GRĀMATVEDĪBA

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis atbildes uz uzziņas pieprasījuma iesniedzējas iesniegumā norādīto šādu faktu aprakstu. Iesniedzēja vēlas iegādāties naftas produktus, izmantojot autotransportu un dzelzceļa transportu. Preces ražotājvalsts un eksporta valsts ir Krievijas Federācija. Ņemot vērā ieviestās sankcijas pret Krievijas Federāciju, naftas produktu imports no Krievijas Federācijas teritorijas ir aizliegts. Tomēr nosacījumos pastāv izņēmuma gadījumi aizliegumam importēt naftas produktus, saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2022/2367 (2022. gada 3. decembris), turpmāk – Regula, ar kuru veikti grozījumi Regulā (ES) 833/2014, Regulas 3.n pantu, 1. punktu, kur ir noteikts, ka preces imports ir iespējams, nepārsniedzot noteiktos preces cenas griestus. Sakarā ar to, ka šobrīd joprojām nav noteikti iegādei paredzēto produktu cenas griesti, iesniedzēja uzdeva VID šādus jautājumus: Vai ir iespējama naftas produktu ar kodu CN 27101942 (dīzeļdegviela) ievešana no Krievijas Federācijas teritorijas Latvijas Republikas teritorijā pēc 2023. gada 5. februāra sakarā ar cenas griestu nenoteikšanu? Vai ir iespējama naftas produktu ar kodu CN27101943 (dīzeļdegviela) ievešana...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par uzziņas pieprasījuma iesniegumā minēto šādu faktu aprakstu. Iesniedzēja vēlās organizēt preces eksportu pircējam uz Krievijas Federāciju. Iesniedzēja lūdz VID Muitas pārvaldi atbilstoši kompetencei sniegt uzziņu, vai konkrētā prece ir iekļauta kādā no Krievijas Federācijai noteiktajām sankcijām atbilstoši Eiropas Padomes (ES) 2022. gada 6. oktobra Regulai 2022/1904, ar kuru groza Regulu (ES) 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā vai citam ārējam normatīvajam aktam, kas attiecas uz preču eksportu un to ierobežojumiem uz Krievijas Federāciju, proti, vai ir atļauts šīs preces eksports. Preces apraksts: NX-Y/D/K/0352P ar gaisu dzesējams šķidruma dzesētājs ar daļēju siltuma atgūšanu. VID atbildē norāda, ka preču tarifa klasifikācija Eiropas Savienībā (ES) tiek veikta saskaņā ar Padomes 1987. gada 23. jūlija regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (turpmāk – regula Nr. 2658/87), kas 2023. gadam tiek noteikta ar Komisijas 2022. gada 20....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina ārpakalpojumu grāmatvedības pakalpojumu sniedzējus savlaicīgi iesniegt iesniegumu licences saņemšanai, jo saskaņā ar Grāmatvedības likuma pārejas noteikumu 3.punktu, ārpakalpojuma grāmatveži ir tiesīgi turpināt grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu bez licences ne ilgāk kā līdz 2023. gada 1. jūlijam. Šobrīd no visiem ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējiem licenci ir saņēmuši tikai 20%. Atgādinām, ka no 2023. gada 1. jūlija grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšana bez licences būs aizliegta un tie ārpakalpojuma grāmatveži, kuri nebūs saņēmuši licenci, vairs nedrīkstēs turpināt sniegt grāmatvedības pakalpojumus. Ņemot vērā minēto, VID aicina neatlikt licences saņemšanu uz pēdējo brīdi, bet iesniegt iesniegumu licences saņemšanai savlaicīgi. Licencēšanas prasības attiecas uz uzņēmumiem, kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, kā arī fiziskām personām, kas grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji. Kopš 2021. gada 1. jūlija ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējiem ir izsniegtas 1067 licences, no tām lielākā daļa – 890 licences jeb 83% no visām izsniegtajām licencēm – ir izsniegtas uzņēmumiem, savukārt 177 licences jeb 17% fiziskajām...

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrējušies 5415 grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēji, savukārt licences saņemšanai pieteikušies un saņēmuši tikai 1022, tā, žurnāla BILANCE februāra numurā atklāj Agnese Rudzīte, VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore. Lai arī neesot īsti skaidrs kopējais pakalpojuma sniedzēju skaits, jo Lursoft ir reģistrēti ap 2000–3000 grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju, tomēr var pieņemt, ka apmēram 2000 grāmatvežu licences vēl nav izņēmuši. Atgādinām, ka licencēšanas prasībām tika noteikts pārejas periods — divi gadi, un šis termiņš — 2023. gada 1. jūlijs strauji tuvojas beigām. Licenci var saņemt juridiskā vai fiziskā persona, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumu un ir reģistrējusies VID kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjekts. A. Rudzīti biedē situācija, ka 1. jūlijs pienāks ātrāk, nekā daudzi to sapratīs, un pēdējā brīdī veidosies sastrēgums VID. Jāņem vērā, ka 2000 licenču izsniegt pāris dienās nav iespējams un pēc 1. jūlija bez licences nebūs atļauts strādāt. VID...

