Komercdarbības ierobežojumi publiskā iepirkuma komisijas loceklim

Aktuālais interešu konflikta regulējuma piemērošanā

Likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonu darbību. Tāpat šī likuma mērķis ir veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos publiskā sektora darbībai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) valsts amatpersonu darbības uzraudzību atbilstoši savi kompetencei veic jau vairāk nekā 22 gadus. Šai laikā ir mainījies ne tikai likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», bet periodiski mainās arī atsevišķu likuma normu piemērošana. Viena no normām, kam likuma darbības laikā kopš 2002. gada vairākas reizes ir mainījusies piemērošana, ir 10. pants, kas nosaka komercdarbības ierobežojumus. 

Aplūkosim, kā 2024. gadā veiktās izmaiņas 10. panta septītās daļas piemērošanā ietekmē vienu no valsts amatpersonu grupām — publiskā iepirkuma komisijas locekļus. Likuma 10. panta septītajā daļā ir noteikts, ka valsts amatpersonai divus gadus pēc tam, kad tā pieņēmusi lēmumu vai piedalījusies lēmuma pieņemšanā par publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu vai koncesiju, par publiskas personas finanšu līdzekļu piešķiršanu vai veikusi uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas, vai administrējusi maksātnespējas procesu, ir aizliegts iegūt tāda komersanta mantu, kā arī kļūt par tādas komercsabiedrības dalībnieku, akcionāru, biedru vai ieņemt amatus komercsabiedrībā, attiecībā uz kuru šī valsts amatpersona pieņēmusi lēmumu vai piedalījusies lēmuma pieņemšanā.

Līdz 2024. gada sākumam iepirkumu komisijas loceklim bija jāievēro aizliegums divus gadus ieņemt amatu (darba piedāvājumu) visās komercsabiedrībās, kas piedalījās publiskajā iepirkumā, ja iestājušies likuma normā ietvertie piemērošanas nosacījumi, sākot no lēmuma pieņemšanas dienas. Proti, piemērojot likuma normu, tika ņemts vērā, ka iepirkuma komisijas loceklis vērtē visu pretendentu atbilstību tiesību aktiem, izņemot gadījumu, kad piedāvājumu salīdzināšanai un novērtēšanai tiek izmantota tikai cena, līdz ar to iepirkumu komisija veic uzraudzības un kontroles funkcijas attiecībā uz visiem pretendentiem (komercsabiedrībām), kuri piedalās konkursā. Tādējādi, ievērojot likuma 10. panta septītajā daļā noteikto, iepirkuma komisijas loceklim bija jāievēro divu gadu tā sauktais atdzišanas periods attiecībā uz visiem publiskā iepirkuma dalībniekiem. 

Kopš 2024. gada sākuma ir mainījusies likuma 10. panta daļas piemērošanas kārtība, divu gadu atdzišanas periodu attiecinot tikai uz to komercsabiedrību, kura saņēmusi līguma slēgšanas tiesības. Piemēram, publiskā iepirkuma komisijas loceklim, saņemot darba piedāvājumu no kādas komercsabiedrības, kas piedalījās iepirkumā, jāizvērtē, vai viņš kā publiskā iepirkuma komisijas loceklis attiecībā uz konkrēto komersantu nav pieņēmis lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Attiecīgi, ja darba piedāvājumu izteicis pretendents, kuram tika piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, ir jāievēro aizliegums un darba piedāvājumu pieņemt nav atļauts. Savukārt, ja darba piedāvājumu izteicis pretendents, kas piedalījās iepirkumā, bet līguma slēgšanas tiesības neieguva, likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» tvērumā aizlieguma pieņemt darba piedāvājumu nav. 

Šīs izmaiņas 10. panta septītās daļas piemērošanā balstītas uz vairākos normatīvajos aktos noteikto, proti uz Publisko iepirkumu likuma 26. panta otrajā daļā, Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumu Nr. 107 «Iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība» 1.1., 1.5., 1.6. punktos, Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumu Nr. 107 «Iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība» 16. un 54. punktos un Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumu Nr. 107 «Iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība» 18. un 56. punktos noteikto. 

Izvērtējot iepriekš minēto normatīvo regulējumu, KNAB konstatēja, ka publiskā iepirkuma komisija, atlasot kandidātus, vērtē visu pretendentu atbilstību tiesību aktiem (izņemot gadījumu, kad piedāvājumu salīdzināšanai un novērtēšanai tiek izmantota tikai cena), vērtē pretendentu iesniegtos piedāvājumus saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu un iepirkuma procedūras dokumentiem, kā arī pieņem lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Līdz ar to secināms, ka par lēmuma pieņemšanu publiskajā iepirkumā ir uzskatāma iepirkuma komisijas locekļa amata pilnvaru realizēšana, pieņemot lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

Tādējādi, ņemot vērā likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» 10. panta septītajā daļā noteiktos komercdarbības ierobežojumus, publiskā iepirkuma komisijas loceklim divus gadus pēc tam, kad tas uz konkrēto komercsabiedrību pieņēmis lēmumu par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ir aizliegts iegūt šī komersanta mantu, kļūt par šīs komercsabiedrības dalībnieku, akcionāru, biedru vai ieņemt amatus tajā.

Jums arī varētu interesēt:

• Budžeta iestāde: pamatlīdzekļa atjaunošanas un remonta izmaksas
• Darba samaksa: summētais darba laiks, svētku dienas, minimālā mēneša darba alga
• Notikumi pēc bilances datuma