Valdībā 21. novembrī izskatīti grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka turpmāk ienākumi, kas gūti no virtuālās valūtas darījumiem (ja fiziskā persona atsavinās virtuālo valūtu saimnieciskās darbības ietvaros vai ģenerēs virtuālo valūtu), tiks klasificēti kā ienākumi no saimnieciskās darbības. Likumprojekts vēl jāpieņem Saeimā.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, pašreiz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 1.panta 2.²punkts  nosaka, ka virtuālā valūta ir vērtības digitālais atspoguļojums, kas var būt digitāli nosūtīts, glabāts vai tirgots un funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis, bet nav atzīts par likumīgu maksāšanas līdzekli, nav uzskatāms par banknoti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu, kā arī nav monetārā vērtība, kura uzkrāta maksājuma instrumentā, kas tiek izmantots Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 3.panta 10. un 11. punktā minētajos gadījumos.

Ienākumi, kas veidojas, ja fiziskās personas darījumu rezultātā, kura iegādājas virtuālās valūtas un pēc tam tūlīt vai pēc noteikta turēšanas perioda tās atsavina, pēc savas ekonomiskās būtības ir vistuvākie ienākumam no kapitāla pieauguma. Tomēr likuma 11.⁹ panta otrajā daļā ietvertajā kapitāla aktīvu uzskaitījumā virtuālās valūtas šobrīd nav ietvertas, jo laikā, kad likumā tika iekļauta kapitāla aktīvu definīcija, Latvijā vēl nenotika darījumi ar virtuālajām valūtām. Virtuālās valūtas arī pilnībā nevar tikt pielīdzinātas tādiem tradicionālajiem kapitāla aktīviem kā finanšu instrumenti, valūta u.c., jo to mērķis, būtība un segums atšķiras. Piemēram, virtuālā valūta nav oficiāla valūta Latvijā, tai nav likumīga maksāšanas līdzekļa statusa, tās emisiju un izmantošanu pagaidām neregulē un neuzrauga, un tā juridiski nav piesaistīta nevienas valsts oficiālajai valūtai. Lielā mērā darījumi ar virtuālo valūtu var būt paaugstināta riska darījumi.

Ņemot vērā to, ka ienākums no darījuma ar virtuālo valūtu ir specifisks ienākuma veids, to izpratnē varētu tikt pielīdzināts ienākumam no kapitāla pieauguma, piemērojot likuma 15.panta piektajā daļā noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 20% apmērā. Tomēr, tā kā virtuālā valūta, kā jau iepriekš minēts, atšķiras no tradicionālajiem aktīviem, nav pamata atļaut taksācijas gada zaudējumus no virtuālās valūtas atsavināšanas segt no taksācijas gada ienākumiem, kas radušies, atsavinot likuma 11.⁹ panta otrajā daļā pašlaik minētos aktīvus.

Ienākumu no kapitāla pieauguma arī darījumos ar virtuālo valūtu nosaka līdzīgi kā citiem kapitāla aktīviem, t.i., no kapitāla aktīva atsavināšanas vērtības atņemot tā iegādes vērtību, kuru maksātājs spēj pierādīt un pamatot ar attaisnojuma dokumentu (attaisnojuma dokumentu kopumu).

Tomēr, ņemot vērā jau iepriekš norādītos riskus, gadījumos, ja maksātājam nav attaisnojuma dokumentu, kas pamato virtuālās valūtas iegādes vērtību, šajā gadījumā likumprojekts, atšķirībā no citiem darījumiem ar kapitāla aktīviem (piemēram, nekustamo īpašumu, kura atsavināšanas gadījumā par iegādes vērtību likumā noteiktos gadījumos uzskata tā aktuālo kadastrālo vērtību vai koriģēto aktuālo kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā), nepieļauj iespēju par iegādes vērtību izmantot kādu nosacītu iegādes vērtību.

Gadījumā, ja fiziskā persona atsavinās virtuālo valūtu saimnieciskās darbības ietvaros vai ģenerēs virtuālo valūtu, šāds ienākums tiks klasificēts kā ienākums no saimnieciskās darbības.