Jautājums: Pēc kāda kursa ir jāiegrāmato čeks, kurš ir samaksāts Krievijas rubļos? Kur atrast šo valūtas kursu? Grāmatvedības likuma 7. pants "Vērtības mērs grāmatvedībā" noteic: "(1) Grāmatvedībā par vērtības mēru lieto euro. (2) Grāmatvedībā izmantojamais ārvalstu valūtas kurss ir Eiropas Centrālās bankas publicētais euro atsauces kurss, bet, ja konkrētai ārvalstu valūtai nav Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa, izmanto pasaules finanšu tirgus atzīta finanšu informācijas sniedzēja periodiskajā izdevumā vai tā tīmekļvietnē publicēto valūtas tirgus kursu attiecībā pret euro." (3) Ja attaisnojuma dokumentā izmantotais vērtības mērs ir ārvalstu valūta, tad tajā norādītās summas naudas izteiksmē ierakstiem grāmatvedības reģistros pārrēķina euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā saimnieciskā darījuma dienas sākumā. (..)" Savukārt Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumu Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi"10. punktā rakstīts: "Ja grāmatvedības reģistrā tiek izdarīts ieraksts, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentu, kura vērtības mērs ir ārvalstu valūta, tad papildus euro pārrēķinātajai...

Lielākā daļa finanšu pārskata posteņu ietver aplēses. Baiba Apine, zvērināta revidente, SIA "Sandra Dzerele un Partneris" partnere, "Bilances Akadēmijas" seminārā skaidro, kas jāņem vērā vadības aplēšu veidošanā dažādos gada pārskata bilances posteņos. Bilances aktīvu posteņi Nemateriālie aktīvi un pamatlīdzekļi. Šis postenis ietver trīs aplēšu pamatfaktorus - derīgais lietošanas laiks, likvidācijas vērtība un atgūstamā vērtība (sarežģīta brīžos, kad konstatējams iespējamais aktīvu vērtības samazinājums, kurš paredzams ilgstošs). Līdzdalība citu sabiedrību kapitālā. Atgūstamā vērtība - arī šajā postenī jāidentificē faktori, kas varētu norādīt uz iespējamu vērtības samazinājumu, kam varētu būt ilgstoša ietekme. Aizdevumi. Atgūstamā vērtība - neatkarīgi no tā, kam aizdevumi izsniegti, ar vai bez nodrošinājuma un kāda termiņa tie ir - gatavojot gada pārskatu, jāvērtē, vai bilancē redzamo aizdevumu varēs atgūt pilnā apmērā. Krājumi (izejvielas, nepabeigtie ražojumi, gatavā produkcija). Krājumus gada pārskatā var uzrādīt krājumu izveidošanas vai iegādes vērtībā (sākotnējā bilances uzskaites vērtība) vai neto pārdošanas vērtībā (bilancē jāuzrāda tā vērtība, kura ir zemāka)....

