PERSONĀLS

Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi Darba samaksas pārredzamības likumprojektu, kas paredz stiprināt vienlīdzīgas darba samaksas principa ievērošanu sievietēm un vīriešiem, ieviešot papildu tiesību aizsardzības mehānismus.Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas prasības par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu darbu. Paredzēts, ka darba devējam būs pienākums noteikt vienlīdzīgu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par tādu pašu darbu vai vienādas vērtības darbu, kā arī izveidot darba samaksas sistēmu, kas balstīta "objektīvos un dzimumneitrālos kritērijos". Kā galvenie šādi kritēriji minētas prasmes, piepūle, atbildība un darba apstākļi.Plānots, ka pretendentiem būs tiesības saņemt informāciju par amata sākotnējo darba samaksu vai stundas tarifa likmes amplitūdu, kā arī par piemērojamajiem darba koplīgumiem un darba kārtības noteikumiem darba samaksas jomā. Ja vakance būs publiski izsludināta, šī informācija būs jānorāda darba sludinājumā.Vienlaikus darba devējam būtu aizliegts prasīt informāciju par pretendenta esošo vai iepriekšējo darba samaksu, bet darba sludinājumiem un amatu nosaukumiem būtu jābūt dzimumneitrāliem, izņemot gadījumos, kad...

No 1. aprīļa bezdarbnieka statusu un tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu varēs saglabāt tikai tad, ja netiks gūti ienākumi, no kuriem jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, paredz izmaiņas Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā.Kā liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) publicētā informācija, līdz 2026. gada 31. martam bezdarbnieks, kurš ir reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbinātais, var vienlaikus gūt ienākumus un saglabāt bezdarbnieka statusu, ja mēneša ienākumi nesasniedz minimālo algu un tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas 10% apmērā pensijai.Savukārt no 1. aprīļa tiesības atrasties bezdarbnieka statusā un tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu būs tikai tad, ja netiek gūti ienākumi, no kuriem jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Šis nosacījums attiecas uz visiem nodokļu maksāšanas režīmiem, arī autoratlīdzību saņēmējiem.Ja bezdarbnieka statusa laikā persona gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, arī kā autoratlīdzības saņēmējs, par to vienas darba dienas laikā jāinformē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), norāda VSAA.Ja par nodarbinātību nepaziņo un zaudē bezdarbnieka statusu,...

Lai gan minimālās algas šogad pieaugušas visās trīs Baltijas valstīs, Latvijā strādājošie ar minimālo algu joprojām saņem būtiski mazāk nekā kaimiņvalstīs, noskaidrots Swedbank Finanšu institūta veiktajā analīzē. Lietuvā izmaiņas bijušas visvienkāršākās - palielināta minimālā darba alga, kas pieaugusi par 115 eiro un šogad sasniedz 1153 eiro pirms nodokļu nomaksas.Latvijā minimālā darba alga pieaugusi par 40 eiro, sasniedzot 780 eiro pirms nodokļiem. Vienlaikus par 40 eiro palielināts arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums, kas patlaban ir 550 eiro.Igaunijā izmaiņas ir plašākas: atcelts diferencētais neapliekamais minimums, atgriežoties pie vienotas fiksētas summas 700 eiro apmērā visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no ienākumu līmeņa. Papildus tam no 1. aprīļa minimālā darba alga palielinās par 60 eiro un sasniedz 946 eiro pirms nodokļu nomaksas.Swedbank finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa skaidro, ka Latvijā minimālās algas saņēmēju ienākumi pēc nodokļu nomaksas joprojām ir viszemākie. Strādājošais, kurš pelna minimālo algu, Latvijā "uz rokas" saņem aptuveni 660 eiro, kamēr...

