0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTINepieciešamas izmaiņas MUN maksātājiem — darba devējiem

Nepieciešamas izmaiņas MUN maksātājiem — darba devējiem

Inguna Leibus, Dr.oec., Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Finanšu un grāmatvedības institūta direktore

Rakstā ir turpināta Bilances (2021. g. Nr. 6 (474), 12.–15. lpp.) jūnija numurā aizsāktā tēma par MUN maksātājiem būtiskajām izmaiņām, kas stājās spēkā šā gada 2. pusgadā un īpaši "smagi" ietekmē darba devējus, palielinot viņu nodokļu slogu.  Jau tagad var prognozēt, ka papildu nodokļi MUN maksātājiem par algotajiem darbiniekiem veicinās nelegālu nodarbinātību, it sevišķi ņemot vērā to, ka ienākumu "griesti" pašam īpašniekam ir atcelti. Tā būs pretēja tendence tai, kas bija vērojama iepriekšējos gados, jo tad algas…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Nepieciešamas izmaiņas MUN maksātājiem — darba devējiem
Foto: © master1305 – stock.adobe.com
Inguna Leibus
Inguna Leibus, Dr.oec.,
LLU ESAF profesore,
Finanšu un grāmatvedības institūta direktore
Foto: Aivars Siliņš

Rakstā ir turpināta Bilances (2021. g. Nr. 6 (474), 12.–15. lpp.) jūnija numurā aizsāktā tēma par MUN maksātājiem būtiskajām izmaiņām, kas stājās spēkā šā gada 2. pusgadā un īpaši "smagi" ietekmē darba devējus, palielinot viņu nodokļu slogu. 

Jau tagad var prognozēt, ka papildu nodokļi MUN maksātājiem par algotajiem darbiniekiem veicinās nelegālu nodarbinātību, it sevišķi ņemot vērā to, ka ienākumu "griesti" pašam īpašniekam ir atcelti. Tā būs pretēja tendence tai, kas bija vērojama iepriekšējos gados, jo tad algas "griesti" 720 eiro apmērā veicināja fiktīvu darbinieku pieņemšanu. Tieši tāpat kā jebkurā uzņēmumā šo tendenci par nelegālo nodarbināšanu varētu mazināt galvenokārt paša darba ņēmēja vēlme būt sociāli apdrošinātam un izglītošana par to, kāpēc maksājam nodokļus un kādiem mērķiem tie tiek izlietoti. Te gan nepieciešama arī reāla drošības sajūtas radīšana nodarbinātajiem (gan darbiniekiem, gan pašnodarbinātajiem), ka viņi saņems samaksātajiem nodokļiem adekvātu atbalstu no valsts ienākumu samazināšanās gadījumā. Kā arī nepieciešams turpināt iesākto nodokļa sloga samazināšanu (samazinot VSAOI likmi, palielinot neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamām personām). Turklāt tas varētu būt kā apsolījums uzņēmējiem — līdz ar nelegālās nodarbinātības samazināšanos pakāpeniski mazināt darbaspēka nodokļu slogu. Tas savukārt veicinātu godīgāku konkurenci starp vietējiem uzņēmumiem, kā arī mūsu darbaspēka izmaksas būtu konkurētspējīgākas Baltijas valstu vidū.

Vēl viena iespēja, kas ļautu saglabāt MUN aprēķina vienkāršību un būtu daudz taisnīgāka darba devējiem, turklāt neveicinātu nelegālu nodarbinātību, ir nedaudz mainīt MUN aprēķina kārtību. Tas ir, MUN aprēķināt no apgrozījuma, kas ir samazināts par darbaspēka izmaksām (aprēķināto bruto darba samaksu un darba devēja VSAOI). Šādi nodoklis būtu viegli aprēķināms un ļoti viegli kontrolējams arī no VID puses. Tas būtu reāls atbalsts pašnodarbinātajiem, individuālajiem komersantiem un citiem, kas vēlētos saglabāt MUN maksāšanas režīmu, jo pašnodarbinātā VSAOI un IIN aprēķins no saimnieciskās darbības kļūst arvien sarežģītāks. Turklāt profesionāli grāmatveži ne vienmēr var palīdzēt, jo nepārzina pašnodarbinātā grāmatvedību un nodokļu aprēķināšanas specifiku.

