IZMAKSAS FIZISKAJĀM PERSONĀM

Vairumā gadījumu, veicot ieturējumus no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, darba devējam ir jāietur 30%, saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus minimālās mēneša darba algas apmērā, tas ir, 430 eiro, un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, tas ir, 64,03 eiro. Gadījumos, ja parāds ir uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā, lietās par administratīvo pārkāpumu piedziņu vai atsevišķās krimināllietās – saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas (215 eiro) un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Vairāk par to, kā veicami ieturējumi no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, var lasīt žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI maija numurā. Katrīna Baltalksne un Vineta Riseva, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekles, zvērinātas tiesu izpildītājas, arī skaidro - visas ieturējumu summas tiek aprēķinātas...

Atbild Viktorija Kristhole-Lūse, zvērinātu advokātu biroja VILGERTS nodokļu eksperte Darbinieku akciju opcijas ļauj strādājošajiem kļūt par uzņēmuma līdzīpašniekiem, savukārt uzņēmējam ietaupīt uz nodokļu rēķina. No uzņēmuma viedokļa raugoties, akciju opciju piešķiršana ir racionāla un finansiāli pamatota, ja tā tiek pareizi plānota un ieviesta. Darbinieka ienākums no akciju pirkumu tiesībām (akciju opcijām) nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), ja akciju opciju plāna noteikumi atbilst nodokļu likumu regulējumam un darba devējs ir paziņojis par plānu Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Komerclikums nosaka, ka sabiedrība var izlaist personāla opcijas, kas dod tiesības šīs sabiedrības vai ar to vienā koncernā ietilpstošu sabiedrību darbiniekiem, valdes un padomes locekļiem iegūt tās akcijas. Akciju opcijas parasti ir veids, kā uzņēmums darbiniekus (vai kādu daļu no tiem) motivē rūpēties par uzņēmuma kopējo attīstību un tādējādi gūt finansiālo labumu no ieguldītā darba. Tā, piemēram, ja uzņēmumam būs izcili finanšu rādītāji - arī darbinieks...

Līdz ar jauna gada iestāšanos viens no jautājumiem, kas kļūst aktuāls grāmatvežiem, ir neapliekamā minimuma piemērošana. Detalizēti šo jautājumu šāgada pirmajā Žurnāla "Bilance" (2019. gada janvāra jeb 445.) numurā apskata žurnāla galvenā redaktore, Mg.sci.oec. Maija Grebenko. Objektu, kuram piemēros neapliekamo minimumu periodā no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam, nosaka, summējot apliekamos ienākumus, izņemot ienākumu no kapitāla. Periodā no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. septembrim, pieņemsim, ieņēmumi bijuši – 8400 eiro; vidēji 700 eiro mēnesī. gadā prognozējamā minimuma noteikšanas formula paliek nemainīga, mainās vien skaitļi, kas piedalās aprēķinā: gada neapliekamā minimuma summa – 2760, vidēji mēnesī 230 eiro; neapliekamais minimums „izsīkst”, ieņēmumiem sasniedzot 1100 eiro; proporcionalitātes koeficients nosakāms: 230/(1100 – 440); nemainīga paliek vien minimālā ieņēmumu summa, kurai piemēro maksimālo minimumu: 5280 (440 × 12)). VID nosaka un paziņo ienākuma izmaksātājam, kuram ir iesniegta nodokļa grāmatiņa, prognozējamo neapliekamo minimumu 2019. gada pirmajiem septiņiem mēnešiem: PNM...

Uzņēmējdarbības praksē diezgan bieži sastopami gadījumi, kad viena un tā pati persona (fiziskā vai juridiskā) vienlaikus ir citas firmas gan debitors, gan kreditors. Šādos gadījumos rodas iespēja veikt savstarpējo prasību ieskaitu, par ko informē Žurnāla "Bilance" 2019. gada janvāra (445.) numurā sertificētas nodokļu konsultantes Olgas Lukašinas un nodokļu un grāmatvedības konsultantes Jekaterinas Juhimecas rakstā "Nodokļi ieskaita darījumos". Darījuma būtība un tā piemērošanas sfēra Civillikums (1846.–1856. pants) uzskata ieskaitu kā līgumslēdzēju saistību izbeigšanas formu. Ne velti ieskaits atrodams vienviet kopā ar saistību izpildi, prasījuma un parāda sakritību, ar līgumu, kas atceļ saistības, ar mierizlīgumu u.c.. Civillikuma 1846. pants: “Ar ieskaitu jāsaprot prasījuma dzēšana ar pretprasījumu.” Piemēram, firma “A” un firma “B” var veikt ieskaitu, ja viena otrai piegādāja preci par summu 1000 eiro, savukārt pēcāk otrā firma sniedza pirmajai pakalpojumu par tādu pašu summu. Abas firmas izraksta partnerim rēķinu apmaksai. Lai “nedzenātu” naudu no viena konta uz otru, firmas apliecina, ka tām nav...

