Saeima 2023. gada 8. jūnijā pieņēma grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām», ar kuriem noteikts jauns nodokļu kontroles regulējums, kas stājās spēkā 30. jūnijā. Līdz šim esošais nodokļu kontroles process tika pilnveidots, lai to padarītu vienkāršāku, vieglāk saprotamu ikvienam — lielāka vai mazāka uzņēmuma īpašniekam, vadītājam vai grāmatvedim.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Procesu metodikas un atbalsta daļas Algas nodokļu un PVN nodaļas vadītāja Inese Laumane vebinārā «Kas ir nodokļu kontrole un kā vienošanās līgums ar VID samazina maksājumus?» skaidroja, ka grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām» sagatavojusi Finanšu ministrija sadarbībā ar VID, izmaiņas atbalstījušas arī lielākās nozaru asociācijas.

Jauna pieeja nodokļu administrēšanā

I. Laumane informēja, ka nekas nemainās attiecībā uz informācijas iegūšanu riska analīzei un nodokļu administrēšanas darbībām. Esošie informācijas iegūšanas veidi gan no pārbaudāmā nodokļu maksātāja, gan no viņa darījuma partneriem, gan arī citām personām saglabājas tādi paši. Iepriekšējā pieeja saglabājas arī nodokļu audita veikšanā. Izmaiņas skar nodokļu kontroli, ir izstrādāta vienkāršākā pieeja.

Jaunums ir arī tas, ka nodokļu maksātājs jau līdz nodokļu kontroles rēķina izrakstīšanai vai lēmuma par nodokļu audita rezultātiem pieņemšanai varēs iesniegt iesniegumu VID ģenerāldirektorei, izsakot vēlmi vienoties par nodokļu kontroles vai nodokļu audita gadījumā papildus aprēķinātajiem maksājumiem budžetā. Šajā gadījumā tiks atcelta vai samazināta soda nauda vai nokavējuma nauda.

Visas darbības apvienotas vienā pārbaudē

Jaunums likumā «Par nodokļiem un nodevām» ir arī tas, ka daļa no jau esošajiem kontroles pasākumiem tiek izslēgti un tajās veiktās darbības ir apvienotas vienā nodokļu administrācijas pārbaudē nodokļu kontrolei. Tādējādi turpmāk vairs netiks veiktas tematiskās un datu atbilstības pārbaudes, netiks pieņemts lēmums par nodokļu apmēra precizēšanu, kad tika konstatēta izvairīšanās no nodokļu nomaksas un pieņemts lēmums administratīvā lietā.

Tāpat arī netiks pieņemts lēmums ar nodokli apliekamā objekta precizēšanas gadījumos, kad tika konstatēta iejaukšanās kases aparātu vai kases sistēmas programmatūrā un nevarēja noteikt summu vai periodu, kurā notikusi izvairīšanās no nodokļu nomaksas.

Visu minēto kontroles pasākumu vietā būs viens pārbaudes veids — nodokļu kontrole.

Jauna definīcija

Likumā «Par nodokļiem un nodevām» ir noteikta jauna nodokļu kontroles definīcija. Tajā teikts, ka nodokļu kontrole ir nodokļu administrācijas pārbaude, kuras laikā nodokļu administrācija izvērtē un pārbauda iesniegtajās (iesniedzamajās) nodokļu deklarācijās, informatīvajās deklarācijās un muitas deklarācijās norādītās (norādāmās) informācijas atbilstību normatīvajiem aktiem, nodokļu administrācijas rīcībā esošajai informācijai un faktiskajam stāvoklim, veic atsevišķu nodokļu maksātāja grāmatvedības dokumentu un nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības veikšanas vietas pārbaudi, kā arī citas darbības, kuru rezultātā kontrolē atsevišķu nodokļu (nodevu) vai muitas normatīvo aktu ievērošanu.

I. Laumane akcentēja, ka var secināt, ka nodokļu kontroles laikā tiek veiktas tādas pašas darbības, kā līdz šim veikto pārbaužu laikā. Tikai nodokļu maksātājam vairs nebūs jāseko līdzi, kāda tieši pārbaude viņam ir uzsākta.

