0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

EKONOMIKANodokļu reforma joprojām ar neskaidrām aprisēm

Nodokļu reforma joprojām ar neskaidrām aprisēm

Aiga Pelane, "Latvijas Radio" speciāli "Bilancei"

Nodokļu reforma joprojām ar neskaidrām aprisēm
Ilustrācija: © Super PNG S – stock.adobe.com

Latvija Baltijas ekonomikā: kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?Lai arī izmaiņas valdībā varētu viest korekcijas plānotajā nodokļu politikā, tomēr ir pāris lietas, kuras visticamāk nemainīsies neatkarīgi no jaunās koalīcijas politiskā sastāva. Pirmkārt, visdrīzāk komercbankām būs jāmaksā nodoklis par virspeļņu, un tas ar lielu varbūtību būs uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums jau nākamā gada sākumā. Otrkārt, cerēt, ka kādai nozarei tiks samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, tomēr nevajadzētu. Drīzāk jācer, ka jau esošie atvieglojumi netikts atcelti un PVN nepalielinās. Treškārt, akcīzes nodoklis (AN) tiks palielināts gan alkoholam un tabakai, gan azartspēlēm.

Tās gan ir minimālas izmaiņas, kas neskar fiskālo politiku pēc būtības un ir visai tālu no agrāk gan politiķu, gan uzņēmēju paustajām idejām, kādas pārmaiņas būtu nepieciešamas, lai Latvija varētu palielināt savu konkurētspēju un attīstīties straujāk. Patlaban nav skaidrības, vai tiks samazināti darbaspēka nodokļi, vai virkne pabalstu no speciālā sociālā budžeta tiks finansēti jau no valsts pamatbudžeta, vai tiks palielināts PVN. Tāpat nav skaidrs, kā tālāk tiks finansētas pašvaldības un vai līdz ar to mainīsies iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) procentuālais sadalījums starp pašvaldībām un valsti. Un, protams, nav arī skaidrs — vai un kā tiks samazināts nodokļu iekasēšanas un normu piemērošanas birokrātiskais slogs, kā tiks veicināta iedzīvotāju aktivitāte un iesaiste mazajā biznesā.

Jāpiebilst, ka nodokļu izmaiņas notiek visās Baltijas valstīs, un galvenokārt tās ir vērstas uz nepieciešamību palielināt naudas apjomu valsts makā. Latvija pat šajā «uzstādījumā» ir krietni iepalikusi gan no Lietuvas, gan Igaunijas, kuras ļoti operatīvi nodokļu izmaiņas jau ir veikušas. Proti, šogad Lietuvas budžets saņem maksājumus no banku virspeļņas, kamēr Latvijā nav līdz galam pat panākta politiska vienošanās par to. Savukārt Igaunijā pēc parlamenta vēlēšanām un jaunas valdības izveides pavasarī ar skandāliem un skaļām diskusijām tomēr izdevās ļoti operatīvi vienoties par vairākām nepopulārām lietām — pirmkārt, jau no nākamā gada palielināt PVN likmi par diviem procentpunktiem — līdz 22%. Igaunijas valdība tāpat atcēla virkni atvieglojumu iedzīvotājiem un no 2025. gada palielināja IIN likmi. Abas valstis savus lēmumus argumentēja ar nepieciešamību palielināt budžeta ieņēmumus galvenokārt aizsardzības un drošības stiprināšanai. Latvija arī min šo kā argumentu, kad runā par nepieciešamību reformēt savu nodokļu politiku. Tiesa, nodokļu pārmaiņas vēl iepriekšējai valdībai bija jāizstrādā un jāapstiprina līdz šī gada beigām. Iespējams, situācija var mainīties, un nav nemaz tik neiespējami, ka būtiskas nodokļu izmaiņas nākamgad nemaz nebūs.

Darba grupai beidzies mandāts

Latvijā speciāli veidota darba grupa, kurā ietilpa Krišjāņa Kariņa veidotās otrās valdības koalīcijas partneru deleģētie politiķi un dažādu sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kā arī ministriju ierēdņi, strādāja jau kopš šī gada pavasara.

Andris Bite, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents
Andris Bite,
Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents
Foto: Aivars Siliņš

Kā norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite: «Strādājām katru trešdienu pa trim stundām, līdz 16. augustā finanšu ministrs paziņoja, ka darba grupai vairs nav mandāta un šīs tikšanās tiek izbeigtas.» A. Bite gan pauž cerību, ka līdz ar jaunās valdības izveidi darbs pie nodokļu reformas turpināsies. «Ļoti ceru, ka viss netiks vilkts garumā un pēc tam vispār pārmaiņu nebūs. Mūsu prasības paliek — darbaspēka nodokļu samazināšana, mazā biznesa regulējums — vienkāršs un viegli realizējams. Tāpat pašvaldību lielāka ieinteresētība uzņēmēju atbalstā. Iespējams, ka to var panākt, mainot IIN,» uzsvēra A. Bite.

