0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAKā grāmatvedim gada pārskatā neizpaust komercnoslēpumu?

Kā grāmatvedim gada pārskatā neizpaust komercnoslēpumu?

Foto: Andrea Piacquadio, Pexels.com

Uzņēmuma finanšu informācija var saturēt komercnoslēpumu, kuru nedrīkst izpaust ne štata grāmatvedis, ne grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējs. Tuvojas laiks, kad jāiesniedz kārtējais gada pārskats,  kurā ietvertā  informācija būs pieejama jebkuram interesantam. Kā izvairīties no tādu ziņu izpaušanas, kas var interesēt konkurentus un attiecīgi nelabvēlīgi ietekmēt uzņēmuma turpmāko darbību?

No likuma izslēgts komercnoslēpuma regulējums

Grāmatvežiem šai sakarā var rasties jautājums, kāpēc no likuma “Par grāmatvedību” šopavasar tika izslēgts 4. pants, kas noteica, ka grāmatvedībā par komercnoslēpumu nav uzskatāma informācija un dati, kas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem iekļaujami uzņēmuma pārskatos. Savukārt visa pārējā uzņēmuma grāmatvedībā esošā informācija uzskatāma par komercnoslēpumu un ir pieejama vienīgi revīzijām, nodokļu administrācijai nodokļu aprēķināšanas pareizības pārbaudei, kā arī citām institūcijām likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos.

Pēc Finanšu ministrijas priekšlikuma Saeima 2021. gada 11. februārī pieņēma  grozījumus likumā “Par grāmatvedību”, kas stājās spēkā 2021. gada 9. martā, un cita starpā paredzēja  no likuma izslēgt 4. pantu, jo komercnoslēpuma regulējums ietverts Komercnoslēpuma aizsardzības likumā. Šo likumu  pieņēma 2019. gada 28. februārī un tas ir spēkā jau no 2019. gada 1. aprīļa.

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija, izskatot minēto likuma grozījumu projektu, iebilda, ka “nav  saprotams,  kāpēc  šo  pantu  jāizslēdz,  jo  ir  jānodala  publiskā  informācija  no komercnoslēpuma. To arī likums regulē, kas palīdz aizsargāt saimnieciskās darbības intereses pret konkurentiem.”

Arī Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija norādīja, ka uzņēmuma grāmatvedībā esošā informācija nav vispārpieejama trešajām personām, tai ir gan mantiska, gan nemantiska vērtība un šīs informācijas nonākšana citu personu rīcībā var radīt zaudējumus uzņēmumam, tāpēc likumā nepieciešams saglabāt normu, kas paredz, ka uzņēmuma grāmatvedībā esošā informācija uzskatāma par komercnoslēpumu un ir pieejama vienīgi noteiktos gadījumos konkrētu uzraugošo darbību veicējiem. Šādas tiesību normas esamība likumā nodrošina grāmatvedības informācijas aizsardzību atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija direktīvai  (ES) Nr. 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu.

Atbalstu 4. panta saglabāšanai izteica arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera norādot, ka likumprojekta anotācija neparedzēja ietekmes izvērtējumu par šādu normu izslēgšanu no likuma “Par grāmatvedību”.

Ko uzskata un ko neuzskata par komercnoslēpumu?

Kādu regulējumu par grāmatvedības darbībām tad paredz Komercnoslēpuma aizsardzības likums, kura mērķis ir nodrošināt komercnoslēpuma efektīvu aizsardzību, it īpaši pret tā nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu? Likuma 3. panta 2. daļā līdzīgi kā iepriekš likumā “Par grāmatvedību” minēts, ka “grāmatvedībā par komercnoslēpumu nav uzskatāma informācija un dati, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem iekļaujami to fizisko vai juridisko personu pārskatos, kuras veic saimniecisko darbību. Visa pārējā grāmatvedībā esošā informācija uzskatāma par komercnoslēpumu un ir pieejama vienīgi revīziju veicējiem, nodokļu administrācijai, tiesībaizsardzības iestādēm, tiesām, kā arī citām institūcijām normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.”

No likuma regulējuma secināms, ka gada pārskati, nodokļu deklarācijas u.c. arī turpmāk nevajadzētu saturēt komercnoslēpumu.

