IZMAKSAS FIZISKAJĀM PERSONĀM

Divas jaunas atbalsta programmas Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai nodarbinātības sekmēšanai eksportējošiem un tūrisma nozares uzņēmumiem apstiprinātas valdības 14. jūlijā sēdē, pieņemot jaunus Ekonomikas ministrijas izstrādātus Ministru kabineta noteikumus: “Noteikumi par atbalstu eksportējošiem nodokļu maksātājiem Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai” un “Covid-19 skarto tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicēju atbalsta piešķiršanas kārtība”. Atbalsta programmu ietvaros šie uzņēmumi varēs saņemt no valsts vienreizēju grantu jeb dāvinājumu, kura lielums būs atkarīgs no nomaksāto nodokļu apjoma. Valsts atbalsts paredzēts darbinieku darba samaksas kompensēšanai. Atbalstam uzņēmēji varēs pieteikties pēc atbalsta programmu saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, provizoriski – šā gada jūlija beigās, upaziņojis ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Atbalsta programmu kopējais finansējums ir 70,2 milj. eiro, t.sk. 51 miljoni eiro atbalstam eksportējošiem uzņēmumiem un 19,2 miljoni eiro atbalstam tūrisma nozares komersantiem. Plānots, ka abu programmu ietvaros atbalsts varētu tikt sniegts aptuveni 7700 uzņēmumiem un 80 000 nodarbināto. Atbalsta programmas administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Pēc atbalsta programmu saskaņošanas ar...

Darba likuma 73. pants nosaka, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā vai papildatvaļinājumā. Savukārt vidējās izpeļņas noteikšanai ir veltīts likuma 75. pants. Kas ir darba samaksa Pirms ķeras pie 75. panta, jāpievērš uzmanība terminam "darba samaksa", kas definēts Darba likumā (turpmāk - DL) 59. pantā: Darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Šī definīcija nosaka, ka jebkura atlīdzība, kas saistīta ar darbu, t.sk. slimības nauda, atvaļinājuma nauda, bēru pabalsts, izdevumus kompensējošās summas u.tml. (tajā skaitā apliekamā vai neapliekamā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli), ja izmaksa veikta darbiniekam (svešām personām tā parasti netiek izmaksāta), ir darba samaksa. Termins tiek izmantots arī citos DL pantos, t. sk. 75. pantā, saskaņā ar kuru veicams vidējās izpeļņas aprēķins atkarībā no...

Svētku dienas grāmatvedības uzskaitē var radīt dažādas nestandarta situācijas, kad rodas jautājumi, vai un kā veicama šādu dienu apmaksa. Šeit dažas no situācijām, par kurām eksperti snieguši skaidrojumus žurnālā "Bilance" un citviet. Nenostrādātas svētku dienas apmaksa summētā darba laika gadījumā Ja darbinieks strādā normālo darba laiku ar summētā darba laika uzskaiti, nenostrādātā svētku diena ir jāapmaksā. "Ja bija jāstrādā, svētku diena ir apmaksājama kopā ar piemaksu (100%), ja nebūtu jāstrādā, tad tiek apmaksāts pārējais nostrādātais laiks un papildus atlīdzība par astoņām nenostrādātajām stundām svētku dienā. Ja kopsummā ir vairāk nekā 184 stundas, tad ir jāapmaksā virsstundas (ja vien uzskaites periods nav ilgāks par vienu mēnesi)," skaidro Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla "Bilance" galvenā redaktore. Cita situācija ir tad, ja darbiniekam ir nepilnais darba laiks. Saskaņā ar Valsts Darba inspekcijas skaidrojumu, šajā gadījumā atlīdzība par svētku dienu, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā un kurā darbinieks nestrādā, nav jāizmaksā (jo darbinieks saņem darba algu...

Saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu tiks mainītas dažas nianses saistībā ar darba devēja ziņojumā iekļaujamo informāciju. Izmaiņas pieņēmusi valdība 16. jūnija sēdē, pieņemot grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli". Lai gan arī turpmāk darba devējs sniegs Valsts ieņēmumu dienestam darba devēja ziņojumu par iepriekšējā mēnesī aprēķināto ienākumu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām līdz tam sekojošā mēneša noteiktajam datumam, tomēr iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas tiks deklarēts šajā pašā darba devēja ziņojumā, tiks iemaksāts vienotajā nodokļu kontā tajā mēnesī, kurā darba devēja ziņojums tiek iesniegts. Piemēram, darba devējs izmaksās darba algu par 2021. gada martu 2021. gada 25. aprīlī. Darba devējam jāaprēķina 2021. gada marta darba alga, VSAOI un iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kā arī jāiesniedz darba devēja ziņojums, norādot aprēķināto VSAOI un iedzīvotāju ienākuma nodokli līdz 2021. gada 17. aprīlim. VSAOI...