Augusta vidū valdībā iesniegts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.–2027. gadam izstrādes virzību. Tajā atrodamas vairākas iniciatīvas, kā nodokļi varētu mainīties jau no 2024. gada sākuma. Taču, tā kā ministru prezidents K. Kariņš dienu iepriekš paziņoja par savu vēlmi demisionēt, tika pieņemts lēmums valdībā vairs neskatīt politiski jutīgus jautājumus.

Līdz šim publiski finanšu ministrs Arvils Ašeradens ir minējis, ka potenciāli tiek izskatīti četri nodokļu izmaiņu varianti, tai skaitā — viens no tiem ir, ka nodokļu likmes vispār netiek mainītas un viss paliek pa vecam. Kas ir paredzēts trijos atlikušajos variantos, oficiāli netiek teikts. Neoficiāli zināms — tiekot izskatīts arī PVN likmes palielināšanas variants, tāpat tiek pieļauts, ka minimāli varētu samazināt sociālās iemaksas.

Bankām nodoklis būs

Tas, kas izriet gan no vecās valdības, gan no potenciāli jaunās valdības koalīcijas politiķu teiktā, — Latvijas bankām būs jāsamaksā nodoklis par šogad gūtajiem lielajiem ienākumiem. Ja Lietuvas valdība virspeļņas nodokli savām bankām apstiprināja jau maijā, tad Latvijas politiķi visu šo laiku bija atturīgi par līdzīgas sistēmas ieviešanu mūsu valstī. Taču augusta pēdējo nedēļu retorika parāda, ka lai nu kas, bet bankām būs jāmaksā.

Jāatgādina, ka visu šo laiku notika arī sarunas, ka, bankām vairāk jākreditē tautsaimniecība un vairāk jādod hipotekāros kredītus iedzīvotājiem. Tad nāca klāt pretenzijas par to, ka bankas maksā pārāk mazus depozītprocentus un ka nav gatavas samazināt kredītmaksājumus iedzīvotājiem, jo atmaksāt jau paņemtos kredītus paliek arvien grūtāk augsto procentu dēļ.

Patlaban priekšlikumā uz nākamā gada budžetu valdībai ticis piedāvāts, ka Latvijas bankas netiek apliktas ar virspeļņas nodokli kā Lietuvā, bet tiek iets tā saucamais Igaunijas ceļš — varētu tikt ieviests obligātais UIN avansa maksājums 20% apmērā no banku iepriekšējā gada peļņas. Šādā gadījumā valsts budžets nākamgad saņemtu ap 140 miljonus eiro. Jāpiebilst, ka Igaunijā šis avansa maksājums ir 14% apmērā.

Kā norādīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais risinājums, sekojot Igaunijas izvēlētajam ceļam, būtu diskutējams. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka izprot dažādu nozaru vajadzības pēc finansējuma no valsts budžeta. «Meklējot kopsaucēju, aicinām izvairīties no populistiskiem, ekonomiski attīstītās valstīs neesošiem veidiem kā papildināt budžetu, lai neatstātu ilgtermiņa negatīvas sekas gan uz finanšu nozari, gan ekonomikas attīstību, tostarp kredītu pieejamību,» uzsvēra S. Bajāre.

Lietuvā solidaritātes nodoklis tiek aprēķināts nedaudz citādi — tie ir 60% no tīrajiem ienākumiem, kas pārsniedz četru finanšu gadu vidējo rādītāju par vairāk nekā 50%. Tādējādi Lietuva plāno iekasēt ap 380 miljonus eiro, kas tiks novirzīti militārās infrastruktūras (243 miljonus eiro) un militārās mobilitātes projektiem. Turklāt bankām pirmais maksājums valsts budžetā jāveic šī gada 31. augustā.

Jāpiebilst, ka ieviest banku virspeļņas nodokli augusta vidū nolēma arī Itālijas valdība, un tas plānots 40% apmērā. Līdzīgu nodokli šim un nākamajam gadam ieviesusi arī Spānijas kreisi noskaņotā valdība, tāpat arī Ungārija. Arī citas valstis izskata iespēju banku peļņu aplikt ar papildu maksājumu.

Vai PVN nesamazinās?

Sagatavotajā ziņojumā valdībai, kas tā arī netika izskatīts un akceptēts, FM iesaka no PVN maksāšanas atbrīvot sporta nodarbības bērniem un jauniešiem, kā arī veikt PVN priekšnodokļa korekciju zaudētajiem parādiem. Tāpat no nākamā gada varētu palielināt PVN reģistrācijas slieksni no 40 000 līdz 50 000 eiro. Patlaban nekādus citus priekšlikumus attiecībā uz šo nodokli FM izstrādātais ziņojums valdībai neparedz.

Kā intervijā Latvijas Radio norādīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens — viņš šobrīd neredzot iespēju samazināt PVN likmi kādā no nozarēm. Ministrs teica: «PVN samazināšana nozīmē valsts nodokļu ienākumu samazināšanu, un šajā situācijā, kad ministrijas ir pat samazinājušas tēriņus, bet valsts izmaksu papildu pieprasījumi nākamgad ir vismaz par 1,4 miljardiem eiro, es neredzu, ka varam domāt par nodokļu likmju samazinājumu.»

