IZMAKSAS FIZISKAJĀM PERSONĀM

Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumi Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 709) paredz pie noteiktiem nosacījumiem izmaksāt dīkstāves pabalstu arī pašnodarbinātām personām, tostarp autoratlīdzību saņēmējiem, un patentmaksātājiem. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis atbildes uz neskaidrākajiem jautājumiem par šo atbalsta veidu. Vai pašnodarbinātai personai, kura saimniecisko darbu uzsākusi pēc 2020. gada 1. novembra, ir tiesības saņemt atbalstu par dīkstāvi? VID piešķir atbalstu tikai tādai pašnodarbinātai personai, kura saimniecisko darbību uzsākusi līdz 2020. gada 1. novembrim. Vai saimnieciskās darbības veicējiem ir noteikts minimālais atbalsta par dīkstāvi apmērs? Atbalsts par dīkstāvi pašnodarbinātai personai vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā ir noteikts ne mazāk kā 330 eiro un ne vairāk kā 1000 eiro par kalendāra mēnesi. Atbalstu par dīkstāvi nosaka proporcionāli dīkstāves periodam. Vai atbalsts par dīkstāvi var būt mazāks kā 330 eiro? Atbalstu par dīkstāvi nosaka proporcionāli dienām, kad pašnodarbinātā...

Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumi Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 709) paredz pie noteiktiem nosacījumiem izmaksāt dīkstāves pabalstu Covid-19 pandēmijas krīzē skarto darba devēja darbiniekiem. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis atbildes uz neskaidrākajiem jautājumiem par šo atbalsta veidu. Vai, esot darba attiecībās ar krīzes skarto uzņēmumu (uzņēmums nestrādā un darbiniekiem noformēts bezalgas atvaļinājums), var saņemt atbalstu par dīkstāvi? Atbilstoši Darba likuma 74. panta otrajai daļai dīkstāve ir situācija, kad darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. No minētā izriet, ka ar dīkstāvi jāsaprot situācija, kad darbinieks ir gatavs veikt darba pienākumus, bet darba devējs tādu vai citādu apsvērumu dēļ to nenodrošina vai nespēj nodrošināt ar darbu. Ja darbinieki atrodas bezalgas atvaļinājumā, tas nozīmē, ka viņi nav gatavi veikt darba pienākumus, un tādējādi darba devējs nevar pieteikt tos atbalsta...

Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra noteikumi Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid –19 krīzes apstākļos” (turpmāk – MK noteikumi Nr.675) paredz noteikt līdz šim nebijušu atbalsta veidu - atbalstu algu subsīdijai darba devēja darbiniekiem. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis atbildes uz neskaidrākajiem jautājumiem par šo atbalsta veidu. Vai visiem darba devējiem ir tiesības pieteikties saņemt atbalstu algu subsīdijai? Atbalstam ir tiesīgi pieteikties darba devēji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto 2020. gada atbalsta mēnesi salīdzinot ar 2020. gada augusta, septembra, oktobra mēnešu vidējiem ieņēmumiem, kuros uzņēmums faktiski darbojies, samazinājušies ne mazāk kā par 20 procentiem. Vai atbalstu algu subsīdijai varēs saņemt visi darba devēja darbinieki, kuri nodarbināti nepilnu darba laiku laikposmā no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 9. janvārim? Atbalstu varēs saņemt tikai tie darbinieki, kuru konkrētajā atbalsta mēnesī nostrādātais darba laiks būs mazāks nekā līdz ārkārtējās situācijas izsludināšanai vidēji nostrādātais darba laiks par...

Finanšu ministrijas izstrādātie un Saeimā 27. novembrī otrajā steidzamajā lasījumā apstiprinātie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz veikt izmaiņas līdzšinējā autoratlīdzības saņēmējam piemērotajā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksāšanas režīmā. Līdz 2021. gada 30. jūnijam autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) saņēmējiem paredzēts saglabāt līdzšinējo nodokļu maksāšanas kārtību. Savukārt pēc šī termiņa, atkarībā no taksācijas gada, IIN izmaiņas tiks piemērotas sekojoši. No 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim Ja autoratlīdzību izmaksās ienākuma izmaksātājs, kas ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija (piemēram, AKKA/LAA), tad ienākuma izmaksātājs, taksācijas gada laikā ieturēs IIN nodokli 20% apmērā, piemērojot nosacīto izdevumu normu – 25% vai 50% apmērā (atkarībā no autora darba vai izpildītāja veida) no ieņēmumiem. Ja kopējie ienākumi taksācijas gada laikā pārsniegs 20 004 eiro, tiks piemērota progresīvā IIN likme (ienākumam no 20 004 eiro līdz 62 800 eiro – 23%, bet ienākuma daļai, kas pārsniedz 62 800 eiro – 31%), kas tiek aprēķināta rezumējošā kārtībā, autoratlīdzības saņēmējam...

