PERSONĀLS

No 2026. gada 1. janvāra spēkā ir minimālās algas un neapliekamā minimuma izmaiņas, kas ietekmē darbaspēka izmaksas. Latvijā 2025. gadā minimālā alga bija 740 eiro, neapliekamais minimums 510 eiro, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme 10,5% darbiniekam un 23,59% darba devējam, iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likme darbiniekam - 25,5%. 2026. gadā minimālā alga palielināta līdz 780 eiro, neapliekamais minimums līdz 550 eiro, bet nodokļu likmes nav mainījušās. Kā tas ietekmē darbiniekus, kuriem ir minimālā alga? Vai algas pieaugumu neto izbauda arī ģimenes ar apgādājamiem? Vai ir iespējas izmantot valsts piešķirtos nodokļu atvieglojumus? No kādas algas tos iespējams izmantot pilnībā un kā šīs izmaiņas ietekmē darba devēja algu fondu? Skaidrojam, lūdzot aprēķinus veikt ar mākslīgā intelekta palīdzību. Ja grāmatvedim algu aprēķinam talkā nāk grāmatvedības programmas, tad darbiniekiem nereti nav saprotams, kas un cik mainās vai varētu mainīties viņu maciņos.Kā bija 2025. gadā?Darbinieka nodokļu aprēķins (no bruto algas) bija sekojošs:Bruto alga: 740,00 eiroVSAOI...

Valsts un pašvaldību institūcijās 2026. gadā varēs piešķirt piemaksas līdz 20% no mēnešalgas līdzšinējo 30 % vietā. To paredz jaunie Ministru kabineta (MK) 2026. gada 13. janvāra noteikumi Nr. 13 "Noteikumi par piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru valsts un pašvaldību institūcijās 2026. gadā". Noteikumi stājas spēkā 2026. gada 15. janvārī. Noteikumi paredz piemaksu apmērus, to piešķiršanas pamatojumu un laikposmu, uz kuru piemaksas piemērojamas 2026. gadā. Ņemot vērā nepieciešamību veikt atlīdzības izdevumu konsolidāciju un īstenot valsts budžeta prioritāti “Drošība”, paredzēts samazināt piemaksu maksimālo apmēru. Turpmāk piemaksas par prombūtnē esošas amatpersonas (darbinieka) aizvietošanu, papildu pienākumu pildīšanu vai nozīmīgu ieguldījumu institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā varēs noteikt līdz 20% no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas. Tāpat noteikts, ka vairāku piemaksu kopsumma nedrīkstēs pārsniegt šo apmēru.Vienlaikus noteikumos saglabāti vairāki izņēmumi, kuros piemaksu apmērs var būt lielāks, ņemot vērā attiecīgo amatu specifiku un valsts drošības intereses. Piemēram, ārstniecības personām, kas aizvieto prombūtnē esošus kolēģus vai pilda vakanta amata...

Lai paplašinātu savu darbinieku loku, uzņēmums plāno veikt attālinātas darba intervijas. Ņemot vērā lielo kandidātu skaitu un to, ka vienam darbiniekam ir praktiski neiespējami pilnībā fiksēt interviju saturu, tika pieņemts lēmums izmantot mākslīgā intelekta (MI) rīkus interviju transkriptu sagatavošanai. Tā kā uzņēmumā allaž pievērš īpašu uzmanību personas datu aizsardzībai, jautājums par šāda MI rīka izmantošanas atbilstību tika uzdots Datu valsts inspekcijai.Inspekcija skaidro, ka nav aizliegts šādus rīkus izmantot, lai apkopotu darba intervijā iegūto informāciju no kandidāta. Attālinātas darba intervijas satura apkopošanu, izmantojot MI rīkus, potenciālais darba devējs var veikt, ja var piemērot atbilstošu tiesisko pamatu. Šāda datu apstrāde var tikt veikta, pamatojoties uz kandidāta piekrišanu vai uzņēmuma leģitīmajām interesēm.Runājot par piekrišanu, piekrišanai jābūt brīvprātīgai, konkrētai, nepārprotamai un informētai - tādai, kur kandidāts skaidri saprot, kādi dati tiks apstrādāti, kādam nolūkam MI rīki tiks izmantoti un kādas var būt šādas apstrādes sekas. Tāpat jānodrošina iespēja piekrišanu jebkurā laikā atsaukt. Darba devējs nedrīkst radīt...

