0,00 EUR

Grozā nav neviena produkta.

NODOKĻI Kādā kārtībā notiek nodokļu saistību segšana vienotajā nodokļu kontā?

Kādā kārtībā notiek nodokļu saistību segšana vienotajā nodokļu kontā?

Ikars Kubliņš, BilancePLZ

Līdz ar regulējuma par vienoto nodokļu kontu spēkā stāšanos, ieviesta arī jauna kārtība, kādā tiek segti nodokļu maksātāja maksājumi valsts budžetā. Pamatprincips paredz, ka saistības tiek segtas ar vecāko maksājumu, kas rindā tiek iekļauts atbilstoši konkrētam mehānismam, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 661 "Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai". Tāpat noteikts, ka ir iespējami atsevišķi saistību maksājumi, kas šo rindu "apiet" ar īpaša maksājumu identifikatora palīdzību. Nodokļu saistību segšanas kārtība ir atkarīga no trim galvenajiem…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Foto: wuestenigel on Visualhunt / CC BY

Līdz ar regulējuma par vienoto nodokļu kontu spēkā stāšanos, ieviesta arī jauna kārtība, kādā tiek segti nodokļu maksātāja maksājumi valsts budžetā. Pamatprincips paredz, ka saistības tiek segtas ar vecāko maksājumu, kas rindā tiek iekļauts atbilstoši konkrētam mehānismam, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 661 “Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai”. Tāpat noteikts, ka ir iespējami atsevišķi saistību maksājumi, kas šo rindu “apiet” ar īpaša maksājumu identifikatora palīdzību.

Nodokļu saistību segšanas kārtība ir atkarīga no trim galvenajiem kritērijiem:

  • nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņa (izriet no normatīvajiem aktiem)
  • maksājumu saistības maksāšanas termiņa (izriet no VID lēmuma vai cita dokumenta)
  • maksājumu saistības veida (pamatsumma, nokavējuma nauda vai soda nauda)

Galvenais princips – vispirms tiek segtas vecākās saistības, pēc tam jaunākas.

Ja gadās, ka divas vai vairākas maksājumu saistības rindā tiek ievietotas ar vienādu datumu, tās tiek segtas atbilstoši noteikumu pielikumā ievietotajam maksājumu saistību prioritāšu sarakstam (piemēram, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek segtas pirms pievienotās vērtības nodokļa, utml.).

Ja deklarācija iesniegta ar kavējumu vai precizēta

Gadījumos, kad nodokļu deklarācija iesniegta nokavēti, tajā aprēķinātie nodokļu maksājumi tiek sarindoti atbilstoši normatīvajā aktā noteiktajam nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņam, t.i., primāri, veidojot saistību rindu, tiek ņemts vērā nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņš. Tas nozīmē, ka kavētajā nodokļu deklarācijā aprēķinātais nodokļu maksājums nomaksas rindā ievietosies atbilstoši šīs deklarācijas iesniegšanas termiņam un tās vietai kavētās nodokļu deklarācijas iesniegšanas brīdī pirms nesegtajām (neapmaksātajām) maksājumu saistībām.

Līdzīgs regulējums attiecināts arī uz maksājumu saistībām, kas radušās no deklarāciju precizēšanas. Arī šajā gadījumā, nosakot vietu saistību rindā, ņem vērā nodokļu deklarācijas, kura tiek precizēta, iesniegšanas termiņu.

Piemēram, pievienotās vērtības nodokļa deklarācija par janvāri (iesniegta 20.februārī, apmaksāta 23.februārī) tiek precizēta martā. Turklāt VID ir iesniegta uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija par janvāri (iesniegta 20.februārī, apmaksāta 23.februārī) un darba devēja ziņojums par janvāri (iesniegts 17.februārī, apmaksāts 23.februārī) un pievienotās vērtības nodokļa deklarācija par februāri (iesniegta 20.martā, nav apmaksāta). Tad šādā situācijā maksājumu saistība, kas tiek aprēķināta, precizējot pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju par janvāri, saistību rindā tiks iekļauta, pirms nesegtajām (neapmaksātajām) maksājumu saistībām, proti, pirms pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas par februāri. Savukārt, ja minētajā piemērā neviens no nodokļiem nebūtu apmaksāts, tad precizētajā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā aprēķinātais nodoklis (maksājumu saistība) saistību rindā tiktu iekļauts atbilstoši pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas par janvāri vietai saistību rindā, proti, deklarācijas, kura tiek precizēta, iesniegšanas termiņam – 20.februārim.

Šie paši nosacījumi piemērojami arī attiecībā uz maksājumu saistību iekļaušanu saistību rindā, kad VID atceļ lēmumu par samaksas termiņa pagarināšanu vai lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi (tiek atjaunota maksājuma sākotnējā (pirms piešķirtā pagarinājuma) vieta saistību rindā).

Savukārt gadījumos, kad ar VID pieņemto lēmumu vai ar tiesas nolēmumu budžetā iemaksājamās nodokļu saistības apmērs tiek mainīts, to palielinot, tad papildu aprēķinātais maksājums tiek iekļauts rindā ar datumu atbilstoši atcelšanas lēmuma maksāšanas termiņam, bet, ja iemaksājamā maksājuma apmērs ir samazināts, tad atbilstoši atcelšanas lēmuma spēkā stāšanās datumam.

Nokavējuma nauda un soda nauda

Nokavējuma nauda un soda nauda saistību rindā tiek iekļauta uzreiz aiz pamatsummas, saistībā ar kuru tā ir aprēķināta.

Piemēram, ir par janvāri aprēķinātais nodoklis (maksājumu saistība), kas nav samaksāts līdz 23.februārim, un ir aprēķinātais nodoklis par februāri (maksājumu saistība), tad saistību rindā maksājumi sarindosies šādā secībā:

– par janvāri aprēķinātais nodoklis (maksājumu saistība);

– nokavējuma nauda, kas aprēķināta par janvārī aprēķināto un nesamaksāto nodokli (saistību rindā būs uzreiz aiz pamatparāda aprēķina (maksājumu saistības));

-par februāri aprēķinātais nodoklis (maksājumu saistība).

Kad ar identifikatoru var “apiet rindu”

Noteikumos paredzēti arī gadījumi, kad maksājums netiek iekļauts vispārējā maksājumu segšanas secībā, bet var to apiet, piešķirot identifikatoru. Šajās situācijās nodokļu maksātājam noteikti jāatceras maksājuma rīkojuma mērķa laukā precīzi norādīt šo identifikatoru, pretējā gadījumā maksājums tiks novirzīts vispārējā kārtībā, nevis uz konkrētās saistības segšanu. Maksājumus apstrādā automātiska sistēma, līdz ar to maksājuma rīkojuma noformēšanas precizitātei ir izšķiroša nozīme.

Noteikumos paredzēts, ka ar identifikatoru sedzamas šādas saistības:

  1. Nodokļu piedziņas ietvaros piedzītie maksājumi (gadījumi, kad budžetā tiek pārskaitīts piedziņas darbību rezultātā pārskaitītais maksājums. Šādu pārskaitījumu var veikt, piemēram, zvērināts tiesu izpildītājs vai kredītiestāde, maksājuma uzdevumā norādot informāciju gan par maksājuma veicēju (par sevi), maksājuma identifikatoru (kuru paziņoja VID) un gala maksātāja identifikācijas datus (par parādnieku, no kura tika piedzīts parāds un kura vietā tiek veikts maksājums).
  2. Maksātnespējas procesa vai tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros iemaksātās saistības (taču ne kārtējie nodokļu maksājumi, kas izveidojās pēc tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas un nav iekļauti tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā vai tā grozījumos, vai kārtējie nodokļu maksājumi, kas izveidojās pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas – šie tiek segti vispārējā kārtībā).
  3. Muitas maksājumi (Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 9.oktobra regulas Nr. 952/2013 5.panta 20.punktā noteiktais ievedmuitas nodoklis un 21.punktā noteiktais izvedmuitas nodoklis un ar tiem saistītie maksājumi, kā arī pievienotās vērtības nodoklis un akcīzes nodoklis, kurus piemēro, preces importējot Latvijas Republikas muitas teritorijā). Tiek gan atzīmēts, ka nodokļu maksātājiem netikšot ļauts ar šī identifikatora mehānisma palīdzību ilgstoši izvairīties no citu nodokļu maksāšanas, sedzot tikai muitas saistības.

“Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas procesa automatizācija nodrošinās, ka pret nodokļu nemaksātājiem piedziņas procedūras tiks uzsāktas ātrāk, nekā tas notiek praksē pašlaik, jo piedziņas procesa uzsākšana ir saistīta ar informācijas manuālo apstrādi un cilvēkresursu patēriņu piedziņas procesa uzsākšanas lietderīguma analīzes veikšanai. Tādējādi automatizācijas rezultātā gaidāms, ka nodokļu maksātāji nevarēs ilgstoši nepildīt saistības pret valsts budžetu, uzkrājot nodokļu (iekšzemes) parādus, jo maksimāli ātri tiks uzsākta nodokļu parāda piespiedu iekasēšana,” teikts noteikumu anotācijā.

4. Gadījumos, kad nodokļu maksājums tiek veikts VID ņemta galvojuma ietvaros (likumā “Par nodokļiem un nodevām” ir paredzētas tiesības VID ņemt galvojumu, lai nodokļu maksātājs varētu saņemt nodokļa samaksas termiņa pagarinājumu 24.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajā gadījumā, un pārmaksāto nodokli 28.panta piektās daļas 2.punktā noteiktajā gadījumā).

5. Gadījumos, kad tiek izmaksāts finanšu nodrošinājums atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumam (nodokļa maksājuma nodrošinājums, ar kuru pilnībā vai daļēji tiek segts nodoklis par noteikta veida atkritumu apjomu, kāds nav pārstrādāts vai reģenerēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām un apsaimniekošanas līgumam konkrētā laikposmā).

Vienlaikus noteikts arī, kādi nosacījumi jāievēro, veicot maksājumu vienotajā nodokļu kontā par trešo personu. Proti, ja tiek veikts maksājums Vienotās eiro maksājumu telpas (Single Euro Payments Area) ietvaros par trešo personu, tad maksājuma rīkojuma speciālajā laukā, kas paredzēts informācijas par gala maksātāju norādīšanai, obligāti norādāma informācija par gala maksātāju. Pretējā gadījumā tas var radīt sekas nodokļu maksātājiem (t.i., saņemtie maksājumi tiks novirzīti vispārējā kārtībā, nevis īpašajā kārtībā uz konkrēto maksājumu saistību).

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: