Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

DEKLARĀCIJAS UN PĀRSKATI

Inventarizācija. Dokumenti. Aktīvu un saistību nodošana un pieņemšana bez atlīdzības. Slēguma pārskats
Inventarizācija. Dokumenti. Aktīvu un saistību nodošana un pieņemšana bez atlīdzības. Slēguma pārskats
Administratīvi teritoriālās reformas (turpmāk — ATR) ietvaros notikusi pašvaldību apvienošana. Pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām ir 43 pašvaldības līdzšinējo 119 pašvaldību vietā. ATR ietvaros tiek mainīta arī attiecīgo pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārdales kārtība pēc administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas. Saistībā ar ATR lieto šādus terminus: reorganizējamā pašvaldība (apvienojamā pašvaldība) — pašvaldība, kas pēc administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas nodod tai piekrītošās institūcijas, finanses, mantu, tiesības un saistības iegūstošajai pašvaldībai; iegūstošā pašvaldība — pašvaldība, kas pēc administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas pārņem tai piekrītošās reorganizējamās pašvaldības institūcijas, finanses, mantu, tiesības un saistības; atbildīgā pašvaldība — pašvaldība, kurā ir lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem 01.01.2021. Šī pašvaldība ir gan atbildīgā pašvaldība, gan reorganizējamā jeb apvienojamā, gan iegūstošā pašvaldība. ATR ietvaros pašvaldības un to institūcijas: veic inventarizāciju; nodod vai pieņem aktīvus/pasīvus bez atlīdzības; sagatavo slēguma pārskatus. Inventarizācija Pirms reorganizācijas atbilstoši normatīvajiem aktiem jāveic visu nododamo objektu...
Noteikumos paredz izmaiņas gada pārskata sagatavošanas kārtībā budžeta iestādēm
Noteikumos paredz izmaiņas gada pārskata sagatavošanas kārtībā budžeta iestādēm
Valdība 17. augustā apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos noteikumus Nr. 551 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 344 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība””. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, Ministru kabineta noteikumi Nr. 344 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” nosaka vairākas prasības budžeta iestāžu gada pārskata sagatavošanai, kas vairs nav nepieciešamas, veicot uzlabojumus Valsts kases e-pakalpojumā “ePārskati” un izvērtējot sniedzamās informācijas apjomu un lietderību. Ar grozījumiem paredzēts izslēgt prasību finanšu pārskata skaidrojumā sniegt informāciju par darījumu, kas ir vienāds ar 1 000 000 eiro absolūtajā vērtībā vai lielāks. Izvērtējot 2019. gada pārskatā sniegto informāciju, secināts, ka šī informācija bieži pārklājas, atkārtojas un rada neizpratni gada pārskata lietotājiem. Turpmāk paredzēts, ka gada pārskatā sniedz informāciju tikai par būtiskām finanšu pārskata posteņu izmaiņām, kas ietver arī darījumus, kas vienādi vai lielāki par 1 000 000 eiro absolūtajā vērtībā. Tāpat tiek precizēts "Naudas plūsmas pārskata" un "Pārskata par darbības finansiālajiem rezultātiem" posteņu skaidrojumā...
Grāmatveža darbs viena pārskata gada ietvaros = grāmatvedības cikls
Grāmatveža darbs viena pārskata gada ietvaros = grāmatvedības cikls
Kad kļūstat par uzņēmēju, bez grāmatvedības neiztikt! Ja nav nepieciešamības pēc sava grāmatveža–darbinieka, var lūkoties grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju piedāvājumos. Un pirmais, ko ieraudzīsiet pakalpojuma sniedzēja solījumos, ir pilna cikla grāmatvedības uzskaite. Kas ir šis pilnais cikls? Vai man pietiek ar "daļēju ciklu"? Vienkāršā valodā to varētu nosaukt par obligāto darbību minimumu, bez kura grāmatvedības uzskaite nebūs pilnīga, saprotama, salīdzināma un analizējama. Tas nozīmē, ka pamatā ir normatīvo aktu un vispārējo grāmatvedības pamatprincipu prasības. Ikdienā man vairāk iznāk strādāt ar grāmatvežiem ar pieklājīgu stāžu — gan semināros, gan dažādos kursos, gan konsultācijās. Bet ar lielu prieku un gandarījumu atgriežos pie pamatiem, lasot lekcijas grāmatvedības iesācējiem. Un patiess prieks ir doties pie uzņēmējiem, kuri vēlas izzināt grāmatvedības pamatprincipus, uzskaites procesa īpatnības, grāmatvežu "slengu" un, protams, grāmatvedības prasību minimumu, lai nebūtu jābaidās no pēkšņām pārbaudēm. Bet, manuprāt, grāmatvedība ir jākārto sev un savām vajadzībām, nevis kādam citam, piemēram, kontrolējošām iestādēm. Tāpēc, jo tā būs saprotamāka...