Lai uzņēmuma darbiniekiem būtu skaidrs, kas tieši tiek uzskatīts par komercnoslēpumu, darba līgumā vai atsevišķā vadības rīkojumā iespējams uzskaitīt, kāda veida informācija var saturēt komercnoslēpumu.

Savukārt Komerclikumā ietvertais komercnoslēpuma regulējums (19. pants) noteic, ka komercnoslēpuma statusu komersants var piešķirt tādām saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietām un rakstveidā vai citādā veidā fiksētām vai nefiksētām ziņām, kuras atbilst visām šādām pazīmēm:

  • tās ietilpst komersanta uzņēmumā vai ir tieši ar to saistītas;
  • tās nav vispārpieejamas trešajām personām;
  • tām ir vai var būt mantiska vai nemantiska vērtība;
  • to nonākšana citu personu rīcībā var radīt zaudējumus komersantam;
  • attiecībā uz tām komersants ir veicis konkrētai situācijai atbilstošus saprātīgus komercnoslēpuma saglabāšanas pasākumus.

Komersantam ir izņēmuma tiesības uz komercnoslēpumu un tam  ir tiesības prasīt komercnoslēpuma aizsardzību, kā arī to zaudējumu atlīdzību, kuri radušies komercnoslēpuma prettiesīgas izpaušanas vai izmantošanas rezultātā.

Praktiski ieteikumi grāmatvežiem

Arī BILANCES AKADĒMIJAS rīkotajā seminārā zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante Nelda Janoviča vērsa grāmatvežu un uzņēmumu valdes locekļu uzmanību uz to, kādu informāciju iekļaut gada pārskatos.

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 13. panta otrā daļa noteic, ka finanšu pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem (aktīviem), saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem, bet vidējas sabiedrības un lielas sabiedrības gada pārskatam — arī par naudas plūsmu.

Tomēr ne Latvijas, ne starptautiskie normatīvie akti neregulē, kas ir saprotams ar jēdzienu “patiess un skaidrs priekšstats” un kā to interpretēt.

Iesniedzot gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), grāmatveži tiešsaistē aizpilda pārskata ailes ar prasīto informāciju. Tomēr jāraugās, cik izvērstu un detalizētu informāciju gada pārskatā iekļaut un vai tā neietekmēs uzņēmuma konkurētspēju. Likums neprasa norādīt, piemēram, kādus starptautiskos piegādātājus uzņēmums pārstāv, ar kurām bankām sadarbojas un kādi ir banku piemērotie kredītprocenti. Ir bijuši gadījumi, kad no gada pārskatā publiski sniegtās informācijas konkurenti uzzina, kad uzņēmumam beidzas oficiālās pārstāvniecības jeb tā dēvētā dīlera tiesību termiņš, un apsteidz uzņēmumu, pārņemot šīs pārstāvības tiesības.  Gada pārskatu regulējums arī neprasa uzrādīt sadarbības partneru nosaukumus – ne firmas, ne to vadītāju uzvārdus. Var, piemēram, rakstīt “Latvijas Republikas kredītiestāde”, attiecīgi neminot konkrētas bankas nosaukumu.

Revidente arī atgādināja, ka komercnoslēpums var būt cita uzņēmuma finanšu informācija, tāpēc būtu ieteicams izvairīties no likumā nepieprasītas informācijas norādīšanas gada pārskatos. Tāpat to nav tiesīgs pieprasīt revidents. Valdes loceklis var izdot rīkojumu, kurā norāda, ka gada pārskata finanšu pārskata pielikumos iekļaujama tikai likumā prasītā informācija, kā arī tā informācija, ko tiešā veidā prasa atšifrēt Ministru kabineta (MK) 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” un MK 2016. gada 21. jūnija noteikumi   Nr. 399 “Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu”. Savukārt finanšu pārskatu pielikumos nav nepieciešams norādīta bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķinu posteņu detalizētu atšifrējumu, piemēram, administrācijas izmaksas, ražošanas u.c. izmaksas, informācija par produktu pašizmaksām u.tml.

