Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija (LPUA), kas pārstāv Latvijas iespiedindustrijas intereses, 2013.gada 30.augustā nosūtīja atklātu vēstuli Ekonomikas ministrijai,  Finanšu ministrijai,Kultūras ministrijai, Latvijas Darba devēju konfederācijai, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai par reklāmas materiālu aplikšanu ar dabas resursu nodokli. Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija vērš uzmanību uz negatīvajām sekām, ko radīs Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinātās izmaiņas dabas resursu nodokļa piemērošanā. Ministru kabineta sēdē 2013. gada 20.augustā jau saskaņota VARAM ierosinātā likumdošanas iniciatīva, kas paredz ieviest dabas resursu nodokli (DRN), reklāmas izdevumiem un materiāliem Ls 0,91 apmērā par vienu kilogramu. Izraksts no Likumprojekta "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas): "Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2013.-2020.gadam ražotāju atbildības princips un princips "piesārņotājs maksā" attiecināms arī reklāmas izdevumiem un materiāliem, kas ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts iespiests paziņojums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem. DRN subjektam šajā gadījumā līdzīgi kā videi kaitīgo preču un iepakojuma gadījumā jābūt personai, kura pirmā valsts teritorijā izplata šādus izdevumus un materiālus. Tādejādi tiktu veicināts reklāmas veidot un izplatīt pārdomāti, vienlaikus samazinot reklāmu apjomu, kas regulāri nonāk iedzīvotāju pastkastēs vai arī tiek izplatīts dažādos pasākumos, uz ielas un līdzīgos veidos. Jāatzīmē, ka bieži šīs reklāmas netiek izlasītas un turpat arī tuvumā tiek izmestas, bet ir patērēti apjomīgi resursi un radīta neapmierinātība cilvēkos." "Piemērot DRN par reklāmas izdevumiem un materiāliem, kas ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts iespiests paziņojums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem, lai veicinātu reklāmas izdevumus un materiālus veidot un izplatīt pārdomāti. Objekti, kas tiks aplikti ar DRN nodokli:

• - uzlīmes (ja tās nav daļa no iepakojuma sastāvdaļas un nesatur derīguma termiņu);
• - skrejlapas / bukleti / brošūras, kas satur jebkāda veida reklāmu;
• - ielūgumu kartiņas;
• - pasākumu reklāmas plakāti."

LPUA kategoriski iestājas pret šāda nodokļa ieviešanu ar sekojošu argumentāciju: 1. Likumprojekta mērķa formulējumā ir norādītā vēlme samazināt vides piesārņojumu, respektīvi, samazināt ražošanu jeb saražotās produkcijas daudzumu, taču prognozētajā ietekmē uz valsts budžetu tiek plānota nodokļa ieņēmumu palielināšanās katru sekojošo gadu, kas ir acīm redzama pretruna. 2. Poligrāfijas nozares dalībnieki kategoriski nepiekrīt (esam konsultējušies arī ar vides NVO) VARAM viedoklim par papīra produkcijas vides ietekmes analīzi un tās salīdzinājumu ar it kā "videi draudzīgāko" elektronisko vidi. Jau šobrīd vairāk 70% no papīra produkcijas nokļūst otrreizējā pārstrādē, un nozare pamatā ražošanā izmanto atjaunojamos resursus. Papīrs ir biodegradējams un viegli pārstrādājams materiāls. Ministrijai nevajadzētu savā mājas lapā un presē populistiski izplatīt paziņojumus par 30 000 "izglābtiem" kokiem, jo papīra ražošanā pārsvarā tiek izmantoti ilgtspējīgā mežsaimniecībā iegūti izejmateriāli, ko apliecina FSC, PEFC un citi sertifikāti, un otrreizējās pārstrādes resursi. Ja ir vēlme rūpēties par vidi, jāveicina atbildīga atkritumu šķirošana un viss mājsaimniecībās izmantotais papīrs jānodod pārstrādei. 3. Nodokļa subjekts tiek plānota persona (gan juridiska, gan fiziska), kas pirmā valsts teritorijā izplata izdevumus un materiālus. Respektīvi, jebkurš komersants un arī fiziska persona, individuālais uzņēmums, kurš izplatīs (tātad pasūtīs izgatavošanai un nodos klientiem, patērētājiem, mērķa auditorijai) jebkāda veida reklāmas materiālu, maksās ļoti augsto DRN un būs spiests sastādīt pārskatus, kas radīs papildus izdevumus un birokrātisko slogu. 4. Ieviešot nodokli vienam reklāmas un informācijas nesēja veidam, tiek diskriminēta viena atsevišķa nozare un veidoti nevienlīdzīgi konkurences apstākļi attiecībā pret citiem reklāmas veidiem (elektroniskās vides reklāma, reklāma televīzijā utt.). Bez tam noteikti jārēķinās ar to, ka, mazinot drukātās reklāmas izplatību, tiks ievērojami ierobežota sabiedrības sociāli neaizsargātākā slāņa tiesības un iespēja saņemt informāciju. 5. Šādā apmērā ar DRN papīrs netiek aplikts nevienā ES dalībvalstī, līdz ar to eksportējošie Latvijas poligrāfijas uzņēmumi tiek diskriminēti starptautiskajā konkurences cīņā. 6. LPUA aplēses liecina, ka dažādiem produkcijas veidiem nodoklis sastādīs no 10% līdz pat 100% no to izgatavošanas vērtības. Ar nodokli plānots aplikt ražošanas uzņēmumu preču katalogus, pasākumu reklāmas un informatīvos materiālus, teātru afišas un citus produktus. Sadārdzināti vienlaikus tiks gan reklāmas materiāli pastkastītēs, gan ražošanas uzņēmumu, gan dažādu kultūras iestāžu, gan valsts un pašvaldību pasūtītie un izgatavotie materiāli. 7. Tā kā papīrs ir viens no būtiskākajiem informācijas nesējiem gan lielai sabiedrības daļai vietējā, gan Latvijas eksporta tirgos, plānotais reklāmas materiālu sadārdzinājums un tam sekojošais apjoma samazinājums būtiski mazinās iespējas novadīt informāciju par precēm un pakalpojumiem līdz patērētājam, tādejādi ietekmējot arī citu ražojošo uzņēmumu mārketinga aktivitātes un pārdošanas spējas. DNR papīram radīs negatīvu efektu gan uz iespiedindustrijas, gan tās patērētāju, gan valsts budžeta ieņēmumu līmeni. 8. LPUA apstrīd ministrijas veiktos valsts budžeta ieņēmumu aprēķinus:

