Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas stājušies spēkā 4. jūlijā, bija sagatavoti vēl 13. Saeimas laikā un galvenokārt attiecās uz nodokļu maksātāju jaunu reitinga sistēmas izstrādi. Šos grozījumus 14. Saeima gala lasījumā pieņēma 8. jūnijā, vienlaikus papildinot likuma 99. pantu "Pienācīgas pārbaudes procedūras" ar 1.¹, 1.² un 1.³ daļu (likuma XII nodaļa "Automātiskā informācijas apmaiņa par finanšu kontiem"). Šie konkrētie grozījumi attiecas uz banku pienākumiem veikt klientu pārbaudes, atverot citu valstu nodokļu rezidentiem kontus.

Kā liecina grozījumu anotācija un likumprojekta izskatīšanas gaita, šīs izmaiņas neietilpa likumprojekta sākotnējā piedāvājumā. Taču uz 2. lasījumu finanšu ministrs iesniedza priekšlikumu, norādot, ka iepriekš likumā “Par nodokļiem un nodevām” jau bija ietverts regulējums starptautiskai informācijas par finanšu kontiem apmaiņai starp nodokļu administrācijām (Globālais standarts par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem nodokļu jomā).

Šīs informācijas apmaiņas mērķis ir darīt pieejamu informāciju nodokļu administrācijai par tās valsts nodokļu rezidentu turētajiem finanšu kontiem citās valstīs, ar kurām tā sadarbojas, tādējādi cīnoties ar pārrobežu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Pateicoties Globālā standarta darbībai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņem informāciju par Latvijas nodokļu rezidentu finanšu kontiem gan no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, gan no trešo valstu nodokļu administrācijām.

Likuma 99. pantā ietverto grozījumu mērķis ir uzdot finanšu iestādēm veikt nepieciešamās darbības, kas nodrošinātu patiesa klientu paša sniegta apliecinājuma par nodokļu rezidenci iegūšanu, veicot konta atvēršanu.

Jau iepriekš likuma 99. panta otrajā daļā bija noteikts, ka finanšu iestāde, pirms nosaka, vai par kontu ir jāziņo, izvērtē, vai apliecinājumā sniegtā informācija nav pretrunā “zini savu klientu” (KYC) datiem. Ņemot vērā, ka, izvērtējot sākotnēji iegūto apliecinājumu, finanšu iestāde var secināt, ka tas neatbilst KYC datiem (proti, uz to nevar paļauties), tiek noteikts, ka finanšu iestādei jāiegūst apliecinājums pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 90 dienas pēc konta atvēršanas. Proti, finanšu iestādei ir laiks, lai iegūtu apliecinājumu atkārtoti. Par apliecinājumu var kalpot klienta aizpildīta “zini savu klientu” anketa ar tajā norādītu nodokļu rezidences informāciju vai citi līdzvērtīgi dokumenti, kuros ietverta Globālā standarta prasību izpildei nepieciešamā informācija.

Lai izvairītos no situācijas, ka finanšu iestāde ļauj veikt darbības ar kontu, pirms tā secina, vai šis konts ir ziņošanai pakļauts, likuma 99. pants tiek papildināts ar nosacījumu, ka finanšu iestāde nepieļauj jebkādu līdzekļu kustību un darījumus kontā līdz brīdim, kad iegūts klienta paša sniegts apliecinājums, uz kuru var paļauties, izņemot īpašus gadījumus. Finanšu iestāde var iegūt un izvērtēt apliecinājumu vēl pirms konta atvēršanas, tādējādi neierobežojot darījumus un līdzekļu kustību pēc konta atvēršanas.

Ņemot vērā no Tieslietu ministrijas saņemto viedokli, šobrīd personas darbība, kas izpaudusies kā nepatiesas informācijas par savu rezidenci vai citu būtisku faktu norādīšana klienta paša sniegtajā apliecinājumā, ir pakļaujama Krimināllikuma 275. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sekām. Ar likuma izmaiņām paredzēts samazināt iespējamo gadījumu skaits, kad būtu piemērojama minētā atbildība, ņemot vērā, ka finanšu iestāde varēs paļauties uz sniegto apliecinājumu, tikai tad, ja attiecīgi pārliecināsies par tā patiesumu.

Jaunajā likuma 99. panta redakcijā noteikts, ka, finanšu iestādei, atverot kontu, ir pienākums iegūt klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci un izvērtēt sniegtās informācijas pareizumu un patiesumu, pamatojoties uz datiem, kurus finanšu iestāde iegūst par klientu saistībā ar konta atvēršanu un atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam finanšu iestādes apstiprināto klientu identifikācijas un izpētes procedūru piemērošanas gaitā, lai pārliecinātos, vai uz apliecinājumā sniegto informāciju var paļauties. Finanšu iestādei ir pienākums iegūt tādu klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci, uz kuru var paļauties, pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 90 dienu laikā pēc konta atvēršanas.

Finanšu iestāde 90 dienu laikā konta atvēršanas nepieļauj jebkādu līdzekļu kustību un darījumus saistībā ar kontu līdz brīdim, kad iegūts tāds klienta paša sniegts apliecinājums par nodokļu rezidenci, uz kuru var paļauties, izņemot gadījumus, kad uzņēmējdarbības specifikas vai darījuma veida dēļ finanšu iestāde nevar iegūt klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci pēc konta atvēršanas, tajā skaitā šādos gadījumos:

• 1) pasīva nefinanšu juridiska veidojuma daļu nodošana bez finanšu iestādes iesaistīšanās jaunam īpašniekam, kurš tā rezultātā kļūst par personu, par kuru jāsniedz ziņojums;
• 2) apdrošināšanas līguma nodošana citai personai.

Ja šajā likumā noteiktajā termiņā un kārtībā finanšu iestāde neiegūst tādu klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci, uz kuru var paļauties, konts tiek slēgts.