Te jāpiebilst, ka ir virkne nozaru, kuras jau gadiem paudušas nepieciešamību savā jomā samazināt PVN likmi. Proti, samazināt PVN likmi pēdējā laikā atkārtoti aicinājušas pārtikas ražošanas un ēdināšanas pakalpojumu nozares. Šobrīd tikai dārzeņu audzētājiem ir 5% PVN likme, citiem pamatproduktiem atlaižu nav. Samazināts PVN ir arī grāmatām un laikrakstiem. Tāpat tiek minēts, ka būtu labi PVN vēl vairāk samazināt arī medikamentiem, lai tie kļūtu pieejamāki. Pašreiz likme ir 12%, tiek prasīts samazinājums uz 5%.

«Mēs esam piedalījušies dažādās darba grupās, arī tai skaitā Finanšu ministrijas, un esam prezentējuši situāciju nozarē un prognozes, ko dotu PVN samazināšana ēdināšanas nozarei,» atklāj Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Viņa min, ka Lietuvā ēdināšanas nozarei PVN tika samazināts 2021. gadā kā atbalsts Covid–19 krīzes laikā. Tad samazinātais nodoklis tika atstāts līdz 2022. gada beigām, un pēc tam valdība lēma arī turpmāk piemērot samazināto PVN likmi 9% apmērā ēdināšanas pakalpojumiem. «Pēc PVN samazināšanas viņiem apgrozījums palielinājās par 60%, mums apgrozījums arī audzis, taču tas ir noticis drīzāk uz inflācijas rēķina, jo cenas aug,» skaidro S. Graikste.

Kas vēl nav skaidrs

Galvenais jautājums ir — vai pēc jaunās valdības apstiprināšanas darbu atsāks arī speciāli veidotā nodokļu reformu darba grupa un kas būs tās galvenie uzdevumi?

Patlaban ir skaidrs, ka nākamā gada valsts budžets visdrīzāk varētu tikt veidots bez būtiskām nodokļu politikas izmaiņām, tiesa, visdrīzāk nākamā gada valsts pamatbudžetā ieskaitot banku samaksāto UIN avansu.

Tāpat nav skaidrs — vai un par cik varētu tikt samazināti tā saucamie darbaspēka nodokļi — sociālās iemaksas un IIN. Pagaidām no FM sagatavotā ziņojuma ir skaidrs, ka IIN varētu tikt ieviesti nebūtiski atvieglojumi, taču par cita veida IIN sadali starp pašvaldībām un valsti nekas netiek runāts. Līdz ar to var pieļaut, ka nekādi būtiski stimuli pašvaldībām pie sevis attīstīt uzņēmējdarbību nebūs (piemēram, daļu no IIN maksāt arī tām pašvaldībām, kur ir iedzīvotāja darba vieta).

Tāpat nav skaidrs, kas notiks ar sociālajām iemaksām — vai daļa no tām tiks novirzītas veselības nozarei, vai arī nē. Un, ja izmaiņas notiek, kas tālāk notiek ar sociālo budžetu? Vai arī tur būs pārmaiņas, jo tika runāts, ka līdz ar daļas naudas nodošanu veselības nozarei, no sociālā budžeta uz valsts pamatbudžetu tiks pārcelta arī daļa pabalstu.

Scenārijs «nedarīt neko» neizdosies

Savu viedokli pauž Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes profesore, ekonomiste.

Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes profesore, ekonomiste
Inna Šteinbuka,
Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes profesore, ekonomiste
Foto: Evija Trifanova / LETA

Sabiedrībā izveidojies kārtējais mīts, ka Latvijā ir slikta nodokļu sistēma. Patiesībā Latvijā ir konkurētspējīga nodokļu sistēma, Piemēram, atbilstoši starptautiskajam nodokļu konkurētspējas indeksam, kuru regulāri aprēķina starptautiskā institūcija Tax Foundation, 2022. gadā Latvija tika ierindota 2. vietā, Igaunija — 1. vietā un Lietuva — 8. vietā. Līdz ar to, reformējot nodokļu sistēmu, ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai nesabojātu to, kas ir salīdzinoši labs.

Viens no nodokļu reformas mērķiem ir nodokļu sistēmas vienkāršošana. Šis mērķis ir pilnībā atbalstāms. Otrs mērķis, kuru izvirzīja uzņēmēji, ir samazināt nodokļu slogu darbaspēkam. Atbilstoši šim mērķim FM ir apņēmusies no 2024. līdz 2027. gadam samazināt darbaspēka nodokļu slogu strādājošajam ar vidējo algu bez apgādājamajiem par četriem procentpunktiem. Vienlaikus finanšu ministrs uzsver un fiskālās disciplīnas padome tam piekrīt, ka nepieciešams iekasēt lielāku nodokļu masu, jo nepietiek resursu veselībai, izglītībai un zinātnei. Acīmredzami, uzņēmēju vēlme ir pretstatā ar ministra nostāju — ja tiem samazināti darbaspēka nodokļi, tad nepieciešams vairāk līdzekļu iekasēt no citiem nodokļiem. Piemēram, igauņi, atvieglojot darbaspēka nodokļus, palielināja PVN.