Žurnāla "Bilance" galvenā redaktore Maija Grebenko, atskatoties uz galvenajiem izaicinājumiem grāmatvedībā 2017. gadā, uzsver divus - jauno uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu un deklarēšanas kārtību, kuras nianses visiem grāmatvežiem aizvien neesot skaidras, un algas aprēķinus, īpaši neapliekamā minimuma piemērošanu, kas arī sagādājuši ne mazums grūtību. Šajā video sižetā M. Grebenko detalizēti pievēršas otrajai problēmai. Šobrīd grāmatvedības programmas esot pielāgotas algu aprēķiniem jaunajā sistēmā, tomēr uzņēmumos, kuros strādā daudz darbinieku, aizvien nevarot būt pilnīgas drošības par to, ka programma tiešām izrēķinās pareizi. Neapliekamais minimums grāmatvedim pašam gan nav jāaprēķina, jo to dara Valsts ieņēmumu dienests, tomēr var rasties pārpratumi ar uzņēmuma darbiniekiem. Biežākais problēmgadījums ir tad, kad nav lietderīgi piemērot VID gada pirmajiem septiņiem mēnešiem (balstoties uz iepriekšējā gada ienākumiem) aprēķināto neapliekamo minimumu, ja darbinieka ienākumi ir krietni lielāki nekā iepriekš, kā arī jāmēģina saprast, vai un kad tiek pārsniegts iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitātes slieksnis (20 000 eiro gadā), pēc kura jāsāk maksāt 23%...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavotajā skaidrojumā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu piemērošanu ir arī informācija par IIN atvieglojumu piemērošanu pa dienām. Attiecīgi, ja darba tiesiskās attiecības nav pastāvējušas pilnu mēnesi, darba devējs, aprēķinot nodokli, atvieglojumu apmēru nosaka pa dienām. Atvieglojumu apmēru gadījumos, kad darba attiecības nav pastāvējušas pilnu mēnesi, kalendāra dienā nosaka pēc formulas: Ad = Am : d, kur Ad – nodokļa atvieglojumu apmērs kalendāra dienā; Am – nodokļa atvieglojumu summa mēnesī; d – mēneša kalendāra dienu skaits. Piemērs: Darbinieku 2018.gada 10.aprīlī atbrīvoja no darba uzņēmumā A un pieņēma darbā uzņēmumā B 2018.gada 22.aprīlī. Abās darbavietās iesniegta grāmatiņa ar ierakstu atvieglojumu piemērošanai par trīs apgādībā esošām personām. VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums 60 eiro. Atvieglojumu apmērs par trīs apgādībā esošām personām 2018.gada aprīlī ir 200 eiro x 3 = 600 eiro. Neapliekamā minimuma un atvieglojumu apmēra aprēķins 2018.gada aprīlī: 60 eiro : 30 = 2,00 eiro – neapliekamais minimums,...

Vairāki grāmatveži šobrīd ir šokēti, ieraugot savu darbinieku prognozēto neapliekamo minimumu periodam augusts – decembris, jo dažos gadījumos summa pārsniedza nevien 200, bet arī 300 un pat 400 eiro. Žurnāla BILANCE redaktore MAIJA GREBENKO sniedz skaidrojumu. Kāpēc veidojas šāda situācija un vai tam ir kāds pamats? Izlasīsim MK noteikumu Nr.676 „Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai” 3. punktu: fiziskās personas maksimālais gada neapliekamais minimums: 2018. gadā – 2400 eiro. Tātad minimums nav noteikts mēnesim, bet gan gadam. Tas, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) minimumu paziņo mēnesim, saistīts tikai ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanas kārtību, nevis ar to, ka minimums nevar būt lielāks. Šomēnes mēs par to pārliecinājāmies. Kāpēc tā notiek? 2018. gada sākumā VID konstatē personas mēneša vidējos ieņēmumus, kas pārsniedz 1000 eiro. Darba vietā, kur iesniegta nodokļa grāmatiņa, tiek paziņots, ka prognozētais neapliekamais minimums 2018. gada periodam no 1. janvāra līdz 31. jūlijam ir...

