GRĀMATVEDĪBA

Latvijas rezidentam, kuram Latvijas pensiju un ārvalsts pensiju izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un iedzīvotāju ienākuma nodokli piemēro izmaksas vietā, vispārējā gadījumā nav pienākuma iesniegt gada ienākumu deklarāciju attiecībā uz izmaksātajām pensiju summām, informē Valsts ieņēmumu dienests. Latvijas rezidents, kurš saņem ārvalsts pensiju, kuru neizmaksā VSAA, iesniedz gada ienākumu deklarāciju, deklarācijas pielikuma D2 attiecīgajā ailē norādot ārvalstī saņemtās pensijas summu un ārvalstī samaksātā nodokļa summu. Saņemtajai pensijai deklarācijas veidlapas D 10.rindā “Gada neapliekamais minimums pensionāram” piemēro pensijai noteikto neapliekamo minimumu. Ja Latvijas rezidents saņem Latvijas pensiju un ārvalsts pensiju, kuru neizmaksā VSAA, persona, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, aizpilda deklarācijas veidlapu D, deklarācijas pielikumā D1 norāda Latvijas pensiju un deklarācijas veidlapā D2 ārvalsts pensiju. Latvijas un ārvalsts pensijai piemēro pensijai noteikto neapliekamo minimumu. Aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli samazina par ārvalstī samaksātā nodokļa summu, bet samazinājums nedrīkst būt lielāks par summu, kas atbilstu Latvijā aprēķinātajam nodoklim par ārvalsts pensiju. Latvijas rezidents, kas saņem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvos materiālu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana debitoru parādiem", kurā informē, ka 2022. gada 21. aprīlī stājās spēkā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumi 9. pantā "Nedrošie debitoru parādi", kas papildināja kārtību, kādā nedrošie debitoru parādi ir norakstāmi vai iekļaujami nodokļa bāzē. Grozījumi likuma 9. pantā ir piemērojami uzkrājumiem, kas izveidoti, sākot ar 2018. gada 1. janvāri. Debitora parādam, kurš bija izveidojies 2017. gadā, nepiemēro likuma 9. pantā noteikto kārtību, tomēr vērtē tā atbilstību likuma 9. panta trešajā daļā noteiktajiem nosacījumiem. VID norāda, ka likuma pārejas noteikumu 47. punkts noteic, ka pārejas laika nosacījums debitora parādiem, kuriem izveidots uzkrājums līdz 2021. gada 31. decembrim, periods nodokļu bāzes palielināšanai ir 60 mēneši (jeb pieci gadi) no uzkrājuma izveidošanas dienas. Nodokļa maksātājam jānodrošina uzkrājuma izveidošanas izsekojamība katram debitora parādam, lai nodrošinātu 36 vai 60 mēnešu izsekojamību. Katrs nodokļa maksātājs var patstāvīgi izlemt par to, kādas tieši darbības/pasākumus tas veiks un kādos...

Šī gada 1. janvārī stājās spēkā jauns Grāmatvedības likums. Tādēļ Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu ar aptaujas palīdzību vēlas noskaidrot grāmatvedības speciālistu, uzņēmumu, biedrību un citu likuma lietotāju viedokli un pieredzi, strādājot ar jauno likumu un Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti saskaņā ar Grāmatvedības likumā doto deleģējumu. Likuma lietotāju vērtējums ir būtisks gan Finanšu ministrijai, kas veido grāmatvedības politiku Latvijā, gan Valsts ieņēmumu dienestam, kas piemēro likuma normas un sniedz atbalstu grāmatvežiem ikdienas darbā. Aptaujas anketu iespējams aizpildīt līdz 25. novembrim https://forms.gle/ik2bHeCyWLF2vndj9 (ja saiti neizdodas atvērt, iesakām to iekopēt interneta pārlūka adreses laukā). Anketa aizpildāma apmēram 15 minūšu laikā. Aptauja ir pilnībā anonīma. Iegūtās atbildes netiks saistītas ar konkrētiem respondentiem. Sniegtā informācija tiks analizēta un izmantota tikai apkopotā veidā.

