Bankas arvien vairāk pievērš uzmanību korporatīvās pārvaldības aspektiem, finansējot uzņēmuma attīstību, secināts Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta un Finanšu nozares asociācijas 30. janvārī rīkotajā augsta līmeņa diskusijā "Kā uzņēmumu pārvaldība ietekmē finansējuma piesaistīšanu?". Diskusijas laikā tika prezentēts banku pieredzes apkopojums, kas uzņēmumu finansēšanas procesā tiek vērtēti no korporatīvās pārvaldības perspektīvas.

Vērtējot finansējuma piešķiršanu uzņēmuma attīstībai, bankas vērtē ne tikai uzņēmuma finanses un biznesa plānu, bet uzmanību pievērš arī korporatīvās pārvaldības aspektiem: uzņēmuma īpašniekiem, uzņēmuma darbības pieredzei un reputācijai, kā arī uzņēmuma vadības profesionalitātei. Bankas vērtē arī to, vai uzņēmumā ir saprotama lēmumu pieņemšanas kārtība, kāda ir risku vadība uzņēmumā un attiecības ar darījumu partneriem, cik caurskatāms ir uzņēmums un kāda ir uzņēmuma sniegtās informācijas kvalitāte.

"Vidēji 10 līdz 25% banku veidoto uzņēmuma kredītreitingu ietekmē ar korporatīvo pārvaldību saistīti aspekti. Tas nozīmē, ka vāji pārvaldītiem uzņēmumiem tiks noteikta augstāka procentu likme vai tiem būs jāpiedalās ar lielāku ieguldījumu, kā arī papildus tiks īstenots intensīvāks uzraudzības un kontroles režīms, piemēram, pieprasot vairāk regulāro atskaišu, biežāk pārrunājot finanšu plānus, saskaņojot investīcijas," uzsver Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā.

Kritēriji, kas tiek vērtēti no korporatīvās pārvaldības perspektīvas, ir atšķirīgi. "Izvērtējot uzņēmumu pārvaldību, godīgums plašākajā tā nozīmē kļūst par būtisku kritēriju. Tas ietver sevī attieksmi pret valsti un nodokļu nomaksu, attieksmi pret valsts likumiem un regulējošām normām, attiecības ar uzņēmuma kreditoriem, pircējiem un piegādātājiem, iespējamie korupcijas riski, akcionāru savstarpējās attiecības un citi aspekti," akcentē Kārlis Danēvičs, Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs un SEB bankas valdes loceklis.

Diskusijas laikā tika secināts, ka, ja pastāv aizdomas par naudas izcelsmi, ir neskaidri, apšaubāmi īpašnieki, patiesie labuma guvēji un darījuma partneri, tas var būt iemesls neuzsākt vai pārtraukt sadarbību ar klientu, kur līdz klienta biznesa plāna un korporatīvās pārvaldības prakses vērtēšanai nemaz netiek. Turklāt, ja uzņēmuma attīstības plāni neizdodas, ja attīstās krīzes un korporatīvie strīdi, ļoti bieži problēmas sakne ir tieši pārvaldības modelī, piemēram, nav iespējams izsekot, kurš un kā pieņem stratēģiskus un operacionālus lēmumus.