Valsts Darba inspekcija informē, ka 2018.gada 21.jūnijā tika izdarīti grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kas paredz, ka 2018. gada 24. septembris, Viņa Svētības pāvesta Franciska pastorālās vizītes Latvijā diena, tiek noteikts par svētku dienu. Gan Darba likuma 75.3pantā, gan Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta 11.daļā ir ietverts identisks stundas algas likmes aprēķins: “Stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša algu ar darba stundu skaitu attiecīgajā kalendāra mēnesī. Ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks, stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī.” Ņemot vērā to, ka šādi grozījumi ietekmē kalendārā gada vidējo darba stundu skaitu, kā arī to, ka grozījumi ir pieņemti gada vidū, sākot ar 2018.gada 12.jūliju, veicot aprēķinus, ir jāpiemēro precizētais darba stundu skaits. Tas nozīmē, ka stundu algu likme, kas tika aprēķināta no 2018.gada sākuma ir spēkā līdz 11.jūlijam...

Šogad pirmo reizi tiks piemērots likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” noteiktais, ka gadījumā, ja svētku diena - Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena – iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darba dienu nosaka par brīvdienu. Tātad šogad 9. jūlijs Latvijā būs brīvdiena. Tā, kā šī svētku diena ir pirmo reizi, Labklājības ministrija skaidro: Atbilstoši vispārējam principam darbs šajā brīvdienā darbiniekiem nav jāveic. Ja cilvēks tiek nodarbināts šī gada 9. jūlijā, darba devējam viņam ir jāpiešķir līdzvērtīga kompensējoša atpūta. Tiem darbiniekiem, kuri tiks nodarbināti šī gada 8. jūlijā, tas ir - svētku dienā, par darbu papildus jau noteiktajai darba algai būs jāizmaksā arī Darba likumā paredzētā piemaksa par darbu svētku dienā. Tas ir - ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, — ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu vai arī...

Jautājums: Kā rīkoties, ja darbinieces maternitātes atvaļinājums pārklājas ar ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu? Visi zinām, ka likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības. Pārfrāzēsim šo apgalvojumu: likuma nezināšana (un neuzticēšanas tiem, kas šo likumu pārzina) nenovērš no tā izrietošās sekas. Lietas būtība ir šāda: darbiniecei iestājusies grūtniecība, tātad agri vai vēlu radīsies tiesības uz maternitātes atvaļinājumu. Izlasot likumu (vai saņemot informāciju citā veidā), darbiniece uzzina par savām tiesībām uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Jāpiebilst, ka šai darbiniecei, kas ir pedagoģe, atvaļinājums pienākas astoņas kalendāra nedēļas (faktiski 40 apmaksātas dienas). Par šo atvaļinājumu darba devējs uzzināja š.g. februārī. Sakarā ar to, ka šādam ekstra atvaļinājumam konkrētā periodā nebija paredzēti līdzekļi, kā arī šim pedagogam bija sarežģīti atrast aizvietotāju, skolas vadība mēģināja darbinieci atrunāt no pilna atvaļinājuma perioda izmantošanas. Turklāt šādā situācijā pastāv vēl viens svarīgs moments: nedz skolas vadība, nedz grāmatvedis nav lietas kursā, kad darbiniecei ir nozīmēts maternitātes atvaļinājuma sākums. Jāpiebilst, ka jebkurai topošajai māmiņai ārsts...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis jaunu metodisko materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no algas un citiem fiziskās personas ienākumiem". Tajā skaidrots arī, kā jāpiemēro IIN, saņemot vairāku veidu ienākumus pie viena ienākuma izmaksātāja. Ja nodokļa maksātājs taksācijas gada laikā pie viena ienākuma izmaksātāja saņem gan algota darba ienākumus, gan ienākumus no autoratlīdzības līguma vai uzņēmuma līguma (vai ienākumus no autoratlīdzības līguma un uzņēmuma līguma), tad, nosakot nodokļa maksātāja mēneša apliekamo ienākumu, papildus algota darba ienākumam (nodokļa aprēķinam no tā): no ienākuma no autoratlīdzības līguma atskaita autoru izdevumus un piemēro nodokļa likmi 20 % apmērā; no ienākuma no uzņēmuma līguma atskaita VSAOI (ievērojot noteikto kārtību – 20 % likmi) un piemēro nodokļa likmi 23 % apmērā. Ja kalendāra mēneša laikā viens ienākuma izmaksātājs izmaksā gan ar algas nodokli apliekamo ienākumu, gan cita veida ar nodokli apliekamos ienākumus (kuriem nepiemēro ienākumam no kapitāla, tai skaitā kapitāla pieaugumam, noteikto 20 % likmi, nodokļa likmi atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa...

