Papildus izmaksu ieviešana mikrouzņēmumiem apdraud daudzu reģionālo uzņēmumu eksistēšanu
Reģionālo attīstības centru apvienība ir nosūtījusi vēstuli LR Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, paužot satraukumu par valdībā pieņemtajiem lēmumiem, kuri stāsies spēkā 2017. gadā, jo tas var pamudināt mazos uzņēmumus reģionos pārtraukt savu darbību. "Uzskatām, ka reģionu asinsriti veido tieši vismazākie uzņēmēji, kuriem bizness nav vis ienākumu avots peļņas gūšanai, bet gan izdzīvošanas jautājums, lai nodrošinātu sev un apkārtējiem kaut vai vismazāko minimālo algu. Šādi uzņēmumi ļoti bieži reģionos pilda tieši sociālās funkcijas, nodrošinot darba vietas. Piemēram, lauku veikaliņš ar pāris apmeklētājiem dienā cīnās par katru eirocentu un tieši paredzamās valdības reformas uzņemējdarbības vides sakārtošanā var…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Reģionālo attīstības centru apvienība ir nosūtījusi vēstuli LR Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, paužot satraukumu par valdībā pieņemtajiem lēmumiem, kuri stāsies spēkā 2017. gadā, jo tas var pamudināt mazos uzņēmumus reģionos pārtraukt savu darbību.
"Uzskatām, ka reģionu asinsriti veido tieši vismazākie uzņēmēji, kuriem bizness nav vis ienākumu avots peļņas gūšanai, bet gan izdzīvošanas jautājums, lai nodrošinātu sev un apkārtējiem kaut vai vismazāko minimālo algu. Šādi uzņēmumi ļoti bieži reģionos pilda tieši sociālās funkcijas, nodrošinot darba vietas. Piemēram, lauku veikaliņš ar pāris apmeklētājiem dienā cīnās par katru eirocentu un tieši paredzamās valdības reformas uzņemējdarbības vides sakārtošanā var novest šādu uzņēmumu līdz tā slēgšanai," vēstulē raksta biedrības "Reģionālo attīstības centru apvienība" valdes priekšsēdētājs un Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.
"Uzskatām, ka jebkura uzņēmuma likvidēšana nozīmē sociālās spriedzes palielināšanu reģionos, vienlaicīgi veicinot līdz šim iesaistīto cilvēku uzņēmējdarbībā imigrāciju," raksta Vents Armands Krauklis.
Vēstulē Vents Armands Krauklis atgādina, ka valdības pieņemtais lēmums par minimālās algas palielināšanu paredz, ka darbiniekiem, kuri strādā uzņēmumā uz nepilnu slodzi, būs jāmaksā sociālais nodoklis no minimālās algas likmes. Savukārt papildus nodokļu ieviešana mikrouzņēmumiem faktiski apdraud daudzu reģionālo uzņēmumu eksistēšanu.
Faktori, kuri vēl vairāk pasliktinās biznesa vidi reģionos, ir valdības līdz šim pieņemtie lēmumi par obligātu pāreju uz jaunākās paaudzes kases aparātiem. "Neskatoties uz to, cik godprātīgs ir uzņēmējs, viņam būs jāinvestē papildus līdzekļi jaunu kases aparātu iegādei vai esošo uzlabošanai, kā arī obligāti jāslēdz līgumu par kases aparātu apkalpošanu. Tādējādi tiks radītas papildus izmaksas," apgrūtinājumus uzņēmējiem uzskaita Vents Armands Krauklis, atgādinot, ka līdz šim uzņēmēji maksāja tikai par kases aparāta uzstādīšanu.
"Veikt uzņēmējdarbību Latvijas reģionos kļūst ar katru gadu grūtāk, jo, neskatoties uz publiskajiem solījumiem atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus arī reģionos, rodas sajūta, ka tiek darīts viss, lai uzņēmējdarbība attīstītos tikai Rīgā. Jebkura veida papildus birokrātiskais slogs, kā arī papildus izmaksas, kuras tiek radītas no valsts puses reģionos, grauj uzņēmējdarbības vidi vai pat to iznīcina," reģionu vadītāju viedokli vēstulē rezumē Vents Armands Krauklis.
Reģionu vadītāji uzskata, ka 2014.gada 11.februāra Ministru kabineta noteikumi Nr.95 "Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām" un 2014.gada 11.februāra Ministru kabineta noteikumi Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība" ir vēl viens konkrēts piemērs, kur vienlaicīgi tiek palielināts administratīvais slogs attiecībā uz uzņēmējiem, kā arī palielinātas biznesa vešanas izmaksas.
Biedrība "Reģionālo attīstības centru apvienība" ir dibināta 2015.gadā ar mērķi apvienot pašvaldības, kas LR Nacionālajā attīstības plānā definēti par reģionālajiem attīstības centriem, lai nodrošinātu biedru sadarbību vienota viedokļa formēšanā attīstības, tiesiskajos, kā arī citos kopīgos jautājumos un biedru interešu pārstāvību attiecībās ar privātām un publiskām institūcijām valsts un starptautiskā līmenī. Tajā darbojas 21 Latvijas pašvaldība.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.