Kas jāņem vērā, iesniedzot VID paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām?
Kas jāņem vērā, iesniedzot VID paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām?
Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām iesniegšana", kurā norādīts, ka paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām ir pārskats par personai izmaksātajiem ienākumiem. Pārskatu sagatavo ienākumu izmaksātājs, iesniedz to VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), kā arī pēc pieprasījuma izsniedz ienākuma saņēmējam. Ienākumu izmaksātājs ir komersants, individuālais uzņēmums, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kooperatīvā sabiedrība, nerezidentu pastāvīgā pārstāvniecība, iestāde, organizācija, biedrība, nodibinājums un fiziskā persona, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs. Paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām var neiesniegt, ja izmaksātā neapliekamo ienākumu summa ir mazāka par 300 eiro vai izmaksā šādus ienākumus: stipendijas, kuru apmērs nepārsniedz 100 eiro, no budžeta vai starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem; pabalstus no budžeta, atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu un atlīdzību par audžuģimenes pienākumu veikšanu; atlīdzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par kaitējumu darbspēju zaudējuma gadījumā, kas saistīts ar sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu; summas, kas...
Kādos gadījumos meitas sabiedrību var neiekļaut konsolidētajā gada pārskatā?
Kādos gadījumos meitas sabiedrību var neiekļaut konsolidētajā gada pārskatā?
Pienākums sagatavot konsolidēto gada pārskatu ir koncerna mātes sabiedrībai, ja tā tieši vai netieši ieguvusi kontroli pār savām meitas sabiedrībām. Konsolidācijā ir jāiesaista koncerna mātes sabiedrība un visas tās meitas sabiedrības neatkarīgi no tā, vai šo meitas sabiedrību juridiskā adrese ir Latvijā vai ārvalstīs. Tomēr ir gadījumi, kad meitas sabiedrību var neiesaistīt konsolidācijā, informē Sandra Dzerele, zvērināta revidente, SIA "Sandra Dzerele un Partneris" partnere. "Bieži grāmatveži uzdod jautājumu - ja meitas sabiedrība atrodas trešajās valstīs - Taivānā, Krievijā, Ukrainā, Ķīnā - vai tā ir jāiesaista konsolidācijā? Jā! Pat tad, ja jūsu meitas sabiedrība būs reģistrēta uz Mēness, arī tad tā ir jāiesaista konsolidācijā," uzsver S. Dzerele. Neiesaistīt meitas sabiedrību konsolidācijā var tad, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem: stingri ilglaicīgi ierobežojumi īstenot savas tiesības uz meitas sabiedrības mantu un vadību "Piemēram, ja meitas sabiedrība atrodas valstī, kur ir kara situācija, un tur nedarbojas ierastie civilie likumi, vai nav iespējams aizbraukt uz...
Ko svarīgi zināt par īpašo režīmu PVN deklarācijām?
Ko svarīgi zināt par īpašo režīmu PVN deklarācijām?
No 2021. gada 1. jūlija paplašināts elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu īpašā režīma – Mini One Stop Shop – piemērošanas tvērums: ārpussavienības režīmu attiecina uz jebkādiem pakalpojumiem, ko sniedz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, kurš neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā (ES) (One Stop Shop – turpmāk OSS); savienības režīmu attiecina uz jebkādu pakalpojumu sniegšanu un preču tālpārdošanu ES teritorijā (OSS); tiek ieviests jauns īpašs režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai (Import One Stop Shop – turpmāk IOSS). Kā norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID) jaunajā metodiskajā materiālā "Īpašo režīmu deklarācijas, to aizpildīšana un nodokļa samaksa", papildus parastajai PVN deklarācijai uzņēmējiem būs jāsniedz arī īpašo režīmu PVN deklarācijas. Kā norāda VID, īpašo deklarāciju forma normatīvajos aktos nav noteikta, taču to saturs reglamentēts Eiropas Komisijas 2020. gada 12. februāra Īstenošanas regulā (ES) 2020/194, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (ES) Nr. 904/2010 piemērošanai attiecībā uz īpašajiem režīmiem...