Vairāk par grāmatvežiem aktuālām problēmām var uzzināt N. Janovičas vadītā semināra videoierakstā.

Lasiet arī:

 

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Andrea Piacquadio, Pexels.com

Uzņēmuma finanšu informācija var saturēt komercnoslēpumu, kuru nedrīkst izpaust ne štata grāmatvedis, ne grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējs. Tuvojas laiks, kad jāiesniedz kārtējais gada pārskats,  kurā ietvertā  informācija būs pieejama jebkuram interesantam. Kā izvairīties no tādu ziņu izpaušanas, kas var interesēt konkurentus un attiecīgi nelabvēlīgi ietekmēt uzņēmuma turpmāko darbību?

No likuma izslēgts komercnoslēpuma regulējums

Grāmatvežiem šai sakarā var rasties jautājums, kāpēc no likuma "Par grāmatvedību" šopavasar tika izslēgts 4. pants, kas noteica, ka grāmatvedībā par komercnoslēpumu nav uzskatāma informācija un dati, kas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem iekļaujami uzņēmuma pārskatos. Savukārt visa pārējā uzņēmuma grāmatvedībā esošā informācija uzskatāma par komercnoslēpumu un ir pieejama vienīgi revīzijām, nodokļu administrācijai nodokļu aprēķināšanas pareizības pārbaudei, kā arī citām institūcijām likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos.

Pēc Finanšu ministrijas priekšlikuma Saeima 2021. gada 11. februārī pieņēma  grozījumus likumā "Par grāmatvedību", kas stājās spēkā 2021. gada 9. martā, un cita starpā paredzēja  no likuma izslēgt 4. pantu, jo komercnoslēpuma regulējums ietverts Komercnoslēpuma aizsardzības likumā. Šo likumu  pieņēma 2019. gada 28. februārī un tas ir spēkā jau no 2019. gada 1. aprīļa.

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija, izskatot minēto likuma grozījumu projektu, iebilda, ka “nav  saprotams,  kāpēc  šo  pantu  jāizslēdz,  jo  ir  jānodala  publiskā  informācija  no komercnoslēpuma. To arī likums regulē, kas palīdz aizsargāt saimnieciskās darbības intereses pret konkurentiem.”

Arī Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija norādīja, ka uzņēmuma grāmatvedībā esošā informācija nav vispārpieejama trešajām personām, tai ir gan mantiska, gan nemantiska vērtība un šīs informācijas nonākšana citu personu rīcībā var radīt zaudējumus uzņēmumam, tāpēc likumā nepieciešams saglabāt normu, kas paredz, ka uzņēmuma grāmatvedībā esošā informācija uzskatāma par komercnoslēpumu un ir pieejama vienīgi noteiktos gadījumos konkrētu uzraugošo darbību veicējiem. Šādas tiesību normas esamība likumā nodrošina grāmatvedības informācijas aizsardzību atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija direktīvai  (ES) Nr. 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu.

Atbalstu 4. panta saglabāšanai izteica arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera norādot, ka likumprojekta anotācija neparedzēja ietekmes izvērtējumu par šādu normu izslēgšanu no likuma “Par grāmatvedību”.

Ko uzskata un ko neuzskata par komercnoslēpumu?

Kādu regulējumu par grāmatvedības darbībām tad paredz Komercnoslēpuma aizsardzības likums, kura mērķis ir nodrošināt komercnoslēpuma efektīvu aizsardzību, it īpaši pret tā nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu? Likuma 3. panta 2. daļā līdzīgi kā iepriekš likumā "Par grāmatvedību" minēts, ka “grāmatvedībā par komercnoslēpumu nav uzskatāma informācija un dati, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem iekļaujami to fizisko vai juridisko personu pārskatos, kuras veic saimniecisko darbību. Visa pārējā grāmatvedībā esošā informācija uzskatāma par komercnoslēpumu un ir pieejama vienīgi revīziju veicējiem, nodokļu administrācijai, tiesībaizsardzības iestādēm, tiesām, kā arī citām institūcijām normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.”

No likuma regulējuma secināms, ka gada pārskati, nodokļu deklarācijas u.c. arī turpmāk nevajadzētu saturēt komercnoslēpumu.

