Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

IZMAKSAS FIZISKAJĀM PERSONĀM

Kā skolēns var saņemt elektronisko algas nodokļu grāmatiņu?
Kā skolēns var saņemt elektronisko algas nodokļu grāmatiņu?
Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka, uzsākot darba gaitas, skolēnam nepieciešama algas nodokļa grāmatiņa. Algas nodokļa grāmatiņa paredzēta nodokļa atvieglojumu piemērošanai darba vietā. ALGAS NODOKĻA GRĀMATIŅA ir pieejama tikai elektroniski Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), un visas darbības, kas tajā veicamas, notiek elektroniski. Pieslēgties EDS var, veicot reģistrāciju VID vai ar internetbankas paroli. VID piešķir algas nodokļa grāmatiņu, pamatojoties uz saņemto iesniegumu. Iesniegumā jānorāda pamatinformācija – personas (bērna) vārds, uzvārds, personas kods, kā arī darba devējs un darba attiecību uzsākšanas datums. Nepilngadīgam bērnam, kuram vēl nav algas nodokļa grāmatiņas, nav EDS pieslēguma, kā arī nav reģistrēta bankas konta, iesniegumu (no bērna vārda) var nosūtīt bērna vecāks (māte un tēvs ir nepilngadīga bērna dabiskie aizbildņi), izmantojot savu EDS profilu: sadaļā “Sagatavot dokumentu” izvēlas “No veidlapas” – “Pēc dokumentu grupas”; sadaļā “Citi” izvēlas dokumenta veidu “Informācija Valsts ieņēmumu dienestam”; norāda pamatinformāciju; pievieno iesniegumu; nospiež pogu “Pārbaudīt un saglabāt”; nospiež pogu “Iesniegt”. Savukārt klātienē iesniegt (piešķirt)...
Kā veicami ieturējumi no darba samaksas pēc zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumu saņemšanas?
Kā veicami ieturējumi no darba samaksas pēc zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumu saņemšanas?
Vairumā gadījumu, veicot ieturējumus no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, darba devējam ir jāietur 30%, saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus minimālās mēneša darba algas apmērā, tas ir, 430 eiro, un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, tas ir, 64,03 eiro. Gadījumos, ja parāds ir uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā, lietās par administratīvo pārkāpumu piedziņu vai atsevišķās krimināllietās – saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas (215 eiro) un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Vairāk par to, kā veicami ieturējumi no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, var lasīt žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI maija numurā. Katrīna Baltalksne un Vineta Riseva, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekles, zvērinātas tiesu izpildītājas, arī skaidro - visas ieturējumu summas tiek aprēķinātas...
Vai darbinieku akciju opcijas ir apliekamas ar algas nodokļiem?
Vai darbinieku akciju opcijas ir apliekamas ar algas nodokļiem?
Atbild Viktorija Kristhole-Lūse, zvērinātu advokātu biroja VILGERTS nodokļu eksperte Darbinieku akciju opcijas ļauj strādājošajiem kļūt par uzņēmuma līdzīpašniekiem, savukārt uzņēmējam ietaupīt uz nodokļu rēķina. No uzņēmuma viedokļa raugoties, akciju opciju piešķiršana ir racionāla un finansiāli pamatota, ja tā tiek pareizi plānota un ieviesta. Darbinieka ienākums no akciju pirkumu tiesībām (akciju opcijām) nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), ja akciju opciju plāna noteikumi atbilst nodokļu likumu regulējumam un darba devējs ir paziņojis par plānu Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Komerclikums nosaka, ka sabiedrība var izlaist personāla opcijas, kas dod tiesības šīs sabiedrības vai ar to vienā koncernā ietilpstošu sabiedrību darbiniekiem, valdes un padomes locekļiem iegūt tās akcijas. Akciju opcijas parasti ir veids, kā uzņēmums darbiniekus (vai kādu daļu no tiem) motivē rūpēties par uzņēmuma kopējo attīstību un tādējādi gūt finansiālo labumu no ieguldītā darba. Tā, piemēram, ja uzņēmumam būs izcili finanšu rādītāji - arī darbinieks...
