ARHĪVSPRAKTISKAIS LIKUMDOŠANAS ZIŅNESISPalielināta atbildība par nepilnīgu IIN ieturēšanu

Palielināta atbildība par nepilnīgu IIN ieturēšanu

15/02/2012

Žurnāla Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis februāra numurā publicēta informācija, ka apjomīgas izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ieviestas ar 2011. gada 15. decembra likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2012. gada 1. janvārī. Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību uz vairākiem būtiskiem jauninājumiem. Likumā palielināta darba devēja atbildība par nepilnīgu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieturēšanu. Ja fiziskā persona uz līguma pamata vai bez līguma noslēgšanas sistemātiski gūst ienākumu, kas liecina par darba attiecībām un par kuru jāmaksā algas nodoklis, un ja šis ienākums nav uzrādīts darba devēja grāmatvedības uzskaitē vai izmaksas faktu nav iespējams konstatēt, vai nav iespējams identificēt konkrēto darba veicēju,…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir BilancePLZ abonements?

Pierakstīties

0 Komentāri

Iekļautās atsauksmes

Skatīt visus komentārus

Žurnāla Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis februāra numurā publicēta informācija, ka apjomīgas izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ieviestas ar 2011. gada 15. decembra likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2012. gada 1. janvārī. Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību uz vairākiem būtiskiem jauninājumiem. Likumā palielināta darba devēja atbildība par nepilnīgu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieturēšanu. Ja fiziskā persona uz līguma pamata vai bez līguma noslēgšanas sistemātiski gūst ienākumu, kas liecina par darba attiecībām un par kuru jāmaksā algas nodoklis, un ja šis ienākums nav uzrādīts darba devēja grāmatvedības uzskaitē vai izmaksas faktu nav iespējams konstatēt, vai nav iespējams identificēt konkrēto darba veicēju, no darba devēja piedzen soda naudu trīskāršā nodokļa apmērā no summas, kas noteikta atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijai par personai aprēķināmo atlīdzību, vai no minimālās darba algas apmēra, ja aprēķināmā atlīdzība ir vienāda ar to vai mazāka vai ja tās lielumu nav iespējams noteikt. Ja nav iespējams noteikt periodu, kurā darba devējs atbilstoši iepriekš minētajai situācijai ir nodarbinājis personu, uzskatāms, ka persona ir nodarbināta trīs mēnešus un VID tiesīgs no darba devēja piedzīt soda naudu par trijiem kalendāra mēnešiem, ieskaitot to kalendāra mēnesi, kurā pārkāpums atklāts, ja darba devējs vai darbinieks nevar pierādīt, ka darba tiesiskās attiecības pastāv īsāku laiku. Gadījumi, kad var nereģistrēt saimniecisko darbību Likums nosaka nodokļa maksātājam pienākumu pirms saimnieciskās darbības sākšanas reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam, norādot saimnieciskās darbības jomu, kurā nodokļa maksātājs veiks saimniecisko darbību. Ja nodokļa maksātājam līdz 2011. gada 31. decembrim ir bijis noslēgts uzņēmuma līgums vai tas uzņēmuma līgumu noslēdz 2012. gada laikā un nodoklis tiek ieturēts ienākuma izmaksas vietā, nodokļa maksātājs attiecībā uz noslēgto uzņēmuma līgumu var nereģistrēt saimniecisko darbību līdz 2012. gada 31. decembrim. Grozījumi likumā arī paredz, ka ienākums no īpašuma, piemēram, īpašuma iznomāšanas, ja netiek veikta aktīva saimnieciskā darbība un netiek atzīti saimnieciskās darbības izdevumi, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par attiecīgo nekustamo īpašumu, tiek pielīdzināts ienākumam no kapitāla un aplikts ar nodokli pēc 10% likmes. Nodokļa maksātājs, kurš gūst minētos ienākumus, var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējs. Kad