DEKLARĀCIJAS UN PĀRSKATI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 18. marta grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas stājas spēkā 20. martā, arī noteic, ka: sabiedrība, uz kuru attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, ir tiesīga gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu (ja tāds ir) par 2020. pārskata gadu iesniegt termiņā, kas par trijiem mēnešiem pārsniedz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. panta pirmajā daļā noteikto iesniegšanas termiņu; biedrība vai nodibinājums, ir tiesīga iesniegt VID gada pārskatu vai tā daļu par 2020. gadu līdz 2021. gada 30. jūnijam; reliģiskā organizācija, ir tiesīga iesniegt VVID gada pārskatu vai tā daļu par 2020. gadu līdz 2021. gada 30. jūnijam. Piemērs. Ja Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektam 2020. pārskata gads sakrita ar kalendāro gadu un sagatavotais gada pārskats Valsts ieņēmumu dienestā būtu jāiesniedz līdz 2021. gada 30. aprīlim, tad saskaņā ar šajā likumā noteikto, 2020. gada pārskata iesniegšanas termiņš šī...

Valdībā 2021. gada 28. janvārī atbalstīti grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (turpmāk — likumprojekts), kuru mērķis ir ieviest saimnieciskās darbības ieņēmumu (turpmāk — SDI) kontu, lai nodokļu maksātājam, kurš ir gatavs atvērt speciālo kontu kredītiestādē un tikai to izmantot saimnieciskās darbības veikšanai, būtu vienkāršota nodokļu aprēķināšana un iemaksāšana budžetā. Par šiem grozījumiem vēl lems Saeima, un ir plānots, ka grozījumi stāsies spēkā no 2021. gada 1. jūlija, tomēr šis ieviešanas laiks var tikt precizēts, ņemot vērā likumprojekta virzību Saeimā un laiku, kas nepieciešams VID un kredītiestādēm, lai izstrādātu attiecīgo programmatūru. 2020. gada otrajā pusē, kad bija lielas diskusijas par izmaiņām nodokļos, cita starpā kļuva aktuāls jautājums par SDI — par tādu kontu, kurā saimnieciskās darbības veicējam iemaksā atlīdzību par paveikto darbu un kredītiestāde ietur nodokļu summu un iemaksā budžetā, un ar to samazinot gan prasības grāmatvedības uzskaitei šādā gadījumā, gan atvieglojot nodokļu maksātājam izsekot līdzi, vai laikā un pareizā apmērā ir...

Pandēmijas rādītā ārkārtas situācija un ekonomiskā krīze atstāj izmaiņas arī uz gada pārskatu sastādīšanas principiem. Tās skar arī revīzijas nepieciešamību un krājumu zudumu aprēķināšanas nianses, skaidro Mag. oec. Ieva Liepiņa, Sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente, SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle. Finanšu pārskata revīzija, ja rādītāji samazinājušies ārkārtas situācijas ietekmē Ja uzņēmuma finanšu pārskats iepriekšējos gados ir bijis revidējams, taču 2020. gadā krīzes iespaidā vai citu notikumu rezultātā samazinājušies finanšu rādītāji, nesasniedzot revīzijai nepieciešamos limitus, tad par 2020. gadu finanšu pārskata revīzija, saskaņā ar Finanšu ministrijas skaidrojumu, nav jāveic, atklāj I. Liepiņa. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā gan apskatīti arī gadījumi, kad uzņēmuma finanšu rādītāji pa gadiem strauji mainās. Šādā gadījumā atbilstoši likumam būtu jāpiemēro augstāko rādītāju prasības. Tomēr ministrijas skaidrojums bijis nepārprotams - ja 2020. gadā rādītāji ir samazinājušies un revīzijām noteiktie kritēriji nav izpildījušies, revīzija nav nepieciešama, uzsver eksperte. Krājumu zudumi, kas radušies ārkārtas situācijas ietekmē Ārkārtas situācijā,...