Kopš šā gada 1. decembra Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieņem iesniegumus dīkstāves atbalsta saņemšanai. Daudziem grāmatvežiem jau radušies jautājumi, kāda informācija ir sniedzama un kā pareizi aizpildīt iesniegumu. Lai plašāk skaidrotu dīkstāves atbalsta saņemšanas iespējas uzņēmumiem par to dīkstāvē esošajiem darbiniekiem, kā arī algu subsīdijas saņemšanas iespējas tiem uzņēmumiem, kuru darbinieki valstī noteikto ierobežojumu dēļ strādā nepilnu darba laiku, VID šī gada 8. decembrī pl. 11.00 aicina piedalīties attālinātajā seminārā. VID norāda, ka elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sākumlapā zem izvēlnes “Mans saraksts” automātiski būs ievietots dokuments “Iesniegums atbalstam darbības turpināšanai COVID-19 izraisītās krīzes apstākļos”. Dokuments ir atrodams arī dokumentu sarakstā pie dokumentu grupas “Iesniegumi”. Jāņem vērā, ka pirms dokumenta iesniegšanas rūpīgi jāpārbauda, vai sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza, jo dokumenta precizēšana nav atļauta. Ja ir aizmirsts iekļaut kādu darba ņēmēju, ir atļauts iesniegt jaunu dokumentu par darba ņēmējiem, kuri nav iekļauti iesniegumā par norādīto taksācijas periodu. Kāda veida atbalstam pieteikties? Atgādinām,...

Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu dēļ Ministru kabinets 2020. gada 24. novembrī pieņēma Ministru kabineta noteikumus Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos” un 2020. gada 10. novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos”, kas paredz atbalsta pasākumus darbinieku atlīdzību, kā arī pašnodarbināto un patentmaksātāju ienākumu kompensēšanai. Atbalsta izmaksu nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests (VID) un pieteikumus Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) var iesniegt, sākot no 1. decembra. No ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9. novembra, līdz nākamā gada 9. janvārim vai ilgāk, ja tiks pagarināta ārkārtējā situācija valstī, uzņēmējiem pieejams atbalsts to dīkstāvē esošajiem darbiniekiem, kā arī algas subsīdija tiem darbiniekiem, kas valstī noteikto ierobežojumu dēļ strādā nepilnu darba laiku. Savukārt pašnodarbinātajiem un patentmaksas maksātājiem būs pieejams atbalsts par dīkstāvi. Atbalstu par dīkstāvi var saņemt, darbojoties jebkurā nozarē, ja ienākumu kritums mēnesī,...

Ministru kabineta noteikumi Nr. 682 "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”", ko valdība pieņēma šī gada 17. novembrī un kas stāsies spēkā no 2021. gada 1. janvāra, paredz, ka 2021. gadā neapliekamo minimumu varēs piemērot iedzīvotāji, kuru gada ienākumi nepārsniegs 21 600 eiro jeb 1800 eiro mēnesī. Kā informatīvajā materiālā norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID), nav mainīts maksimālais gada neapliekamais minimums – arī 2021. gadā tas būs 3600 eiro gadā (300 eiro mēnesī). Apliekamo ienākumu apmērs, līdz kuram piemērojams maksimālais neapliekamais minimums, būs 6000 eiro gadā (500 eiro mēnesī). VID, prognozējot mēneša neapliekamo minimumu 2021. gadā, piemēros ienākumu pieauguma koeficientu 1,06 (2020. gadā piemēroja 1,09). Nav mainīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojums par apgādībā esošu personu. Tas arī 2021. gadā būs 250 eiro mēnesī.

