Koronavīrusa radītās ekonomiskās nestabilitātes dēļ finansiālās grūtībās esošu uzņēmumu skaits pieaug, attiecīgi palielinās risks ar šādiem uzņēmumiem saskarties. Tāpēc svarīgi apzināties savas tiesības un pienākumus līgumu izpildē ar finansiālās grūtībās esošu partneri. Šim tematam nesen veltīts zvērinātu advokātu biroja “COBALT” seminārs, kurā tika iztirzāti būtiskākie jautājumi gan situācijā, kad darījumu partnerim ierosināts tiesiskās aizsardzības process, gan situācijā, kad uzsākts maksātnespējas process.
Līguma izpildes pienākums parādniekam
Tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros parādnieks saistības ar kreditoriem pilda nevis saskaņā ar sākotnēji noslēgtā līguma noteikumiem, bet saskaņā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu – parādniekam ir iespēja atkāpties no tās kārtības, kādā tas sākotnēji vienojies pildīt savas saistības. Tomēr šāda saistību izpildes kārtības maiņa ļauta tikai attiecībā uz tām saistībām, kas radušās pirms tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas, kamēr sekojošās (tekošās) saistības aizvien jāpilda saskaņā ar līguma noteikumiem, skaidro Gatis Flinters, “COBALT” partneris un zvērināts advokāts.
Proti, parādnieka saistības var iedalīt divās lielās grupās – kreditoru prasījumi pret parādnieku un tiesiskās aizsardzības procesa izdevumi (robežšķirtne starp tām ir tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas brīdis). Kreditoru prasījumi ir visas saistības, kas parādniekam radušās pirms tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas, savukārt tiesiskās aizsardzības procesa izdevumi ir saistības, kurām iestājas izpildes termiņš jau paša procesa laikā (šie izdevumi uzskaitīti Maksātnespējas likuma 167. panta 3. daļā). Nošķirt kreditoru prasījumus no tiesiskās aizsardzības procesa izdevumiem ir svarīgi, jo attiecībā uz pirmajiem var tikt piemērotas tiesiskās aizsardzības procesa metodes (samaksas termiņa pagarinājums, prasījuma dzēšana), savukārt attiecībā uz otrajiem šīs metodes piemērot nedrīkst (Maksātnespējas likuma 38. panta 7. daļa).
“Var rasties situācijas, kad daļa no līguma izpildes ir notikusi pirms tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas un daļa notiek jau tā laikā. Piemēram, ja noslēgts līgums par transporta pakalpojumiem, atbilstoši kuram parādnieks veic pēcapmaksu reizi mēnesī, tad, ja tiesiskās aizsardzības process tika ierosināts 1. aprīlī, par janvāri, februāri un martu veiktie pakalpojumi (vai piegādātās preces) būtu uzskatāmi par kreditoru prasījumu, savukārt pēc tam veiktie pakalpojumi (vai piegādātās preces) jau uzskatāmi par tiesiskās aizsardzības procesa izdevumiem. Ja pirmajiem ir iespējams, piemēram, pagarināt samaksas termiņu, tad attiecībā uz otrajiem parādniekam ir pienākums pildīt savas saistības strikti saskaņā ar noslēgtā līguma noteikumiem,” skaidro G. Flinters.
Pilnu rakstu ar dažādu situāciju analīzi gan tiesiskās aizsardzības, gan maksātnespējas procesos lasiet žurnāla “Bilances Juridiskie padomi” novembra numurā.
