Brīvā darbaspēka kustība, kad darbinieki tiek nosūtīti strādāt uz citām valstīm vai Latvijas uzņēmumi uzaicina pie sevis darbā nerezidentus, ir būtisks un aktuāls jautājums gan ekonomikas, gan darba tirgus kontekstā. Šāda darba mobilitāte ir kļuvusi par parastu praksi globālajā ekonomikā, kas rada gan iespējas, gan arī izaicinājumus kā uzņēmumiem, tā darbiniekiem, nereti kļūstot par īstu galvlauzi uzņēmuma grāmatvežiem un finanšu nodaļu vadītājiem. Šie izaicinājumi ietver, pirmkārt, jau to, kā piemērojami nodokļi un sociālās iemaksas: nodokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksu normatīvie akti atšķiras starp valstīm. Kad uzņēmumi nosūta savus darbiniekus darbā uz ārzemēm vai uzaicina nerezidentus darbā pie sevis, viņiem jāievēro un jāsaprot gan mītnes zemes, gan darba uzaicinātāja valsts nodokļu likumi un noteikumi. Tas ietver gan darbinieku ienākuma nodokļus, gan uzņēmuma peļņas nodokļus, gan sociālās iemaksas. 

1 Finanšu ministrijas mājaslapa: https://www.fm.gov.lv/lv/nodoklu-konvencijas

Svarīgi, domājot par darbaspēka nodokļu piemērošanu darbiniekiem nerezidentiem, ņemt vērā starpvalstu konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu. Līdz šim brīdim sarunas par nodokļu konvenciju noslēgšanu ir norisinājušās kopumā ar 74 valstīm, t. sk. parafētas ar 67 valstīm, piemērošana uzsākta kopumā ar 63 valstīm (ar 4 valstīm stājušies spēkā piemērošanai protokoli par spēkā esošo nodokļu konvenciju grozīšanu), savukārt ar 6 valstīm nodokļu konvencijas ir plānots pārskatīt¹. Tas nozīmē, ka, apmainoties ar darbaspēku, ar šīm valstīm tiks novērsta situācija, ka par saņemto ienākumu darbiniekam nodokļi tiks piemēroti divreiz, — gan valstī, kurā viņš strādā, gan mītnes zemē. 

Nākamā nianse, ar kuru var nākties sastapties, ir nacionālās valūtas un to maiņas kursi. Darbinieku algas un izmaksas var būt dažādās valūtās, un valūtas maiņas kursu svārstības var ietekmēt uzņēmuma finanšu stāvokli. Piemēram, ja esam uzaicinājuši darbam Latvijā Norvēģijas rezidentu, tad algu izmaksa būs mūsu nacionālajā valūtā eiro, bet nodokļus nāksies pārrēķināt pēc kursa un maksāt norvēģu kronās Norvēģijas nodokļu administrācijai. 

Vēl būtu jāņem vērā arī šādi trīs aspekti, kurus gan dziļāk neiztirzāsim, jo tas būs ārpus grāmatvedības un finanšu nodaļu darbības specifikas. 

Tātad vēl būtu jāņem vērā:

• pārrobežu darba ņēmēju administratīvās procedūras. Darbinieku nosūtīšana un ievešana uz/no ārzemēm prasa sarežģītas administratīvās procedūras, piemēram, vīzu un uzturēšanās atļauju iegūšanu, sociālās nodrošināšanas apdrošināšanas (A1) sertifikātu reģistrēšanu un citas procedūras, atkarībā no katras valsts prasībām; 
• darbinieku integrācija un kultūras jautājumi. Kad darbinieki no citām valstīm pievienojas uzņēmumam Latvijā vai tiek nosūtīti uz citām valstīm, uzņēmumiem ir jāņem vērā kultūras atšķirības un jāveic pasākumi, lai integrētu šos darbiniekus darba kolektīvā. Tas var ietvert valodu apmācību, starpkultūru izpratni un citus pasākumus, saskaņā ar katra uzņēmuma iekšējo politiku;
• datu pārvaldība un GDPR atbilstība. Darba spēka kustība ietekmē datu pārvaldību un privātuma jautājumus, it īpaši, kad tiek piekļūts sensitīviem darbinieku datiem. Uzņēmumiem ir jāievēro datu aizsardzības noteikumi un jānodrošina atbilstība GDPR prasībām;
• nerezidenta, fiziskās personas bankas konta atvēršana Latvijā. Šeit jau iespējams akmens mūsu banku sektora lauciņā, jo tas nebūt nebūs ātri un vienkārši. Katra banka var būt atšķirīga attiecībā uz savām prasībām un procedūrām nerezidentu kontiem. Tāpēc ir svarīgi izpētīt dažādas bankas un salīdzināt to prasības un arī pakalpojumu izmaksas. 

Atstājot darbinieku rekrutēšanas, noformēšanas, integrācijas un citus ar nodokļiem un grāmatvedību nesaistītos jautājumus citu nozares speciālistu kompetencē, pieņemot, ka bankas konts darbiniekam ir veiksmīgi atvērts, šajā rakstā sīkāk aplūkosim jautājumu par nodokļu maksāšanas kārtību Latvijas uzņēmumā nodarbinātajiem nerezidentiem.

Darbinieka deklarēšana VID EDS

Sāksim ar darbinieka deklarēšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem. Šeit iespējamas divas situācijas: 

1. darbiniekam Latvijā jau ir piešķirts personas kods, tad ziņas jāiesniedz parastajā kārtībā, kā par jebkuru darba ņēmēju.
2. darbiniekam nav piešķirts Latvijas nodokļu maksātāja kods. Šajā gadījumā darba ņēmēja nerezidenta reģistrācijai VID EDS brīvā formā būs jāiesniedz šāda informācija:

• Latvijā piešķirtais personas kods, ja tāds ir piešķirts;
• vārds (vārdi), uzvārds (uzvārdi) (nelatviskots);
• citas valsts identifikācijas kods/numurs vai personas kods;
• dzīvesvietas adrese vai kontaktadrese, kuru var izmantot saziņai;
• valstiskā piederība;
• dzimums;
• personu apliecinoša dokumenta dati: pases vai personas apliecības (eID kartes) numurs, derīguma termiņš (no–līdz), dokumenta izdošanas vieta un izdošanas datums, izdevējvalsts.

Pēc informācijas saņemšanas VID ģenerēs nerezidenta nodokļu maksātāja numuru Latvijā, un tad jau ar šo piešķirto nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru nerezidentu varēs deklarēt kā darba ņēmēju, iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem. 

Minimālais atalgojums nerezidentam

Nosakot atalgojumu nerezidentam, kurš ieradies Latvijā no trešajām valstīm, jāņem vērā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) saistošos noteikumus par finanšu līdzekļu pietiekamību. PMLP šo finanšu līdzekļu pietiekamību ik gadu aprēķina no jauna. Tai jābūt ne mazākai par darba samaksu, atbilstoši Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējai bruto darba samaksai iepriekšējā gadā (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju) un PMLP to publicē savā mājaslapā, parasti aprīlī (https://www.pmlp.gov.lv/lv/finansu-lidzekli).

Publiskajā telpā atrodamas vairākas publikācijas par nodokļu aprēķināšanas un piemērošanas kārtību nerezidentiem, par tiesībām uz atvieglojumiem u.tml., tādēļ to neatkārtošu. 

Saprotams, ka, aprēķinot atalgojumu, jautājums skar: 

1. IIN (Personal Income tax);
2. VSAOI (Social Insurance Tax).

Izskatīsim šādus gadījumus: 

• nerezidents strādā Latvijas uzņēmumā attālināti no savas mītnes zemes;
• nerezidents strādā Latvijā. 

Nerezidents strādā Latvijas uzņēmumā attālināti no savas mītnes zemes

Šajā gadījumā abus nodokļus persona var maksāt savā rezidences valstī, un Latvijā par viņu uzņēmums maksās tikai uzņēmējdarbības valsts riska nodevu 0,36 EUR mēnesī. Tas iespējams pie opcijas, ja darbinieka nodokļu rezidence ir reģistrēta kādā no valstīm, ar kuru Latvijai ir noslēgta konvencija par dubultās nodokļu uzlikšanas novēršanu. 

Šeit atkal iespējami vairāki varianti: 

• Latvijā reģistrētais uzņēmums, ienākuma izmaksātājs, pārskaita nerezidentam bruto summu, un nerezidents pats savā valstī savai nodokļu administrācijas iestādei iesniedz atskaiti par gūtajiem ienākumiem pie darba devēja ārvalstnieka, attiecīgi deklarējot un pats samaksājot IIN un VSAOI, atbilstīgi savas valsts nodokļu likmēm un regulējumam;
• Latvijā reģistrētais uzņēmums, ienākuma izmaksātājs, pārskaita nerezidentam neto summu, un nerezidenta mītnes zemei atbilstoši pēc tās valsts likmēm aprēķinātos IIN, VSAOI un citus nepieciešamos nodokļus, ja tādi rodas saskaņā ar nerezidenta valsts nodokļu likmēm un aprēķiniem. Šeit iespējams sastapties ar iepriekš rakstā minētajām niansēm par nodokļu summas pārrēķinu citas valsts nacionālajā valūtā. Par IIN (income tax) nerezidents savai nodokļu administrācijai atskaitīsies un veiks norēķinus patstāvīgi, atbilstoši katras valsts prasībām. Savukārt sociālās apdrošināšanas iemaksas (social insurance tax) — atkal var būt varianti:

1. atskaitās un iemaksas nerezidents veic pats;
2. darba devējs iemaksā nerezidenta nodokļu administrācijas norādītajā kontā aprēķināto summu un iesniedz ziņojumu par nerezidenta kopējiem ienākumiem mēnesī un aprēķinātajiem, iemaksātajiem nodokļiem;

• Latvijā reģistrētais uzņēmums, ienākuma izmaksātājs — darba devējs — reģistrējas nerezidenta valstī kā nodokļu maksātājs un tās valsts nodokļu administrācijai iesniedz atbilstīgu deklarāciju/ziņojumu/atskaiti, kas līdzīga mūsu darba devēja ziņojumam, par nerezidenta gūto ienākumu un aprēķinātajiem nodokļiem, saskaņā ar nerezidenta valsts likmēm, un samaksā nerezidenta valstij atbilstīgos nodokļus.

Tomēr viss nav tik vienkārši! Lai iepriekš minēto deklarēšanu un maksāšanu varētu īstenot, nerezidentam ir jāiesniedz savam Latvijas darba devējam šādi dokumenti.

IIN maksāšanai savā valstī

Savas rezidences sertifikāts, kas apliecina viņa nodokļu rezidenci ienākuma nodokļa samaksai atbilstošā valstī (parasti to ir viegli pieprasīt un saņemt savā nodokļu administrācijā).

Kad darba devējs Latvijā ir saņēmis no nerezidenta abus minētos dokumentus, tad ir jāaizpilda veidlapu «Rezidenta apliecība — iesniegums nodokļu atvieglojumu piemērošanai» (1. pielikums MK 30.04.2001. noteikumos Nr. 178), kuru paraksta nerezidents, un šo veidlapu kopā ar rezidences sertifikātu un ar nerezidentu noslēgto līgumu iesniedz VID EDS sistēmā kā pielikumu VID veidlapai «Rezidenta apliecība — iesniegums nodokļu atvieglojumu piemērošanai».

Tādējādi IIN par nerezidenta gūto ienākumu Latvijā varēs nemaksāt tikai pēc tam, kad VID būs akceptējis šo iesniegumu nodokļu atvieglojumu piemērošanai.

Sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanai savā valstī

A1 sertifikāts, kas apliecina, ka persona ir pakļauta šīs valsts sociālās drošības tiesību aktiem, un par darbu citās valstīs sociālās iemaksas veicamas valstī, kurā nerezidents ir pakļauts sociālajai apdrošināšanai (parasti šo sertifikātu var saņemt savā sociālās apdrošināšanas nodaļā).

Darba devējam saņemtais A1 sertifikāts jānosūta uz e–pasta adresi: [email protected].

Ja nerezidents ir iesniedzis A1 sertifikātu, par nerezidentu nav jāiesniedz VID EDS ziņas par darba ņēmējiem ar 11. kodu — par pieņemšanu darbā. Diemžēl šī nianse nekur metodiskajos normatīvos nav rakstīta, taču tas izriet no sociālās apdrošināšanas pamatprincipa — ja persona nav sociāli apdrošināta Latvijā, tad šādas ziņas nesniedz.

Ziņošanas kārtība būs sekojoša: ik mēnesi nerezidents jāiekļauj darba devēja ziņojumā, sadaļā «Personas, kuras nav obligāti sociāli apdrošināmas», norādot riska nodevu 0,36 EUR, un jāiesniedz VID EDS pārskats «Iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskats par izmaksām nerezidentam», norādot aprēķināto bruto summu un piemēroto nodokli Latvijā 0%.

 Savukārt, ja kāds vai neviens no abiem nodokļu atvieglojumu sertifikātiem darba devējam Latvijas nodokļu maksātājam NAV iesniegts, tad tiek piemērotas Latvijas normatīvo aktu prasības. 

Iemaksas privātajos pensiju fondos pieliek nerezidenta ienākumam, un par tām ziņo IIN pārskatā par izmaksām nerezidentiem (attiecīgi savas valsts atskaitēs nerezidents norādīs, kāda daļa ir ieskaitīta pensiju fondos).

Dzīvē var būt situācija, kad IIN un VSAOI par nerezidentu maksā dažādām valstīm. Tad atbilstoši ir jāievēro katras nerezidenta nodokļu maksāšanas valsts nodokļu likmes un nodokļu administrācijas prasības. 

Atskaiti «IIN pārskats par izmaksām nerezidentiem» iesniedz pēc izmaksas datuma — ja algu izmaksā nākamajā mēnesī, veidojas viena mēneša nobīde.

Par tām dienām, kad nerezidents, kurš strādā attālināti, ir ieradies Latvijā pie darba devēja un veic savus darba pienākumus Latvijā, IIN būs jāaprēķina un jāmaksā Latvijā saskaņā ar likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» noteiktajām likmēm.

Nerezidents strādā Latvijā

Šajā gadījumā IIN būs jāmaksā Latvijā, savukārt VSAOI veicamas atbilstoši tam, vai nerezidents būs vai nebūs iesniedzis savam Latvijas darba devējam savas rezidences valsts A1 sertifikātu. 

Būtiski ir atcerēties likumā «Par nodokļiem un nodevām» 14. pantā noteikto nodokļu maksātāju klasifikāciju, nosakot, kas ir iekšzemes nodokļu maksātāji (rezidenti) un ārvalstu nodokļu maksātāji (nerezidenti), un, ja gadījumā darbinieks — nerezidents — ir uzturējies un strādājis Latvijā bez pārtraukuma ilgāk par 183 dienām, mītnes valstī tam nav ciešas ģimeniskas saites, vai nepieder nekustamais īpašums, persona var tikt uzskatīta par Latvijas rezidentu, maksājot nodokļus Latvijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 

Neliels ieskats likuma «Par nodokļiem un nodevām» 14. pantā:

Visbeidzot, pieņemot lēmumu par to, kurā valstī veikt sociālās iemaksas, vēlos piebilst, ka, lai saņemtu Latvijas valsts vecuma pensiju kā nerezidents, ir nepieciešams atbilstošs apdrošināšanas stāžs Latvijā, un tie šobrīd ir 15 gadi. Nerezidentiem, kuri nav ilgtermiņa iedzīvotāji Latvijā un nav strādājuši Latvijā ilgāk par 15 gadiem šajā valstī, var nebūt iespējas saņemt vecuma pensiju.

Savukārt slimības un maternitātes pabalsti Latvijā var tikt izmaksāti arī nerezidentiem, ja viņi ir sociāli apdrošināti Latvijā, vai, ja ir paredzēti starptautiskie nolīgumi, kas regulē sociālo nodrošinājumu. Šādos gadījumos, piemēram, slimības gadījumā, nerezidenti var saņemt atbilstošu atbalstu, ja būs reģistrēti Latvijā kā oficiāli sociāli apdrošinātas personas.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada novembra (503.) numurā.

• Kā zināt, kura ir personas rezidences valsts nodokļu piemērošanas vajadzībām?
• Kā jāmaksā nodokļi nerezidentam attālināta darba gadījumā
• Kādus UIN atvieglojumus var piemērot par dividendēm?