Iepriekš minētajā Bilances numurā tika dots piemērs, ja MUN apgrozījums mēnesī ir 2000 eiro un uz nepilnu laiku tiek nodarbināts darbinieks ar algu 300 eiro mēnesī, turklāt viņš ir iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu, tad nodokļos jāmaksā 602,27 eiro. To veido MUN 500 eiro (2000 x 25%) un VSAOI par darbinieku 102,27 eiro (300 x 34,09%). Tātad nodokļu slogs, rēķinot pret apgrozījumu, ir 30,1% (602,27 / 2000 x 100).

Ja turpinām šo piemēru un pieņemam, ka MUN būtu jāaprēķina nevis no visa apgrozījuma, bet atņemot darbaspēka izmaksas, tad MUN rēķinātu nevis no 2000 eiro, bet no 1629,23 eiro (2000 – 300 – 300 x 23,59%). Nodokļu maksājumus veidotu MUN 407,31 eiro (1629,23 x 25%) un nodokļi no darba samaksas, šajā gadījumā VSAOI par darbinieku 102,27 eiro. Tātad nodokļi kopā būtu 509,58 eiro (407,31 + 102,27) un nodokļu slogs pret apgrozījumu — 25,5% (509,58 / 2000 x 100) jeb tikai nedaudz lielāks, nekā strādājot vienam pašam MUN maksātājam.

Ja MUN tiktu aprēķināts šādi, tad darba devēji nebaidītos maksāt arī lielākas algas, jo attiecīgi MUN samazinātos un nodokļu sloga palielinājums nebūtu liels. Jāņem vērā, ka dažkārt arī pašnodarbinātajam, kas strādā viens pats, īslaicīgi var būt nepieciešams kāds darbinieks, piemēram, sezonas darbiem vai izpildot kādu lielāku pasūtījumu.

Ieguvējs šajā gadījumā būtu darba ņēmējs, kas tiktu nodarbināts legāli un par viņu tiktu maksātas VSAOI, tātad viņš būtu apdrošināts. Savukārt nodokļu maksājumi būtu apmēram tikpat lieli, cik maksājot vienīgi MUN no uzņēmuma apgrozījuma par pašu īpašnieku un darbinieku nodarbinot nelegāli. Kā ieguvums no šādām MUN aprēķināšanas izmaiņām būtu arī tas, ka tādējādi varētu novērst vai vismaz mazināt mazo uzņēmumu īpašnieku vēlmi, kas bieži vien ir "izdzīvošanas" nepieciešamība, — izmantot darbaspēku nelegāli un maksāt aplokšņu algas, lai samazinātu savus saimnieciskās darbības izdevumus. Šāda pretimnākšana mazajam uzņēmējam noteikti veicinātu labprātīgāku un godīgāku nodokļu nomaksu. Tāpēc Finanšu ministrijai pēc iespējas ātrāk būtu jāizvērtē, kā pilnveidot MUN aprēķināšanas kārtību darba devējiem, lai pārlieku lielais nodokļu slogs neveicinātu nelegālo nodarbinātību vai pat uzņēmējdarbības izbeigšanu.

Komentārs Fakti ir stūrgalvīga parādība

Arnis Sauka: ēnu ekonomika Latvijā pieaug līdz 25,5%; lielākā problēma — aplokšņu algas. Raugoties uz ēnu ekonomiku pa nozarēm, sliktākā situācija ir būvniecībā, kur šis rādītājs pērn bija 28,7%, tai seko vairumtirdzniecība ar 25,3%, pakalpojumi ar 24,9% un mazumtirdzniecība ar 23,9%. Savukārt ražošanā ēnu ekonomika ir 23% apmērā.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada jūlija (475.) numurā.