Kādā veidā var palielināt budžeta ieņēmumus, nemainot nodokļu likmes? Tikai, ja Latvijā būs ļoti strauja ekonomikas izaugsme. Pie izaugsmes tempiem ap 5% gadā būtiski palielinātos ar nodokļiem apliekama bāze un pieaugtu budžeta ienākumi. Diemžēl pēc dažādu ministriju un arī starptautiskajām prognozēm Latvijas ekonomika nākamo trīs gadu laikā nepieaugs strauji. Ir prognozēta stabila, bet visai mērena izaugsme par apmēram 3% gadā. Otra iespēja — labāk iekasēt nodokļus. Latvijā cīņa ar ēnu ekonomiku un aplokšņu algām notiek jau sen, tomēr pētījumi liecina, ka ēnu ekonomikai, īpaši aplokšņu algām, joprojām ir liels īpatsvars. Cerēt, ka tuvāko gadu laikā būtiski uzlabosies nodokļu iekasēšana, ir pārāk optimistiski. Ir, protams, vēl viena iespēja, kuru negribētos, bet nepieciešams pieminēt: palielināt valsts budžeta deficītu. Man gribētos ticēt, ka politiķi atturēsies no šī kārdinājuma.

FM aprēķināja, ka Latvijas nodokļu ieņēmumu potenciāls, kam nav sagaidāmas negatīvas ietekmes uz izaugsmi, ir vismaz 32,75% no IKP, kas ir 1,75 procentpunktu augstāks par 2023. gada prognozēto līmeni. Nodokļu potenciāla pieaugums diez vai tiks sasniegts, tikai samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru (labāk iekasējot nodokļu ieņēmumus). Būs nepieciešama arī augstāks nodokļu slogs.

Mainoties valdībai, nodokļu sistēmas reformas mērķi, iespējams, tiks precizēti, tādēļ variants «nemainīt neko» ir teorētiski iespējams, lai gan maz ticams. Ja mērķis mazināt darbaspēka nodokļus nemainīsies, budžeta nosacītus zaudējumus var kompensēt, tikai kāpinot PVN likmi.

Pat ja netiks īstenota ambicioza nodokļu sistēmas reforma, jau nākama gada budžeta izstrādes procesā ir paredzētas nodokļu izmaiņas, kas varētu stāties spēkā 2024. gadā un dot papildus budžeta ieņēmumus. Piemēram, finanšu sektora/banku UIN avansu maksājuma ieviešana (20% no iepriekšēja gada peļņas) dos budžetam apmēram 140 miljonus eiro. Salīdzinot ar divu miljardu eiro ministriju pieprasījumu paketi, šī summa nemaz neizskatās iespaidīgi. Ir paredzētas arī citas nodokļu izmaiņas (akcīzes nodokļu likmju celšana, mikrouzņēmumu nodokļa vienkāršošana u.c.), tāpēc «nedarīt neko» neizdosies.

Plānotās nodokļu izmaiņas Igaunijā un Lietuvā 2024. un 2025. gadā

Nodoklis Lietuvā Igaunijā
2024 2024 2025
IIN Tiks summēti visi ienākumi. Bāzes likme 20%,

n papildu 5%, ja kopējie ienākumi pārsniedz 60 vidējās algas (2023. gadā ~101 094 eiro gadā)

n papildu 7%, ja kopējie ienākumi pārsniedz 120 vidējās algas (2023. gadā ~202 188 eiro gadā)

Ar nodokli neapliekamo ienākumu par bērniem, laulāto un hipotekārā kredīta procentiem atcelšana IIN likmes paaugstināšana no 20% uz 22%
Fiksēta neapliekamā minimuma ieviešana un paaugstināšana no 654 eiro uz 700 eiro
UIN UIN likmes paaugstināšana no 20% uz 22%
14% UIN likmes atcelšana (uzņēmumiem, kuri regulāri izmaksā dividendes)
PVN PVN reģistrēšanās sliekšņa paaugstināšana no 45 000 līdz 55 000 eiro gadā PVN standartlikmes paaugstināšana no 20% uz 22% PVN samazinātās likmes paaugstināšana no 9% uz 13% izmitināšanas pakalpojumiem
Atsevišķu PVN atvieglojumu atcelšana
 AN AN likmju paaugstināšana 2024.–2025. gadā — visiem alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem AN likmju paaugstināšana 2024.–2026. gadā:

n dīzeļdegvielai (arī tai, ko izmanto par kurināmo), naftas gāzēm un dabasgāzei, ko izmanto par kurināmo,

n 5% katru gadu gan visiem alkoholiskajiem dzērieniem, gan tabakas izstrādājumiem

 

Projektu «Latvija Baltijas ekonomikā: kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Nodokļu reforma joprojām ar neskaidrām aprisēm» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2023

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada septembra (501.) numurā.

