0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESKā jaunie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” cīnīsies ar shēmotājiem?

Kā jaunie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” cīnīsies ar shēmotājiem?

Jautājums. Kā jaunie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma” nodokli cīnīsies ar shēmotājiem? Uz jautājumu atbild Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore. Likumā  “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” jau ir iestrādātas normas par nomāto darbaspēku, bet šīs normas vairāk attiecas uz tādiem gadījumiem, kad nomā darbaspēku no ārpuses, savukārt, ņemot vērā līdzšinējās nodokļu optimizēšanas shēmas, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir paredzēts 17.2 pants, kurš paredz, ka uzņēmumiem būs jāpievērš uzmanība gadījumiem, kad tiek izmantoti darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumi no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja (turpmāk – mikrouzņēmums). Uzņēmumam vajadzēs vērtēt, no kā tas pērk darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus. Ja šie pakalpojumi tiks pirkti …


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Astra KaļāneJautājums. Kā jaunie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma” nodokli cīnīsies ar shēmotājiem? Uz jautājumu atbild Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore. Likumā  “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” jau ir iestrādātas normas par nomāto darbaspēku, bet šīs normas vairāk attiecas uz tādiem gadījumiem, kad nomā darbaspēku no ārpuses, savukārt, ņemot vērā līdzšinējās nodokļu optimizēšanas shēmas, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir paredzēts 17.2 pants, kurš paredz, ka uzņēmumiem būs jāpievērš uzmanība gadījumiem, kad tiek izmantoti darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumi no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja (turpmāk – mikrouzņēmums). Uzņēmumam vajadzēs vērtēt, no kā tas pērk darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus. Ja šie pakalpojumi tiks pirkti  no mikrouzņēmuma, būs jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Likumā izpratnē darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumi ir tad, ja ir tādas tiesiskās attiecības, kad darba devējs slēdz darba līgumu ar darbinieku, lai viņu norīkotu uz laiku vai pastāvīgi veikt darbu citai personai.  Šajos gadījumos darbiniekam darba līgums ir noslēgts ar vienu personu, bet reālais darbs notiek pie citas personas. Tie ir darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumi. Lai nebūtu strīdu, par to kas ir un kas nav darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumi,  likumā ir paredzētas papildus arī četras pazīmes un,  ja kaut viena no tām izpildās, tiks uzskatīts, ka tiek izmantoti vai pirkti darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumi. Pazīmes, kurām jāpievērš uzmanība ir šādas: 1. Mikrouzņēmuma darbiniekus vai īpašniekus pakļauj tās personas noteiktai darba kārtībai un rīkojumiem, kuras labā tiek veikts darbs. Darbinieku izrīko nevis juridiskais darba devējs, bet persona, pie kuras darbinieks strādā. 2. Personas, kuras labā tiks veikts darbs, bet ar kuru nav darba līguma, nosaka darbinieku skaitu un kvalifikāciju. 3. Atlīdzību mikrouzņēmuma  darbiniekam aprēķina atkarībā no nostrādātā darba laika. Parasti darba laika uzskaiti veic darba devējs, bet, ja runa ir par darba spēka pakalpojumu, tad - persona, kuras labā tiek veikts darbs un kura nav juridiskais darba devējs.  Pakalpojuma pirkšanas gadījumā nav svarīgi, lai darbinieks uzņēmuma labā strādā noteiktu laiku, bet uzņēmumam ir  interese par konkrētu darba rezultātu, ko darbinieks paveiks, atrodoties vienalga kur un paveicot darbu vienalga cik ilgā laikā. Protams, ir profesijas, kuras atlīdzība tiek rēķināta, izmantojot stundas tarifa likmi - tā ir mazliet cita situācija.  Jebkurā gadījumā jāskatās pēc darījuma ekonomiskās būtības - kas tiek pirkts- pakalpojumus vai tas, ka konkrētā persona strādā noteiktu laiku noteiktā darba vietā. 4. Persona, kuras labā tiek veikts darbs, nodrošina personālu ar lielāko daļu pamatlīdzekļu, darbarīku un materiālu. Tas atbilst situācijai, kad arī pēc mikrouzņēmuma izveides bijušais uzņēmuma   darbinieks turpina veikt to pašu darba uzdevumu tajās pašās bijušā darba devēja telpās, izmantojot tā pamatlīdzekļus un materiālus. Lai uzņēmumi varētu pārliecināties par savu darījuma partneri, tiks veikti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, lai radītu tādu sistēmu, lai uzņēmums, kuram ir šaubas par savu partneri - mikrouzņēmumu, varētu pārliecināties VID, vai tas gadījumā nav mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs. Manuprāt, lielākajai daļai uzņēmumu, kuri ir veikuši nodokļu optimizāciju un ir likuši darbiniekiem veidot mikrouzņēmumu, šī norma radīs problēmas, jo tādējādi tiks izjaukta nodokļu optimizācijas shēma.  Tomēr, lai mākslīgi izveidotajiem mikrouzņēmumiem, kas radušies uzņēmumiem atlaižot savus darbiniekus un viņu vietā “pieņemot darbā mikrouzņēmumus” (pēc būtības savus bijušos darbiniekus, kas izveidojuši mikrouzņēmumu), likumā ir paredzēts pārejas periods, lai šie mikrouzņēmumi varētu likvidēties. Proti, likums paredz, ka  mikrouzņēmumi, kuri, saprotot, ka jaunā sistēma nodokļu optimizācijas shēmām vairs nav labvēlīga, gribēs kļūt atkal par iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, savu pieteikumu VID varēs iesniegt līdz 2012. gada 15. janvārim. Līdz ar jaunajiem grozījumiem likumā  “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”  veidojas situācija, ka mikrouzņēmums, kas izveidots lai sniegtu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus,  no 9% nodokļa nav atbrīvots, bet vienlaikus uzņēmumam, kuram tas sniedz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus,  par visu naudu, ko pārskaitīs mikrouzņēmumam, jāmaksā gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Savukārt, ja uzņēmuma rīcībā būs informācija par mikrouzņēmuma darbiniekiem, kas konkrēti sniegs šos pakalpojumus, un atlīdzības apmēru, tad uzņēmumam būs jārīkojas līdzīgi kā juridiskajam darba devējam -  jāsniedz paziņojums par darbiniekiem un jāietur darbaspēka nodokļi. Jebkurā gadījumā no nodokļu viedokļa uzņēmumam, kas pirks darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus,  un arī mikrouzņēmumiem, kas sniegs darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus,  situācija kļūst neizdevīga, jo šo grozījumu mērķis ir panākt, lai mikrouzņēmumu neizmanto kā nodokļu optimizācijas modeli.