Marina Kuzenko, SIA "Ernst & Young Baltic" netiešo nodokļu projektu vadītāja, skaidro, kas jāņem vērā, izrakstot un uzglabājot pievienotās vērtības nodokļa rēķinus elektroniskā formātā.

Pievienotās vērtības nodokļa rēķinu var izrakstīt arī elektroniski -  ar nosacījumu, ka rēķina saņēmējs piekrīt šādai rēķina saņemšanas kārtībai. Šāda vienošanās, saskaņā ar Civillikumu, var būt arī mutiska, bet gadījumiem, ja vēlāk rodas kādas domstarpības, labāk piekrišanu elektroniskam rēķinam būtu saņemt rakstiski. Elektroniskajā nodokļa rēķinā jāizmanto tāds formāts, kas saglabā informācijas autentiskumu (nodokļa rēķina izsniedzēja identitātes apliecinājumu) un nemainīgu saturu. Rēķini (gan izrakstītie, gan saņemtie) kopumā jāsaglabā piecus gadus, atsevišķos gadījumos ilgāk. Piemēram, gadījumos, kad nodokļa maksātājam ir pienākums veikt priekšnodokļa korekciju darījumos ar nekustamo īpašumu, nodokļa rēķins ir jāglabā līdz priekšnodokļa korekcijas laika beigām, kas praksē parasti ir desmit ar pus gadu. Nodokļu rēķinus var glabāt elektroniskā veidā, ar nosacījumu, ka nodokļu administrācijai jānodrošina piekļuve šiem rēķiniem.

Vai elektronisku rēķinu izsniegšana notiek arī par būvniecības pakalpojumiem?

Būvniecības pakalpojumu praksē elektroniskos rēķinus gan parasti neizsniedz (lai gan aizliegts tas nav), jo šādos gadījumos, lai apstiprinātu, ka pakalpojums tiešām ir sniegts, ir nepieciešams noformēt arī pieņemšanas-nodošanas aktu, kas tātad parakstāms klātienē. 

Jautājumi no BILANCES AKADĒMIJAS 29. septembra semināra par PVN piemērošanu nodokļu maksātāju darījumos.