IZMAKSAS FIZISKAJĀM PERSONĀM

Pēc vairākām svētku dienām jaunais gads ir klāt! Kārtējo reizi algas grāmatvežiem vieni skaitļi jānomaina uz citiem, daļa informācijas jāaizmirst, cita – jāaktualizē. Jāatceras dažādu speciālistu skaidrojošie viedokļi, arī tiesas prakses lēmumi… Jāpievērš uzmanība Darba likuma (DL) un likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" likuma 2019. gadā grozīto normu saturam. Tādēļ piedāvājam ieskatīties 2020. gada darba laika kalendārā, ko lasītājiem piedāvā tā ilggadējais izstrādātājs Māris Linga, un Labklājības ministrijas (LM) mājaslapā esošajā tabulā ar minimālās stundas tarifa likmes noteikšanu visizplatītākajam normālā darba laika režīmam. Par darba laika kalendāru Latvijas grāmatveži ir pieraduši izmantot Māra Lingas veidoto kalendāru un turpina vadīties pēc tajā iekļautās informācijas. Atzīstu — man arī tas patīk (kalendāru skatīt raksta beigās). Vairākus gadus darba laika kalendārā norādītais laiks tika uzskatīts par «normālo darba laiku». Tomēr patlaban šim terminam ir mazliet cits saturs. Kopš stājās spēkā Ministru kabineta (MK) 2015. gada 24. novembra noteikumi Nr. 656 «Noteikumi par minimālās mēneša darba...

Darba devējs ikdienā saskaras ar vairākiem maksājumiem darbiniekam, kur ir nepieciešams aprēķināt vidējo izpeļņu, piemēram, maksājums par darbinieka ikgadējo atvaļinājumu, mācību atvaļinājumu, maksājums saistībā ar darbinieka dīkstāvi darba devēja vainas dēļ, ja darbiniekam ir noteikta akordalga, kā arī gadījumā, kad nepieciešams aprēķināt slimības naudu, tādēļ darba devējam jāraugās, lai veicot aprēķinus tas neiekļautu tādas darbiniekam izmaksātas naudas summas, kas neietilpst vidējās izpeļņas aprēķināšanā, tādējādi radot sev zaudējumus. Lai darba devējs spētu aprēķināt darbinieka vidējo izpeļņu ir nepieciešams noskaidrot kādi maksājumi ir ņemami vērā veicot aprēķinu. Darba devējs, saskaņā ar Darba likuma (turpmāk – DL) 75. panta pirmo daļu, gadījumos, kad izmaksājama vidējā izpeļņa, to aprēķina par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām. Turklāt DL 59. pants regulē darba samaksas jēdzienu, nosakot, ka tā ir darbiniekam regulāri izmaksājama atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2019. gada 19. novembrī ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” (turpmāk – noteikumi), kuru mērķis ir paaugstināt izdevumu kompensāciju normas komandējumiem un darba braucieniem. Grozījumi stājās spēkā 2019. gada 29. novembrī. Būtiskākie grozījumi: Precizētas dienas naudas un viesnīcu kompensācijas apmēri komandējumiem un darba braucieniem gan pa Latviju, gan uz ārvalstīm. Komandējumu un darba braucienu diennakts normu apmērs ir pārskatīts, ņemot vērā inflācijas rādītājus, un pietuvināts komandējumu diennakts normu apmēriem, ko kompensē citas Baltijas valstis, kā arī noteikumu 1. un 2. pielikums ir precizēti, tos papildinot ar vairākām valstīm, kas līdz šim nav bijušas sarakstā. Līdzšinējā dienas naudas norma Latvijā paaugstināta līdz 8 eiro un izdevumu norma par viesnīcu Rīgā – 120 eiro par diennakti un citās apdzīvotās vietās – 60 eiro par diennakti. Izdevumu normas par viesnīcu paaugstinājums noteikts arī darba braucieniem. Braukšanas faktiskos izdevumus Latvijas...

Jautājums: Kā aprēķināt slimības lapas naudu un algu augustā, ja darbiniekam noteikts nepilns darba laiks (50 stundas mēnesī atvēlētas konkrēta darba apjoma izpildei), t.i., kuras darbnespējas dienas vai stundas būtu jāapmaksā, ja tās tiek uzskaitītas summāri pēc fakta? Pēdējos sešos mēnešos nostrādātas 300 stundas un darba samaksas kopsumma — 4500 eiro. No augusta ir noteikta mēneša alga — 500 eiro. Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore Saskaņā ar Maternitātes un slimības apdrošināšanas likuma 36. pantu darba devējs darbnespējas periodā var apmaksāt gan darbiniekam strādāšanai paredzētās darba dienas, gan stundas. Konkrētu aprēķinu apgrūtina tas, ka darbiniekam nav noteikts, kurā dienā darbs būtu veicams. Šādos gadījumos darba devējam jāizstrādā individuāla metodika, apkopojot DL esošās normas, un darba līgumā jāatsaucas uz to. Kā variantu piedāvāju turpmāk minēto. Jebkurā gadījumā aprēķinam vispirms ir jānosaka darbinieka vidējā izpeļņa, un šajā gadījumā būtu pamatoti izmantot algoritmu, kas DL noteikts summētam darba laikam. Pirmā slimības lapa (A)...

