidentu valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi nodokļu konvenciju, tad ir iespējams piemērot nodokļu konvencijā noteikto nodokļa maksāšanas kārtību. Saskaņā ar konkrētās nodokļu konvencijas noteikumiem Latvijas darba devēja darbinieka (nerezidenta) algota darba ienākums ir atbrīvojams no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanas Latvijā, ja algotais darbs tiek veikts ārpus Latvijas. Ja ārvalsts darba devēja darbinieks (nerezidents) veic darbu Latvijā, tad saskaņā ar nodokļu konvencijas noteikumiem nodoklis Latvijā nebūtu piemērojams tikai tad, ja vienlaicīgi izpildās šādi...

Kultūras ministrija (KM) informē, ka ar valdības koalīcijas partneriem panākusi vienošanos vēl uz trim gadiem saglabāt līdzšinējo autoratlīdzības saņēmēju nodokļu nomaksas kārtību - autoriem nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, vienlaikus nodokļu nomaksu 25% likmes apmērā par viņu darbu veic ienākuma izmaksātājs. Normatīvajos aktos šis solis tiks fiksēts kā pārejas perioda pagarinājums vēl par trim gadiem. Sagaidāmi grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un ar to saistītajā likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". “Autoratlīdzības ļauj tūkstošiem Latvijas radošo personību un mākslinieku saņemt atlīdzību par padarīto darbu vienkāršā veidā. Tādēļ Kultūras ministrija piedāvā turpināt līdzšinējo autoratlīdzību saņemšanas kārtību, kas paredz - arī tie radošie cilvēki, kas nebūs reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji, aizvien būs sociāli nodrošināti,” akcentē kultūras ministre Agnese Lāce. Lielākā daļa autoratlīdzības saņēmēju atalgojumu par savu radošo darbu saņem neregulāri un ierobežotā apmērā, līdztekus pamata ienākumiem, ko gūst citur - bieži vien darba tiesisko attiecību ietvaros. Šādām personām vispiemērotākais risinājums ir darba...

Saeima 20. jūnijā trešajā lasījumā atbalstījaTieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz iespēju vērst piedziņu samērīgā apmērā no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmiem maksājumiem arī tad, ja tā nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Saeimā ziņojot par likumprojektu, tika norādīts, ka, ceļot darba samaksas apmēru, valstī palielinās naudas līdzekļi, no kuriem ieturējumus aizliegts veikt, un tas daļai piedzinēju liedz izredzes jelkad atgūt vismaz daļu no summas, kas tiem pienākas saskaņā ar spēkā stājušos nolēmumu. Grozījumu mērķis ir līdzsvarot parādnieka tiesības saņemt lielāku savu darba samaksas daļu ar piedzinēja tiesībām uz nolēmuma reālu izpildīšanu. Ar grozījumiem plānots mainīt gan no darba ienākumiem veicamo ieturējumu aprēķināšanas modeli, gan ieturējuma apmēru. Veicot ieturējumus, parādniekam tiks saglabāta darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas un papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu — līdzekļi 15% procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas, bet ne vairāk kā 50% no...

Lai palīdzētu aizpildīt pareizi pārskatu "Paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām", Valsts ieņēmumu dienests (VID) apkopojis līdz šim biežāk pieļautās kļūdas un skaidro, kā tās turpmāk nepieļaut. Atgādinām, ka pārskatu sagatavo ienākumu izmaksātājs par Latvijas rezidenta gūtajiem ienākumiem, iesniedz to VID, kā arī pēc pieprasījuma izsniedz ienākuma saņēmējam. Pārskatu iesniedz līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam. Kad nav jāsniedz paziņojums? Paziņojumu var neiesniegt, ja izmaksātā neapliekamo ienākumu summa ir mazāka par 300 eiro (izņemot darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas un ārstniecības izdevumus, kas kopā nepārsniedz 480 eiro gadā) vai izmaksā šādus ienākumus: stipendijas, kuru apmērs nepārsniedz 100 eiro, no budžeta vai starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem; pabalstus no budžeta, atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu un atlīdzību par audžuģimenes pienākumu veikšanu; atlīdzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par kaitējumu darbspēju zaudējuma gadījumā, kas saistīts ar sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu; summas, kas...

Saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” par fiziskas personas ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētā apdrošināšanas sabiedrībā iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas, kuras kopā nepārsniedz 10% no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, un iemaksātās dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas, kas nepārsniedz 10% no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, bet ne vairāk kā 750 eiro gadā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) darbības termiņš dzīvības apdrošināšanas līgumam ar līdzekļu uzkrāšanu nav īsāks par 10 gadiem; 2) darbības termiņš dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumam bez līdzekļu uzkrāšanas nav īsāks par vienu gadu; 3) dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma noteikumi paredz, ka apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu izmaksā apdrošinātajai personai (vai tās labuma guvējam), citas...