 

Jums arī varētu interesēt…

Kāpēc svarīgs VID nodokļu maksātāju reitings un kā to uzlabot?
Ārvalstīs gūto ienākumu deklarēšanas pienākums
Nodokļu slogs visvairāk kaitē zemākas produktivitātes ekonomikai
Nodokļu normatīvo aktu izmaiņas augustā
FM rosina ieviest obligāto UIN avansa maksājumu bankām
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Nodokļu reforma joprojām ar neskaidrām aprisēm
Ilustrācija: © Super PNG S – stock.adobe.com

Latvija Baltijas ekonomikā: kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?Lai arī izmaiņas valdībā varētu viest korekcijas plānotajā nodokļu politikā, tomēr ir pāris lietas, kuras visticamāk nemainīsies neatkarīgi no jaunās koalīcijas politiskā sastāva. Pirmkārt, visdrīzāk komercbankām būs jāmaksā nodoklis par virspeļņu, un tas ar lielu varbūtību būs uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums jau nākamā gada sākumā. Otrkārt, cerēt, ka kādai nozarei tiks samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, tomēr nevajadzētu. Drīzāk jācer, ka jau esošie atvieglojumi netikts atcelti un PVN nepalielinās. Treškārt, akcīzes nodoklis (AN) tiks palielināts gan alkoholam un tabakai, gan azartspēlēm.

Tās gan ir minimālas izmaiņas, kas neskar fiskālo politiku pēc būtības un ir visai tālu no agrāk gan politiķu, gan uzņēmēju paustajām idejām, kādas pārmaiņas būtu nepieciešamas, lai Latvija varētu palielināt savu konkurētspēju un attīstīties straujāk. Patlaban nav skaidrības, vai tiks samazināti darbaspēka nodokļi, vai virkne pabalstu no speciālā sociālā budžeta tiks finansēti jau no valsts pamatbudžeta, vai tiks palielināts PVN. Tāpat nav skaidrs, kā tālāk tiks finansētas pašvaldības un vai līdz ar to mainīsies iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) procentuālais sadalījums starp pašvaldībām un valsti. Un, protams, nav arī skaidrs — vai un kā tiks samazināts nodokļu iekasēšanas un normu piemērošanas birokrātiskais slogs, kā tiks veicināta iedzīvotāju aktivitāte un iesaiste mazajā biznesā.

Jāpiebilst, ka nodokļu izmaiņas notiek visās Baltijas valstīs, un galvenokārt tās ir vērstas uz nepieciešamību palielināt naudas apjomu valsts makā. Latvija pat šajā «uzstādījumā» ir krietni iepalikusi gan no Lietuvas, gan Igaunijas, kuras ļoti operatīvi nodokļu izmaiņas jau ir veikušas. Proti, šogad Lietuvas budžets saņem maksājumus no banku virspeļņas, kamēr Latvijā nav līdz galam pat panākta politiska vienošanās par to. Savukārt Igaunijā pēc parlamenta vēlēšanām un jaunas valdības izveides pavasarī ar skandāliem un skaļām diskusijām tomēr izdevās ļoti operatīvi vienoties par vairākām nepopulārām lietām — pirmkārt, jau no nākamā gada palielināt PVN likmi par diviem procentpunktiem — līdz 22%. Igaunijas valdība tāpat atcēla virkni atvieglojumu iedzīvotājiem un no 2025. gada palielināja IIN likmi. Abas valstis savus lēmumus argumentēja ar nepieciešamību palielināt budžeta ieņēmumus galvenokārt aizsardzības un drošības stiprināšanai. Latvija arī min šo kā argumentu, kad runā par nepieciešamību reformēt savu nodokļu politiku. Tiesa, nodokļu pārmaiņas vēl iepriekšējai valdībai bija jāizstrādā un jāapstiprina līdz šī gada beigām. Iespējams, situācija var mainīties, un nav nemaz tik neiespējami, ka būtiskas nodokļu izmaiņas nākamgad nemaz nebūs.

Darba grupai beidzies mandāts

Latvijā speciāli veidota darba grupa, kurā ietilpa Krišjāņa Kariņa veidotās otrās valdības koalīcijas partneru deleģētie politiķi un dažādu sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kā arī ministriju ierēdņi, strādāja jau kopš šī gada pavasara.

Andris Bite, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents
Andris Bite,
Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents
Foto: Aivars Siliņš

Kā norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite: «Strādājām katru trešdienu pa trim stundām, līdz 16. augustā finanšu ministrs paziņoja, ka darba grupai vairs nav mandāta un šīs tikšanās tiek izbeigtas.» A. Bite gan pauž cerību, ka līdz ar jaunās valdības izveidi darbs pie nodokļu reformas turpināsies. «Ļoti ceru, ka viss netiks vilkts garumā un pēc tam vispār pārmaiņu nebūs. Mūsu prasības paliek — darbaspēka nodokļu samazināšana, mazā biznesa regulējums — vienkāršs un viegli realizējams. Tāpat pašvaldību lielāka ieinteresētība uzņēmēju atbalstā. Iespējams, ka to var panākt, mainot IIN,» uzsvēra A. Bite.

Augusta vidū valdībā iesniegts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.–2027. gadam izstrādes virzību. Tajā atrodamas vairākas iniciatīvas, kā nodokļi varētu mainīties jau no 2024. gada sākuma. Taču, tā kā ministru prezidents K. Kariņš dienu iepriekš paziņoja par savu vēlmi demisionēt, tika pieņemts lēmums valdībā vairs neskatīt politiski jutīgus jautājumus.