Efektivizēs VID darbu

Nodokļu kontroles optimizācija ir iekļauta ar Ministru kabineta rīkojumu apstiprinātajā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā un ir viens no reformas izpildes atskaites punktiem. 

Minētajā plānā ir norādīts, ka no nodokļu administrācijas tiek sagaidīts, ka, īstenojot jauno pieeju, arvien lielāka uzmanība tiks pievērsta nodokļu maksātāju uzvedības izpētei un izpratnei, vienlaikus veicinot arī labprātīgu nodokļu saistību izpildes līmeni. Ir arī norādīts, ka, piemērojot jauno nodokļu kontroles regulējumu, tiks panākta VID darba efektivizēšana, lai nodokļu administrēšanas pasākumi būtu mērķtiecīgi, savlaicīgi un samērojami ar patērētajiem resursiem un gūto labumu ieņēmumu veidā.

Tādējādi arī jaunā nodokļu kontroles regulējuma ietvarā VID turpinās piemērot principu «konsultē vispirms» un lielu uzmanību pievērsīs nodokļu nomaksas veicināšanai, neuzsākot nodokļu kontroli.

Nodokļu nomaksas veicināšana 

Ko nozīmē nodokļu nomaksas veicināšana? Ar to saprot nodokļu administrēšanas darbību kopumu, lai ar nodokļu maksātāju panāktu savstarpēju sapratni par godīgu uzņēmējdarbības vidi, nodokļu maksātāja pieļautu kļūdu un pārkāpumu gadījumā veicinātu labprātīgu nodokļu saistību izpildi, kā arī neatbilstību gadījumos īstenotu mērķtiecīgas, uz riska analīzi balstītas un uz nodokļu saistību izpildi vērstas nodokļu administrēšanas darbības.

Nodokļu nomaksas veicināšanas mērķi ir:

• mainīt nodokļu maksātāja uzvedību, lai viņš novērstu konstatētos pārkāpumus un samaksātu budžetā nesamaksātos nodokļus;
• veidot nodokļu maksātāja izpratni par labprātīgas nodokļu saistību izpildes nozīmīgumu un aktīvu iesaisti nodokļu saistību izpildē, tajā skaitā, arī labprātīgu saistību izpildi pirms piedziņas uzsākšanas.

Darbības pirms nodokļu kontroles uzsākšanas

Uzsākot darbu ar konkrētu nodokļu maksātāju, ja nepieciešams, VID veic darbības, lai iegūtu papildu informāciju. Visbiežāk saziņai ar nodokļu maksātāju tiek izmantota rakstiskā saziņa, nosūtot vēstuli. Tāpat kā līdz šim saglabājas pārbaudes nodokļu maksātāja juridiskajā adresē vai saimnieciskās darbības veikšanas vietā.

Apmeklējums var būt klātienē, kā arī virtuāls, t.i., nodokļu maksātājs nodrošina nodokļu inspektoram attālinātu piekļuvi savā datorsistēmā elektroniski glabātiem dokumentiem ar datu lasīšanas un lejupielādes tiesībām. 

Ja uzņēmumam ir šāda iespēja, tad telefoniski jāsazinās ar vēstulē minēto nodokļu inspektoru un kopīgi jāveic pārbaudes sagatavošanas darbības. Pieslēgšanās notiek, izmantojot Microsoft Windows vidē integrēto programmu Remote Desktop Connection, kas ir droša.

Apmeklējums klātienē ietver dažādas nodokļu administrēšanas darbības, piemēram, kontrolpirkums, novērošana u.c. Likumā «Par nodokļiem un nodevām» novērošana kā nodokļu administrēšanas darbība joprojām ir saglabāta, un tās laikā nodokļa maksātāja juridiskajā adresē vai saimnieciskās darbības veikšanas vietā tiek fiksētas visas ar saimnieciskās darbības veikšanu noteiktās darbības noteiktā laika posmā, piemēram, iegūstot informāciju par klientu plūsmu, ieņēmumu reģistrāciju. Var novērot arī atsevišķas saimnieciskās darbības norisi, piemēram, akcīzes preču iznīcināšanas procesu. 