Arvien biežāk tiek uzdoti jautājumi par nerezidenta nodarbināšanu Latvijā. Pirms sāk darba attiecības, ir jānoskaidro, vai nerezidentam ir vai nav izsniegts A1 sertifikāts, jo nerezidentam varētu būt darbavieta rezidences valstī un viņš tur var maksāt sociālās iemaksas. Kas ir ārzemnieks? Ārzemnieks ir jebkura persona, kas nav Latvijas Republikas pilsonis vai Latvijas Republikas nepilsonis. Latvijas Republikas tiesību akti izšķir divas ārzemnieku kategorijas: Eiropas Savienības (turpmāk tekstā — Savienība) pilsoņi — ar to saprot gan Eiropas Savienības dalībvalstu, gan arī Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu (ES27 + Lihtenšteina + Islande + Norvēģija) pilsoņus un Šveices Konfederācijas pilsoņus, kuriem Latvijā ir līdzvērtīgs statuss ar Latvijas Republikas pilsoņiem; trešo valstu pilsoņi, kuru ieceļošanai un nodarbinātībai Latvijā tiek piemēroti papildu nosacījumi. Atbilstoši ES normatīvajam regulējumam Savienības pilsoņiem, lai ieceļotu, uzturētos un strādātu Latvijā, nav gandrīz nekādu ierobežojumu. Savienības pilsonis var sākt darbu pēc darba līguma noslēgšanas. Savienības pilsoņiem, kuri vēlas uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par trim mēnešiem...

Nodokļu piemērošana fiziskās personas ienākuma veidam «autor­atlīdzība» nav sarežģīta, tomēr tai piemīt dažas īpatnības. Pati būtiskākā īpatnība saistīta ar jēdzienu «autora attaisnotie izdevumi», ar kuriem drīkst samazināt gan rezidenta, gan nerezidenta autoratlīdzības summu pirms iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanas, turklāt nepieprasot izdevumus apliecinošos dokumentus. Bet saskaņā ar IIN likuma 15. panta 18. daļu gada laikā no autoratlīdzības saņēmēja (samazinātās) summas atļauts ieturēt IIN pēc 20% likmes neatkarīgi no summas apmēra. Nav nozīmes arī tam, vai autors pie atlīdzības izmaksātāja ir iesniedzis (atzīmējis) algas nodokļa grāmatiņu (ANG). Savukārt, ja autors prognozē gada laikā gūtā ienākuma iespaidīgu summu, viņš var atzīmēt EDS ANG (vai uzrakstīt grāmatvedim iesniegumu) par ienākuma nodokļa lielākas likmes — 23% piemērošanu. Šī likme tiks piemērota ar nākamā mēneša pirmo datumu (IIN likuma 15. panta 23. daļa) līdz gada beigām vai līdz autors to atsauks. Tātad, pirms nosaka IIN no autoratlīdzības summas, to vispirms samazina ar autora attaisnotajiem izdevumiem (bez čeku...

JAUTĀJUMS: Izlasot VID informatīvo materiālu1 par «ziņojuma» aizpildīšanu dažādās situācijās, man nav līdz galam skaidrs pēdējais piemērs, jo tajā trūkst skaidrojuma par ziņojumā norādāmo datumu, kā arī nav skaidrojuma par nākamā mēneša nodokļu aprēķināšanu. Atbildi sagatavojusi Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore VID informatīvā materiāla mērķis ir pievērst uzmanību atšķirībai starp aprēķinātās un izmaksātās darba samaksas deklarēšanu, jo darbaspēka nodokļus regulē divi pamatlikumi (par IIN un VSA). Šajos likumos prasības nodokļu un iemaksu aprēķināšanai un uzrādīšanai ziņojumā ir atšķirīgas, savukārt nepareizi uzrādītai summai VID (proti, EDS, kas izmanto mākslīgo intelektu) var piemērot ja ne sodu, tad vismaz nokavējuma naudu. Saskaņā ar VSA likumu izdotie MK noteikumi Nr. 827 26.3 punktā nosaka, ka ziņojuma 4. ailē jāuzrāda attiecīgā mēneša iemaksu objekts (piemēram, darba samaksa, uzņēmuma līguma atlīdzība), bet 5. ailē — atbilstoši personas statusam aprēķinātās VSAOI (darba devēja un ņēmēja likmju kopsumma). Šīs ailes aizpildāmas neatkarīgi no tā, vai atlīdzība ir/nav...