Gadījumos, kad darbiniekam rodas finanšu grūtības, viņam ir tiesības vērsties arī pie darba devēja ar lūgumu sniegt finanšu palīdzību. Cik lielas naudas summas ir tiesīgs prasīt darbinieks, un vai darba devējam ir pienākums un tiesības finansiāli atbalstīt darbinieku? Kādas juridiskās un nodokļu nianses ir jāievēro darba devējam, slēdzot finanšu darījumus ar darbiniekiem? Ja darbiniekam ir nepieciešama finanšu palīdzība naudas izteiksmē, izskatīsim divu veidu atbalstus: aizdevums darbiniekam, kas nes labumu darba devējam, jo par aizdevumu ir jāmaksā procenti, bet nav īpaši labvēlīgs darbiniekam, jo rada papildu izdevumus; avansa maksājums uz darba samaksas rēķina. 1. Aizdevums darbiniekam Pirmkārt, ir jānoskaidro, vai darba devējam ir tiesības izsniegt darbiniekam aizdevumu, jo ar aizdevumu izsniegšanu Latvijas Republikā ir tiesības nodarboties kredītiestādēm (bankas) un kapitālsabiedrībām, kurām Latvijas Republikā ir izsniegta speciālā licence atbilstoši 29.03.2011. MK noteikumu Nr. 245 "Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai" 5. punkta prasībām. Kapitālsabiedrību saraksts ir pieejams Patērētāju tiesību aizsardzības...

Izvēloties 1000 eiro algu ”uz papīra”, kas ir tuvu vidējās algas apmēram valstī, 2020.gadā nodarbinātais ar darba algu 1000 eiro mēnesī ”uz papīra” saņem ”uz rokas” 729,14 eiro mēnesī, bet 2021.gadā – 752,92 eiro mēnesī jeb par 23,78 eiro vairāk nekā 2020. gadā - šādu piemēru min Finanšu ministrija, informējot par ieguvumiem pēc nodokļu izmaiņām, kas stāsies spēkā no 2021. gada. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) nākamgad paredzēts samazināt par vienu procentpunktu – noņemot attiecīgi 0,5% darba devēja likmei un 0,5% darba ņēmēja likmei. 2020. gadā VSAOI vispārējā likme bija 35,09%, no kuras darba devēja daļa veidoja 24,09% un darba ņēmēja daļa – 11%. Nākamgad VSAOI vispārējā likme tiek samazināta līdz 34,09%, no kuras darba devēja daļa ir 23,59% un darba ņēmēja daļa – 10,5%. Tāpat tiks paaugstināts ienākumu slieksnis, līdz kuram piemēro ar iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) neapliekamo minimumu. Patlaban tas ir 1200 eiro mēnesī, bet nākamajā gadā tas...

Informējam, ka 26. novembrī ooficiāli ir publicēti Ministru kabineta 2020. gada 17. novembra noteikumi Nr. 682 “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 676 "Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”, kas paredz no 2021. gada paaugstināt apliekamā ienākuma apmēru, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu. Noteikumi stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. Gada apliekamā ienākuma apmērs, virs kura patlaban nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu ir 14 400 eiro (1 200 eiro mēnesī). No 2021. gada paredzēts, ka gada apliekamā ienākuma apmērs tiks noteikts līdz 21 600 eiro (1 800 eiro mēnesī), virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu. Vairāk lasiet: Diferencēto neapliekamo minimumu nepiemēros pēc 1800 eiro

Jautājums: Fiziskā persona pārdevusi savu personisko mantu (gleznu) juridiskajai personai. Vai šādā gadījumā ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli? Kādus pārskatus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā? Atbildi sagatavoja Valsts ieņēmumu dienests. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamajā ienākumā neietver un ar nodokli neapliek ienākumu no personiskā īpašuma (fiziskajai personai piederošām, personiskai lietošanai paredzētām kustamām lietām – mēbelēm, apģērba un citām kustamām lietām) atsavināšanas. Ja fiziskā persona pārdod personisko mantu, fiziskā persona iesniedz pircējam – juridiskajai personai – izziņu, kurā apliecina, ka šīs lietas pārdošana nav saistīta ar saimniecisko darbību (Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 3. pielikumu). Ienākuma izmaksātājs – komersants –, izmaksājot fiziskajai personai ar nodokli neapliekamus ienākumus, līdz pēctaksācijas gada 1. februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā paziņojumu (Ministru kabineta 2008.gada 25. augusta noteikumu Nr.677 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem” 2. pielikumu ), tajā norādot, ka izmaksāti ienākumi no personiskā īpašuma atsavināšanas,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2020. gada 16. jūnijā pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” un 14. jūlijā pieņemti Ministru kabineta noteikumi nr. 434 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību"" Būtiskākie grozījumi ir piemērojami no 2021. gada 1. janvāra: mainās darba devēja ziņojuma aizpildīšanas kārtība, ņemot vērā vienotā nodokļu konta ieviešanu; noteikta kārtība, kādā par personai izmaksāto nesaņemto darba samaksu informāciju ietver darba devēja ziņojumā; mainās iesniedzamo ziņojumu nosaukumi, vienkāršojot tos. Ziņojumu nosaukumi turpmāk būs šādi: “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” “Darba devēja ziņojums” “Ziņojums par pašnodarbinātā vai darba ņēmēja pie ārvalstu darba devēja...