jāatsakās no fiksētā ienākuma nodokļa Fiksētā ienākuma nodokļa maksātājs, kas taksācijas gada laikā: - paplašina savu saimniecisko darbību ar profesionālo pakalpojumu sniegšanu; no dienas, kad tas sāk sniegt profesionālos pakalpojumus, saimnieciskās darbības ienākumu nosaka saskaņā ar likuma 11. vai 11.1. pantu. Nodokļa maksātājs var atkārtoti izvēlēties maksāt fiksēto ienākuma nodokli ne agrāk kā pēc pieciem gadiem; - nodarbina fizisko personu; no dienas, kad tas sāk nodarbināt darbinieku, saimnieciskās darbības ienākumu nosaka saskaņā ar šā likuma 11. vai 11.1. pantu. Nodokļa maksātājs var atkārtoti izvēlēties maksāt fiksēto ienākuma nodokli ne agrāk kā pēc pieciem gadiem. Fiksētā nodokļa maksātājam ir pienākums piecu darbdienu laikā no dienas, kad ir sākta profesionālo pakalpojumu sniegšana, informēt VID par to, ka fiksētā ienākuma nodokļa maksātājs ir paplašinājis savu saimniecisko darbību ar profesionālajiem pakalpojumiem, kā arī par to, vai maksātājs saimnieciskās darbības ienākumu noteiks saskaņā ar likuma 11. vai 11.1. pantu. Reģistrējot darba ņēmēju, jāinformē VID par to, vai fiksētā ienākuma nodokļa maksātājs, sākot ar darba līguma noslēgšanas dienu, saimnieciskās darbības ienākumu noteiks saskaņā ar likuma 11. vai 11.1. pantu. Par darbinieka nodarbināšanu ārvalstīs jāziņo VID Grozījumi likumā noteic, ka ar nodokli neapliek Latvijas rezidenta algota darba ienākumus, ja vienlaikus izpildīti šādi nosacījumi: - ienākumi gūti par darba pienākumu veikšanu citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu; - gūtie ienākumi attiecīgajā ārvalstī ir pakļauti aplikšanai ar IIN vai tam analoģisku nodokli; - nodokļa maksātājs nav personāls, kuru personāla iznomātājs iznomā personāla nomniekam – Latvijas rezidentam vai nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijā. Ja darba devējs ir Latvijas rezidents, noteiktais atbrīvojums ir piemērojams, ja darba devējs pirms tam, kad darbinieks sāk darbu ārvalstī, iesniedz VID rakstveida apstiprinājumu, ka ārvalstī nodarbinātās personas algotā darba ienākumi tiek aplikti ar ārvalsts ienākuma nodokli. Apstiprinājumā darba devējs sniedz informāciju par valsti, kurā tiek veikts algotais darbs, nodarbinātajiem darba ņēmējiem un nodarbinātības periodu. Darba devējam jāinformē nodarbinātā persona par šāda paziņojuma iesniegšanu. Grozījumi likumā paredz, ka deklarācijai ir pievienojami vai reizē ar to uzrādāmi un, ja nepieciešams, iesniedzami dokumenti, kas apliecina ārvalstīs gūtā ienākuma apmēru, veidu un samaksāto nodokli. Turpmāk ar nodokli nav apliekami arī no citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu budžeta izmaksātie pabalsti. Ienākumu no kapitāla papildināts uzskaitījums Likumā papildināts kapitāla aktīvu uzskaitījums ar ieguldījumu zeltu un citiem dārgmetāliem, darījumu objektiem valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā. Papildināts arī ienākumu no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, uzskaitījums ar ienākumu no finanšu instrumentu individuālas pārvaldīšanas saskaņā ar ieguldītāja pilnvarojumu (portfeļa pārvaldības pakalpojuma), kas veidojas kā pozitīva starpība starp visu to aktīvu vērtību, kurus klients – rezidents – ir nodevis portfeļa pārvaldniekam ieguldījumu pārvaldes līguma darbības laikā, un visu to aktīvu vērtību, kurus klients ir izņēmis no ieguldījumu portfeļa līguma darbības laikā vai izbeidzoties ieguldījumu pārvaldes līgumam, novērtējot aktīvus pēc to nodošanas un izņemšanas dienas tirgus cenām. Grozījumi likumā noteic: lai segtu zaudējumus no kapitāla aktīvu atsavināšanas, kuri nav segti taksācijas gada laikā, maksātājs var iesniegt gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarāciju, sākot