Labklājības ministrija informē, ka no 2026. gada 1. janvāra palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās palīdzības saņēmējiem pašvaldībās, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kuri sasnieguši pilngadību.Atbalsta palielinājums izriet no minimālo ienākumu reformas, kas nosaka ikgadēju minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu atbilstoši visu valsts iedzīvotāju ienākumu izmaiņām. Šo sliekšņu pārskatīšanas rezultātā palielinās valsts un pašvaldību sniegtais atbalsts sociālās drošības jomā.Šogad garantēto minimālo ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 187 eiro (iepriekš – 166 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā – 131 eiro (iepriekš – 116 eiro).No jaunā gada trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 425 eiro (iepriekš – 377 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā – 298 eiro (iepriekš – 264 eiro). Savukārt maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa maksimālais apmērs pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 680 eiro (iepriekš – 604 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā – 476 eiro (iepriekš...

Izmaksājot slimības pabalstu par darbnespējas periodu, kas sākas vai turpinās no 2026. gada 1. janvāra, piemērojamais maksātāja mēneša neapliekamais minimums ir 550 eiro. 2025. gadā tas bija 510 eiro.Pabalstam piemērojamie iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu apmēri, kā arī pensionāra dalītā neapliekamā minimuma apmērs un IIN likme nemainās.Piemērs:Par periodu no 2026. gada 14. janvāra līdz 2026. gada 23. janvārim piešķirts slimības pabalsts par slima bērna kopšanu 480,97 eiro apmērā.Neapliekamais minimums ir 177,42 eiro, kas aprēķināts no 550 eiro atbilstoši laikposmam, par kuru piešķirts slimības pabalsts.Summa, no kuras tiek ieturēts IIN, ir 303,55 eiro (480,97 − 177,42).IIN 25,5% tiek ieturēts no 303,55 un ir 77,41 eiro.Izmaksājamais pabalsts ir 403,56 eiro (480,97 eiro − 77,41 eiro).Ja slimības pabalstu izmaksā par darbnespējas periodu, kas ir sācies līdz 2025. gada 31. decembrim, par šo periodu piemēro maksātāja mēneša neapliekamo minimumu 510 eiro. Savukārt, par periodu pēc 2026. gada 1. janvāra piemēro mēneša neapliekamo minimumu 550 eiro.Piemērs:Par periodu...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina virsstundu piemaksu noteikt 50% apmērā kā vispārīgu normu, teikts LTRK vēstulē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kura sākusi darbu pie grozījumiem Darba likumā. Pašlaik Darba likumā noteikts, ka piemaksa par virsstundām ir ne mazāka kā 100%. LTRK aicina noteikt, ka koplīguma spēku pēc termiņa beigām saglabā uz vienu gadu, bet virsstundu piemaksa ir 50% apmērā kā vispārīga norma, savukārt arodbiedrības piekrišana atlaišanai būtu jāprasa tikai arodbiedrību vēlētām amatpersonām. Tāpat LTRK rosina noteikt, ka atvaļinājuma naudu izmaksā kopā ar ikmēneša algu, lai mazinātu administratīvo slogu, kā arī tiek aicināts izslēgt vidējās izpeļņas konceptu, aizstājot to ar skaidrām algas likmēm. Ar priekšlikumiem LTRK aicina precizēt regulējumu par darba devēja tiesībām atgūt aprīkojumu, ieturēt tā vērtību no algas un skaidri noteikt atlīdzības samazināšanu dīkstāves laikā līdz 70% pēc piecām dienām. LTRK aicina arī vienkāršot darba attiecību izbeigšanu pārbaudes laikā, atceļot trīs dienu brīdinājumu. LTRK uzsver, ka šie...

Labklājības ministrija sagatavojusi pārskatu par izmaiņām sociālajā jomā 2026. gadā. Tās stāsies spēkā gan no 2026. gada 1. janvāra, gan 1. aprīļa un 1. jūlija. Izmaiņas noteic likuma "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" pavadošo likumu paketē veiktās izmaiņas, kā, piemēram, Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, kā arī jau iepriekš pieņemtie grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", tāpat arī grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu" u.c. No 2026. gada 1. janvāra Minimālās mēneša darba algas apmērs normālā darba laika ietvaros pieaugs un būs 780 eiro. Vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts būs 600 eiro (bija – 421,17 eiro). Bērna kopšanas pabalsts par bērnu vecumā līdz pusotram gadam būs 298 eiro mēnesī (bija...