Vēstulē iekļautā informācija

Kas tiek norādīts vēstulē par informācijas pieprasīšanu? Vispirms nodokļu maksātāju informē par datu izvērtējumā jeb analīzē konstatētajām neatbilstībām nodokļu ieņēmumu risku jomā, piemēram, iespējamiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN), «aplokšņu algas» un citiem riskiem.

Tiek norādīts pieprasītās informācijas, dokumentu un reģistru veids un periods, par kādu ir jāsniedz informācija. 

Vēstulē norāda arī informācijas/dokumentu iesniegšanas termiņu un aicina nodokļu maksātājus sniegt nodokļu deklarācijas precizējumu vai pamatotu izskaidrojumu konstatētajām neatbilstībām. 

Vispārējā gadījumā informācijas iesniegšanas termiņš ir 10 darbadienas. Ja informācija ir nepieciešama steidzami un tās apjoms nav liels, tad var būt arī lūgums informāciju iesniegt ātrāk. Plašākas informācijas sniegšanas gadījumā termiņš būs garāks, tomēr kopējais termiņš nevar būt vairāk kā 30 dienas.

Informāciju vai dokumentus nodokļu maksātājs var iesniegt jebkurā no vēstulē norādītiem veidiem. Informācijas/dokumentu iesniegšanas veids:

• EDS;
• Microsoft Sharepoint Online (ja dokumentu apjoms ir liels, kā arī iepriekš ir jāsazinās ar vēstulē norādīto inspektoru; ir jāievēro elektroniski iesniedzamo dokumentu noformēšanas prasības);
• nodokļu inspektoram jānodrošina tiešsaistes piekļuve nodokļu maksātāja datorsistēmai ar elektronisko datu lasīšanas un lejupielādes tiesībām;
• tiekoties klātienē VID telpās.

Nodokļu kontroles process

Ja sākotnējās informācijas iegūšanas procesā nodokļu maksātājs nebūs iesniedzis nodokļu deklarācijas precizējumus un/vai pamatotu izskaidrojumu par konstatētajām neatbilstībām, tad tas tiek virzīts nodokļu kontroles darbībām.

Maksimālais periods, par kuru var tikt veikta nodokļu kontrole, ir periods, kas nav ilgāks par trim gadiem no konkrētajos likumos noteiktā nodokļu maksāšanas termiņa.

Ja pārbauda transfertcenas atbilstību tirgus cenai (vērtībai) vai hibrīdneatbilstības, nodokļu kontroli veic piecu gadu laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa.

«Tomēr datu izvērtējums parasti tiek veikts par mazāku periodu,» skaidroja I. Laumane. «Tikai tad, ja informācijas iegūšanas laikā konstatē riskus arī citā periodā, paplašina pārbaudes periodu.»

Nodokļu kontroli ir jāpabeidz divu mēnešu laikā no tās uzsākšanas dienas. Taču objektīvu iemeslu dēļ minēto termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem no nodokļu kontroles uzsākšanas dienas, un par termiņa pagarināšanu tiks informēts nodokļu maksātājs.

Nodokļu kontroles uzsākšana ar paziņojumu

Ja iegūtās informācijas un faktu kopums ir pietiekams nodokļu rēķina izdošanai, nodokļu maksātājam paziņo par nodokļu kontroles uzsākšanu. 

Nodokļu kontroli atbilstoši normatīvajiem aktiem var uzsākt divos veidos:

• ar paziņojumu;
• bez paziņojuma — uzreiz sagatavojot nodokļu kontroles rēķinu.

Ja nodokļu kontroli uzsāk ar paziņojumu, tajā nodokļu maksātāju informē par konstatētajām neatbilstībām un atkārtoti nosaka termiņu neatbilstību novēršanai vai to pamatotai izskaidrošanai.