Ekonomikas ministrijā (EM) notika Cilvēkkapitāla attīstības padomes (CAP) sēde, kurā pārrunāja uzņēmēju organizāciju identificētos problēmjautājumus, kas sekmētu uzņēmumu straujāku izaugsmi un risinātu darba tirgus izaicinājumus, tostarp darbaspēka piesaisti no ārvalstīm.Neefektīvs darbaspēka piesaistes processUzņēmēji sēdē uzsvēra, ka stabilai attīstībai nepieciešami vismaz 900 000 strādājošo, taču faktiski to ir ap 870 000. Darbaspēka trūkumu, īpaši Rīgas reģionā, arvien biežāk kompensē ar trešo valstu darbiniekiem, sevišķi ražošanas un eksporta nozarēs. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norādīja, ka pašreizējais darbaspēka piesaistes process ir neefektīvs, ir izstrādāts normatīvais regulējums, bet praksē tas nestrādā pietiekami efektīvi.EM atzīmē, ka darbaspēka trūkums būtiski ietekmē ekonomikas attīstību un uzņēmumu konkurētspēju. Diskusijā ar LDDK, Ārlietu ministriju, Iekšlietu ministriju, Labklājības ministriju (LM), konsulārā dienesta un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvjiem tika uzsvērta procesa sakārtošanas un vienkāršošanas nepieciešamība, vienlaikus saglabājot stingrus kontroles mehānismus.Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) informēja, ka sadarbība ar darba devējiem ir uzlabojusies un 10% uzņēmumu saņem atteikumu piesaistīt darbinieku no ārvalstīm....

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās vecuma, 1. un 2. grupas invaliditātes, kā arī izdienas pensijas (izņemot iestāžu izdienas pensijas) tiem pensiju saņēmējiem, kuri pēc pensijas piešķiršanas vai iepriekšējā pārrēķina ir turpinājuši strādāt un:kopš pensijas piešķiršanas vai iepriekšējā pārrēķina ir pagājuši vismaz 12 mēneši, unšajā periodā vismaz vienā mēnesī ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas.Lēmumu par automātisko pensijas pārrēķinu VSAA nosūtīs uz e-adresi, ja tāda ir aktivizēta. To varēs apskatīt arī e-pakalpojumā “VSAA informācija un pakalpojumi” sadaļā “Pieteiktie pakalpojumi” vai saņemt klātienē jebkurā VSAA nodaļā.Ja 2026. gada 1. aprīlī kopš pēdējā pensijas pārrēķina vai pensijas piešķiršanas vēl nebūs pagājuši 12 mēneši, pensiju pārrēķinās nākamajā gadā – no 2027. gada 1. aprīļa.Personai ir iespēja izvēlēties citu automātiskā pensijas pārrēķina mēnesi, iesniedzot VSAA iesniegumu automātiskā pensijas pārrēķina datuma maiņai. Iesniegumu var iesniegt:elektroniski, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot to uz VSAA e-adresi, e-pastu [email protected] vai jebkuras nodaļas...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija saņēmusi vēstuli no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārstes Daces Klincāres, kurā viņa aicina veikt grozījumus Darba likuma normās par svētku dienu apmaksu summētā darba laika režīmā strādājošajiem.Vēstulē norādīts, ka pašlaik Darba likuma 74. panta regulējums faktiski neparedz apmaksātas svētku dienas darbiniekiem ar summēto darba laiku, jo norma tiek interpretēta tā, ka svētku dienu apmaksa pienākas tikai tiem, kuri strādā normālo darba laiku. Rezultātā mediķiem un citiem summētā darba laika darbiniekiem varot būtiski samazināties darba samaksa mēnešos ar vairākām svētku dienām.D. Klincāre atsaucas arī uz Augstākās tiesas Senāta 2019. gada spriedumu, kurā atzīts, ka svētku dienu samazinājums jākompensē visiem darbiniekiem neatkarīgi no darba laika organizācijas, lai netiktu pārkāpts vienlīdzīgas darba samaksas princips. Tomēr praksē darba devēji šo normu ignorējot, un strādājošajiem neesot iespējams panākt vienlīdzīgu attieksmi bez regulārām tiesvedībām.Vēstules autore uzsver, ka šī neskaidrība kļūst īpaši aktuāla brīdī, kad Saeima jau virza grozījumus par virsstundu un...

