2021. gads Latvijas lauku tūrisma un viesmīlības biznesā ir bijis krietni sliktāks nekā 2020. gads, apliecina Latvijas Lauku tūrisma asociācijas (LLTA) vadītāja Asnāte Ziemele. Galvenais iemesls šādai situācijai - pērn bija krietni ierobežotākas ceļošanas iespējas braucieniem ārpus Baltijas robežām.

"Pērn mēs visi dzīvojām "Baltijas burbulī" un tas ļoti palīdzēja Latvijas lauku tūrisma nozarei, jo cilvēki ceļoja tepat, Latvijas ietvaros. Savukārt šogad tie, kas vēlas ceļot, un ir vakcinēti, dodas uz ārzemēm, tāpēc vietējā piedāvājuma konkurētspēja ir krietni sarukusi. Īpaši tas jūtams pēc siltās sezonas beigām, kad vairs nav ērti ieturēt maltīti ārpus telpām, tāpat ļoti ierobežotas kļūst pasākumu organizēšanas iespējas. Protams, arī šogad ir daļa uzņēmumu, kam veicies ļoti labi, taču to ir daudz mazāk nekā pērn. Šobrīd, rudenī, pat var teikt, ka klientu vairs nav gandrīz nemaz," skaidro A. Ziemele.

Šogad krietni samazinājies ne tikai vietējo, bet arī kaimiņzemju - Lietuvas un Igaunijas tūristu skaits, kuri arī lielākoties izvēlējušies baudīt Eiropas Savienības (un vēl citu) valstu tūrisma piedāvājumu, kurš ir krietni plašāks. Turklāt pilnībā nogriezta šogad esot arī Krievijas tūristu plūsma, kas lauku tūrismā ierasti aizņemot ļoti lielu īpatsvaru - ap 40% no visiem lauku mītnēs uzņemtajiem ceļotājiem, atklāj LLTA vadītāja.

Situācija nozarē šobrīd esot tāda, ka daudzi naktsmītņu saimnieki domājot par biznesa aizvēršanu līdz pavasarim, liela daļa jau tagad esot atvērtas tikai nedēļas nogalēs. Sarežģījumus rada arī darbinieki, no kuriem daļa nevēlas vakcinēties.

Pagājušajā gadā daudziem uzņēmējiem lauku viesmīlības biznesā esot ļoti palīdzējis arī valsts sniegtais atbalsts, taču tas radījis arī negatīvus efektus, atzīst A. Ziemele. Dīkstāves pabalsti 500 eiro apmērā lauku reģionos esot pietiekami liela summa, kas daļu darbinieku demotivējusi darbam. "Diezgan daudzi bija negodprātīgi, izmantojot šo situāciju - atnāca mazliet pastrādāt, tad paprasīja atvaļinājumu un turpināja saņemt pabalstu... 500 eiro pabalsta saņemšana par nekā nedarīšanu daļu cilvēku nemotivēja atgriezties darbā," stāsta A. Ziemele. Savukārt atbalsts apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai gan esot bijis ļoti noderīgs instruments, un nozare cer, ka vismaz tie uzņēmumi, kuru darbinieki ir vakcinēti, un kuri vēlētos strādāt, bet pašreizējos apstākļos (arī dēļ tā, ka ir tik daudz nevakcinētu cilvēku) nepietiek klientu, varētu šo atbalstu atkal saņemt - kaut vai ļoti ierobežotā apmērā, tā, lai vismaz varētu norēķināties par komunālajiem maksājumiem.

Kopumā nozares uzņēmēji, īpaši tie, kas darījuši visu, lai darbinieki vakcinētos, esot stingri noskaņoti pret iespējamiem jauniem ierobežojumiem. "Ja valdība ierobežos arī vakcinētos, tad tas būs tik nepareizs solis, cik vien iespējams. Tad vairs nebūs nekāda motivācija vakcinēties, ne arī turpināt censties izdzīvot," uzskata A. Ziemele.

Negatīvas sekas lauku tūrisma nozares biznesam radot arī šogad spēkā stājušās nodokļu pārmaiņas - īpaši minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu noteikšana. "Mūs tas skar ļoti sāpīgi, īpaši šobrīd, kad klientu ir ļoti maz un nepilnais darba laiks ir vienīgā iespēja paturēt darbiniekus darbā. Ja pavārs, trauku mazgātāja, apkopēja strādā tikai nedēļas nogalēs, tad nav iespējams nodrošināt minimālo sociālo iemaksu apjomu. Būtībā uzņēmēji ir spiesti oficiāli atlaist darbiniekus un aiziet ēnu ekonomikas zonā, maksājot atlīdzību skaidrā naudā. Tur nav, ko slēpt - šīs nodokļa izmaiņas ir spēcīgs grūdiens nelegālās nodarbinātības virzienā," vērtē A. Ziemele.

Asociācija esot vērsusies pie valdības ar konkrētiem ierosinājumiem - ieviest sistēmu ar čeku grāmatiņām, kur katra lapa ir, piemēram, 5 eiro vērtībā, tādējādi samaksājot par konkrēta darbinieka vienu nostrādāto dienu; ieviest lauku tūrismā "dzīvesstila uzņēmuma" jēdzienu un tam piemērotu, atvieglotu nodokļu režīmu. Pagaidām šie ierosinājumi neesot raduši atsaucību.