Vienlaikus ar paziņojuma nosūtīšanu var lemt arī par nodrošinājuma piemērošanu paziņojumā norādītās summas apmērā. 

Saņemot paziņojumu, nodokļu maksātājam 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas ir jānovērš konstatētās neatbilstības vai jāiesniedz pamatots to izskaidrojums, tajā skaitā papildu dokumenti.

Nodokļu kontroles izbeigšana

Uzsākto nodokļu kontroli var izbeigt vienā no četriem veidiem.

Ja nodokļu maksātājs ir novērsis vai atspēkojis nodokļu administrācijas konstatētās neatbilstības un valsts budžetā nav jānosaka papildus nodokļu maksājumi, pieņem lēmumu par nodokļu kontroles izbeigšanu.

Ja nodokļu maksātājs vēlas izbeigt tiesisko strīdu par nodokļu kontroles rezultātā aprēķinātajiem papildu maksājumiem budžetā un VID ģenerāldirektoram ir iesniedzis iesniegumu par vienošanās līguma noslēgšanu, nodokļu kontroles rēķinu neizdot, bet summu ietver vienošanās līgumā.

Ja nodokļu maksātājs nav novērsis konstatētās neatbilstības vai nav iesniedzis pamatotu izskaidrojumu, sagatavo nodokļu kontroles rēķinu, kas ir nodokļu kontroles rezultātā pieņemts lēmums par budžetā maksājamo nodokli, nokavējuma naudu. Ir viens gadījums, kad tiek aprēķināta arī soda nauda — ja tiek konstatēta iejaukšanās kases aparāta vai kases sistēmas programmatūrā.

Gadījumos, ja bez padziļinātas informācijas un pierādījumu iegūšanas, piemēram, iegūstot informāciju arī no trešajām personām, tajā skaitā ārvalstu nodokļu administrācijām, nav iespējams noteikt konstatēto neatbilstību ietekmi uz nodokļu maksātāja nodokļu saistībām, pieņem lēmumu par nodokļu audita veikšanu.

Nodokļu kontroles uzsākšana bez paziņojuma

Nodokļu kontroli uzsāk, ja administratīvais pārkāpums vai citas kompetentās iestādes, piemēram, Valsts policijas vai Lauku atbalsta dienesta sniegtā informācija par konstatēto pārkāpumu ietekmē nodokļu apmēru. Tad nodokļu kontroles rēķinu izdod mēneša laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas par konstatēto pārkāpumu.

Ja administratīvā pārkāpuma procesa laikā vai sadarbības laikā ar citu iestādi nodokļu maksātājam jau ir bijusi iespēja novērst pārkāpumu, viņam nav nepieciešams vēlreiz sūtīt paziņojumu par nodokļu kontroles uzsākšanu.

Nodokļu kontroles rēķinu sagatavo arī gadījumā, ja atbilstoši, piemēram, Lauku atbalsta dienesta sniegtajai informācijai, ir jāatgūst valsts atbalsts. Tādā gadījumā nodokļu kontroles rēķinā būs ietverti atbalsta atgūšanas īpašie nosacījumi atbilstoši konkrētajai valsts atbalsta programmai, piemēram, maksājamā nodokļa un procentu summa. 

Ja nodokļa kontroli uzsāk bez paziņošanas, nodokļu kontroles rēķinu ir jāizdod mēneša laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas par konstatēto pārkāpumu. Uzsākot nodokļu kontroli bez paziņošanas, par nodrošinājuma piemērošanu var lemt vienlaikus ar nodokļu kontroles rēķina izdošanu.

Vienošanās līgums 

Līdz šim vienošanās līgumu sākotnējā administratīvā akta izdošanas stadijā bija iespējams slēgt tikai pēc tam, kad pieņemts lēmums par datu atbilstības pārbaudi vai nodokļa audita rezultātiem. Savukārt ar grozījumiem likumā «Par nodokļiem un nodevām» nosaka, ka pēc 30. jūnija vienoties varēs jau pirms nodokļu kontroles rēķina sagatavošanas vai pirms pieņemts lēmums par nodokļa audita rezultātiem. 