Jautājums: Darbinieks uz darba līguma pamata pieņemts darbā no 02.01.2019. Vienlaikus ar šo personu no 02.01.2019. līdz 31.01.2019. ir noslēgts uzņēmuma līgums. No 04.02.2019. līdz 13.02.2019. darbiniekam bija izsniegta A darba nespējas lapa. Ar darbinieku radās domstarpības par uzņēmuma līguma atlīdzības iekļaušanu vidējās izpeļņas aprēķinā. Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE galvenā redaktore Saskaņā ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” terminoloģiju persona, kas noslēdz darba līgumu, un persona, kas noslēdz uzņēmuma līgumu, tiek uzskatītas par darba ņēmējiem. Savukārt darba ņēmēji ir personas, kas pakļautas obligātajai sociālajai apdrošināšanai. Tas nozīmē, ka no aprēķinātās darba algas un arī no atlīdzības, kas tiks izmaksāta saskaņā ar uzņēmuma līgumu, ir jāaprēķina attiecīgās sociālās iemaksas. Protams, ieturams arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Neskatoties uz to, ka nodokļi tiek piemēroti vizuāli vienādi, tas nenozīmē, ka tie ņemami vērā, aprēķinot personas vidējo izpeļņu dažādu periodu apmaksai, tajā skaitā slimības naudu. No vienas puses, vidējās izpeļņas noteikšanu regulē Darba likuma...

Veidojot nākamā gada budžetu, nodokļus celt nedrīkst, savukārt minimālās algas palielināšanas jautājums jāskata tikai kopā ar neapliekamā minimuma jautājumu, uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Biedrība uzskata, ka nākamgad nodokļiem jāsaglabājas tādiem, kādi tie ir pašreiz, bet minimālās algas celšana ir atbalstāma tikai komplektā ar nepaliekamā minimuma celšanu, tādējādi nodrošinot lielākus ienākumus iedzīvotājiem ar zemām algām, skaidro LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Tad netiktu radīti arī papildu izdevumi uzņēmējiem. Tāpat biedrība uzskata, ka izmaiņas iespējams realizēt tikai pēc diskusijām ar uzņēmējiem, pārskatot izveidoto sistēmu un meklējot labākos risinājumus. "Ja neapliekamais minimums tiktu celts jau no nākamā gada, tad tas nedrīkst notikt uz nodokļu celšanas rēķina, bet valdībai un ministrijām jāmeklē zaudētie ieņēmumi savos budžetos," saka A.Rostovskis. Jau stājoties amatos ministru prezidents Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs pauda, ka 2020. gadā nodokļi netiks celti, tādējādi izpildot iepriekšējās valdības doto solījumu, ka trīs gadus sistēma saglabāsies nemainīga. LTRK gatava ar savu kompetenci...

Finanšu ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 25.augusta noteikumos Nr.677 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem””, ko izskatīja 13. augusta valdības sēdē. Grozījumi noteic, ka turpmāk vietā, kur iesniegta maksātāja algas nodokļa grāmatiņa, var piemērot ne tikai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, bet arī maksātāja prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Līdz ar to, noteikumu projekts paredz papildināt noteikumu Nr.677 5.1 punktu, paredzot, ka paziņojuma rindā "Neapliekamais minimums" norāda saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 12. panta pirmo daļu taksācijas gadā piemēroto VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu vai maksātāja prognozēto neapliekamo minimumu. Atgādinām, ka maksimālais gada neapliekamais minimums 2019. gadā ir 2760 eiro jeb 230 eiro mēnesī; gada apliekamais ienākums, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu ir 5280 eiro jeb 440 eiro mēnesī); gada apliekamais ienākums, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu 2019. gadā – 13 200 eiro jeb 1100 eiro mēnesī....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka tuvojas 1.augusts, kad VID atkal aprēķina VID prognozēto neapliekamo minimumu! Lai arī nodokļu reforma jau ir notikusi, VID joprojām aicinām katru pievērst uzmanība savai algas nodokļu grāmatiņai un tajā norādītajam prognozētajam neapliekamajam minimumam (tai algas daļai, kuru ar nodokli neapliek). Atgādinām, ka Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Algas nodokļa grāmatiņa” ir divas izvēlnes, kuras ļauj ērtāk informēt darba devēju par individuāliem nosacījumiem neapliekamā minimuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanai. Līdz ar nodokļu progresivitātes principa ieviešanu cilvēki, kuri saņem mazāk, maksā mazākus nodokļus, bet tie, kas saņem vairāk, – lielākus. Vienlaikus tas nozīmē, ka ikvienam pašam ir daudz rūpīgāk jāseko līdzi saviem ienākumiem un jēgpilni jāizmanto EDS pieejamās funkcionalitātes. Situācija, kad nodokļos samaksāta mazāka summa, var rasties galvenokārt divu iemeslu dēļ: ienākumiem tiek piemērota mazāka – 20 % – iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme vai arī gada laikā piemērots lielāks neapliekamais minimums, nekā patiesībā vajadzētu...