Par izmaksātajām autoratlīdzībām būs jānorāda jauns kods, ja autors nereģistrē saimniecisko darbību
Par izmaksātajām autoratlīdzībām būs jānorāda jauns kods, ja autors nereģistrē saimniecisko darbību
Valdība 15. jūnijā ir akceptējusi grozījumus Ministru kabineta 2008. gada 25. augusta noteikumos Nr. 677 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem”, kas stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Kā informē Valsts ieņēmumu dienests (VID), informācija par autoratlīdzību izmaksu autoram, kurš nav reģistrējis saimniecisko darbību, laika periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim jāpaziņo ar tam speciāli piešķirtu jaunu kodu – 1061. No 1. jūlija līdz 31. decembrim samaksas par intelektuālo īpašumu vai no literatūras, zinātnes vai mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai citādas izmantošanas izmaksātājam ir pienākums nosūtīt paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām VID ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam, norādot kodu 1061. Autoratlīdzības deklarēšana paziņojumā no 1. jūlija līdz 31. decembrim Ienākuma veida nosaukums Ienākuma veida kods Paskaidrojums par ienākuma koda izmantošanu Ienākums no samaksas par intelektuālo īpašumu vai no literatūras, zinātnes vai mākslas...
Gada ienākumu deklarācija obligāti jāiesniedz līdz 1. jūlijam
Gada ienākumu deklarācija obligāti jāiesniedz līdz 1. jūlijam
Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka vairākām iedzīvotāju kategorijām līdz 2021. gada 1.jūlijam obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija par 2020.gadu. VID aicina iesniegt deklarāciju elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), kas ir ērtāk un vienkāršāk, jo tādējādi deklarācijā automātiski ielasās visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinās maksājamās summas. Gada ienākumu deklarācija par 2020. gadā gūtajiem ienākumiem obligāti ir jāiesniedz: ja rodas pienākums piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli saistībā ar progresīvās likmes piemērošanu (20% - ienākumam līdz 20 004 eiro, 23% - ienākumam, kas pārsniedz 20 004 eiro, bet nepārsniedz 62 800 eiro, 31,4% - ienākumam, kas pārsniedz 62 800 eiro); ja rodas pienākums piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu (jāpārliecinās vai galvenā ienākumu gūšanas vieta gada laikā piemēro VID prognozēto neapliekamo minimumu atbilstoši ienākumam). ja ir veikta saimnieciskā darbība (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus...
Jaunas prasības apdrošinātāju ceturkšņa pārskatiem
Jaunas prasības apdrošinātāju ceturkšņa pārskatiem
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprinājusi grozījumus "Apdrošinātāju publisko ceturkšņa pārskatu sagatavošanas normatīvajos noteikumos" un "Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju pārskatu sagatavošanas normatīvajos noteikumos". Tajos pilnveidotas prasības ceturkšņa pārskata iesniegšanai, lai iegūtu precīzāku informāciju par Latvijā parakstīto prēmiju un izmaksāto atlīdzību apmēru un to izmantotu, lai pilnvērtīgi informētu arī sabiedrību. Apdrošinātāju publisko ceturkšņa pārskatu sagatavošanas noteikumi paredz, ka turpmāk informācija par parakstītajām prēmijām un izmaksātajām atlīdzībām jāuzrāda arī sadalījumā pa apdrošinātāju sniegtajiem pakalpojumiem, kurus tie sniedz citās dalībvalstīs ar filiāļu starpniecību, vai arī izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, neatverot filiāli. Šādas izmaiņas veiktas, jo būtiska daļa no atsevišķu apdrošināšanas sabiedrību parakstīto prēmiju un izmaksāto atlīdzību apmēra veidojas no pakalpojumiem, kurus tās sniedz citās dalībvalstīs ar filiāļu starpniecību vai izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, neatverot filiāli. Noteikumi papildināti ar prasību apdrošinātājam likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā iesniegt FKTK pārskatu par stāvokli dienā pirms likvidācijas vai reorganizācijas uzsākšanas. Likvidāciju vai reorganizāciju uzsākuša apdrošinātāja vai dalībvalsts apdrošinātāja...
Kā grāmatvedim gada pārskatā neizpaust komercnoslēpumu?
Kā grāmatvedim gada pārskatā neizpaust komercnoslēpumu?