Dzīvokļa izīrētāja vai iznomātāja pienākums ir kārtot grāmatvedības uzskaiti, informē Valsts ieņēmumu dienests. Grāmatvedības uzskaiti kārto vienkāršā ieraksta sistēmā: ieņēmumus uzskaita pēc kases principa – ieņēmumus tad, kad tie ir saņemti, bet izdevumus – tad, kad tie ir izdarīti;sagatavo bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu. Grāmatvedības kārtošanu divkāršā ieraksta sistēmā nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 145 "Kārtība, kādā uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz finanšu pārskatu". Lasiet vēl: Nekustamā īpašuma izīrēšana/iznomāšana un PVN

Veicot pirmstiesas izmeklēšanu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šā gada augustā, pamatojoties uz VID Muitas pārvaldes sniegto informāciju, uzsāka kriminālprocesu par divu Latvijas uzņēmumu amatpersonu iespējamo Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju pārkāpšanu. Noskaidrots, ka divi Latvijas uzņēmumi iesaistījās darījumos ar Baltkrievijas Republikā reģistrētu uzņēmumu, pērkot un importējot Baltkrievijas izcelsmes preces, tādējādi pārkāpjot ES Padomes regulā Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu, kura grozīta ar 2022. gada 2. marta regulu Nr. 2022/355, noteiktās sankcijas – iepirkt un importēt koksnes un tērauda izstrādājumus. VID Muitas pārvalde konstatēja, ka Latvijas Republikā no Baltkrievijas puses iebrauca transportlīdzeklis ar deklarētu Baltkrievijas izcelsmes kravu – saliekamas koka būvkonstrukcijas. Kravai pieteikta muitas procedūra – laišana brīva apgrozībā, noformējot importa deklarāciju. Kontroles pasākumu rezultātā radās aizdomas par nepareizi piemēroto preces kodu un muitas fiziskās kontroles rezultātā konstatēts, ka kravas nodalījumā atrodas sliežu ceļu gulšņi no koka...

Šā gada 8. novembrī spēkā stāsies Finanšu ministrijas sagatavotais un Saeimā 13. oktobrī gala lasījumā pieņemtais likumprojekts "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā", kas paredz uzraudzības un kontroles institūcijām pienākumu sniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram uzraudzības un kontroles institūcijas reģistrēto likuma subjektu un to darbinieku, kuri deleģēti paziņot par neatbilstošu informāciju, identificējošos datus, kontaktinformāciju un citu informāciju, kas Uzņēmumu reģistram nepieciešama paziņojumu sistēmas darbības nodrošināšanai un informācijas nodošanai Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā. Paredzēts ieviest arī jaunu pienākumu: ja kredītiestāde vai finanšu iestāde pēc savas iniciatīvas izbeigs darījuma attiecības ar klientu, slēdzot attiecīgos klienta kontus, kredītiestāde vai finanšu iestāde tajos esošos naudas līdzekļus saskaņā ar klienta norādījumu pārskaitīs uz šā paša klienta norēķinu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē vai uz norādīto norēķinu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, ja šāda rīcība atbilst ar minēto līdzekļu pārskaitīšanu saistīto risku novērtējumam, vai uz kontu, no kura naudas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) metodiskajā materiālā skaidro, kādi nodokļu atvieglojumi piemērojami, ja dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumus veic darba devējs no saviem līdzekļiem. No fiziskās personas ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz apdrošināšanas sabiedrībā iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas, kuras kopā ar iemaksām privātajos pensiju fondos nepārsniedz 10% no bruto darba samaksas gadā, ja darbības termiņš dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) nav īsāks par desmit gadiem. Minēto kārtību piemēro apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, ko darba devējs veicis no saviem līdzekļiem darbinieka labā. Darba devēja darbinieka labā veiktās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas ir darbinieka ienākuma daļa, kas gūta uz darba attiecību pamata un par kuru veicami algas nodokļa maksājumi. Apdrošināšanas prēmiju summas ir ieskaitāmas darbinieka darba ienākumos. Nosakot darbinieka apliekamo ienākumu, minētās summas atskaita no darbinieka darba ienākuma, ievērojot noteiktos ierobežojumus. No iemaksātajiem dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumiem, kas kopā ar iemaksām...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis skaidrojumu, kādi ir nodokļu atvieglojumi, ja iemaksas privātajos pensiju fondos veic darba devējs no saviem līdzekļiem. No darbinieka ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos, kuras kopā ar dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) nepārsniedz 10% no darbiniekam aprēķinātās bruto algas gadā. Par darbinieka bruto algu uzskatāma darbinieka alga, no kuras nav atskaitīts neapliekamais minimums, nodokļa atvieglojumi, attaisnotie izdevumi, ieturējumu summas, kā arī ieturētā algas nodokļa summa. Jāņem vērā, ka bruto alga neietver darbiniekam piešķirto papildu labumu vērtību. Ja iemaksas privātajā pensiju fondā pārsniedz 10% no darbinieka bruto algas gadā, pārsnieguma summu iekļauj darbinieka gada apliekamajā ienākumā gada pēdējā mēnesī un no tās ietur nodokli (darba devējs var ieturēt nodokli arī katru mēnesi). Ja darba devējs iemaksas privātajā pensiju fondā ir veicis par konkrēto gadu un nākamo gadu, konkrētajā gadā, nosakot izdarīto maksājumu attiecību pret darbinieka bruto algu, ņem vērā tikai to maksājumu...