Neapliekamā minimuma piemērošana 2019. gadā
Neapliekamā minimuma piemērošana 2019. gadā
Līdz ar jauna gada iestāšanos viens no jautājumiem, kas kļūst aktuāls grāmatvežiem, ir neapliekamā minimuma piemērošana. Detalizēti šo jautājumu šāgada pirmajā Žurnāla "Bilance" (2019. gada janvāra jeb 445.) numurā apskata žurnāla galvenā redaktore, Mg.sci.oec. Maija Grebenko. Objektu, kuram piemēros neapliekamo minimumu periodā no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam, nosaka, summējot apliekamos ienākumus, izņemot ienākumu no kapitāla. Periodā no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. septembrim, pieņemsim, ieņēmumi bijuši – 8400 eiro; vidēji 700 eiro mēnesī. gadā prognozējamā minimuma noteikšanas formula paliek nemainīga, mainās vien skaitļi, kas piedalās aprēķinā: gada neapliekamā minimuma summa – 2760, vidēji mēnesī 230 eiro; neapliekamais minimums „izsīkst”, ieņēmumiem sasniedzot 1100 eiro; proporcionalitātes koeficients nosakāms: 230/(1100 – 440); nemainīga paliek vien minimālā ieņēmumu summa, kurai piemēro maksimālo minimumu: 5280 (440 × 12)). VID nosaka un paziņo ienākuma izmaksātājam, kuram ir iesniegta nodokļa grāmatiņa, prognozējamo neapliekamo minimumu 2019. gada pirmajiem septiņiem mēnešiem: PNM...
Kad un kā saistību dzēšanā iespējams piemērot ieskaita darījumus?
Kad un kā saistību dzēšanā iespējams piemērot ieskaita darījumus?
Uzņēmējdarbības praksē diezgan bieži sastopami gadījumi, kad viena un tā pati persona (fiziskā vai juridiskā) vienlaikus ir citas firmas gan debitors, gan kreditors. Šādos gadījumos rodas iespēja veikt savstarpējo prasību ieskaitu, par ko informē Žurnāla "Bilance" 2019. gada janvāra (445.) numurā sertificētas nodokļu konsultantes Olgas Lukašinas un nodokļu un grāmatvedības konsultantes Jekaterinas Juhimecas rakstā "Nodokļi ieskaita darījumos". Darījuma būtība un tā piemērošanas sfēra Civillikums (1846.–1856. pants) uzskata ieskaitu kā līgumslēdzēju saistību izbeigšanas formu. Ne velti ieskaits atrodams vienviet kopā ar saistību izpildi, prasījuma un parāda sakritību, ar līgumu, kas atceļ saistības, ar mierizlīgumu u.c.. Civillikuma 1846. pants: “Ar ieskaitu jāsaprot prasījuma dzēšana ar pretprasījumu.” Piemēram, firma “A” un firma “B” var veikt ieskaitu, ja viena otrai piegādāja preci par summu 1000 eiro, savukārt pēcāk otrā firma sniedza pirmajai pakalpojumu par tādu pašu summu. Abas firmas izraksta partnerim rēķinu apmaksai. Lai “nedzenātu” naudu no viena konta uz otru, firmas apliecina, ka tām nav...
Maija Grebenko par algu aprēķinu un neapliekamā minimuma piemērošanas līkločiem
Maija Grebenko par algu aprēķinu un neapliekamā minimuma piemērošanas līkločiem
Žurnāla "Bilance" galvenā redaktore Maija Grebenko, atskatoties uz galvenajiem izaicinājumiem grāmatvedībā 2017. gadā, uzsver divus - jauno uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu un deklarēšanas kārtību, kuras nianses visiem grāmatvežiem aizvien neesot skaidras, un algas aprēķinus, īpaši neapliekamā minimuma piemērošanu, kas arī sagādājuši ne mazums grūtību. Šajā video sižetā M. Grebenko detalizēti pievēršas otrajai problēmai. Šobrīd grāmatvedības programmas esot pielāgotas algu aprēķiniem jaunajā sistēmā, tomēr uzņēmumos, kuros strādā daudz darbinieku, aizvien nevarot būt pilnīgas drošības par to, ka programma tiešām izrēķinās pareizi. Neapliekamais minimums grāmatvedim pašam gan nav jāaprēķina, jo to dara Valsts ieņēmumu dienests, tomēr var rasties pārpratumi ar uzņēmuma darbiniekiem. Biežākais problēmgadījums ir tad, kad nav lietderīgi piemērot VID gada pirmajiem septiņiem mēnešiem (balstoties uz iepriekšējā gada ienākumiem) aprēķināto neapliekamo minimumu, ja darbinieka ienākumi ir krietni lielāki nekā iepriekš, kā arī jāmēģina saprast, vai un kad tiek pārsniegts iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitātes slieksnis (20 000 eiro gadā), pēc kura jāsāk maksāt 23%...