Saskaņā ar veiktajiem grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā cilvēki, kuriem gada ienākumu deklarācija par 2020. gadu ir jāsniedz obligāti, šogad to var izdarīt nedaudz vēlāk - līdz 1. jūlijam. Savukārt saimnieciskās darbības veicējiem, individuālajiem komersantiem vai individuālā uzņēmuma īpašniekiem ir atcelti izdevumu ierobežojumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai par 2020. un 2021. gadu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, kuriem gada ienākumu deklarācija par 2020. gadu jāsniedz obligāti, ir aicināti to iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) līdz 1. jūlijam. Vienotajā nodokļu kontā aprēķināto nodokļa summu ir jāiemaksā līdz 2021. gada 23. jūlijam. Ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 640 eiro, tad to var iemaksāt vienotajā nodokļu kontā trijos maksājumos — līdz 2021. gada 23. jūlijam, 23. augustam un 23. septembrim —, iemaksājot katru reizi trešo daļu no šīs summas. Tiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, kuri reģistrējušies VID kā saimnieciskās darbības veicēji vai ir individuālie komersanti vai individuālā uzņēmuma (zemnieka vai zvejnieka saimniecības) īpašnieki, par...

Gadījumos, ja prognozējams, ka uzņēmuma darbība varētu būt jāpārtrauc, svarīgi ievērot arī izmaiņas gada pārskata sastādīšanas pieejā. Par tām Bilances Akadēmijas seminārā informēja Mag. oec. Ieva Liepiņa, Sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente, SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 13. pants nosaka, ka viens no piemērojamiem principiem gada pārskatu sastādīšanā ir uzņēmuma darbības turpināšanas izvērtējums katru gadu - tas nozīmē izvērtējumu, vai uzņēmums spēs darboties nākamos 12 mēnešus pēc bilances datuma (tātad, esošā gada ietvaros). Ko darīt, secinot, ka uzņēmums pārtrauks savu darbību, vai arī apstākļi ir tik neskaidri, ka to grūti noteikt? "Ja tiek konstatēts, ka darbības turpināšanas princips nav piemērojams (piemēram, tiek konstatēts, ka kreditoru saistības ir tik lielas, ka tās nebūs iespējams nosegt, nav pieejams finansējums, u.c. apstākļi), tad finanšu pārskatā vairs nav jāiekļauj neviens ilgtermiņa postenis. Pamatlīdzekļi ir jāpārceļ uz krājumiem, ilgtermiņa kreditori, ilgtermiņa finanšu ieguldījumi un citi ilgtermiņa posteņi jāpārceļ īstermiņā....

No 1. marta ir iespējams VID EDS sagatavot un iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2020. gadu. Pirms plašāk stāstu par gada ienākumu deklarāciju, pieminēšanas vērts ir likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" Pārejas noteikumu 152. punkts, ar kura normām, iespējams, jau kāds no lasītājiem ir saskāries dzīvē. Šī likuma norma paredz — ja maksātājs likumā noteiktajā termiņā nav iesniedzis deklarāciju par 2018. un 2019. gadu (vai par kādu no šiem gadiem), Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz 2021. gada 1. martam aizpilda tās deklarācijas sadaļas, par kurām informācija ir pieejama valsts informācijas sistēmās, kā arī aprēķina rezumējošā kārtībā budžetā maksājamo nodokļa summu un paziņo maksātājam. Ar šo paziņošanu tiek uzskatīts, ka deklarācija ir iesniegta. Arī turpmākajos gados atbilstoši likuma "Par IIN" 20. panta otrajai daļai VID pēc tā rīcībā esošās informācijas drīkstēs aprēķināt IIN, ja nodokļu maksātājs nebūs iesniedzis gada ienākumu deklarāciju, bet tā viņam bija obligāti jāiesniedz. Protams, nodokļu maksātājam saglabājas tiesības iesniegt...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka gada ienākumu deklarācija obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kur ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim (IIN) analoģisku nodokli. Līdz ar breksitu Apvienotā Karaliste ir kļuvusi par trešo valsti, un tur dzīvojošajiem Latvijas rezidentiem ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, kurā jādeklarē arī darba alga un visi citi ienākumi. Tā kā Apvienotajai Karalistei ar Latviju ir noslēgta Nodokļu konvencija, tad papildus nodokļi par algota darba ienākumu nav jāmaksā (ar noteikumu, ka šis algota darba ienākums ir aplikts ar ienākuma nodokli Apvienotajā Karalistē). Deklarācija jāiesniedz šogad līdz 1. jūnijam par 2020. gadu, jo juridiski Apvienotā Karaliste no Eiropas Savienības izstājās 2020. gada 1. janvārī. VID sniedzis arī atbildes uz iedzīvotājus interesējušiem jautājumiem. Kādus attaisnojuma dokumentus drīkst...