Aktuāls jautājums uzņēmumu grāmatvedībā ir procentu likmes piemērošana aizdevumu izsniegšanai un saņemšanai. Līdzšinējā pieeja paredzējusi - ja aizdevums ir nesaistītam uzņēmumam, tam tiek piemērota 0% likme, ja saistītam, tad - tirgus cena. Atsevišķi revidenti uzstājot, ka visiem aizdevumiem jābūt ar procentu likmi. Nelda Janoviča, zvērināta revidente un sertificēta nodokļu konsultante, uzskata, ka normatīvais regulējums to neparedz. Gluži pretēji - jebkuram aizdevumam var piemērot 0% likmi. "Civillikums nosaka visu darījumu veidus. Ne Civillikumā, ne nodokļu likumos un Grāmatvedības likumā nav normas, kas paredzētu, ka noteikti jāpiemēro % likme aizdevumiem. Ir iespējams aizdot ar 0% likmi gan saistītam, gan nesaistītam uzņēmumam. Nav juridisku iemeslu, kāpēc nevarētu būt 0% likme. Cita lieta, ka tas nav ieteicams, jo neatbilst komercdarbības peļņas gūšanai," skaidro N. Janoviča. Protams, jārēķinās, ka šādos gadījumos var būt maksājams uzņēmumu ienākuma nodoklis. "Ja aizdevums ir saistītai personai (juridiskai vai fiziskai), tad jārēķinās, ka UIN deklarācijā 6.5. rindā būs jāpalielina apliekamais ienākums, jo...

Vēl līdz novembrim darbosies 13. Saeima, un šī sasaukuma deputāti sanāks uz sēdēm, lai izskatītu iesniegtos likumprojektus. Tā 6. oktobrī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodots Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Likumprojekts paredz: Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nodrošināt publiski pieejamu VID nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, sākot no 2024. gada 1. janvāra. Attiecībā uz nodokļu maksātāja reitingu, padarot tā novērtējumu publiski pieejamu, VID uzskata, ka šāds risinājums cita starp nodrošinās iespēju komersantiem veikt attiecīgā darījumu partnera un darījumu risku izvērtējumu un atturēties no dalības darījumos ar darījumu partneriem ar apšaubāmu reputāciju nodokļu saistību izpildes jomā; precizēt normas saistībā ar starptautisko automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā; noteikt pienākumu galvenajam būvdarbu veicējam un visiem tā apakšuzņēmējiem iesniegt iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju par visiem ar saviem apakšuzņēmējiem iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem bez līguma summas ierobežojuma (pašlaik informācijas sniegšanas pienākums ir attiecināms tikai uz līgumiem, kuru...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) izskatīja SIA “X”, (turpmāk – Iesniedzējs), 2022. gada 12. septembra iesniegumu par uzziņas sniegšanu un sniedzis uzziņu par turpmāko faktu aprakstu. Iesniedzēja galvenā darbības sfēra ir pieaugušo profesionālā tālākizglītība, pārkvalifikācija, kas ietver dažādu formālo un neformālo izglītības programmu izstrādi, licencēšanu, akreditāciju un realizāciju. 2022. gadā Iesniedzējs piedalījās Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem” atklāta pieteikumu konkursā saskaņā ar projekta nolikumu. Programmas mērķis ir nodrošināt bezmaksas latviešu valodas mācības vismaz 120 stundu apjomā A1 līmenī Ukrainas civiliedzīvotājiem visos Latvijas reģionos. Konkursu organizē Sabiedrības integrācijas fonds (SIF). Šī konkursa mērķa grupa ir pieaugušie Ukrainas civiliedzīvotāji. Saskaņā ar konkursa nolikumu un projekta īstenošanas līgumu ar SIF, projekta īstenošanai paredzētās izmaksas vienam dalībniekam viena kursa ietvaros tiek noteiktas saskaņā ar līguma 1. pielikuma “Projekta pieteikums” C sadaļā norādīto cenu par vienu stundu vienam mācību dalībniekam. Programmas finansējums veido 100% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Fonds izmaksā projekta īstenotājam...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka 2021. gada 10. jūnijā Saeimā ir pieņemts Grāmatvedības likums, kas stājies spēkā 2022. gada 1. janvārī. Ar jaunā Grāmatvedības likuma spēkā stāšanos spēku zaudēja 1992. gada oktobra likums "Par grāmatvedību" un pamatojoties uz šo likumu izdotie Ministru kabineta (MK) noteikumi. Pamatojoties uz Grāmatvedības likumu izdoti šādi jauni MK noteikumi: MK 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”, kas stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī; MK 2021. gada 14. septembra noteikumi Nr. 625 “Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošana”, kas stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī; MK 2021. gada 31. augusta noteikumi Nr. 590 “Kārtība, kādā grāmatvedībā novērtē un finanšu pārskatos norāda uzņēmuma mantu un saistības, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta”, kas stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī; MK 2021. gada 24. augusta noteikumi Nr. 569 “Noteikumi par politisko organizāciju (partiju) un to apvienību gada...

