Mazkapitāla SIA obligātās rezerves un pamatkapitāla palielināšana no tām

Nereti uzņēmēji, uzsākot uzņēmējdarbību, izvēlas dibināt tā saucamo mazkapitāla SIA jeb SIA, kuras pamatkapitāls ir mazāks par 2800 EUR (turpmāk — sabiedrība). Iemesli šādai izvēlei var būt dažādi, piemēram, uzņēmējs uzsāk saimniecisko darbību nozarē, kurā nav nepieciešams liels sākotnējais ieguldījums vai uzņēmējam ir ierobežoti līdzekļi uzņēmējdarbības uzsākšanai. Sabiedrības reģistrācijas kārtība un tās nosacījumi jau iepriekš ir apskatīti citu autoru rakstos. Ņemot vērā, ka strauji tuvojas gada pārskatu laiks, kad gan grāmatvežiem, gan uzņēmējiem rodas jautājums, ko iesākt ar šādu sabiedrību peļņu, šajā rakstā autors pievērsīs uzmanību vienam no sabiedrībām izvirzītajiem nosacījumiem — peļņas novirzīšanai obligātās rezerves izveidošanai.

Tiesiskais pamats

Komerclikuma 185.¹ panta otrajā daļā ir noteikts:

«Ja sabiedrības pamatkapitāls ir mazāks par šā likuma 185. pantā noteikto, tā katru gadu veido obligāto rezervi, izdarot atskaitījumus vismaz 25 procentu apmērā no pārskata gada peļņas.»

No tiesību normas izriet, ka sabiedrībai ir pienākums katru gadu veidot obligāto rezervi, novirzot tās izveidei vismaz 25% no peļņas. Piemēram, ja sabiedrības peļņa iepriekšējā pārskata gadā bija 2000 EUR, tad sabiedrībai ir pienākums obligātās rezerves izveidei novirzīt vismaz 500 EUR. Likumdevējs ir noteicis, ka 25% ir minimālais apmērs, kas novirzāms rezerves izveidei, līdz ar to sabiedrības dalībnieki ir tiesīgi rezerves izveidošanai novirzīt arī lielāku daļu peļņas vai pat visu pārskata gada peļņu. 

Praksē ir novērotas situācijas, kad sabiedrība vairs neveido obligāto rezervi tajā brīdī, kad rezerves apjoms sasniedz 2800 EUR jeb Komerclikumā noteiktā minimālā pamatkapitāla apmēru. Šādi gan darīt nebūs korekti, jo kamēr sabiedrība likuma izpratnē ir uzskatāma par mazkapitāla SIA, proti, tās pamatkapitāls ir mazāks par 2800 EUR, tikmēr tai ir likumisks pienākums veidot obligāto rezervi. Ja sabiedrība vairs nevēlas veidot obligāto rezervi, tad tai ir jāpalielina pamatkapitāls. Likumdevējs arī skaidri ir noteicis, kādam nolūkam drīkst izmantot izveidoto obligāto rezervi: pamatkapitāla palielināšanai, pārskata gada zaudējumu segšanai, ja tie nav segti no iepriekšējā pārskata gada peļņas, un iepriekšējā pārskata gada zaudējumu segšanai, ja tie nav segti no pārskata gada peļņas.² Šajā rakstā autors pamata uzsvaru liek uz rezerves izmantošanu pamatkapitāla palielināšanai un turpinājumā sniedz attiecīgu piemēru. 

Obligātās rezerves izveide un pamatkapitāla palielināšana no tās

Apskatīsim kompleksu piemēru konkrētai situācijai un kā to atspoguļot sabiedrības grāmatvedības uzskaitē. Ņemot vērā, ka dažādās sabiedrībās var atšķirties kontu kodi, autors pie grāmatojumiem norāda kontu nosaukumus. Šajā piemērā autors ir iekļāvis to, ka gan obligātās rezerves izveidošana, gan pamatkapitāla palielināšana tiek fiksēta vienā dalībnieka lēmumā jau pēc pirmā pārskata gada.