Uzņēmuma finanšu informācija var saturēt komercnoslēpumu, kuru nedrīkst izpaust ne štata grāmatvedis, ne grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējs. Tuvojas laiks, kad jāiesniedz kārtējais gada pārskats, kurā ietvertā informācija būs pieejama jebkuram interesantam. Kā izvairīties no tādu ziņu izpaušanas, kas var interesēt konkurentus un attiecīgi nelabvēlīgi ietekmēt uzņēmuma turpmāko darbību? No likuma izslēgts komercnoslēpuma regulējums Grāmatvežiem šai sakarā var rasties jautājums, kāpēc no likuma "Par grāmatvedību" šopavasar tika izslēgts 4. pants, kas noteica, ka grāmatvedībā par komercnoslēpumu nav uzskatāma informācija un dati, kas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem iekļaujami uzņēmuma pārskatos. Savukārt visa pārējā uzņēmuma grāmatvedībā esošā informācija uzskatāma par komercnoslēpumu un ir pieejama vienīgi revīzijām, nodokļu administrācijai nodokļu aprēķināšanas pareizības pārbaudei, kā arī citām institūcijām likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos. Pēc Finanšu ministrijas priekšlikuma Saeima 2021. gada 11. februārī pieņēma grozījumus likumā "Par grāmatvedību", kas stājās spēkā 2021. gada 9. martā, un cita starpā paredzēja no likuma izslēgt 4. pantu, jo komercnoslēpuma regulējums ietverts...
Līdz 1. jūnijam ir jāiesniedz informācija par iepriekšējā taksācijas gadā izsniegtajiem vai saņemtajiem aizdevumiem
Līdz 1. jūnijam ir jāiesniedz informācija par iepriekšējā taksācijas gadā izsniegtajiem vai saņemtajiem aizdevumiem
Valsts ieņēmumu dienestam (VID) līdz 1. jūnijam ir jāiesniedz informācija par iepriekšējā taksācijas gadā izsniegtajiem/saņemtajiem aizdevumiem no viena aizdevēja: • kuru apmērs pārsniedz 15 000 eiro; • kuru apmērs (to kopsumma) kopā ar papildus izsniegto aizdevumu pārsniedz 15 000 eiro; • kas izsniegti/saņemti papildu aizdevumam (to kopsummai), par kuru VID jau ir sniegta informācija un iepriekš sniegtā aizdevuma neatmaksātā daļa aizdevuma izsniegšanas dienā pārsniedz 15 000 eiro. Informāciju par aizdevumu fiziskajai personai1 VID sniedz: Aizdevējs, ja tas ir: komersants; individuālais uzņēmums (zemnieka vai zvejnieka saimniecība); kooperatīvā sabiedrība; nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība; biedrība vai nodibinājums; organizācija; fiziskā persona, kas reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja; uz līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas. Aizņēmējs, ja tas saņem aizdevumu no: fiziskās personas – rezidenta –, kas aizdevumu nesniedz savas saimnieciskās darbības ietvaros, nerezidenta. Skatiet arī VID metodisko materiālu "Ienākumam pielīdzināmie aizdevumi" VEIDLAPA 1 Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumi Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju...
Kā rīkoties, ja pēc iesniegšanas VID EDS ir konstatēta kļūda PVN 2 un PVN 3 deklarācijas aizpildīšanā?
Kā rīkoties, ja pēc iesniegšanas VID EDS ir konstatēta kļūda PVN 2 un PVN 3 deklarācijas aizpildīšanā?
Vēršam uzmanību, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) maijā ir aktualizējis informatīvo materiālu "Par atsevišķiem jautājumiem PVN deklarāciju aizpildīšanā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā". Tajā apskatītas situācijas kā rīkoties, ja pēc iesniegšanas VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir konstatēta kļūda PVN 2 un PVN 3 deklarācijas aizpildīšanā, nepieciešams iesniegt labojumus. Kārtība, kādā aizpildāma PVN deklarācija un tās pielikumi, noteikta Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 40 „Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”, kur var skatīt detalizētāku informāciju par PVN deklarāciju aizpildīšanu. Piemēram, ja konstatēts, ka par kādā no iepriekšējiem periodiem PVN 2 pārskatā norādītais darījums ir jāanulē, tad: 1) jānorāda veiktās preču piegādes un sniegtos pakalpojumus Eiropas Savienības teritorijā tikai attiecīgā taksācijas perioda PVN 3 pārskatā (rindiņa „V” jāaizpilda tāpat kā iepriekš aizpildīta PVN 2 pārskatā, savukārt rinda „J” - atstājama tukša – arī bez „0,00”); 2) pēc pārbaudīšanas un saglabāšanas, PVN 3 pārskatu jāiesniedz VID; 3) jānokopē iepriekš iesniegta attiecīgā taksācijas perioda...
Kā iesniegt PVN deklarāciju, ja mainās taksācijas periods?
Kā iesniegt PVN deklarāciju, ja mainās taksācijas periods?