Valsts sekretāru sanāksmē 18. jūlijā izsludināts noteikumu projekts Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”, kas paredz būtiski paaugstināt pašreizējos komandējuma izdevumu atlīdzināšanas apmērus, kas faktiski nav mainījušies kopš 2002. gada (lai gan vispārējā inflācija pa šo laiku esot pieaugusi par 80%). Dienas naudas apmēru no līdzšinējiem sešiem eiro plānots paaugstināt līdz 16 eiro. Iecerēts palielināt arī viesnīcas izdevumu maksimālās atlīdzināmās normas - Rīgā no līdzšinējiem 57 eiro par diennakti līdz 100 eiro, citās Latvijas vietās - no 43 līdz 60 eiro. Tāpat noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks palielināts vietējo atlīdzināmo transporta izdevumu apmērs Latvijas teritorijā no 30% līdz 50% no dienas naudas apmēra (tātad, ja līdz šim šie izdevumi tika atlīdzināti 30% no 6 eiro jeb 1,8 eiro dienā, tad turpmāk tie tiks atlīdzināti 50% no 16 eiro jeb 8 eiro dienā). Pārskatītas tiktu arī diennakts normas komandējumiem un darba braucieniem uz ārvalstīm (noteikumu...

Žurnāla BILANCE galvenā redaktore Maija Grebenko e-semināra "Komandējumi, darba braucieni, darbinieku nosūtīšana" otrajā daļā iepazīstina ar to, kā noteikt dienas naudas summu Latvijā un ārzemēs (ēšanas, naktsmītņu un citas izmaksas). Vairāk par videoapmācības iespējām uzziniet šeit! E- semināra 1. daļa skatāma šeit. Par semināru un e-semināru piedāvājumiem uzziniet šeit!

Žurnāla BILANCE galvenā redaktore Maija Grebenko e-semināra "Komandējumi, darba braucieni, darbinieku nosūtīšana" pirmajā daļā iepazīstina ar komandējuma, darba brauciena un nosūtījuma terminu atšķirībām, skaidro nianses, kas jāņem vērā, nosūtot darbinieku komandējumā vai darba braucienā. Vairāk par videoapmācības iespējām uzziniet šeit! E- semināra otrā daļa skatāma šeit. Par semināru un e-semināru piedāvājumiem uzziniet šeit!

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka, uzsākot darba gaitas, skolēnam nepieciešama algas nodokļa grāmatiņa. Algas nodokļa grāmatiņa paredzēta nodokļa atvieglojumu piemērošanai darba vietā. ALGAS NODOKĻA GRĀMATIŅA ir pieejama tikai elektroniski Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), un visas darbības, kas tajā veicamas, notiek elektroniski. Pieslēgties EDS var, veicot reģistrāciju VID vai ar internetbankas paroli. VID piešķir algas nodokļa grāmatiņu, pamatojoties uz saņemto iesniegumu. Iesniegumā jānorāda pamatinformācija – personas (bērna) vārds, uzvārds, personas kods, kā arī darba devējs un darba attiecību uzsākšanas datums. Nepilngadīgam bērnam, kuram vēl nav algas nodokļa grāmatiņas, nav EDS pieslēguma, kā arī nav reģistrēta bankas konta, iesniegumu (no bērna vārda) var nosūtīt bērna vecāks (māte un tēvs ir nepilngadīga bērna dabiskie aizbildņi), izmantojot savu EDS profilu: sadaļā “Sagatavot dokumentu” izvēlas “No veidlapas” – “Pēc dokumentu grupas”; sadaļā “Citi” izvēlas dokumenta veidu “Informācija Valsts ieņēmumu dienestam”; norāda pamatinformāciju; pievieno iesniegumu; nospiež pogu “Pārbaudīt un saglabāt”; nospiež pogu “Iesniegt”. Savukārt klātienē iesniegt (piešķirt)...