Pēdējos sešos mēnešos (jautājums par 2019. gadu - red. piezīme) darbinieks nostrādāja 297 stundas (katrā dienā dažāds stundu skaits), 54 dienas, un darba samaksa ir 867,10 eiro. Dienas vidējā izpeļņa – 16,06 eiro (867,10/54), stundas likme – 2,90 eiro. No 2019. gada 16. līdz 27. jūnijam ir piešķirts atvaļinājums, ir jāapmaksā 9 dienas. Iznāk – 144,54 eiro (16,06 × 9). Vai ir pienākums apmaksāt darbiniekam atvaļinājuma naudu, izejot no 8 stundām dienā? Atbilde Saskaņā ar Darba likuma 149. pantu atvaļinājums darbiniekam tiek piešķirts kalendāra nedēļās, ko viennozīmīgi var saprast kā kalendāra dienas, jo nepastāv citi varianti. Savukārt atvaļinājuma periodā jāapmaksā darbinieka darba dienas. Šāds skaidrojums ne vienmēr ir izmantojams, jo bieži vien darbiniekiem ir neregulārs darba laiks. Ja darbiniekam noteikts darba laiks konkrētās nedēļas dienās, tad, izrēķinot dienas vidējo, to arī piemēro tām pašām darba dienām atvaļinājuma laikā. Savukārt, ja darbinieks strādā, “kad vajag”, proti, katrā nedēļā savā dienā, turklāt atšķirīgas stundas,...

Tuvojoties vasarai, mūsu domas parasti koncentrējas uz sajūtām par gaidāmo un nopelnīto atpūtu. Protams, darbinieki izmanto atvaļinājumus arī citos gadalaikos, tomēr šogad vasara būs īpatnēja. Pirmkārt, gaidāms, ka ārkārtējā situācija, kas izsludināta līdz 9. jūnijam, tiks pārtraukta. Bet nesteigsimies priecāties, jo ārkārtējo situāciju aizvietos "daži" ierobežojumi, kas tiks formulēti īpašā likumā. Proti, paliks spēkā distancēšanās, masku nēsāšana, ierobežojumi pulcēties slēgtās telpās... Varu iedomāties distancēšanos elektrovilcienā, braucot uz Jūrmalu! Ar ierobežojumu komplektu drīzumā iepazīsimies — patlaban normatīvie akti, to precizējumi un papildinājumi aug kā sēnes pēc lietus! Tomēr Darba likumā (DL) attiecībā uz atvaļinājumiem īpaši grozījumi nav veikti. Un, ja pašreiz nav īpaši nekur jāsteidzas (paliec mājās!), tad veltīsim laiku likuma atkārtošanai: kādi atvaļinājumu veidi tur ir minēti un kas būtu jāņem vērā, tos piešķirot un veicot aprēķinus. Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums Vispopulārākais, protams, ir DL 149. pantā minētais ikgadējais apmaksātais atvaļinājums. Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. No vienas puses, likums...

Līdz ar 2021. gada 1. janvāri plānots mainīt vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina formulu, turpmāk tajā ņemot vērā nevis 12 mēnešu periodu, bet gan nepārtrauktu 36 mēnešu periodu, kurā personai bija lielākā apdrošināšanas iemaksu algas summa pēdējo piecu gadu laikā pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas. Līdz ar to Ministru kabinets pieņēmis izmaiņas 1999. gada 16. februāra noteikumos Nr. 50 "Obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtība". Grozījumi nosaka gan to, ka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķināšanai jāņem vērā jaunais 36 mēnešu periods, gan arī vairākas citas aprēķina nianses. Piemēram, grozījumi paredz, ka šajā aprēķinā netiek ņemti vērā tie pilnie mēneši, kuros persona nav saņēmusi algu, ja tai bijusi pārejoša darba nespēja, tā atradusies grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, bērna tēvam piešķirtā atvaļinājumā, bērna kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu. Tāpat aprēķinā netiks ņemti vērā arī tie...