Valdības sēdē 24. janvārī izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā"", kura mērķis ir precizēt Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (GPKGPL) normu, kura nosaka gada pārskata iesniegšanas termiņu mazām sabiedrībām, ņemot vērā saņemto Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) priekšlikumu. Līdz ar to mazām sabiedrībām, kas noteiktas GPKGPL 5. panta trešajā daļā, varētu būt iespēja iesniegt gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vienu mēnesi vēlāk. Mazām sabiedrībām, t.sk. arī mikrosabiedrībām, gada pārskata iesniegšanas termiņš līdz šim ir bijis četri mēneši. Savukārt vidējām un lielām sabiedrībām - attiecīgi septiņi mēneši. Covid-19 pandēmijas laikā gada pārskatu iesniegšanas termiņi, tai skaitā arī 2022. gadā tika pagarināti par trim mēnešiem, tostarp arī biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām, norādīts likumprojekta anotācijā. LRGA un LZRA ir konstatējusi vairākas problēmas ar ko saskaras uzņēmumi, sagatavojot gada pārskatus. LRGA un LZRA norāda, ka regulāri saņem savu biedru...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu - vadlīnijas "Ieņēmumu uzskaitei biedrību un nodibinājumu gada pārskatos". Vadlīnijas izstrādātas, lai veicinātu vienotu izpratni par ieņēmumu uzskaiti biedrību un nodibinājumu (turpmāk – organizācijas) gada pārskatos. Organizācijas katru gadu ne vēlāk kā līdz 31. martam iesniedz VID gada pārskatu, kā to paredz Biedrību un nodibinājumu likuma 52. panta trešā daļa un 102. pants. Ja organizācijai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, līdz 31. martam VID jāiesniedz arī iepriekšējā gada darbības pārskats, aizpildot veidlapu “Iepriekšējā gada darbības pārskats un turpmākās darbības plāns”, kā to savukārt paredz Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 13. panta pirmā daļa. Ieņēmumu un izdevumu pārskats ir gada pārskata sastāvdaļa, kurā norāda ieņēmumus, izdevumus un to starpību noteiktā pārskata periodā. Ieņēmumu un izdevumu pārskatā ietver visus ieņēmumus un visus izdevumus, izņemot izdevumus, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iegādi, izveidi, uzstādīšanu vai uzlabošanu (atjaunošanu vai rekonstrukciju), nemateriālo ieguldījumu, kapitāla līdzdalības daļu,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Nodokļu pārskati par valdes locekļu ienākumiem", norādot, ka nodokļu normatīvie akti nenosaka, kādas civiltiesiskās attiecības kapitālsabiedrībai jādibina ar savu izpildinstitūciju – valdes locekli, kā arī nereglamentē privātpersonu civiltiesisko attiecību juridisko formu. Pilnvarojuma/vadības līgums ir viens no biežāk izmantotajiem līgumu veidiem tiesiskajās attiecībās ar valdes locekļiem. Pilnvarojuma līgums var būt ar atlīdzību vai bez atlīdzības. Ar valdes locekli var būt noslēgts arī darba līgums. Savukārt par darba ņēmēju un sociāli apdrošināmo personu ir uzskatāma persona: kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā; kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību, ja atlīdzība ir faktiski noteikta. Valdes locekļa atlīdzība neatkarīgi no līguma, kurā tā paredzēta, ir ar algas nodokli apliekams ienākums un no tās veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Par valdes locekli, ar kuru ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības vai kuram faktiski ir noteikta atlīdzība, VID iesniedz:...

Informējam, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldē no 2023. gada 1. janvāra ir mainīta līdzšinējā preču izcelsmi/statusu apliecinošo sertifikātu apstiprināšanas kārtība: no 02.01.2023. preču izcelsmi/statusu apliecinošie sertifikāti, kas tiek izsniegti pēc preču eksporta (retrospektīvi), tiks apstiprināti vienīgi Talejas ielā 1, Rīgā, vai Rīgas ielā 4/6, Daugavpilī (pašlaik šādu sertifikātu apstiprināšana tiek veikta arī noteiktos muitas kontroles punktos (MKP)); no 01.04.2023. nekādus preču izcelsmi/statusu apliecinošos sertifikātus vairs nevarēs apstiprināt MKP; turpmāk visus sertifikātus varēs apstiprināt klātienē – VID Muitas pārvaldes Muitas tarifu un maksājumu piemērošanas daļas Izcelsmes noteikumu piemērošanas nodaļā. Apstiprināt sertifikātus klātienē un saņemt veidlapas var VID Muitas pārvaldes Muitas tarifu un maksājumu piemērošanas daļas Izcelsmes noteikumu piemērošanas nodaļā: Rīgā, Talejas ielā 1, tālr. +371 67121010, +371 67121009 – otrdienās un ceturtdienās no pulksten 9.00 līdz 11.00 un no 13.00 līdz 15.00, piektdienās no pulksten 9.00 līdz 13.00; Daugavpilī, Rīgas ielā 4/6, tālr. +371 67123273 – katru darba dienu no pulksten...

Labklājības ministrija (LM) ir aprēķinājusi četru veidu minimālās stundas tarifa likmes normālā darba laika ietvaros pa 2023. gada mēnešiem. Atgādinām, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2023. gada 1. janvāra ir 620 eiro. Darbiniekiem, kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā Darbiniekiem, kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā Pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā Pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā Lejuplādēt PDF formātā: Minimālās_algas_stundas_tarifa_likmes_2023_pa_mēnešiem

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis informatīvo materiālu "Par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta otrās un trešās daļas piemērošanu, nosakot valsts amatpersonas statusu”. Tajā norādīts, ka valsts amatpersonas statusu saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta otro un trešo daļu nosaka pēc veicamajām funkcijām, kuras noteiktas amatu aprakstos, rīkojumos, nolikumos, reglamentos, lēmumos u. c. Likuma 4. panta otrā daļa noteic, ka par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus publiskas personas institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības: 1) izdot administratīvos aktus; 2) veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā; 3) pieņemt vai sagatavot lēmumus par publiskas personas mantas iegūšanu, tās nodošanu citu personu īpašumā, lietošanā vai valdījumā, atsavināšanu citām personām vai apgrūtināšanu ar lietu vai saistību tiesībām, kā arī finanšu līdzekļu sadalīšanu. Valsts amatpersonas statusa noteikšanā primāri ir vērtējama atbilstība...