Ja vienošanās līgumu noslēdz līdz nodokļu kontroles rēķina izdošanai, nodokļu kontroles gadījumā tiek atcelti 85% no aprēķinātās nokavējuma naudas.

Slēdzot vienošanās līgumu, atsevišķu nodokļu kontroles rēķinu neizdod, bet to ietver vienošanās līgumā. Vienošanās līguma slēgšanas procesā vienlaikus var lemt par nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu nodokļu maksātājam.

Var atcelt 60% no soda un nokavējuma naudas

Ja vienošanās līgumu par nodokļu audita rezultātā papildu noteiktajiem maksājumiem noslēdz līdz lēmuma par nodokļu audita rezultātiem pieņemšanai, tiek atcelti 60% no nokavējuma naudas, kas aprēķināta par periodu no konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa iestāšanās līdz nodokļu audita uzsākšanas dienai, un 60% no soda naudas, kas uzlikta par nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs.

Tāpat tiek atcelti 60% no soda naudas, kas uzlikta par nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs.

Noslēdzot vienošanās līgumu līdz lēmuma par nodokļu audita pieņemšanai, lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem nepieņem, bet to ietver vienošanās līgumā.

Šajā procesā vienlaikus var lemt par nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu nodokļu maksātājam.

Nodokļu maksātāja tiesības precizēt deklarāciju

Nodokļu maksātājam ir tiesības precizēt deklarāciju triju gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa, ja šajā laikā par konkrētajiem nodokļiem vai nodokļu deklarācijas posteņiem un attiecīgajiem periodiem:

• nav uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits);
• nav noslēgts vienošanās līgums;
• nav izdots nodokļu kontroles rēķins;
• nodokļu kontrole izbeigta, jo pārbaudes rezultātā netika noteikti papildu maksājumi budžetā (tomēr, ja nodokļu maksātājam rodas vajadzība veikt precizējumus, tad to ir tiesības lūgt).

Nodokļu maksātājam ir tiesības precizēt deklarāciju piecu gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa, ja deklarācijas labojums vai precizējums:

• izriet no transfertcenas atbilstības tirgus cenai (vērtībai);
• izriet no hibrīdneatbilstības;
• saistīts ar nodokli, kuru ietekmē veiktie transfertcenu vai hibrīdneatbilstību precizējumi, piemēram, precizēt PVN.

Pārejas noteikumi

Likuma «Par nodokļiem un nodevām» pārejas noteikumu 237. punkts nosaka, ka līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos normatīvajos aktos ar terminiem «datu atbilstības pārbaude» un «tematiskā pārbaude» saprot terminu «nodokļu kontrole».

Atbilstoši pārejas noteikumu 235. punktā noteiktajam līdz 29. jūnijam iesāktie nodokļu kontroles pasākumi ir pabeidzami atbilstoši likuma iepriekšējam regulējumam. Tas nozīmē, ka tie nodokļu maksātāji, kuriem sāktas tematiskās pārbaudes, saņems tematiskās pārbaudes aktu.

Savukārt tie nodokļu maksātāji, kuriem ir nosūtīts paziņojums par datu atbilstības pārbaudi, saņems vai nu lēmumu par datu atbilstības pārbaudes izbeigšanu, ja būs novērstas visas neatbilstības, vai arī lēmumu par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem. 

Arī attiecībā uz uzsāktajiem nodokļu auditiem saglabājas līdzšinējā kārtība par vienošanos. Tātad vienošanās līgumus slēdz lēmuma par nodokļa audita rezultātiem apstrīdēšanas stadijā. Visos pārējos gadījumos 30. jūnijā un vēlāk uzsāktās pārbaudes tiks noformētas kā nodokļu kontroles rēķins ar vai bez paziņošanas. Uzsākto nodokļu auditu gadījumā varēs iniciēt vienošanos jau nodokļu audita procesā.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada augusta (500.) numurā.