JAUTĀJUMI UN ATBILDESJautājums par skolas saimniecisko darbību saistībā ar kultūras pasākumu orgnizēšanu

Jautājums par skolas saimniecisko darbību saistībā ar kultūras pasākumu orgnizēšanu

08/02/2012

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir BilancePLZ abonements?

Pierakstīties

0 Komentāri

Iekļautās atsauksmes

Skatīt visus komentārus

Jautājums. Vidusskolā, lielākoties vidusskolēni kopā arī ar vecākiem, reizi gadā iestudē Jaungada priekšnesumu, kā arī pasākumu Jautro un atjautīgo klubs. Ar priekšnesumiem ir iespēja uzstāties arī kultūras namā. Kultūras nams vidusskolai par telpu īri, apgaismojumu utt. naudu neprasa. Vidusskolas pārstāve jautā, vai skola drīkst tipogrāfijā sadrukāt biļetes skolas kā juridiskas personas vārdā un par pasākumiem kultūras namā, piemēram, no skolēna prasīt ieejas maksu 0,50 lati, bet no pieaugušā - 1,00 latu. Biļetes vidusskola grib oficiāli reģistrēt Valsts ieņēmumu dienestā utt. Savukārt par naudu, ko skola nopelnītu, tirgojot biļetes, tiktu segti izdevumi par priekšnesuma tērpiem, noformējumu u.tml., saskaņā ar piestādīto izdevumu tāmi, kā arī tiktu nopirktas dāvanas skolēniem, kas piedalījās priekšnesumā, piemēram, saldumi. Vai skola var šādi rīkoties un kā pareizi noformēt ieiejas maksu šajos pasākumos? Uz jautājumu atbild Larisa Rosļakova, SIA “Lasse” valdes locekle, nodokļu konsultante. Atbildot uz šo jautājumu, ielūkojamies LR Izglītības likuma 28.pantā, kurā minēts, ka izglītības iestāde ir patstāvīga izglītības programmu izstrādē un īstenošanā, darbinieku izraudzīšanā, finanšu, saimnieciskajā un citā darbībā saskaņā ar šo likumu, citiem likumiem un normatīvajiem aktiem un izglītības iestādes nolikumu vai satversmi. Šā likumā 30.pantā, 2. daļā ir runa par izglītības iestādes vadītāja tiesībām: ..”vadītājs savu pilnvaru ietvaros patstāvīgi lemj par izglītības iestādes intelektuālo, finanšu un materiālo līdzekļu izmantošanu un nosaka izglītības iestādes darbinieku darba samaksu, kas nav mazāka par Ministru kabineta noteikto darba samaksu. Likumā 59.pantā ir norādīti izglītības iestādes finansēšanas avoti: valsts, pašvaldības un dibinātāja naudas līdzekļi un ša panta (4) daļā minētie papildu finanšu līdzekļi. "(4) Izglītības iestādes var saņemt papildu finanšu līdzekļus: 1) ziedojumu un dāvinājumu veidā; 2) sniedzot maksas pakalpojumus iestādes nolikumā vai satversmē noteiktajos gadījumos; 3) no citiem ieņēmumiem. Bet šā likuma 59.panta ceturtajā daļā minētie finanšu līdzekļi ieskaitāmi attiecīgās izglītības iestādes attiecīgajā budžeta kontā un izmantojami tikai: 1) izglītības iestādes attīstībai; 2) mācību līdzekļu iegādei; 3) iestādes aprīkojuma iegādei; 4) pedagogu un izglītojamo materiālajai stimulēšanai, un pedagogu, kas īsteno profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības vai profesionālās ievirzes izglītības programmas sportā, mūzikā un mākslā valsts vai pašvaldību izglītības iestādēs, darba samaksai. Savukārt likuma 60. panta “Izglītības iestāžu finansēšanas kārtība “ 8. daļā teikts: ”(8) Valsts un pašvaldības izglītības iestāžu sniegto maksas pakalpojumu rezultātā gūtie ienākumi un citi pašu ieņēmumi izmantojami pedagogu un pārējā personāla atalgojumam un materiālajai stimulēšanai, valsts vai pašvaldības izglītības iestādes attīstībai un uzturēšanas izdevumu segšanai. Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas atlikumi saimnieciskā gada beigās paliek attiecīgās valsts vai pašvaldības izglītības iestādes rīcībā nākamajam saimnieciskajam gadam, un tie nav novirzāmi citiem mērķiem.” Tātad maksas pakalpojumiem, ko sniedz skola, vajadzētu būt atrunātiem iestādes nolikumā un apstiprinātiem no valsts vai pašvaldības puses, tie mainīs iepriekš apstiprināto budžetu. Tādā veidā saņemtos ieņēmumus var izmantot nolikumā atrunātajiem mērķiem. Izglītības iestāžu saimnieciskās darbības un to sniegto maksas pakalpojumu rezultātā gūtie ienākumi un citi pašu ieņēmumi neietekmē valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un pašvaldību budžetu gadskārtējo asignējumu apmēru. (Likuma 60.panta 6.daļa.) Izglītības likums neatļauj skolām veikt saimniecisko darbību citu likumu (Likums “Par uzņēmuma ienākumu nodokli” 1.panta 9.daļa) izpratnē. Taču skola var izveidot skolas atbalsta fondu, biedrību vai nodibinājumu (vai vairākus) - sabiedriskas, nevalstiskas organizācijas, kam var ziedot naudu. Ziedojumus un dāvinājumus fondi var saņemt gan no juridiskām, gan no fiziskām personām - piemēram no skolēnu vecākiem. Bet visiem ziedojumiem jābūt brīvprātīgiem. Ieteicams atvērt savu bankas kontu ar stingru ziedoto līdzekļu uzskaiti un kontroli, kas palīdz veikt ziedojumus oficiālā ceļā. Lai veicinātu uzticēšanos, informācijai par ziedojumu izlietojumu jābūt publiski pieejamai. Ziedojumus var izmantot tiem paredzētajiem nolūkiem, tie var būt mērķa sasniegšanas ziedojumi, vai pārējie - pēc sava ieskata. Uz fondiem attiecināmi citi normatīvie akti, un tiem atļauts veikt saimniecisko darbību.

Uzņēmējdarbības formas izvēle
Transfertcenas un biznesa ilgtspēja
Bēru pabalsts, ko izmaksā darba devējs
Zini darījuma partneri!

Jautājums par skolas saimniecisko darbību saistībā ar kultūras pasākumu orgnizēšanu

PVN deklarācijas par iepriekšējo taksācijas gadu iesniegšana

Gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš sociālajiem uzņēmumiem

Paziņojums VID par sezonas laukstrādnieku ienākumu

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšana, ja summa pārsniedz 1500 EUR

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis

Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī
Pirmās 30 dienas tikai par 1 €