Reģistrētam nodokļa maksātājam, kuram taksācijas periods ir viens kalendārais ceturksnis, veicot ar PVN apliekamus darījumus, noteiktos gadījumos taksācijas periods PVN deklarācijas iesniegšanai var mainīties uz vienu kalendāro mēnesi. Par to, kā rīkoties ar deklarācijas iesniegšanu šādās situācijās, informē Valsts ieņēmumu dienests. Kā rīkoties, ja jāiesniedz PVN deklarācija, kad taksācijas periods mainās no ceturkšņa uz mēnesi? Ja reģistrēta nodokļa maksātāja, kuram taksācijas periods ir viens kalendārais ceturksnis, veikto ar PVN apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā vai taksācijas gadā pārsniedz 40 000 eiro, taksācijas periods šādam nodokļa maksātājam mainās uz vienu kalendāro mēnesi. PVN deklarācija par kalendāro mēnesi ir jāiesniedz, sākot ar to mēnesi, kad 40 000 eiro vērtība tika sasniegta vai pārsniegta, iekļaujot tajā arī visus darījumus, kas notikuši pēc pēdējās ceturkšņa PVN deklarācijas iesniegšanas. Piemērs 40 000 eiro vērtība tiek sasniegta 2019.gada 3.novembrī. Reģistrētam nodokļa maksātājam decembrī ir jāiesniedz PVN deklarācija par novembri, iekļaujot tajā arī darījumus, kas bija veikti no 1.oktobra...
Gada pārskatu sagatavošanas nianses mikrosabiedrībām un mazajām sabiedrībām
Gada pārskatu sagatavošanas nianses mikrosabiedrībām un mazajām sabiedrībām
Gada pārskatu iesniegšanas beigu termiņš vairs nav aiz kalniem. To gatavošanas laikā jāizvērtē daudzas nianses, kamēr nonākam līdz EDS iesniegtam gada pārskatam. Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajām kategorijām, lielākais īpatsvars starp uzņēmumiem ir mikrosabiedrības un mazās sabiedrības. Tāpēc šajā rakstā neapskatīšu vidējo un lielo sabiedrību gada pārskatu sagatavošanas prasības. Dalīšos savā pieredzē, ko un kā darīt, ķeroties klāt kārtējā gada pārskata sagatavošanas darbiem mikro un mazajām sabiedrībām. Apskatīšu desmit praktiskus soļus, kurus pati lietoju praksē. 1. Noteikt, kādai kategorijai atbilst konkrētais uzņēmums bilances datumā Lai noteiktu, vai uzņēmums pārskata gadā iegūst vai zaudē tiesības piemērot atvieglojumus un atbrīvojumus gada pārskata sastāvam, sagatavojam tabulu ar pārskata gada un iepriekšējo gadu kategorijas noteikšanai aktuālajiem rādītājiem. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums mikrosabiedrības netieši sadala divās grupās, tāpēc 1. tabulā attēlotas trīs ailes. 1. tabulaMikro un mazo sabiedrību kategoriju kritēriji Mikrosabiedrība 1 Ja bilances datumā nepārsniedz vismaz 2 kritērijus...
Kā iesniegt un precizēt pašnodarbinātā ziņojumu?
Kā iesniegt un precizēt pašnodarbinātā ziņojumu?
Pašnodarbinātajiem līdz ceturksnim sekojošā mēneša 17.datumam jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ziņojumu “Pašnodarbinātā vai darba ņēmēja ziņojums” (ziņojums). VID publicējis pamācību, kā to izdarīt. Ziņojumu iesniedz tikai par to pārskata ceturksni, par kuru veic obligātās iemaksas (arī tad, ja obligātās iemaksas veic par vienu vai diviem pārskata ceturkšņa mēnešiem). Piemērs Kates ienākumi jūlijā – 200 eiro, augustā – 120 eiro un septembrī – 190 eiro. Par 3.ceturksni līdz 17.oktobrim Katei ir jāiesniedz ziņojums. Rādītāji Ceturkšņa mēnesis Kopā VII VIII IX Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts (brīvi izvēlētais) (eiro) 0 0 0 0 Aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (eiro) 0 0 0 0 Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts pensiju apdrošināšanai, kuram piemēro obligāto iemaksu likmi 10 % 200,00 120,00 190,00 510,00 Aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 10 % (eiro) 20,00 12,00 19,00 51,00 Ja pārskata ceturksnī mainās pašnodarbinātā apdrošināšanas statuss, pašnodarbinātais pārskata ceturksnī norāda abus apdrošināšanas statusus....