0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSUzņēmēji aicina Saeimu neatbalstīt topošos grozījumus Darba likumā

Uzņēmēji aicina Saeimu neatbalstīt topošos grozījumus Darba likumā

Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputāti 2.maijā pieņēma lēmumu virzīt Darba likuma grozījumus uz Saeimas 2.lasījumu, iekļaujot normu, ka darba sludinājumā būs iespējams norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norāda, ka šie grozījumi un Tieslietu ministrijas joprojām uzturētie grozījumi, kas aizliedz darba devējam pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmes, ierakstot tās darba līgumā, ja esošajā situācijā šī valoda vai valodas netiek izmantotas, pildot esošos darba pienākumus, ir nevajadzīgi un vērsti pret uzņēmējdarbības vidi un jaunu darba vietu veidošanos, informē Agnese Alksne, LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikāciju eksperte. Aizsākoties diskusijai par…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputāti 2.maijā pieņēma lēmumu virzīt Darba likuma grozījumus uz Saeimas 2.lasījumu, iekļaujot normu, ka darba sludinājumā būs iespējams norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norāda, ka šie grozījumi un Tieslietu ministrijas joprojām uzturētie grozījumi, kas aizliedz darba devējam pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmes, ierakstot tās darba līgumā, ja esošajā situācijā šī valoda vai valodas netiek izmantotas, pildot esošos darba pienākumus, ir nevajadzīgi un vērsti pret uzņēmējdarbības vidi un jaunu darba vietu veidošanos, informē Agnese Alksne, LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikāciju eksperte. Aizsākoties diskusijai par valodas jautājumiem publiskajā telpā, tika secināts, ka pastāv valsts un pašvaldību iestādes, kurās nav pietiekami augsts latviešu valodas zināšanu līmenis, pamatojoties uz darba „specifiku”. Tāpat tika secināts, ka dažās pozīcijās tiek pieprasītas, piemēram, angļu valodas zināšanas publiskā sektora darbiniekiem, neizvērtējot tās lietojuma intensitāti, kas radīja neizpratni par vajadzību formulēt šādas prasības potenciālajam kandidātam. Privātā sektora darba devēji nekad bez pamata nepieprasīs zināšanas, kuras nav nepieciešamas uzticētā darba veikšanai, jo kvalificētiem darbiniekiem ir atbilstoši jāmaksā. Tajā pašā laikā motivācija pieņemt darbā darbiniekus ar augstāku kvalifikāciju, domājot par organizācijas nākotni, ir normāla personālvadības prakse gan privātajā, gan publiskajā sektorā, kas dod plašākas iespējas gan organizācijai kļūt kompetentākai, gan darbiniekam veidot savu karjeru izvēlētajā joma. Kā norāda LDDK darba tiesību eksperts Andris Alksnis, praksē ir novēroti  gadījumi, kad darba devējs nosaka neadekvātas prasības darbiniekiem, bet tie ir  izņēmumi, kas nevar kalpot par iemeslu ierobežot visu darba devēju tiesības, tai skaitā publiskā sektora, kā darba devēja, tiesības, izvēlēties kvalificētākus darbiniekus, kas strādā organizācijas izaugsmei. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Privātais bizness atrodas dinamiskās pārmaiņās ik dienu un tā konkurētspēju nosaka kvalificēts cilvēkkapitāls un tā potenciāls. Ja valsts rada ierobežojumus izvēlēties no darbinieku vidus kvalificētākos speciālistus, tad nav skaidrs, kā valsts gatavojas veidot konkurētspējīgu un izaugsmi atbalstošu uzņēmējdarbības vidi. Tā vietā, lai sakārtotu personāla vadības jautājumus publiskajā sektorā, tiek uzlikti šķēršļi biznesam, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos.” LDDK aicina deputātus Saeimas 2.lasījumā neatbalstīt komisijas virzītos un Tieslietu ministrijas uzturētos grozījumus Darba likumā un balsot par labvēlīgas uzņēmējdarbības vides veidošanu, nevis jaunu šķēršļu radīšanu. Savukārt Saeimas mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka iepriekš minētie grozījumi Darba likumā nepieciešami tādēļ, ka Latvijas darbaspēka tirgū arvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas (visbiežāk krievu) zināšanas, arī gadījumos, kad komersanta darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem. Pēc