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņiem ir grūti atrast darbu. Iemesli ir dažādi – sīva konkurence, neatbilstošas prasmes, pieredzes trūkums vai vienkārši neskaidra orientēšanās darba tirgū. Taču aina nav tik viennozīmīga. Tajā pašā laikā darba devēji gadiem ilgi sūdzas par darbinieku trūkumu un nespēju aizpildīt vakances. Kāpēc laikā, kad bezdarba līmenis Latvijā ir vēsturiski zemākais, tik liela daļa cilvēku joprojām jūtas izstumti no darba tirgus? Un vēl būtiskāks jautājums, kā izkļūt no šī darba tirgus paradoksa?Trūkst vajadzīgo prasmjuDarba tirgū šobrīd iezīmējas būtiska plaisa starp darba devēju vajadzībām un darba meklētāju iespējām. Vairākās nozarēs vakances ilgstoši paliek neaizpildītas, jo trūkst atbilstoši kvalificētu speciālistu. Īpaši izteikti tas redzams tādās jomās kā ceļu būve vai elektroinženierija. Šeit veidojas tā sauktā prasmju neatbilstība (skills mismatch) – situācija, kad darba tirgū ir pieprasījums pēc noteiktām kompetencēm, bet potenciālie darbinieki tās nav apguvuši vai šīs profesijas nav izvēlējušies.Vienlaikus formāli skatoties, vakanču portālos regulāri parādās simtiem jaunu...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien pirms Darba likuma grozījumu otrā lasījuma tomēr atbalstīja to, ka darbinieks, kas veic darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes.Vēl pagājušajā nedēļā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja grozījumus, kas paredz 50% piemaksu par virsstundām un 75% par virsstundām svētku dienās, balsojot par Ingrīdas Circenes (JV) priekšlikumu.Toreiz pēc balsojuma Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvis norādīja, ka deputāti ir nobalsojuši par to, ka, ja darbinieks veic darbu svētku dienā, kas nav virsstunda, tad viņš piemaksu nesaņem. Viņš atzīmēja, ka deputāti paši nav sapratuši, par ko ir nobalsojuši.Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS) lūdza Saeimas Juridisko biroju nobalsoto noformulēt juridiski pareizi un skaidrot, ko deputāti ir palaiduši garām.Pēc LBAS aprēķiniem, Latvijā darbinieks, kurš saņem vidējo darba samaksu, pēc virsstundu piemaksas samazināšanas uz pusi vidēji par katru virsstundu bruto saņemtu par 7,55 eiro mazāk. "Ja...

Saeima 5. martā noraidīja opozīcijas partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) rosinājumu ļaut iedzīvotājiem pirms pensionēšanās pilnībā vai daļēji izņemt otrā pensiju līmeņa jeb fondēto pensiju shēmas uzkrājumus.LPV piedāvāja paplašināt iedzīvotāju iespējas rīkoties ar uzkrāto pensiju kapitālu, tostarp ļaujot to saņemt pirms vecuma pensijas pieprasīšanas. Vienlaikus tika rosināts noteikt pienākumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pirms šāda lēmuma informēt cilvēkus par iespējamajām sociālajām un fiskālajām sekām.LPV klāstīja, ka viņu piedāvājums paplašināšot cilvēku iespējas rīkoties ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu, paredzot vairākas alternatīvas tā izmantošanai, tostarp iespēju saņemt fondētās pensijas kapitālu pilnībā vai daļēji pirms vecuma pensijas pieprasīšanas.LPV arī vēlējās noteikt pienākumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai informēt cilvēkus par iespējamām sociālajām un fiskālajām sekām pirms fondētās pensijas kapitāla pilnīgas vai daļējas izmaksas.Balsojumos par abiem likumprojektiem tika savāktas nedaudz vairāk kā 20 balsis, LPV ieceri atbalstot arī bijušajiem un esošajiem "Stabilitātei" deputātiem un vairākiem Zaļo un zemnieku savienības politiķiem.Lai arī līdzīgus soļus jau iepriekš veikuši Igaunijas...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 4. martā atbalstīja priekšlikumus grozījumiem Darba likumā, kas paredz virsstundu piemaksu samazināšanu.Komisija sākumā atbalstīja ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) iesniegto priekšlikumu, kas paredz noteikt piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā ne mazāk kā 50% apmērā no algas, taču pēc tam, pēc deputātu paustajām neskaidrībām un secinājuma, ka nav izdiskutēti pārējie deputātu priekšlikumi, kas attiecas uz šiem sliekšņiem, deputāti lēma balsot par tiem, attiecīgi pēcāk Valaiņa priekšlikumu pārbalsojot.Deputāti beigās tomēr atbalstīja Ingrīdas Circenes (JV) priekšlikumu, kas paredz noteikt piemaksas par virsstundu darbu ne mazāk kā 50% apmērā no algas, bet svētku dienā par virsstundām piemaksu ne mazāk kā 75% apmērā no algas.Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS) lūdza Saeimas Juridisko biroju nobalsoto noformulēt juridiski pareizi un skaidrot, ko deputāti ir palaiduši garām. To paredzēts skatīt nākamās otrdienas komisijas sēdē pirms kārtējo jautājumu skatīšanas.Ņemot vērā atbalstīto, Juridiskā biroja pārstāve aicināja deputātus noteikt pārejas periodu, proti, ka izmaiņas...

Mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī 2025. gadā par pilnas slodzes darbu bija 1 815 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinājumā ar 2024. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 129 eiro jeb 7,7%. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 12,27 eiro, kas ir par 7,9% vairāk nekā gadu iepriekš.Mēneša vidējā darba samaksa neto – 1 346 eiroVidējā neto (pēc nodokļu nomaksas) darba samaksa 2025. gadā bija 1 346 eiro jeb 74,1% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,2%, apsteidzot gan patēriņa cenu, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,3%.Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2025. gadā sasniedza 1 462 eiro. Salīdzinājumā ar 2024. gadu tā palielinājās par 105 eiro jeb 7,7%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) bija 1 117 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,2%.Privātajā sektorā straujāks...

Vairākās valstīs, tostarp Latvijā, ievērojama daļa darbinieku savas prasmes darbā neizmanto pilnvērtīgi, pat ja viņiem ir augsts izglītības un prasmju līmenis, liecina jaunākie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Pieaugušo prasmju aptaujas (OECD Skills Outlook 2025)(PIAAC) 2025. gada dati.Pētījums veikts 2023. gadā, un tajā vērtētas pieaugušo prasmes tekstpratībā, rēķinpratībā un problēmu risināšanā, kā arī analizēts, cik bieži šīs prasmes tiek izmantotas darba vietā. Respondenti atbildēja uz jautājumiem par dažādu ikdienas uzdevumu veikšanu, piemēram, lasīšanu, rakstīšanu, skaitļošanu, digitālo rīku izmantošanu un sadarbību ar kolēģiem.Pētījumā tika iesaistītas sekojošas valstis: Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Čehija, Čīle, Dānija, Francija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Izraēla, Īrija, Jaunzēlande, Japāna, Kanāda, Koreja, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Singapūra, Slovākija, Somija, Spānija, Šveice, Ungārija, Vācija, Zviedija un ASV. Prasmes netiek izmantotas pilnībāLatvijā 25% pieaugušo ar augstām tekstpratības prasmēm strādā darba vietās, kur šīs prasmes tiek izmantotas maz. Vienlaikus sievietes savas prasmes darbā izmanto retāk nekā vīrieši, pat ja amati un...

Kopējais darbinieku atalgojums valstī 2025. gadā ir pieaudzis par 6,4%, tai skaitā kopējā darba alga par 6,5%, bet darba devēju sociālās iemaksas par 5,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiskotie dati. Darbinieku atalgojums ražojošās nozarēs pieaudzis par 6,5%, straujākais tas ir bijis būvniecībā – par 11,0% un nozaru grupā – ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde; apstrādes rūpniecība; elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana; ūdens apgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija kopumā par 6,3%.Pakalpojumu nozarēs darbinieku atalgojums pieaudzis par 7,5%. Straujāk tas ir kāpis mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs par 11,8%, finanšu un apdrošināšanas nozarē par 8,3% un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību grupā par 8,2%.Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums ir palielinājies par 5,0%, ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieaudzis par 6,0%.

No 23. februāra Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) uzsākusi darba devēju pieteikumu pieņemšanu dalībai skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā 2026. gadā. Programma ļauj uzņēmumiem ar valsts līdzfinansējumu vasaras periodā piesaistīt papildu darbaspēku, vienlaikus sniedzot skolēniem iespēju iegūt pirmo darba pieredzi un praktiskas iemaņas.Darba devēji pieteikumus var iesniegt līdz 15. martam digitāli NVA CV un vakanču portālā, aizpildot pieteikuma anketu un norādot skolēniem piedāvātās darba vietas.NVA Nodarbinātības pasākumu departamenta direktors Pāvels Beļisovs skaidro, ka skolēnu vasaras nodarbinātības pasākums ļauj darba devējiem vasaras periodā ar valsts atbalstu piesaistīt papildu darbaspēku, vienlaikus sniedzot iespēju jauniešiem iegūt vērtīgu darba pieredzi, attīstīt darba iemaņas un iepazīt darba vidi.Beļisovs aicina darba devējus pieteikuma iesniegšanu neatlikt uz pēdējo brīdi, jo pieteikumi tiks izvērtēti to iesniegšanas secībā un pieprasījums pēc valsts līdzfinansēto darba vietu izveides var pārsniegt pasākumam pieejamo finansējumu. Darba devēju iesniegtos pieteikumus un to atbilstību pasākuma īstenošanas nosacījumiem izvērtēs NVA aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenotāju izvēles komisija, kas pieņems lēmumu apstiprināt...

Darba devējiem, organizējot darba laika grafikus un nodrošinot komandas darba koordināciju, nereti jārod līdzsvars starp efektīvu darba organizāciju un darbinieku tiesībām uz privātumu. Situācijās, kad kolēģiem nepieciešams zināt, kuri darbinieki konkrētajā brīdī ir darbā, lai varētu savstarpēji sazināties vai nodrošināt nepārtrauktu darba procesu, grafikos drīkst iekļaut tikai tādu informāciju, kurai ir skaidrs un likumīgs mērķis, norāda Datu valsts inspekcija.Gadījumos, kad darba devējam ir jānodrošina, ka visiem vai lielai daļai darbinieku ir pieejama informācija par citu kolēģu darba laiku, darba vietu u.c. (piemēram, lai kolēģi varētu savstarpēji sazināties un koordinēt darbu, kurā būtiski zināt tobrīd izpildei norīkotos kolēģus), būtiski nodrošināt, ka šāda informācija satur tikai tos datus, kuru pieejamībai ir likumīgs mērķis un kuri ir nepieciešami darba organizācijas nodrošināšanai.Šāds grafiks var saturēt vispārīgu norādi, ka konkrēts darbinieks atrodas prombūtnē, ja darba devējs var pamatot šādas informācijas iekļaušanas nepieciešamību. Detalizēta prombūtnes iemesla norādīšana – darbnespēja, atvaļinājums, brīvdiena utml. - visiem darbiniekiem pieejamā grafikā būtu...