Kā veikt darba samaksas aprēķinu, ja līgumā ir noteikta pamatalga (piemēram, 500 eiro mēnesī) un akordalga par "izstrādāto vienību" (piemēram, 1 eiro par gabalu), turklāt darbinieks var būt nodarbināts naktīs un svētku dienās, kā arī tam varētu būt virsstundas? Atbildi sagatavoja MAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., žurnāla BILANCE galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, Bilances bibliotēkas sērijā izdotās grāmatas "Darba likums un grāmatvedība" autore. Darba samaksas aprēķina pamatā ir stundas tarifa likme Jautājumā minētajam darbiniekam acīmredzami noteikta summētā darba laika uzskaite. Droši vien darba devējam bija pamats noteikt šādu darba samaksu, tomēr jāņem vērā, ka Darba likumā (DL) šādi varianti nav aprakstīti. Būtiska minētā darbinieka darba samaksas aprēķina īpatnība saistīta ar to, ka ik mēnesi viņam ir jānosaka piemaksa par darbu naktīs, svētkos un par virsstundām. Ja darbiniekam ar summēto darba laika uzskaiti ir noteikta mēneša alga un jāapmaksā dažas ekstra stundas, stundas tarifa likmes noteikšana ir aprakstīta DL 75.3 pantā: Ja...

Atvaļinājumu tēma vasaras mēnešos vienmēr ir aktuāla, kaut arī šogad Darba likuma (DL) attiecīgajos pantos nav veikti grozījumi. Šo tēmu mēs uzsākām laikus: jūnija Bilancē (2020. gada Nr. 6 (462), 12. un 16. lpp.). Šā gada jūnijs ir īpašs ar to, ka viena darba diena (starp brīvdienu un svētku dienu — 22. jūnijs) tika pārcelta uz 13. jūniju! Atgādinu, ka darba dienas pārcelšana nav obligāta privātajā biznesā, bet piemēru analīze ir "interesantāka", ja darbiniekiem 13. jūnijā noteikta darba diena, bet 22. jūnijā — brīvdiena. Turklāt šajās dienās darbiniekiem varētu būt piešķirts ikgadējais apmaksātais atvaļinājums vai varētu gadīties saslimt. Kura diena būtu jāapmaksā, un kā pamatot savu rīcību? Kāpēc attaisnotā prombūtne ir jāapmaksā? Pirms veicam aprēķinus, pievērsīsim uzmanību DL 74. panta prasībai par darba devēja pienākumu apmaksāt darbiniekam attaisnoto prombūtni, par kuru uzskatāmi panta 1. daļā minētie gadījumi (gadījumu skaits var būt paplašināts). Kaut gan DL uzskaitītas deviņas šādas situācijas, īpašu uzmanību izpelnījās...

Darbinieks pieprasa darba devējam apmaksu par laiku, kuru viņš pavadījis, nododot asins. Cik daudz viņam būtu jāmaksā? Atbilde Laiks, ko darbinieks pavada ārstniecības iestādē, nododot asinis vai asins komponentus, Darba likuma 74. panta 1. daļā tiek uzskatīts par attaisnoto prombūtni, kuras apmaksa ir darba devēja pienākums. Vienīgais noteikums darbiniekam: iepriekš par to ir jāvienojas ar darba devēju. Vēršu uzmanību uz to, ka likumā ir teikts, ka jāapmaksā "laiks", nevis darba diena. Tātad tās būs dažas stundas. Papildus tam 74. panta 6. daļā formulētas darbinieka tiesības pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē uz atpūtas dienu. Sakarā ar to, ka asins komponentu nodošana var būt veikta biežāk par asins nodošanu, darbiniekam var uzkrāties pietiekami daudz atpūtas dienu. Lai saskaņotu darba devēja un darbinieka savstarpējās intereses, likumdevējs ierobežojis darba devēja pienākumu atpūtas dienu piešķiršanas skaitam un izmantošanas laikam — jāapmaksā ne vairāk kā piecas šādas dienas kalendāra gada laikā. Darba līgumā vai darba...