Grāmatveži jau ir pamanījuši, ka darba samaksas (t. sk. algas) aprēķinam 2018. gadā piemīt dažas īpatnības. Savukārt, ja neizprot šo īpatnību iemeslu un būtību, pieaug varbūtība kļūdīties. Kļūdu dēļ rodas konflikti starp grāmatvedi, darbiniekiem un vadītājiem. Likumdevēja piedāvātais fizisko personu ienākuma nodokļa noteikšanas algoritms teorētiskā līmenī vēl varētu būt pieņemams, bet izskaidrot to veikšanu nespeciālistam (darbiniekam, vadītājam) būs pagrūti, tāpēc jāizsaka līdzjūtība grāmatvežiem. Pirmā reakcija Likuma projektā piedāvātā progresīvās IIN likmes piemērošana neizsauca negatīvu attieksmi. Sabiedrība jau sen gaidīja kārtību, kas noteiktu „bagātajiem” maksāt lielākus nodokļus. Protams, gandrīz katram bija savs viedoklis, kā to varētu izdarīt savādāk un, protams, „labāk”. Tomēr noteikums rēķināt IIN pēc 20% likmes no summām līdz 1667 eiro, bet no pārsnieguma daļas – pēc likmes 23% neizraisīja īpašu pretestību. Bet ar šo – reformas „prieki” tikai sākās. Pētot likuma grozījumu anotācijās esošos aprēķinus, šoku izraisīja piemērs ar darbinieku, kam ir divas darbavietas. Pirmajā darbavietā, kur bija iesniegta nodokļa...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis jaunu metodisko materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no algas un citiem fiziskās personas ienākumiem". Tajā skaidrots arī, kā nodokļa likme jāpiemēro ienākumam no uzņēmuma līguma. Saskaņā ar Civillikumā noteikto ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli ienākuma izmaksātājs atskaita VSAOI – atbilstoši likmei, kas noteikta likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” vai Ministru kabineta 2017.gada 19.decembra noteikumos Nr.786 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem” darba devējam un darba ņēmējam. Atskaitījumus (VSAOI, prognozēto neapliekamo minimumam, atvieglojumus) atskaita, piemērojot 20 % nodokļa likmi. Ienākuma no uzņēmuma līguma izmaksas brīdī ienākuma izmaksātājs piemēro progresīvo nodokļa likmi (ienākumam līdz 20 004 euro – 20 %, ienākumam no 20 004 euro līdz 55 000 euro – 23 %, ienākumam virs 55 000 euro...

Saskaņā ar Darba likuma 149. panta pirmajā daļā noteikto ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Savukārt, atbilstoši Darba likuma 149. panta otrai daļai darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām, skaidro Valsts Darba inspekcija. Ja atvaļinājuma laikā ir svētku dienas, likums paredz atvaļinājuma pagarināšanu par svētku dienām. Ja svētku dienas iekrīt sestdienā vai svētdienā un tiek pārceltas uz darba dienām, atvaļinājuma apmaksājamo darba dienu skaits var palielināties. Šīs darba dienas apmaksā, piemērojot Darba likuma 74.panta 8 astotajā daļā noteiktajam, ka par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā. Tātad Darba likums paredz darbiniekam tiesības uzreiz izmantot visu ikgadējo atvaļinājumu-četras kalendāra nedēļas,...

Faktiski neviens normatīvais akts neregulē šādas izziņas nepieciešamību, tomēr tā var noderēt grāmatvedim dažādās situācijās, norādījusi MAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, žurnāla Bilance galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle. Pirmais iemesls ir: grāmatvedības izziņā ir iespējams ietvert visu informāciju par atvaļinājumā esošo personu (darbinieka personīgie dati, „personīgais gads”, par kuru piešķirts atvaļinājums, atvaļinājuma periods (no... līdz, vai konkrēts kalendāro dienu skaits), pagarinājuma dienu skaits svētku dienu dēļ, papildatvaļinājuma darba dienu skaits, citas summas, kas varētu būt minētas darba līgumā sakarā ar kārtējo atvaļinājumu). Minot grāmatvedības izziņa atvaļinājuma pēdējo dienu (ieskaitot), turpmāk izdosies izvairīties no pārpratumiem (kad jānāk darbā pēc atvaļinājuma). Otrais izziņas nepieciešamības iemesls ir Darba likuma (DL ) prasība, kas nosaka darba devēja pienākumu skaidrot saviem darbiniekiem veikto aprēķinu kārtību. Īpaši izziņa var palīdzēt konfliktu situācijās. Darbinieki ne vienmēr izprot likumu valodas īpatnības, un stresainā situācijā parocīgāk izmantot jau iepriekš sagatavotu aprēķina veidlapu. Trešais iemesls, kad...