Līdz šim publiski finanšu ministrs Arvils Ašeradens ir minējis, ka potenciāli tiek izskatīti četri nodokļu izmaiņu varianti, tai skaitā — viens no tiem ir, ka nodokļu likmes vispār netiek mainītas un viss paliek pa vecam. Kas ir paredzēts trijos atlikušajos variantos, oficiāli netiek teikts. Neoficiāli zināms — tiekot izskatīts arī PVN likmes palielināšanas variants, tāpat tiek pieļauts, ka minimāli varētu samazināt sociālās iemaksas.

Bankām nodoklis būs

Tas, kas izriet gan no vecās valdības, gan no potenciāli jaunās valdības koalīcijas politiķu teiktā, — Latvijas bankām būs jāsamaksā nodoklis par šogad gūtajiem lielajiem ienākumiem. Ja Lietuvas valdība virspeļņas nodokli savām bankām apstiprināja jau maijā, tad Latvijas politiķi visu šo laiku bija atturīgi par līdzīgas sistēmas ieviešanu mūsu valstī. Taču augusta pēdējo nedēļu retorika parāda, ka lai nu kas, bet bankām būs jāmaksā.

Jāatgādina, ka visu šo laiku notika arī sarunas, ka, bankām vairāk jākreditē tautsaimniecība un vairāk jādod hipotekāros kredītus iedzīvotājiem. Tad nāca klāt pretenzijas par to, ka bankas maksā pārāk mazus depozītprocentus un ka nav gatavas samazināt kredītmaksājumus iedzīvotājiem, jo atmaksāt jau paņemtos kredītus paliek arvien grūtāk augsto procentu dēļ.

Patlaban priekšlikumā uz nākamā gada budžetu valdībai ticis piedāvāts, ka Latvijas bankas netiek apliktas ar virspeļņas nodokli kā Lietuvā, bet tiek iets tā saucamais Igaunijas ceļš — varētu tikt ieviests obligātais UIN avansa maksājums 20% apmērā no banku iepriekšējā gada peļņas. Šādā gadījumā valsts budžets nākamgad saņemtu ap 140 miljonus eiro. Jāpiebilst, ka Igaunijā šis avansa maksājums ir 14% apmērā.

Kā norādīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais risinājums, sekojot Igaunijas izvēlētajam ceļam, būtu diskutējams. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka izprot dažādu nozaru vajadzības pēc finansējuma no valsts budžeta. «Meklējot kopsaucēju, aicinām izvairīties no populistiskiem, ekonomiski attīstītās valstīs neesošiem veidiem kā papildināt budžetu, lai neatstātu ilgtermiņa negatīvas sekas gan uz finanšu nozari, gan ekonomikas attīstību, tostarp kredītu pieejamību,» uzsvēra S. Bajāre.

Lietuvā solidaritātes nodoklis tiek aprēķināts nedaudz citādi — tie ir 60% no tīrajiem ienākumiem, kas pārsniedz četru finanšu gadu vidējo rādītāju par vairāk nekā 50%. Tādējādi Lietuva plāno iekasēt ap 380 miljonus eiro, kas tiks novirzīti militārās infrastruktūras (243 miljonus eiro) un militārās mobilitātes projektiem. Turklāt bankām pirmais maksājums valsts budžetā jāveic šī gada 31. augustā.

Jāpiebilst, ka ieviest banku virspeļņas nodokli augusta vidū nolēma arī Itālijas valdība, un tas plānots 40% apmērā. Līdzīgu nodokli šim un nākamajam gadam ieviesusi arī Spānijas kreisi noskaņotā valdība, tāpat arī Ungārija. Arī citas valstis izskata iespēju banku peļņu aplikt ar papildu maksājumu.

Vai PVN nesamazinās?

Sagatavotajā ziņojumā valdībai, kas tā arī netika izskatīts un akceptēts, FM iesaka no PVN maksāšanas atbrīvot sporta nodarbības bērniem un jauniešiem, kā arī veikt PVN priekšnodokļa korekciju zaudētajiem parādiem. Tāpat no nākamā gada varētu palielināt PVN reģistrācijas slieksni no 40 000 līdz 50 000 eiro. Patlaban nekādus citus priekšlikumus attiecībā uz šo nodokli FM izstrādātais ziņojums valdībai neparedz.

Kā intervijā Latvijas Radio norādīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens — viņš šobrīd neredzot iespēju samazināt PVN likmi kādā no nozarēm. Ministrs teica: «PVN samazināšana nozīmē valsts nodokļu ienākumu samazināšanu, un šajā situācijā, kad ministrijas ir pat samazinājušas tēriņus, bet valsts izmaksu papildu pieprasījumi nākamgad ir vismaz par 1,4 miljardiem eiro, es neredzu, ka varam domāt par nodokļu likmju samazinājumu.»

