Saistībā ar gaidāmo apkures sezonu valdība ir pieņēmusi nepieciešamos lēmumus, lai gaidāmajā apkures sezonā pietiktu energoresursi, pirmām kārtām, dabasgāze, kā arī ir pieņemta plaša atbalsta pakotne gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Valdība ir arī lēmusi par enerģētiskās neatkarības stiprināšanu vidējā termiņā, attīstot vēja parkus – gan Latvijas-Igaunijas kopprojektā Elwind, gan jaunajā projektā, ko īstenos Latvenergo un Latvijas Valsts meži izveidotais kopuzņēmums vēja parku attīstīšanai. Valdībā lemts par sašķidrinātās gāzes termināļa izveidi Skultē. Latvijai būs savs sašķidrinātās gāzes termināls, kas ir savienots ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi. Latvija vidējā termiņā palielinās elektroenerģijas ražošanas jaudas valstī un kļūs par elektroenerģijas eksportētāju, kas ir arī būtisks nosacījums uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un ārvalstu investīciju piesaistei, sarunā uzsvēra ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Tāpat puses vienojās par nepieciešamību veikt padziļinātu valsts sektora struktūras novērtējumu, lai efektīvāk ieviestu, piemēram, zaļās iniciatīvas un digitalizāciju.

Valstī būtu jāattīsta darbinieku pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas, kuras ir cieši saistītas ar nākotnes darba tirgus vajadzībām un uzņēmējiem atvieglotu darbaspēka piesaistīšanu. Lai to panāktu, ir nepieciešama centralizēta cilvēkkapitāla pārvaldība.

Zlata Elksniņa Zaščirinska, FICIL valdes priekšsēdētāja uzsvēra, ka ir jāspēj risināt jau ieilgušās problēmas paralēli krīzes situācijām, citādāk dažādi jautājumi saistībā ar cilvēkkapitāla pieejamību, publiskā sektora reformu, ēnu ekonomikas apkarošanu netiek efektīvi risināti gadiem. Galvenie jautājumi, kas izriet no sadrumstalotas valsts pārvaldes struktūras, ir saistīti ar konkrētām funkcijām, kas jāveic dažādām institūcijām – gan valsts, gan pašvaldību līmenī. Latviju, tāpat kā citas ES valstis, tuvākajās desmitgadēs gaida dažādi izaicinājumi, kas nozīmēs daudzas reformas valstī. Gan enerģētiskās neatkarības jautājumi, gan darba spēka izaicinājumi, gan zaļā kursa ieviešana, gan arī ēnu ekonomikas apkarošana var tikt veikta efektīvāk, koncentrējoties uz konkrētiem rezultātiem ar konkrētu atbildību par katru tēmu.

Sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka ir jāpalielina ārvalstu investoru uzticība, nodrošinot paredzamu un stabilu uzņēmējdarbības vidi – jānostiprina tiesiskums, likumdošanas kvalitāte un tiesu efektivitāte. Liela nozīme ir arī tiesu specializācijai, uzlabojot pieejamību, kā arī tiesu digitālo iespēju uzlabošanai.

Sanāksmes ietvaros FICIL Ministru kabinetam tālākai izvērtēšanai iesniedza deviņus nostāju dokumentus ar priekšlikumiem un ieteikumiem par enerģētisko neatkarību un drošību, aprites ekonomiku, datiem, darbaspēka izaicinājumiem, tiesu efektivitāti, godīgu konkurenci un investīciju aizsardzību, ēnu ekonomikas apkarošanu, ES zaļo kursu un Latvijas stratēģiju, valsts sektora reformu un likumdošanas kvalitāti.

Šī bija jau 26. Latvijas valdības un FICIL augsta līmeņa sanāksme. Tās notiek kopš 1999. gada ar mērķi nodrošināt strukturētu informācijas un viedokļu apmaiņu starp investoriem un vietējiem politikas veidotājiem, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un sekmētu ārvalstu investīciju ieplūdi Latvijā. Latvijas valdības un FICIL ikgadējās sanāksmēs piedalās ministri, augsta līmeņa ierēdņi un FICIL biedru uzņēmumu vadītāji. Latvijas Republikas Ministru kabineta un FICIL nākamā augsta līmeņa sanāksme notiks 2023. gada rudenī.

FICIL ir nevalstiska organizācija, kas apvieno lielākos ārvalstu uzņēmumus no dažādām nozarēm, ārvalstu tirdzniecības palātas un Rīgas Ekonomikas augstskolu (SSE Riga). FICIL misija ir uzlabot Latvijas uzņēmējdarbības vidi un konkurētspēju ārvalstu investīciju piesaistē, izmantojot tās biedru pieredzi un zināšanas, lai sniegtu rekomendācijas valdībai.