ar pēctaksācijas gada 1. martu. Ar IIN neapliek laimestus un ienākumus no atsavināta nekustamā īpašuma No šī gada ar IIN nav apliekams ienākums no izložu un azartspēļu laimestiem. Ja nodokļa maksātājam, piedaloties izlozē vai azartspēlē, tiek izmaksāts izložu vai azartspēļu laimests, kas vienā reizē vai summējot visā azartspēles organizēšanas vietas viena apmeklējuma laikā, pārsniedz 2000 latu, paziņojums par nodokļa maksātājam izmaksāto laimestu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzams līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1. februārim. Ar IIN nodokli nav apliekams arī ienākums no sabiedrības vajadzībām nepieciešamā atsavināta nekustamā īpašuma, ja šis ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas. Ja nekustamo īpašumu Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā kompensē ar citu nekustamo īpašumu, atsavinot šādas kompensācijas veidā iegūto nekustamo īpašumu, par tā iegādes dienu uzskata dienu, kad zemesgrāmatā tika reģistrēts atsavinātais nekustamais īpašums. Minētā norma piemērojama ar 2011. gada 1. janvāri. Izmaiņas zaudēto parādu norakstīšanā Likumā precizēti gadījumi, kādos nodokļa maksātāji, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, debitoru parādus var uzskatīt par zaudēto parādu summām. Ja debitors ir juridiskā persona, zaudētos parādus varēs norakstīt tikai tad, kad maksātnespējas process tiks pabeigts un par to būs pieņemts tiesas nolēmums. Ja debitors ir fiziskā persona, parādus maksātājs varēs norakstīt pēc debitora bankrota procedūras pabeigšanas. Ja maksātnespējas procesa ietvaros debitoram piemēro tiesiskās aizsardzības procesu un tiesiskās aizsardzības pasākumu plānā, kuru apstiprinājusi tiesa, tiek paredzēta debitora parāda dzēšana, par šo summu atļauts samazināt maksātāja apliekamo ienākumu. Mikrouzņēmuma iznomātā personāla ienākumu aprēķināšana Ja mikrouzņēmums sniedz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus, personāla nomnieks aprēķina nodokli par iznomātā personāla ienākumu, pamatojoties uz personāla iznomātāja iesniegtu dokumentāri apliecinātu informāciju, kas ļauj identificēt iznomāto personālu, tā darba samaksu un citu informāciju par gūto ienākumu. Ja personāla iznomātājs nevar personāla nomniekam iesniegt šādu informāciju, par ienākumu tiek uzskatīts personāla nomnieka kopējais maksājums personāla iznomātājam. Nosakot katras iznomātā personāla ietvaros piesaistītās fiziskās personas ar nodokli apliekamo ienākumu, tiek uzskatīts, ka šīs fiziskās personas ir guvušas ienākumu vienādās daļās no personāla iznomātājam izmaksātās atlīdzības. Likumā veiktas arī būtiskas izmaiņas attiecībā par dzīvības apdrošināšanas līgumiem (ar līdzekļu uzkrāšanu) un par lauksaimniecības zemes atsavināšanu. Materiālu publikācijai sagatavojusi Vineta Vizule, žurnāla Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis redaktore. Atgādinām, ka žurnālu Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis drukātajā variantā plz.lv reģistrētie lietotāji saņem reizi mēnesī, turklāt žurnālu var lasīt arī e-žurnāla formātā, šeit.

Uzņēmējdarbības formas izvēle
Transfertcenas un biznesa ilgtspēja
Bēru pabalsts, ko izmaksā darba devējs
Zini darījuma partneri!

Palielināta atbildība par nepilnīgu IIN ieturēšanu

PVN deklarācijas par iepriekšējo taksācijas gadu iesniegšana

Gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš sociālajiem uzņēmumiem

Paziņojums VID par sezonas laukstrādnieku ienākumu

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšana, ja summa pārsniedz 1500 EUR

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis

Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī
Pirmās 30 dienas tikai par 1 €