Latvijas Republikas Valsts kontrole atbilstoši likumam noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par valsts 2021. gada saimnieciskā gada pārskatu (turpmāk - SGP). Lai arī sniegts atzinums ar iebildēm, daudz paveikts valsts finanšu uzskaites sakārtošanai. Taču pozitīvu atzinumu joprojām neļauj sniegt atsevišķi nesakārtoti jautājumi. Jāatgādina, ka SGP vērtē arī ārvalstu investori un reitingu aģentūras, gan nosakot valsts kredītreitingu, gan arī pieņemot lēmumus par investēšanu. Valsts kontrole secinājusi: lai gan ir ieviests uzkrāšanas princips nodokļu uzskaitē, tomēr Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pirmo reizi sagatavotais ikgadējais nodokļu pārskats nav pārbaudāms. Ieviešot Valsts kontroles pirms 16 gadiem sniegto ieteikumu uzkrāšanas principa piemērošanai valsts budžeta ieņēmumu uzskaitē, pirmo reizi 2021. gada SGP iekļauts VID ikgadējais nodokļu pārskats jeb t.s. “nodokļu bilance”. Tomēr nodevu ieņēmumi, naudas sodi u.c. nenodokļu ieņēmumi joprojām netiek uzrādīti pēc uzkrāšanas principa, t.i., SGP ne saistību, ne prasību sastāvā par tiem netiek uzrādīta informācija. Šādi ieņēmumi veido 2,4% no konsolidētā kopbudžeta kopējiem ieņēmumiem jeb 298...

Reģistrētam nodokļa maksātājam, kuram taksācijas periods ir viens kalendārais ceturksnis, veicot ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamus darījumus, noteiktos gadījumos taksācijas periods PVN deklarācijas iesniegšanai var mainīties uz vienu kalendāro mēnesi. Kā rīkoties, ja jāiesniedz PVN deklarācija, kad taksācijas periods mainās no ceturkšņa uz mēnesi? Ja reģistrēta nodokļa maksātāja, kuram taksācijas periods ir viens kalendārais ceturksnis, veikto ar PVN apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā vai taksācijas gadā pārsniedz 40 000 euro, taksācijas periods šādam nodokļa maksātājam mainās uz vienu kalendāro mēnesi. PVN deklarācija par kalendāro mēnesi ir jāiesniedz, sākot ar to mēnesi, kad 40 000 euro vērtība tika sasniegta vai pārsniegta, iekļaujot tajā arī visus darījumus, kas notikuši pēc pēdējās ceturkšņa PVN deklarācijas iesniegšanas. Piemērs 40 000 euro vērtība tiek sasniegta 2019.gada 3.novembrī. Reģistrētam nodokļa maksātājam decembrī ir jāiesniedz PVN deklarācija par novembri, iekļaujot tajā arī darījumus, kas bija veikti no 1.oktobra līdz 2.novembrim. Kā rīkoties, ja taksācijas...

Ja pēc iesniegšanas EDS ir konstatēta kļūda PVN deklarācijas aizpildīšanā, nepieciešams iesniegt labojumus. PVN 2 pārskata labošana Kā rīkoties, ja konstatēta skaitliskās vērtības kļūda iepriekš iesniegtajā „Pārskatā par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā” (turpmāk – PVN 2 pārskats)? Ja kļūdas dēļ mainās PVN deklarācijas rindiņās (piemēram, 45., 70. vai 80.) norādāmās vērtības, tad: 1) jāveic nepieciešamos kļūdu labojumus attiecīgā taksācijas perioda „Labojumu pārskatā par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā” (turpmāk – PVN 3 pārskats); 1.piemērs Ja ir skaitliskas vērtības kļūda, tad, iesniedzot PVN 3 pārskatu: rindiņā „Vecā” norāda iepriekš kļūdaini norādīto darījumu, savukārt rindiņā „Jaunā” norāda korekto darījuma summu. Abas rindiņas ir jāaizpilda pilnībā, norādot gan taksācijas periodu, gan valsti un darījuma partnera reģistrācijas numuru (skatīt paraugu); 2) pēc pārbaudīšanas un saglabāšanas, PVN 3 pārskatu jāiesniedz VID; 3) jānokopē iepriekš iesniegtā attiecīgā taksācijas perioda PVN deklarācija; 4) jāveic nepieciešamos kļūdu...