Jau informējām, ka Mobilitātes pakotnes I ietvaros no 2020. gada 20. augusta ir stājušās spēkā izmaiņas attiecībā uz kravu autopārvadātāju autovadītāju darba un atpūtas laika organizēšanas kārtību, kas apgrūtinās Latvijas kravu autopārvadātāju darbu, piemēram, pārvadātājam jānodrošina, lai autovadītāji atgrieztos mājās vai uzņēmuma reģistrācijas valstī ik pēc četrām nedēļām. Tāpat nosacījumi paredz, ka autovadītājs regulāro atpūtu (45 stundas) nedrīkst pavadīt automobiļa kabīnē. Tomēr ir paredzēti arī uzlabojumi – Mobilitātes pakotnes I nosacījumi paredz, ka informācijai par drošām un aizsargātām stāvvietām jābūt pieejamai vienkopus, lai autovadītāji, izpildot reisu, varētu laikus ieplānot apstāšanos.

Izmaiņas ir gaidāmas arī attiecībā uz atalgojuma noteikšanu transportlīdzekļa vadītājiem un kontroli, informē Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš, iepazīstinot ar nosacījumiem, kas jāievēro, lai pārvadātājs varētu veikt uzņēmējdarbību šai jomā.

Patlaban katra valsts ir noteikusi savu kārtību darbinieku nosūtīšanas un minimālās algas nosacījumu izpildei un kontrolei, bet no 2022. gada 2. februāra pārvadātājam, kurš veiks autopārvadājumus citā dalībvalstī, būs pienākums nosūtīt deklarāciju par norīkojumu darbā, izmantojot visām ES valstīm izveidotu kopīgu sistēmu. Tāpat pārvadātājam būs pienākums pēc kompetento iestāžu pieprasījuma iesniegt pierādījumus par veiktajiem pārvadājumiem, tahogrāfa datu kopijas un dokumentāciju par darbā norīkotā autovadītāja atalgojumu.

No 2022. gada 2. februāra ir paredzēts arī pastiprināt kontroli, uzlabojot kontrolējošo institūciju sadarbību un pievēršot pastiprinātu uzmanību “pastkastīšu uzņēmumiem”.

No 2022. gada 21. februāra tiks noteikti papildu nosacījumi, lai pārvadātājs varētu piekļūt autopārvadājumu jomas uzņēmējdarbībai, piemēram, pārvadātājam autoparka darbība būs jāorganizē tā, lai transportlīdzekļi pārvadātāja reģistrācijas valstī atgrieztos vismaz astoņu nedēļu laikā pēc izbraukšanas no tās. Tāpat tiks paplašināts pārkāpumu loks, par kuriem varētu tikt piemērots sods, piemēram, saistībā ar nodokļu tiesībām, darba ņēmēju norīkošanu darbā, kabotāžas pārkāpumiem.

Izmaiņas gaidāmas arī attiecībā uz starptautisko komercpārvadājumu nodrošināšanu ar kravu transportlīdzekļiem, kuru pilna masa pārsniedz 2,5 tonnas, bet nepārsniedz 3,5 tonnas. No 2022. gada 21. maija, lai nodrošinātu šādus pakalpojumus, pārvadātājam būs nepieciešama nevis licences kartīte, bet gan Eiropas Kopienas atļaujas kopija uz katru transportlīdzekli. Savukārt no 2026. gada 1. jūlija pārvadātājam, veicot starptautiskos kravu komercpārvadājumus ar transportlīdzekli, kura pilna masa pārsniedz 2,5 tonnas, būs jāizmanto tahogrāfs, lai reģistrētu darba un atpūtas laiku. Šobrīd šādus transportlīdzekļus ar tahogrāfu nav jāaprīko.

Plānots, ka tiks veiktas izmaiņas arī tahogrāfu sistēmā, jo analogā, digitālā un viedā tahogrāfa pirmā versija tiks nomainīta uz viedā tahogrāfa otro versiju. Tāpat no 2022. gada 2. februāra dalībvalstu robežu šķērsošana tahogrāfā būs jāreģistrē tuvākajā iespējamajā pieturvietā uz robežas vai pēc tās šķērsošanas. Savukārt no 2024. gada 31. decembra transportlīdzekļa vadītājam būs jāspēj uzrādīt informāciju par darba un atpūtas laika periodu – par kārtējo dienu un 56 iepriekšējām dienām, nevis 28, kā tas ir patlaban.

Latvijas autopārvadātāju asociācijas “Latvijas Auto” ģenerālsekretārs, valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pociluiko uzsver, ka Mobilitātes pakotne I ir radījusi jaunus, ierobežojošus nosacījumus Latvijas autopārvadātājiem. Prasība pārvadātājiem organizēt darbu tā, lai autovadītāji varētu atgriezties ik pēc četrām nedēļām un transportlīdzekļa obligāta atgriešana palielinās izmaksas un samazinās ienākumus autopārvadātājiem. Prasība par transportlīdzekļa atgriešanu ir pretrunā ar ES transporta politikas prioritāti samazināt nopietnu ceļu satiksmes negadījumu skaitu un pretrunā ar ES Zaļo kursu, jo tā var izraisīt papildu aptuveni 3,77 miljonus tonnu CO2 izmešu. Tas būs nopietns pārbaudījums Latvijas autotransporta nozarei.