SIA X reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 1 EUR. Sabiedrība 20x1. pārskata gadā ir strādājusi ar peļņu 9538 EUR apmērā. 20x2. gadā sabiedrības vienīgajam dalībniekam nepieciešams lemt par sabiedrības 20x1. gada pārskata apstiprināšanu un peļņas sadali. Saskaņā ar 15.01.20x2. sabiedrības vienīgā dalībnieka lēmumu, peļņa tiek sadalīta šādā veidā — 2799 EUR tiek novirzīti obligātās rezerves izveidošanai; 4000 EUR tiek sadalīti dividendēs un 2739 EUR tiek saglabāti nesadalīti. Tajā pašā vienīgā dalībnieka lēmumā tiek nolemts, ka sabiedrības pamatkapitāls tiek palielināts no 1 EUR līdz 2800 EUR, izlaižot jaunas kapitāla daļas. 20.01.20x2. tiek saņemts Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmums par pieteikto izmaiņu reģistrēšanu Komercreģistrā. Autors 1. tabulā ir norādījis saimniecisko operāciju kontējumus atbilstoši piemērā minētajai situācijai.

1. tabula

Nepietiks vien ar to, ka sabiedrības dalībnieks lemj par rezerves izveidošanu un tās novirzīšanu pamatkapitāla palielināšanai. Šīs izmaiņas ir jāreģistrē Komercreģistrā, un, lai to varētu izdarīt, ir nepieciešams sagatavot vairākus dokumentus — vienīgā dalībnieka lēmums, statūtu grozījumi, statūti jaunajā redakcijā, dalībnieku reģistra nodalījums, pamatkapitāla palielināšanas noteikumi, izmaiņu reģistrācijas veidlapa, dalībnieka pieteikums jauno kapitāla daļu iegūšanai. Svarīgi pieminēt, ka jebkādas pamatkapitāla izmaiņas grāmatvedības uzskaitē drīkst veikt, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmuma pamata. Kamēr Uzņēmumu reģistrs nav veicis izmaiņu reģistrāciju Komercreģistrā, pamatkapitāla lielumam grāmatvedības uzskaitē jāpaliek iepriekšējā apmērā. 

Ne vienmēr būs tāda situācija, kad sabiedrība var uzreiz izveidot obligāto rezervi tādā apmērā, lai tā varētu palielināt pamatkapitālu. Tādā gadījumā, sabiedrība obligāto rezervi drīkst veidot arī vairāku pārskata gadu garumā un, sasniedzot vēlamo summu, dalībnieks drīkst lemt par pamatkapitāla palielināšanu. Piemēram, sabiedrības 20x1. pārskata gada peļņa bija 1000 EUR un sabiedrības vienīgais dalībnieks 15.01.20x2. ir pieņēmis lēmumu, ka obligātās rezerves izveidošanai tiks novirzīti 250 EUR, bet atlikušie 750 EUR tiks saglabāti nesadalīti līdz turpmākiem dalībnieka lēmumiem. Autors 2. tabulā ir norādījis saimniecisko operāciju kontējumus atbilstoši piemērā minētajai situācijai.

2. tabula

Jāņem vērā, ka grāmatojumu par peļņas novirzīšanu obligātās rezerves izveidei drīkst veikt, tikai pamatojoties uz dalībnieku lēmumu, jo jebkādi lēmumi attiecībā uz sabiedrības peļņu ir dalībnieku ekskluzīvā kompetencē. Diemžēl praksē ir novērots, ka dažkārt grāmatvedība rezerves izveidošanas ierakstu jau veic pie iepriekšējā pārskata gada peļņas pārgrāmatošanas.

Jums arī varētu interesēt:

• Budžeta iestāde: pamatlīdzekļa atjaunošanas un remonta izmaksas
• Darba samaksa: summētais darba laiks, svētku dienas, minimālā mēneša darba alga
• Notikumi pēc bilances datuma