Te jāpiebilst, ka ir virkne nozaru, kuras jau gadiem paudušas nepieciešamību savā jomā samazināt PVN likmi. Proti, samazināt PVN likmi pēdējā laikā atkārtoti aicinājušas pārtikas ražošanas un ēdināšanas pakalpojumu nozares. Šobrīd tikai dārzeņu audzētājiem ir 5% PVN likme, citiem pamatproduktiem atlaižu nav. Samazināts PVN ir arī grāmatām un laikrakstiem. Tāpat tiek minēts, ka būtu labi PVN vēl vairāk samazināt arī medikamentiem, lai tie kļūtu pieejamāki. Pašreiz likme ir 12%, tiek prasīts samazinājums uz 5%.

«Mēs esam piedalījušies dažādās darba grupās, arī tai skaitā Finanšu ministrijas, un esam prezentējuši situāciju nozarē un prognozes, ko dotu PVN samazināšana ēdināšanas nozarei,» atklāj Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Viņa min, ka Lietuvā ēdināšanas nozarei PVN tika samazināts 2021. gadā kā atbalsts Covid–19 krīzes laikā. Tad samazinātais nodoklis tika atstāts līdz 2022. gada beigām, un pēc tam valdība lēma arī turpmāk piemērot samazināto PVN likmi 9% apmērā ēdināšanas pakalpojumiem. «Pēc PVN samazināšanas viņiem apgrozījums palielinājās par 60%, mums apgrozījums arī audzis, taču tas ir noticis drīzāk uz inflācijas rēķina, jo cenas aug,» skaidro S. Graikste.

Kas vēl nav skaidrs

Galvenais jautājums ir — vai pēc jaunās valdības apstiprināšanas darbu atsāks arī speciāli veidotā nodokļu reformu darba grupa un kas būs tās galvenie uzdevumi?

Patlaban ir skaidrs, ka nākamā gada valsts budžets visdrīzāk varētu tikt veidots bez būtiskām nodokļu politikas izmaiņām, tiesa, visdrīzāk nākamā gada valsts pamatbudžetā ieskaitot banku samaksāto UIN avansu.

Tāpat nav skaidrs — vai un par cik varētu tikt samazināti tā saucamie darbaspēka nodokļi — sociālās iemaksas un IIN. Pagaidām no FM sagatavotā ziņojuma ir skaidrs, ka IIN varētu tikt ieviesti nebūtiski atvieglojumi, taču par cita veida IIN sadali starp pašvaldībām un valsti nekas netiek runāts. Līdz ar to var pieļaut, ka nekādi būtiski stimuli pašvaldībām pie sevis attīstīt uzņēmējdarbību nebūs (piemēram, daļu no IIN maksāt arī tām pašvaldībām, kur ir iedzīvotāja darba vieta).

Tāpat nav skaidrs, kas notiks ar sociālajām iemaksām — vai daļa no tām tiks novirzītas veselības nozarei, vai arī nē. Un, ja izmaiņas notiek, kas tālāk notiek ar sociālo budžetu? Vai arī tur būs pārmaiņas, jo tika runāts, ka līdz ar daļas naudas nodošanu veselības nozarei, no sociālā budžeta uz valsts pamatbudžetu tiks pārcelta arī daļa pabalstu.

Scenārijs «nedarīt neko» neizdosies

Savu viedokli pauž Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes profesore, ekonomiste.

Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes profesore, ekonomiste
Inna Šteinbuka,
Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes profesore, ekonomiste
Foto: Evija Trifanova / LETA

Sabiedrībā izveidojies kārtējais mīts, ka Latvijā ir slikta nodokļu sistēma. Patiesībā Latvijā ir konkurētspējīga nodokļu sistēma, Piemēram, atbilstoši starptautiskajam nodokļu konkurētspējas indeksam, kuru regulāri aprēķina starptautiskā institūcija Tax Foundation, 2022. gadā Latvija tika ierindota 2. vietā, Igaunija — 1. vietā un Lietuva — 8. vietā. Līdz ar to, reformējot nodokļu sistēmu, ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai nesabojātu to, kas ir salīdzinoši labs.

Viens no nodokļu reformas mērķiem ir nodokļu sistēmas vienkāršošana. Šis mērķis ir pilnībā atbalstāms. Otrs mērķis, kuru izvirzīja uzņēmēji, ir samazināt nodokļu slogu darbaspēkam. Atbilstoši šim mērķim FM ir apņēmusies no 2024. līdz 2027. gadam samazināt darbaspēka nodokļu slogu strādājošajam ar vidējo algu bez apgādājamajiem par četriem procentpunktiem. Vienlaikus finanšu ministrs uzsver un fiskālās disciplīnas padome tam piekrīt, ka nepieciešams iekasēt lielāku nodokļu masu, jo nepietiek resursu veselībai, izglītībai un zinātnei. Acīmredzami, uzņēmēju vēlme ir pretstatā ar ministra nostāju — ja tiem samazināti darbaspēka nodokļi, tad nepieciešams vairāk līdzekļu iekasēt no citiem nodokļiem. Piemēram, igauņi, atvieglojot darbaspēka nodokļus, palielināja PVN.