Jautājums: Kā piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumus, ja darbinieks mēneša laikā daļēji bija nodarbināts, bet pārējā laikā bijis dīkstāvē un saņēma dīkstāves pabalstu? Atbild MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE galvenā redaktore Ja darbiniekam par nostrādāto mēneša daļu tika aprēķināta darba samaksa, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteiktais neapliekamais minimums kā arī atvieglojumi, ja uz tiem ir tiesības, tiek piemēroti pilnā summā. Domājams, ka darba samaksa šādā gadījumā samazināsies. Tajā pašā mēnesī saņemtais dīkstāves pabalsts darba samaksu nepalielina, jo tam netiek piemēroti darbaspēka nodokļi. Savukārt mazākai summai “pienākas” lielāks minimums, tādējādi darbiniekam neveidosies iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parāds (drīzāk – IIN pārmaksa). Tomēr, ja pieļausim varbūtību, ka krīze pēc pāris mēnešiem beigsies vai darbiniekam paveiksies atrast darbu ar būtiski lielāku darba samaksu (vai tiks gūti citi iespaidīgi ieņēmumi), iepriekš noteiktā minimuma piemērošana nebūtu lietderīga, jo var izveidoties IIN parāds. Atvieglojumu piemērošana nerada šādu ietekmi, to var piemērot apmērā, kādu pieļauj aprēķinātā darba samaksa. Tas...

Darbinieks vēlas izmantot pilnu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu no 15. jūnija. Jautājums ir par atvaļinājuma un t.sk. 22. jūnija apmaksu, jo grāmatvede saka, ka šī diena ir jāatstrādā 13. jūnijā. Atbilde Darba likums nosaka: ja darba diena iekrīt starp brīvdienu un svētku dienu vai starp svētku dienu un brīvdienu, darba devējs ir tiesīgs noteikt šo dienu par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu izdod par nākamo gadu ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam (Darba likuma 133. panta 4. daļa). Šogad tāda diena ir 22. jūnijs, un tā ir pārcelta uz 13. jūniju (Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija rīkojums Nr. 342). Citas organizācijas drīkst patstāvīgi pieņem vai nepieņemt šādu lēmumu. Arī darbinieki var vienoties ar darba devēju un...

Aprēķinot apdrošinātās personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu maternitātes pabalsta, paternitātes pabalsta, vecāku pabalsta, slimības pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēra noteikšanai, vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodā varētu neieskaitīt kalendāra dienas, par kurām persona saņēma dīkstāves pabalstu vai dīkstāves palīdzības pabalstu un vecāku pabalsta turpinājumu. To paredz Labklājības ministrijas rosinātais grozījums Ministru kabineta 1998.gada 28.jūlija noteikumos Nr.270 "Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība", ko paredzēts izskatīt 14. maija valdības sēdē. Šāds regulējums paredzēts, lai nesamazinātu pēc krīzes turpmāk piešķiramo pabalstu apmēru, jo citādi dīkstāves pabalsta, dīkstāves palīdzības pabalsta un vecāku pabalsta turpinājuma saņemšanas periods varētu ietekmēt personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinu. Tāpat jāņem vērā, ka par dīkstāvē esošas personu, kurai valsts izmaksā pabalstu, netiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās (VSAOI) iemaksas.

Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, kad pietiekami daudziem iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, iesniedzot iedzīvotāju gada ienākuma deklarācijas, nācās atskārst, ka tie ir valstij parādā noteiktu nodokļu summu, kas jāatmaksā, šogad neapliekamā minimuma aprēķinā ieviesti daži "knifi", kam būtu jāveicina, lai nākamgad šādu situāciju skaits būtu mazāks. Vienlaikus savas korekcijas neapliekamā minimuma piemērošanā ievieš arī neparastā un iepriekš neparedzētā situācija ar uzņēmumu dīkstāvi. Par šiem aspektiem "Bilances Akadēmijas" seminārā "Aktualitātes grāmatvežiem krīzes apstākļos" 8. aprīlī stāstīja Maija Grebenko, žurnāla "Bilance" galvenā redaktore. Neapliekamo minimumu mākslīgi samazina Neapliekamā mininuma aprēķināšanā, kā nosaka likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 12. pants, tiek ņemti vērā personas visi gada ieņēmumi, izņemot vienīgi: IIN likuma 9. pantā minētos neapliekamos ienākumus saimnieciskās darbības ieņēmumus, par kuriem maksā patentmaksu ienākumu, par kuru maksā mikrouzņēmumu nodokli 2020. gadā maksimālais neapliekamais minimums no iepriekšējiem 250 eiro mēnesī palielināts līdz 300 eiro (tiek piemērots ienākumiem līdz 500 eiro mēnesī, pēc tam pakāpeniski samazinās līdz nullei...