statistikas datiem septiņās lielākajās Latvijas pilsētās dzīvo puse no valsts iedzīvotājiem, bet tikai 40% no tiem ir latvieši. Līdz ar to tur pastāv pilnīga krievu valodas pašpietiekamība, it sevišķi privātuzņēmumos. Šādā situācijā darba devēji, vai nu pieņemot darbiniekus darbā, vai arī pēc viņu pieņemšanas darbā kā obligātu pieprasa krievu valodas prasmi, jo vairākums viņu klientu un arī vairākums strādājošo ir krieviski runājošie. Savukārt Latvijas novados un mazpilsētās latviešu īpatsvars ir 75% (Kurzemē un Vidzemē pat 90%) un nav reālas nepieciešamības mācīties, zināt un lietot krievu valodu. Šo novadu un pilsētu pašvaldības pat teorētiski nespētu nodrošināt skolas ar pietiekamu skaitu krievu valodas skolotāju, ja skolēni, piemēram, vācu valodas vietā gribētu mācīties krievu valodu. Skolās ar latviešu mācību valodu 16 gadu laikā tikai aptuveni 35% skolēnu kā svešvalodu ir apguvuši krievu valodu. Darbaspēka tirgus Latvijas lielākajās pilsētās, kur ir salīdzinoši mazāks bezdarbs un augstāks dzīves līmenis, noteicoši pieprasa ne tikai latviešu, bet arī krievu valodas zināšanas. Līdz ar to absolūtais vairākums krieviski nerunājošo Latvijas iedzīvotāju praktiski nevar strādāt ļoti daudzos privātuzņēmumos, kā arī daudzās valsts iestādēs, ja attiecīgajā reģionā krieviski runājošo klientu skaits ir kritiski liels. Rezultātā Latvijas darbaspēka tirgus prasībām vislabāk ir piemērojušās skolas ar krievu mācību valodu, kurās pamatā tiek mācīta krievu, latviešu un angļu valoda. Savukārt skolās ar latviešu mācību valodu māca vispirms latviešu, angļu, vācu un tikai tad krievu valodu. Šis modelis ir vairāk piemērots darbaspēka eksportam uz Angliju, Īriju, ASV, Vāciju un citām valstīm, kurās lieto angļu vai vācu valodu. Latvijas lauku jauniešiem dodoties darba meklējumos uz ārvalstīm, Latvijas valodas telpa tiek vēl vairāk rusificēta. Lai risinātu šo problēmu un pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, plānots noteikt, ka turpmāk, publicējot darba sludinājumus, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā darba devējiem būs aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes. Darba likumā uz 1. lasījumu tika  plānoti šādi grozījumi: 1. Papildināt likuma 29. pantu ar jaunu 1.1 daļu šādā redakcijā: „ Darba devējam aizliegts pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana.” 2. Papildināt  likuma 29. pantu ar jaunu 3.1 daļu šādā redakcijā: „Ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai atkarībā no valodu prasmes, darba devēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgās attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi, kas nav saistīti ar darbinieka valodu prasmi, vai arī to, ka noteiktas valodas prasme ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums.“  3. Papildināt likuma 32. pantu ar jaunu 2.1 un 2.2 daļu šādā redakcijā: „(22) Darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumus, kad tā pamatoti nepieciešama darba vai amata pienākumu veikšanai. (23) Ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai atkarībā no valodu prasmes, darba devēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgās attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi, kas nav saistīti ar darbinieka valodu prasmi, vai arī to, ka noteiktas valodas prasme ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums.“ plz.lv informēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, otrajam lasījumam  šajos sākotnēji iesniegtajos priekšlikumos ir sagatavoti grozījumi, bet pašlaik tie vēl nav publiski pieejami Saeimas mājaslapā. Plānots, ka grozījumus Darba likumā 2. lasījumā Saeimas sēdē skatīs nākamnedēļ, 17. maijā. Pēc jaunākās no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas saņemtās informācijas, otrajam lasījumam ieteiktas izmaiņas plānotajā  32. panta 2.1 daļā un tās ir šādas: "Darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai." Ar priekšlikumu tabulu, kas sagatavota likumprojekta otrajam lasījumam,  Jūs varat iepazīties, noklikšķinot uz šī linka - Priekslikumi grozijumiem Darba likuma