Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2017.gada 28.jūlijā Saeimā ir pieņemts Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, kas  stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī. Likumā noteikts konceptuāli jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīms. Likums paredz nodokļa maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina nodokļa maksātāja turpmāku attīstību, t.i., nodokļa piemērošana ir pārcelta no peļņas gūšanas brīža uz peļņas sadales brīdi. Tādējādi nodoklis būs jāmaksā neatkarīgi no gada laikā gūto ienākumu apmēra tikai tad, ja nodokļa maksātājs sadalīs peļņu dividendēs vai tām pielīdzinātās izmaksās, veiks ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus, veiks palielinātus procentu maksājumus, sniegs aizdevumus saistītām personām u.tml.

Nodokļa maksātāji

Nodokli maksā iekšzemes uzņēmumi (tai skaitā personālsabiedrības), no valsts vai pašvaldības budžeta finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības nav paredzēti budžetā, pastāvīgās pārstāvniecības un ārvalstu komercsabiedrības un citas ārvalstu personas, kas gūst ieņēmumus Latvijā.

Nodokli maksā arī individuālie (ģimenes) uzņēmumi (tai skaitā zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuri sagatavo gada pārskatu atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam.

Savukārt nodokli nemaksā fiziskās personas, biedrības un nodibinājumi, reliģiskās organizācijas, arodbiedrības, politiskās partijas, kā arī privātie pensiju fondi, ieguldījumu fondi, alternatīvo ieguldījumu fondi u.c.

Likumā ir saglabāts arī īpašais tonnāžas nodokļa maksāšanas režīms.

 Ar nodokli apliekamā bāze

 Likuma 4.pantā definēta ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā bāze, ko veido sadalītā peļņa un nosacīti sadalītā peļņa.

Par sadalīto peļņu uzskata:

• 1) aprēķinātās dividendes, tai skaitā ārkārtas dividendes;
• 2) dividendēm pielīdzinātas izmaksas;
• 3) nosacītās dividendes (kas aprēķinātas saskaņā ar likuma 7.pantu).

Ar nodokli netiek apliktas no citām komercsabiedrībām saņemtās dividendes, tādēļ likuma normas paredz iespēju samazināt taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā bāzē iekļautās dividendes tādā apmērā, kādā nodokļu maksātājs attiecīgajā periodā ir saņēmis dividendes no cita nodokļu maksātāja. Turklāt nodokļa maksātājs ir tiesīgs attiecināt uz nākamajiem taksācijas periodiem starpību, kura rodas, ja saņemto dividenžu summa ir lielāka par taksācijas periodā aprēķināto dividenžu summu, kas iekļauta apliekamajā bāzē.

Ņemot vērā, ka atsevišķi subjekti sadala peļņu, kuras izmaksa dalībniekam netiek definēta kā dividende, likumā ietverts plašāks dividenžu uzskaitījums, proti, dividendēm pielīdzināmās izmaksas attiecībā uz kooperatīvās sabiedrības peļņu, individuālā (ģimenes) uzņēmuma un zemnieka vai zvejnieka saimniecības peļņu, personālsabiedrības peļņas daļas izmaksu un nerezidenta pastāvīgo pārstāvniecību.

Nosacīti sadalīto peļņu, kuru ietver ar nodokli apliekamajā bāzē (t.i., apliek ar nodokli), veido:

• 1) ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, kas aprēķināti saskaņā ar likuma 8.pantu;
• 2) nedroši debitoru parādi, kas aprēķināti saskaņā ar likuma 9.pantu;
• 3) palielināti procentu maksājumi, kas aprēķināti saskaņā ar likuma 10.pantu;
• 4) aizdevums saistītai personai, kas aprēķināts saskaņā ar likuma 11.pantu;
• 5) ienākumi, kurus nodokļu maksātājs būtu saņēmis, vai izdevumus, kuri nodokļu maksātājam nebūtu radušies, ja komerciālās un finanšu attiecības būtu veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas būtu spēkā starp divām neatkarīgām personām, un ja šo starp saistītām personām (no kurām viena ir nodokļa maksātājs) slēgto darījumu vērtība būtu atbilstoša tirgus cenai (vērtībai), kuras aprēķināšanas metodes nosaka Ministru kabinets;
• 6) labumi, kurus nerezidents piešķir saviem darbiniekiem vai valdes (padomes) locekļiem, neatkarīgi no tā, vai saņēmējs ir rezidents vai nerezidents, ja tie tiek attiecināti uz pastāvīgās pārstāvniecības darbību Latvijā;
• 7) likvidācijas kvota.

Ar nodokli apliekamajā bāzē ietver (t.i., nodokli maksā) izdevumus, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu un citiem izdevumiem, kas uzskaitīti likuma 4.panta otrās daļas 2.punktā. Ar nodokli apliekamajā bāzē neiekļauj (t.i., ar nodokli neapliek) reprezentācijas izdevumus un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, kas nepārsniedz piecus procentus no pirmstaksācijas gada bruto darba algas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, ja šie izdevumi uzskaitīti dalīti no citiem izdevumiem.

Nodokļa likme

Nodokļa likme ir 20 procenti.

Aprēķinātās dividendes tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20 procentu likmi, t.i., fiziskās personas saņemtās dividendes netiks apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Arī pārējai peļņai, kas tiek novirzīta tādu izdevumu segšanai, kuri nenodrošina turpmāku uzņēmuma attīstību, tiks piemērota 20 procentu likme.

Jāņem vērā, ka nodokļa aprēķinā, nosakot ar nodokli apliekamo bāzi, ar nodokli apliekamā objekta vērtību dala ar koeficientu 0,8. Piemēram, ja ir aprēķinātas izmaksāšanai dividendes 100, tad nodoklis būs 25 (100 ÷ 0,8 x 0,2).

Nodokļa likmi no nerezidenta gūtā ienākuma nosaka saskaņā ar likuma 5.pantu. Nodoklis izmaksas brīdī ir jāietur no šādiem maksājumiem nerezidentiem:

• 1) no atlīdzības par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem – 20 procenti no atlīdzības summas;
• 2) no atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu – trīs procenti no atlīdzības summas;
• 3) maksājumiem personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās, – 20 procenti no maksājuma summas.

Taksācijas periods

Vispārīgā gadījumā taksācijas periods ir kalendāra mēnesis. Tātad nodokļa deklarācija ir jāiesniedz un nodoklis jāmaksā vienu reizi mēnesī – līdz nākamā mēneša 20.datumam.

Atsevišķiem nodokļa maksātājiem taksācijas periods ir ceturksnis, ja tie saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 8.pantu ir tiesīgi iegrāmatot attaisnojuma dokumentus vienu reizi ceturksnī.

Kas jāzina par jauno Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu? II.daļa