Izdevniecībā Lietišķās informācijas dienests gada nogalē klajā nākusi jauna grāmata "SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS NOVĒRTĒŠANA, IZMANTOJOT FINANŠU ANALĪZI". Grāmata izdota sērijā BILANCES BIBLIOTĒKA. Grāmatas autore ir Dr.oec. Vita Zariņa, žurnāla BILANCE galvenā redaktore, Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore, kura ilgus gadus pētījusi jautājumus par grāmatvedības uzskaiti, finanšu vadību un biznesa procesiem. Pētījuma rezultāti publicēti vairāk nekā trīsdesmit rakstos starptautiskos zinātniskos izdevumos, kā arī rezultāti prezentēti starptautiskās konferencēs. Grāmatas ļaus izprast finanšu vadības teorētisko koncepciju, metodes, paņēmienus, kuri ir saimniecisko lēmumu pamatā, balstoties uz iepriekšējo periodu finanšu informāciju. Autore apkopojusi savu ilgu gadu pieredzi, kā arī citu autoru publikācijas – atsauces meklējamas darba nobeigumā. Grāmata strukturēta un sakārtota tā, lai grāmatveži un finanšu vadītāji ikdienā varētu lietot to savā darbā, kā arī studenti šo materiālu varētu izmantot mācību procesā kā bakalaura, tā arī maģistrantūras programmās. Materiāls orientēts uz mazo un vidējo biznesu, kas Latvijā veido uzņēmējdarbības lielāko daļu. Grāmata sastāv no divām nodaļām...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Skaidrojumi par tranzīta procedūras piemērošanu un pabeigšanu". Tajā papildināta informācija saistībā ar nepieciešamību TIR karnetes elektroniskās deklarācijas un Savienības tranzīta deklarācijas 33. ailē Preču kods norādīt Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmas preču kodu ( precizēts metodiskā materiāla (MM) 5. punkts). Tāpat MM iekļauts jauns (10.) punkts – Preču pozīcija. Savienības tranzīta procedūras izmantotājs vai TIR karnetes turētājs, sagatavojot tranzīta deklarāciju vai TIR karnetes elektronisko deklarāciju, katrai precei 22 (atbilstoši ES Kombinētās nomenklatūras kodam, preču nosūtītājam, saņēmējam) sagatavo atsevišķu preču pozīciju vai vienā preču pozīcijā norāda preces, kas klasificējamas ar vienu atbilstošo HS preču kodu (6 zīmes). Precizēts MM 11.1. apakšpunkts, kā arī MM iekļauts jauns 12. punkts – Preču kods (“33. aile”). Tranzīta deklarācijas un TIR karnetes elektroniskās deklarācijas 33. ailē “Preču kods” jānorāda Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmas (turpmāk – HS) preču kods (6 zīmes). Tranzīta deklarācijas vai TIR karnetes elektroniskās...

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas stājās spēkā 2018. gadā, attiecībā uz 2017. gada UIN deklarācijā uzrādītajiem nodokļu zaudējumiem tika noteikts pārejas periods šo zaudējumu izmantošanai, norāda Ivonna Balode, KPMG Latvijā projektu vadītāja, un Elenora Bogdanova, KPMG Latvijā vecākā konsultante. Saskaņā ar UIN likuma pārejas noteikumu 13. un 14. punktu 15% no 2017. gadā uzrādīto nodokļu zaudējumu summas varēja izmantot UIN saistību samazinājumam, kas radās par dividenžu sadali, samazinot ne vairāk kā 50% no saistībām. Šīs tiesības bija pieejamas 5 gadus, sākot ar pārskata gadu, kas sākās 2018. gadā. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem, kuriem pārskata gads ir no 1. janvāra līdz 31. decembrim, periods, kad zaudējumus var izmantot, beigsies šī gada 31. decembrī. Savukārt uzņēmumiem, kuriem ir cits pārskata gads, pārejas periods zaudējumu izmantošanai beigsies nākamā gadā, konkrētā nodokļu maksātāja pārskata gada pēdējā dienā. Ja uzņēmums nav izmantojis visu zaudējumu summa, par kuru var samazināt par dividendēm aprēķināto UIN, to vēl var...