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu piemērošana pa dienām
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu piemērošana pa dienām
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavotajā skaidrojumā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu piemērošanu ir arī informācija par IIN atvieglojumu piemērošanu pa dienām. Attiecīgi, ja darba tiesiskās attiecības nav pastāvējušas pilnu mēnesi, darba devējs, aprēķinot nodokli, atvieglojumu apmēru nosaka pa dienām. Atvieglojumu apmēru gadījumos, kad darba attiecības nav pastāvējušas pilnu mēnesi, kalendāra dienā nosaka pēc formulas: Ad = Am : d, kur Ad – nodokļa atvieglojumu apmērs kalendāra dienā; Am – nodokļa atvieglojumu summa mēnesī; d – mēneša kalendāra dienu skaits. Piemērs: Darbinieku 2018.gada 10.aprīlī atbrīvoja no darba uzņēmumā A un pieņēma darbā uzņēmumā B 2018.gada 22.aprīlī. Abās darbavietās iesniegta grāmatiņa ar ierakstu atvieglojumu piemērošanai par trīs apgādībā esošām personām. VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums 60 eiro. Atvieglojumu apmērs par trīs apgādībā esošām personām 2018.gada aprīlī ir 200 eiro x 3 = 600 eiro. Neapliekamā minimuma un atvieglojumu apmēra aprēķins 2018.gada aprīlī: 60 eiro : 30 = 2,00 eiro – neapliekamais minimums,...
Kā prognozētais neapliekamais minimums var pārsniegt 200 eiro?
Kā prognozētais neapliekamais minimums var pārsniegt 200 eiro?
Vairāki grāmatveži šobrīd ir šokēti, ieraugot savu darbinieku prognozēto neapliekamo minimumu periodam augusts – decembris, jo dažos gadījumos summa pārsniedza nevien 200, bet arī 300 un pat 400 eiro. Žurnāla BILANCE redaktore MAIJA GREBENKO sniedz skaidrojumu. Kāpēc veidojas šāda situācija un vai tam ir kāds pamats? Izlasīsim MK noteikumu Nr.676 „Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai” 3. punktu: fiziskās personas maksimālais gada neapliekamais minimums: 2018. gadā – 2400 eiro. Tātad minimums nav noteikts mēnesim, bet gan gadam. Tas, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) minimumu paziņo mēnesim, saistīts tikai ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanas kārtību, nevis ar to, ka minimums nevar būt lielāks. Šomēnes mēs par to pārliecinājāmies. Kāpēc tā notiek? 2018. gada sākumā VID konstatē personas mēneša vidējos ieņēmumus, kas pārsniedz 1000 eiro. Darba vietā, kur iesniegta nodokļa grāmatiņa, tiek paziņots, ka prognozētais neapliekamais minimums 2018. gada periodam no 1. janvāra līdz 31. jūlijam ir...
VDI skaidrojums par stundu algu likmes izmaiņām
VDI skaidrojums par stundu algu likmes izmaiņām
Valsts Darba inspekcija informē, ka 2018.gada 21.jūnijā tika izdarīti grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kas paredz, ka 2018. gada 24. septembris, Viņa Svētības pāvesta Franciska pastorālās vizītes Latvijā diena, tiek noteikts par svētku dienu. Gan Darba likuma 75.3pantā, gan Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta 11.daļā ir ietverts identisks stundas algas likmes aprēķins: “Stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša algu ar darba stundu skaitu attiecīgajā kalendāra mēnesī. Ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks, stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī.” Ņemot vērā to, ka šādi grozījumi ietekmē kalendārā gada vidējo darba stundu skaitu, kā arī to, ka grozījumi ir pieņemti gada vidū, sākot ar 2018.gada 12.jūliju, veicot aprēķinus, ir jāpiemēro precizētais darba stundu skaits. Tas nozīmē, ka stundu algu likme, kas tika aprēķināta no 2018.gada sākuma ir spēkā līdz 11.jūlijam...