Ja uzņēmuma saimnieciskā darbība ir apturēta (vai praktiski apturēta), bet uzņēmums zina, ka tas spēs atjaunot savu darbību, tad jāatceras, ka arī dīkstāves periodā nav jāpārtrauc finanšu nolietojuma aprēķins par uzņēmuma pamatlīdzekļiem. Arī dīkstāvē esošs pamatlīdzeklis zaudē savu vērtību - tam tāpat ir jāaprēķina amortizācija, jāpārskata lietderīgās lietošanas laiks, Bilances Akadēmijas seminārā informēja Mag. oec. Ieva Liepiņa, Sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente, SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle. Normatīvie akti (Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi) paredz, ka pamatlīdzekļiem jānosaka nenolietojamā vērtība - vērtība, kāda tam būs pēc lietošanas perioda beigām. "Visiem lielajiem objektiem - nekustamajiem īpašumiem, ražošanas iekārtām, automašīnām - noteikti ir nosakāma kāda pieņemama nenolietojamā vērtība, kura vienmēr paliks bilancē. Protams, pamatlīdzekļa nenolietojamā vērtība jāpārskata arī līdz ar tās tirgus vērtības izmaiņām," skaidro I. Liepiņa. Ja nenolietojamā vērtība ir simboliska, nebūtiska, to var pielīdzināt nullei. Tāda nenolietojamā vērtība varētu būt, piemēram, datoriem, biroja iekārtojumam - galdiem, krēsliem,...

Viens no ekonomiskās krīzes situācijas visvairāk ietekmētajiem gada pārskata posteņiem ir pamatlīdzekļi. Par to, kādas nianses jāņem vērā, gada pārskatā veicot to pārvērtēšanu, "Bilances Akadēmijas" seminārā informēja Mag. oec. Ieva Liepiņa, Sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente, SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle. "Pamatlīdzekļu grupa parasti ir ļoti nozīmīga finanšu pārskatu daļa. Pirmkārt, nozīmīga ir atlikusī bilances vērtība, kas jāpārskata, otrkārt, pamatlīdzekļu amortizācijas un nolietošanas politika ir saistīta ar pašu kapitāla vērtību bilances datumā - vai tā ir saprātīga un atbilstoša faktam. Reizēm, izanalizējot situāciju detalizētāk, izrādās, ka finansiālās grūtībās nonākušas komercsabiedrības situācija nemaz tik slikta nav," skaidro I. Liepiņa. Vispirms jāpievērš uzmanība pamatlīdzekļu inventarizācijai. Pamatlīdzekļu esamības pārbaudei nevajadzētu aprobežoties tikai ar inventarizācijas sarakstu izdrukāšanu no grāmatvedības datorprogrammas (un parakstīšanu). Būtu arī jāsaprot, vai šie pamatlīdzekļi vispār uzņēmumam juridiski pieder - īpaši tas attiecas uz nekustamo īpašumu, transportlīdzekļiem. Bilances datumā būtu jāsalīdzina Zemesgrāmatas, Valsts zemes dienesta, CSDD, Traktortehnikas reģistra dati ar finanšu uzskaites...

Vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam 25. februārī tika atbalstīti Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumi grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Tie paredz 2020. un 2021. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanai atcelt izdevumu ierobežojumu 80% apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, atteikties no prasības kapitālsabiedrības valdes locekļiem veikt IIN un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) samaksu no minimālās algas, ja kapitālsabiedrībai nav bijis neviena darbinieka, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās algas apmērā, kā arī pagarināt deklarācijas iesniegšanas termiņu IIN maksātājiem, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju. Likumā paredzēts iekļaut normu, kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrētajiem saimnieciskās darbības veicējiem (arī individuālajiem komersantiem un individuālā uzņēmuma un zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašniekiem, kas par uzņēmuma ienākumiem maksā IIN), aprēķinot IIN no saimnieciskās darbības ienākuma par 2020. gadu un par 2021. gadu, nepiemēro saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojumu 80% procentu apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Minētie likuma precizējumi ir būtiski, ņemot vērā...

Īstenojot samērīgu un pakāpenisku akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas politiku, saskaņā ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" 2021. gada 1. martā mainās akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem un cigaretēm. Jau informējām par akcīzes paaugstināšanu cigaretēm (skat. "1. martā tiek paaugstināta akcīzes nodokļa likme cigaretēm, jāveic krājumu un marku inventarizācija"). Iespējamā ietekme uz alkoholisko dzērienu cenām mazumtirdzniecībā (akcīze un PVN): Alus (5% 0,5 l) + 0,01 eiro (ieskaitot PVN); Vīns (0,75 l) + 0,05 eiro (ieskaitot PVN); Degvīns (40% 0,5 l) + 0,20 eiro (ieskaitot PVN). Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka visiem alkoholisko dzērienu apritē iesaistītajiem tirgotājiem 2021. gada 1. martā jāveic alkoholisko dzērienu inventarizācija, līdz 15. martam jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) akcīzes nodokļa starpības aprēķins un līdz 14. aprīlim jāsamaksā akcīzes nodokļa starpība par krājumā esošajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Alkoholisko dzērienu inventarizācija nav jāveic par raudzētajiem dzērieniem ar absolūtā spirta saturu līdz 6 tilpumprocentiem (ieskaitot), jo akcīzes nodokļa likme šim...

Saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” pārejas noteikumu 115. punkta otro apakšpunktu 2021. gada 1. martā tiek paaugstināta akcīzes nodokļa likme cigaretēm. Vienlaikus tiek noteikta arī augstāka minimālā cigaretēm piemērojamā akcīzes nodokļa likme, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Akcīzes nodokļa likme no 1. marta par cigaretēm ir 92,50 eiro + 15%*, bet ne mazāk kā 121,40 eiro (par 1000 cigaretēm). Iespējamā ietekme uz cigarešu cenām mazumtirdzniecībā: ja paciņas cena 3,60 eiro + 0,12 eiro (ieskaitot PVN). Līdz ar to jāveic cigarešu krājumu inventarizācija saistībā ar akcīzes nodokļa likmju maiņu visām personām, kurām ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence): 1) reģistrēta saņēmēja darbībai, kura speciālās atļaujas (licences) darbības ietvaros atļautas darbības ar tabakas izstrādājumiem; 2) tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecībai; 3) tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai. Cigarešu akcīzes nodokļa marku krājumu inventarizācija saistībā ar akcīzes nodokļa likmju maiņu jāveic, ja pēc stāvokļa 2021. gada 1. martā personas uzskaitē ir akcīzes nodokļa markas, par kurām (vai attiecīgajām cigaretēm)...