• a) Saskaņā ar LPUA aplēsēm kopējais šādu reklāmas materiālu gada apjoms Latvijā sastāda 25 milj. LVL jeb 15% no nozares kopējā apgrozījuma. Nozare izsaka viedokli, ka pēc šāda nodokļa ieviešanas reklāmas produkcijas izgatavošanas apjomi samazināsies pirmajā gadā par 40%, katru nākošo gadu – vēl vismaz par 10%.
• Tā rezultātā pēc mūsu aprēķiniem valsts budžeta ieņēmumi no DRN būtu 2014. gadā - 1 315 649 LVL, 2015.gadā 1 096 374 LVL, 2016.gadā 877 099 LVL.
• b) Paredzam, ka ir iespējama būtiska ražošanas apjomu samazināšana vai pat bankroti uzņēmumos, kas ražo galvenokārt reklāmas produkciju. Tas ietekmēs šo uzņēmumu kredītsaistību kārtošanas spēju, kā arī valsts rezultātā zaudēs ieņēmumus no PVN un UUI.
• c) Pēc PLUA aplēsēm reklāmas materiālu izgatavošanā šobrīd ir nodarbināti vismaz 700 darbinieki. (Kopējais nozarē strādājošo skaits, pēc nozares datiem ir 3000 darbinieki). Pēc šāda nodokļa ieviešanas pastāv risks, ka darba vietu skaits reklāmas izgatavošanā saruks vismaz par 40%. Nozares vidējā bruto darba samaksa pēc CSB datiem 2012. gadā sastādīja 467 LVL. Zaudētās 280 darba vietas valstij radīs zaudējumus nesaņemto nodokļu formātā vismaz 0,85 milj. LVL apmērā. Pieņemot, ka viens bez darba palikušais cilvēks bezdarbnieku pabalstu formā valstij izmaksā 1 700 LVL, un to, ka bezdarbnieku statusu varētu prasīt vismaz 200 cilvēki, valsts budžetam radītais zaudējums sastādīs vēl papildus 0,34 milj. LVL.
• d) Valsts, pašvaldību iestāžu, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmumu un valsts finansēto kultūras iestāžu kopējais pasūtījumu daudzums ir aptuveni 20% no kopējā reklāmas materiālu daudzuma. Turpmāk, pateicoties jaunajam DRN, šo pasūtījumu izgatavošanas kopējās izmaksas pieaugs vismaz 10–30% apmērā, kas radīs papildus slogu valsts un pašvaldību budžetam jeb ieņēmumu zaudējumus 0,5–1,5 milj. LVL apmērā.
• e) Reklāmas materiālu izplatīšanā ir iesaistīti daudzi komersanti, tai skaitā valsts uzņēmums "Latvijas pasts". LPUA aplēses liecina, ka iespējamais reklāmās materiālu izplatīšanas ieņēmumu apjoms sastāda 1–1,5 milj. LVL gadā. Tam samazinoties uz pusi, virkne komersantu piedzīvos maksātnespēju, un papildināsies arī bezdarbnieku rindas.
• f) Veiktie aprēķini un piemēri skaidri parāda, ka plānotais fiskālais ieguvums pēc nodokļa ieviešanas ir vērtējams ar negatīvu, nevis pozitīvu zīmi.

9. Likumdošanas iniciatīva tika saskaņota Ministru kabineta sēdē 2013. gada 20.augustā un jau 4. septembrī tiek plānota likuma apstiprināšana un virzīšana lemšanai Saeimā. Tik straujas izmaiņas nodokļu likumdošanā, nesaskaņojot tās ar sociālajiem partneriem, norāda uz valdības nevēlēšanos veidot kvalitatīvu dialogu ar uzņēmēju organizācijām, neprognozējamu uzņēmējdarbības vidi un būtiski mazina uzņēmēju vēlmi veidot un attīstīt uzņēmējdarbību Latvijā. PUA aicina apzināties lielo negatīvo ietekmi, ko izmaiņas DRN likumā atstās uz iespiedindustriju un citām tautsaimniecības nozarēm, un lūdz izpratni un atbalstu, lai tās savlaicīgi novērstu. 4. septembrī notiks LPUApārstāvju un VARAM ministra Edmunda Sprūdža tikšanās, no kuras sagaidā uzskaitīto argumentu izpratni un atbilstošu rīcību.