Jautājums: Vai drīkst nemaksāt nodokļus no 2020. gada marta darba algas? Kurā brīdī var pieteikties VID uz atvieglojumiem? Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz atbildi, ka aprēķinātie nodokļi no darba algas par martu ir jāmaksā. Taču, ja ir grūtībās laikus samaksāt nodokļus, var lūgt sadalīt vai atlikt nodokļu maksājumus uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, kā arī piešķirt termiņa pagarinājumu. VID atgādina: ja nodokļu maksātājam patlaban ir grūtības savlaicīgi un pilnā apmērā samaksāt nodokļus, tad valsts piedāvā sekojošus nodokļu nomaksas veidus jau esošā nodokļu regulējuma – likuma “Par nodokļiem un nodevām” ietvaros. Tas paredz, ka nepārvaramas varas rezultātā jebkurš nodokļu maksātājs, iesniedzot motivētu iesniegumu, var lūgt nodokļu administrāciju sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nokavēto nodokļu maksājumu nomaksu. Priekšrocības ir sekojošas: netiek aprēķināta kavējuma nauda, kā arī informācija par uzņēmuma nodokļu parādu netiek iekļauta VID publiskojamo datu bāzē. VID vērš uzmanību, ka atslēgas vārds ir “motivēts...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 26. martā ir pieņemti un 28. martā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” , kas noteic kritērijus, pēc kuriem nosaka Covid-19 izraisītās krīzes skartos darba devējus un krīzes skartos nodokļu maksātājus. Tie nosaka arī kārtību, kādā piesakās dīkstāves pabalsta kompensēšanai un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem. Gan dīkstāves pabalstam, gan nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem ir tiesīgi pieteikties visi tie krīzes skartie darba devēji un nodokļu maksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, Covid-19 izplatības dēļ ir samazinājušies vismaz par 30 %. Tādu pašu atbalstu var saņemt arī tie darba devēji un nodokļu...

Kārtējo reizi precizējot Darba likuma (DL) normas, tiek pievērsta uzmanība vidējās izpeļņas noteikšanai. Kā zināms, DL šai tēmai ir veltīts 75. pants. Diemžēl arī šoreiz nav pamanīts, ka panta pirmā daļa iesaka vidējo izpeļņu rēķināt no algas, piemaksām un prēmijām, toties visās pārējās daļās noteikts veikt aprēķinu no «darba samaksas». Pēdējais termins saskaņā ar likuma 59. pantu ir ievērojami plašāks nekā 1. daļā minētie panta trīs elementi. Nav ņemta vērā arī sen zināmā problēma ar prēmiju iekļaušanu vidējā izpeļņā. Protams, DL neregulē prēmēšanas kārtību, tomēr, ja pēdējos sešos mēnešos darbinieks gandrīz visu laiku bijis attaisnotajā prombūtnē (piemēram, slimojis), bet tieši šajā laikā bija izmaksāta gada prēmija, vidējā izpeļņa kļūst vienkārši fantastiska! Tādu to veido likumā esošais algoritms (summa ir, dienu — gandrīz nav). Risinājums šādai netaisnībai attiecībā pret darba devēju joprojām nav piedāvāts. Topošajos Darba likuma grozījumos (saskaņā ar prognozi — stāsies spēkā 30. jūlijā) dienas vidējās izpeļņas noteikumos, kas minēti 75....

Saistībā ar viena dalībnieka sabiedrībām un holdinga sabiedrībām it bieži tiek uzdots jautājums, vai ir pienākumu maksāt atlīdzību valdes loceklim. Tādēļ varētu teikt, ka šis ir plaši apspriests temats ar mainīgām interpretācijām gadu gaitā. Jautājumu par valdes locekļa atlīdzību vienlaikus regulē vairāki normatīvie akti, piemēram, Komerclikums un nodokļu likumi, neiedziļinoties citos un speciālajos likumos. Komerclikuma 221. panta 8. daļa nosaka, ka valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim, savukārt atlīdzības apmērs tiek noteikts ar padomes (ja padomes nav – dalībnieka) lēmumu. Komerclikumā ir ietverts princips, ka valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, atstājot vietu pušu vienošanai par atlīdzības veidu (ikmēneša vai uz kapitālsabiedrības darbības rezultātiem balstītu) un tās apmēru. Iemesli, kāpēc kapitālsabiedrības valdes loceklim netiek noteikta atlīdzība, var būt dažādi, piemēram, valdes locekļa pienākumus pilda pats kapitālsabiedrības īpašnieks un iemesls valdes locekļa atalgojuma nemaksāšanai ir ekonomiska rakstura, proti, kapitālsabiedrības dalībnieks savus komercdarbības augļus saņem dividenžu...