Saeima ceturtdien, 18.februārī, pirmajā lasījumā pieņēma nodokļu un nodevu likuma grozījumus, kas paredz pretendentiem publiskajos iepirkumos noteikt stingrākas prasības nodokļu nomaksas jomā. Likumprojekts paredz, ka publiskajos iepirkumos nevarēs piedalīties arī pretendenti, kuri noteiktā termiņā nebūs iesnieguši nodokļu deklarācijas. Informācija Valsts ieņēmumu dienesta neiesniegto nodokļu deklarāciju publiskajā datu bāzē tiek publicēta, ja noteiktais nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņš ir pārkāpts vairāk nekā par 15 dienām. Patlaban noteikts, ka pasūtītājs no dalības iepirkuma procedūrā izslēdz kandidātu vai pretendentu, ja ir konstatēts, ka kandidātam pieteikumu un pretendentam piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ir nodokļu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro. Šobrīd iepirkumos nodokļu maksātājam, kurš noteiktā termiņā nav iesniedzis nodokļu deklarācijas, izsniedz tādu pat izziņu par nodokļu parādu neesamību, kā nodokļu maksātājam, kurš ir iesniedzis visas nodokļu deklarācijas un kuram nav nodokļu parādu. Grozījumi rosināti, lai...

No šāgada 1. jūlija mikrouzņēmumos darbinieki vairs nebūs nodarbināmi tāpat kā līdz šim, maksājot par tiem mikrouzņēmuma nodokli. No 2021. gada 30. jūnija visi mikrouzņēmumu darbinieki zaudēs šo statusu un ar nākamo dienu (1. jūliju) kļūs par darba ņēmējiem, par kuriem valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek maksātas vispārējā kārtībā, atgādina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Tas nozīmē, ka mikrouzņēmuma vadītājam ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ziņas, ka tā darbinieki ar 30. jūniju zaudē mikrouzņēmuma darbinieka statusu un iegūst "parasta" darba ņēmēja statusu. Tāpat par šiem darbiniekiem mikrouzņēmumam VID turpmāk jāsniedz arī darba devēja ziņojumi kā par darbiniekiem vispārējā nodokļu režīmā, skaidro VSAA Anita Jakseboga. Mikrouzņēmuma īpašnieks pats par sevi var turpināt maksāt mikrouzņēmuma nodokli un iesniegt mikrouzņēmuma nodokļa deklarāciju VID Elektroniskās Deklarēšanas sistēmā. ! Svarīgi, ka turpmāk mikrouzņēmuma nodokļa deklarācijā būs jānorāda ceturkšņa apgrozījums pa mēnešiem. Informācija izskanēja Valsts ieņēmumu dienesta organizētā tiešsaistes seminārā “Kā turpmāk strādāt ar valsts sociālās apdrošināšanas...

Kā informē Finanšu ministrija, darba grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, ko vada finanšu ministrs, 11. februārī izskatīts priekšlikums arī šogad pagarināt gada pārskata iesniegšanas termiņu vismaz par diviem mēnešiem, ņemot vērā, ka Covid-19 infekcijas uzliesmojums turpinās. Sākoties Covid-19 pandēmijai, 2020. gadā tika pieņemts lēmums, kas paredzēja gada pārskata iesniegšanas termiņa pagarināšanu par trim mēnešiem Gada pārskatu un konsolidēto gadu pārskata likuma (GPKGPL) subjektiem, kā arī līdz 2020. gada 31. jūlijam biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām. Iespēju izmantoja vairāk nekā puse mazo uzņēmumu un gandrīz trešdaļa vidējo un lielo uzņēmumu. Pie finanšu ministrijas vērsusies arī Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA), kura regulāri saņem savu biedru – gan grāmatvežu, kuri veic algotu darbu, gan arī grāmatvežu, kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus), kā arī citu Latvijas grāmatvežu, revidentu un citu finanšu speciālistu viedokļus un lūgumus pagarināt to gada pārskatu iesniegšanas termiņus, kuri tiek sagatavoti par gadu, kas noslēdzas 2020. gada 31. decembrī. Šajā sakarā asociācija pauž...