Lai uzņēmuma darbiniekiem būtu skaidrs, kas tieši tiek uzskatīts par komercnoslēpumu, darba līgumā vai atsevišķā vadības rīkojumā iespējams uzskaitīt, kāda veida informācija var saturēt komercnoslēpumu.

Savukārt Komerclikumā ietvertais komercnoslēpuma regulējums (19. pants) noteic, ka komercnoslēpuma statusu komersants var piešķirt tādām saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietām un rakstveidā vai citādā veidā fiksētām vai nefiksētām ziņām, kuras atbilst visām šādām pazīmēm:

  • tās ietilpst komersanta uzņēmumā vai ir tieši ar to saistītas;
  • tās nav vispārpieejamas trešajām personām;
  • tām ir vai var būt mantiska vai nemantiska vērtība;
  • to nonākšana citu personu rīcībā var radīt zaudējumus komersantam;
  • attiecībā uz tām komersants ir veicis konkrētai situācijai atbilstošus saprātīgus komercnoslēpuma saglabāšanas pasākumus.

Komersantam ir izņēmuma tiesības uz komercnoslēpumu un tam  ir tiesības prasīt komercnoslēpuma aizsardzību, kā arī to zaudējumu atlīdzību, kuri radušies komercnoslēpuma prettiesīgas izpaušanas vai izmantošanas rezultātā.

Praktiski ieteikumi grāmatvežiem

Arī BILANCES AKADĒMIJAS rīkotajā seminārā zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante Nelda Janoviča vērsa grāmatvežu un uzņēmumu valdes locekļu uzmanību uz to, kādu informāciju iekļaut gada pārskatos.

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 13. panta otrā daļa noteic, ka finanšu pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem (aktīviem), saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem, bet vidējas sabiedrības un lielas sabiedrības gada pārskatam — arī par naudas plūsmu.

Tomēr ne Latvijas, ne starptautiskie normatīvie akti neregulē, kas ir saprotams ar jēdzienu “patiess un skaidrs priekšstats” un kā to interpretēt.

Iesniedzot gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), grāmatveži tiešsaistē aizpilda pārskata ailes ar prasīto informāciju. Tomēr jāraugās, cik izvērstu un detalizētu informāciju gada pārskatā iekļaut un vai tā neietekmēs uzņēmuma konkurētspēju. Likums neprasa norādīt, piemēram, kādus starptautiskos piegādātājus uzņēmums pārstāv, ar kurām bankām sadarbojas un kādi ir banku piemērotie kredītprocenti. Ir bijuši gadījumi, kad no gada pārskatā publiski sniegtās informācijas konkurenti uzzina, kad uzņēmumam beidzas oficiālās pārstāvniecības jeb tā dēvētā dīlera tiesību termiņš, un apsteidz uzņēmumu, pārņemot šīs pārstāvības tiesības.  Gada pārskatu regulējums arī neprasa uzrādīt sadarbības partneru nosaukumus – ne firmas, ne to vadītāju uzvārdus. Var, piemēram, rakstīt "Latvijas Republikas kredītiestāde", attiecīgi neminot konkrētas bankas nosaukumu.

Revidente arī atgādināja, ka komercnoslēpums var būt cita uzņēmuma finanšu informācija, tāpēc būtu ieteicams izvairīties no likumā nepieprasītas informācijas norādīšanas gada pārskatos. Tāpat to nav tiesīgs pieprasīt revidents. Valdes loceklis var izdot rīkojumu, kurā norāda, ka gada pārskata finanšu pārskata pielikumos iekļaujama tikai likumā prasītā informācija, kā arī tā informācija, ko tiešā veidā prasa atšifrēt Ministru kabineta (MK) 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” un MK 2016. gada 21. jūnija noteikumi   Nr. 399 “Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu”. Savukārt finanšu pārskatu pielikumos nav nepieciešams norādīta bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķinu posteņu detalizētu atšifrējumu, piemēram, administrācijas izmaksas, ražošanas u.c. izmaksas, informācija par produktu pašizmaksām u.tml.

Vairāk par grāmatvežiem aktuālām problēmām var uzzināt N. Janovičas vadītā semināra videoierakstā. Lasiet arī: