Viens no diskusiju karstākajiem punktiem jauno nodokļu izmaiņu sakarā ir autoratlīdzību režīma nākotne. Sākotnēji tika paredzēts to vispār likvidēt, pēc tam no tā attiecās, gala risinājums joprojām nav rasts. Septembrī intervijā žurnālam "Bilance" Ilmārs Šņucins, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieku nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos, atklāja, kā noticis diskusiju process līdz tam brīdim (jaunākas ziņas, kas parādījušās publiskajā telpā liecina, ka apgrozījuma nodoklis, ko varētu piemērot autoratlīdzībām, varētu būt 25% apmērā - nav gan vēl skaidrs, no kura datuma (nākamā gada 1. jūlija vai 2022. gada 1. janvāra) šāds režīms tiktu piemērots). Pilnu interviju ar I. Šņucinu, kurā skartas visas būtiskākās plānotās nodokļu izmaiņas, lasiet jau drīz gaidāmajā žurnāla BILANCE oktobra numurā!

Kāda nākotne sagaida autoratlīdzību saņēmējus? Sākotnējā piedāvājumā bija paredzēts šādu nodokļu režīmu vispār likvidēt. Pēc tam, kad radās liela pretestība radošajās aprindās, jautājums tika uzlikts “uz pauzes”. Ir saprotams, kādā virzienā tas tālāk attīstīsies?

Jā, valdība lēma nepieņemt Finanšu ministrijas ziņojumā iekļauto scenāriju, bet uzdot Kultūras ministrijai sadarbībā ar mums un Labklājības ministriju izstrādāt citu risinājumu. Galvenā ideja pašlaik ir par jauna apgrozījuma nodokļa režīma ieviešanu autoratlīdzībām, kas būtu salīdzināms ar mikrouzņēmumu nodokli. Kultūras ministrija piekrīt, ka sociālo iemaksu maksājums varētu būt lielāks nekā līdz šim. Tāpat viņiem ir svarīgi, lai tas būtu vienkārši izpildāms, un autoriem būtu pēc iespējas minimāli jāiesaistās grāmatvedības lietās. Tāpēc Kultūras ministrija vēlas, lai šāds apgrozījuma nodoklis tiktu ieturēts jau ar bankas starpniecību, izmantojot saimnieciskās darbības kontu. Pagaidām gan to vēl nevar ieviest, jo nav nonākts pie visām pusēm pieņemama tehniskā risinājuma, taču tas ir tikai laika jautājums. Jebkurā gadījumā autoram paliktu iespēja izmantot arī klasisko pašnodarbinātās personas nodokļa režīmu, jo gadījumā, ja ir lieli izdevumi, tad apgrozījuma nodoklis nebūs piemērotākais.

Kāda varētu būt šī jaunā apgrozījuma nodokļa likme?

Likme varētu būt pietiekami augsta, lai šī nodokļa režīma izmantošanas motivācija nebūtu saistīta ar to, ka ir zema likme, bet gan ar to, ka tas ir vienkārši.

Rodas jautājums, kāpēc atkal jāievieš jauns nodokļa režīms - vai tad autoratlīdzībām arī nevarētu vienkārši piemērot proporcionālu sociālo iemaksu likmi no nopelnītā? Vai tad arī šādā gadījumā nebūtu iespējams ieviest automātisku nomaksu no bankas konta?

Šādam priekšlikumam nebija atbalsta no Kultūras ministrijas puses.

Tas viņiem šķita par skarbu? Tātad apgrozījuma nodoklis varētu būt mazāks par sociālo iemaksu likmi - 34,09%?

Jā, tas viņiem šķita par skarbu. Gala vienošanās par šo nodokļa režīmu un likmi vēl nav panākta - visticamāk, gala rezultātu redzēsim oktobrī. Šīs visas vēl ir tikai “darba versijas”.