Kādā veidā var palielināt budžeta ieņēmumus, nemainot nodokļu likmes? Tikai, ja Latvijā būs ļoti strauja ekonomikas izaugsme. Pie izaugsmes tempiem ap 5% gadā būtiski palielinātos ar nodokļiem apliekama bāze un pieaugtu budžeta ienākumi. Diemžēl pēc dažādu ministriju un arī starptautiskajām prognozēm Latvijas ekonomika nākamo trīs gadu laikā nepieaugs strauji. Ir prognozēta stabila, bet visai mērena izaugsme par apmēram 3% gadā. Otra iespēja — labāk iekasēt nodokļus. Latvijā cīņa ar ēnu ekonomiku un aplokšņu algām notiek jau sen, tomēr pētījumi liecina, ka ēnu ekonomikai, īpaši aplokšņu algām, joprojām ir liels īpatsvars. Cerēt, ka tuvāko gadu laikā būtiski uzlabosies nodokļu iekasēšana, ir pārāk optimistiski. Ir, protams, vēl viena iespēja, kuru negribētos, bet nepieciešams pieminēt: palielināt valsts budžeta deficītu. Man gribētos ticēt, ka politiķi atturēsies no šī kārdinājuma.

FM aprēķināja, ka Latvijas nodokļu ieņēmumu potenciāls, kam nav sagaidāmas negatīvas ietekmes uz izaugsmi, ir vismaz 32,75% no IKP, kas ir 1,75 procentpunktu augstāks par 2023. gada prognozēto līmeni. Nodokļu potenciāla pieaugums diez vai tiks sasniegts, tikai samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru (labāk iekasējot nodokļu ieņēmumus). Būs nepieciešama arī augstāks nodokļu slogs.

Mainoties valdībai, nodokļu sistēmas reformas mērķi, iespējams, tiks precizēti, tādēļ variants «nemainīt neko» ir teorētiski iespējams, lai gan maz ticams. Ja mērķis mazināt darbaspēka nodokļus nemainīsies, budžeta nosacītus zaudējumus var kompensēt, tikai kāpinot PVN likmi.

Pat ja netiks īstenota ambicioza nodokļu sistēmas reforma, jau nākama gada budžeta izstrādes procesā ir paredzētas nodokļu izmaiņas, kas varētu stāties spēkā 2024. gadā un dot papildus budžeta ieņēmumus. Piemēram, finanšu sektora/banku UIN avansu maksājuma ieviešana (20% no iepriekšēja gada peļņas) dos budžetam apmēram 140 miljonus eiro. Salīdzinot ar divu miljardu eiro ministriju pieprasījumu paketi, šī summa nemaz neizskatās iespaidīgi. Ir paredzētas arī citas nodokļu izmaiņas (akcīzes nodokļu likmju celšana, mikrouzņēmumu nodokļa vienkāršošana u.c.), tāpēc «nedarīt neko» neizdosies.

Plānotās nodokļu izmaiņas Igaunijā un Lietuvā 2024. un 2025. gadā

Nodoklis Lietuvā Igaunijā
2024 2024 2025
IIN Tiks summēti visi ienākumi. Bāzes likme 20%, n papildu 5%, ja kopējie ienākumi pārsniedz 60 vidējās algas (2023. gadā ~101 094 eiro gadā) n papildu 7%, ja kopējie ienākumi pārsniedz 120 vidējās algas (2023. gadā ~202 188 eiro gadā) Ar nodokli neapliekamo ienākumu par bērniem, laulāto un hipotekārā kredīta procentiem atcelšana IIN likmes paaugstināšana no 20% uz 22%
Fiksēta neapliekamā minimuma ieviešana un paaugstināšana no 654 eiro uz 700 eiro
UIN UIN likmes paaugstināšana no 20% uz 22%
14% UIN likmes atcelšana (uzņēmumiem, kuri regulāri izmaksā dividendes)
PVN PVN reģistrēšanās sliekšņa paaugstināšana no 45 000 līdz 55 000 eiro gadā PVN standartlikmes paaugstināšana no 20% uz 22% PVN samazinātās likmes paaugstināšana no 9% uz 13% izmitināšanas pakalpojumiem
Atsevišķu PVN atvieglojumu atcelšana
 AN AN likmju paaugstināšana 2024.–2025. gadā — visiem alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem AN likmju paaugstināšana 2024.–2026. gadā: n dīzeļdegvielai (arī tai, ko izmanto par kurināmo), naftas gāzēm un dabasgāzei, ko izmanto par kurināmo, n 5% katru gadu gan visiem alkoholiskajiem dzērieniem, gan tabakas izstrādājumiem
 

Projektu «Latvija Baltijas ekonomikā: kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Nodokļu reforma joprojām ar neskaidrām aprisēm» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2023

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada septembra (501.) numurā.

 

Jums arī varētu interesēt...

Kāpēc svarīgs VID nodokļu maksātāju reitings un kā to uzlabot?
Ārvalstīs gūto ienākumu deklarēšanas pienākums
Nodokļu slogs visvairāk kaitē zemākas produktivitātes ekonomikai
Nodokļu normatīvo aktu izmaiņas augustā
FM rosina ieviest obligāto UIN avansa maksājumu bankām