Saeimas deputāti 11. decembrī pirmajā lasījumā atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus Darba likumā, par kuriem sociālajiem partneriem ir krasi atšķirīgs redzējums. Skatot šo likumprojektu, jau valdībā raisījās ilgstošas diskusijas, un par vairākiem jautājumiem ministri un sociālie partneri pauda atšķirīgus viedokļus. Tā kā par visu neizdevās vienoties, darbu un diskusijas par likumprojekta iecerēm tika plānots turpināt Saeimā. Vēlāk arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā notikušas asas debates par Darba likuma grozījumiem starp Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvjiem. Grozījumi paredz, ka darba devēji un darbinieku pārstāvji koplīgumā varēs vienoties par zemāku piemaksu par virsstundu darbu, bet ne mazāku kā 50% apmērā, ja attiecīgajā uzņēmumā vai nozarē vismaz par 50% tiek paaugstināta minimālā mēneša darba alga vai stundas likme. Ja valsts noteiktā minimālā alga tiek paaugstināta un koplīgumā paredzētā alga kļūst zemāka par likumā noteikto minimumu, bet puses koplīgumu neprecizē, spēku zaudēs tikai tā daļa, kas...

Valsts darba inspekcija (VDI) vērš uzmanību, ka, pamatojoties uz Darba likuma 133. panta ceturto daļu, ar Ministru kabineta (MK) 2025. gada 12. jūnija rīkojuma Nr. 33 “Par darba dienu pārcelšanu 2026. gadā” nākamgad tiek pārceltas divas darbadienas. Šī regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi no valsts budžeta finansējamās institūcijās un atpūtas laika izmantošanu 2026. gada janvārī un jūnijā. Ar MK rīkojuma 1. punktu noteikts no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, pārcelt darba dienu: no piektdienas, 2. janvāra, uz sestdienu, 17. janvāri, no pirmdienas, 22. jūnija, uz sestdienu, 27. jūniju. Visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ieteikts ievērot šī rīkojuma 1. punktu. Saskaņā ar Darba likuma (DL) 133. panta ceturto daļu, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 25. novembrī izskatīja likumprojektu "Grozījumi Darba likumā" un nodeva to tālāk pirmajam lasījumam. Priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu termiņš ir 2026. gada 30. janvāris. Darba devēju organizācijas ir nosūtījušas komisijai vēstules, kā arī komisijas sēdes laikā pauda viedokli, aicinot veikt grozījumus likumprojektā, lai būtiski pasliktinātu darbinieku tiesisko un materiālo stāvokli. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) norāda, ka likumprojekta izstrādē ir ieguldīts milzīgs darbs, veiktas ilgstošas un smagas pārrunas, lai nonāktu līdz saprātīgam un sabalansētam kompromisam likumprojektā, kas arī tika panākts kopīgā darbā ar Labklājības ministriju. Par Darba likuma 110. pantu LBAS norāda, ka šobrīd Darba likuma 110. pantā ietvertais regulējums pēc būtības ir sava veida pirmstiesas procedūra, kurā tiek izvērtēts uzteikuma pirmšķietamais tiesiskums, un daudzos gadījumos, pateicoties šim regulējumam arodbiedrības biedri ir bijuši pasargāti no prettiesiskas atlaišanas. Tāpēc LBAS aicina deputātus Darba likuma 110. pantu saglabāt negrozītu. LBAS vairākkārt ir piedāvājusi izveidot darba tiesām līdzīgu institūtu,...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 25. novembrī konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas izstrādātos grozījumus Darba likumā, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu un nodrošinātu risinājumus, kas atbilst mūsdienu darba tirgus vajadzībām. Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš uzsvēra, ka viedokļu atšķirības šajā jautājumā ir bijušas un, visticamāk, būs arī turpmāk, taču komisija cer otrajā lasījumā panākt kompromisu ar visām iesaistītajām pusēm. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam plānots nākamā gada 30. janvāris. Grozījumi paredz, ka darba devēji un darbinieku pārstāvji koplīgumā varēs vienoties par zemāku piemaksu par virsstundu darbu, bet ne mazāku kā 50%u apmērā, ja attiecīgajā uzņēmumā vai nozarē vismaz par 50% tiek paaugstināta minimālā mēneša darba alga vai stundas likme. Ja valsts noteiktā minimālā alga tiek paaugstināta un koplīgumā paredzētā alga kļūst zemāka par likumā noteikto minimumu, bet puses koplīgumu neprecizē, spēku zaudēs tikai tā daļa, kas paredz virsstundu piemaksas samazinājumu, neietekmējot pārējos koplīguma noteikumus, paredz likumprojekts. Grozījumi piedāvā arī risinājumu situācijām, kad...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē 25. novembrī plānots izskatīt strīdīgo likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”, tāpēc Latvijas brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) atgādina, ka līdz šim diskusijā ir aizmirsts galvenais – ietekme uz sabiedrību kopumā. Diskusija par virsstundu piemaksu apmēra samazināšanu parasti pretnostata darba devējus un darba ņēmējus, uzskata LBAS. Darba devēji cenšas pārliecināt sabiedrību, ka virsstundu piemaksu mazināšana padarītu Latvijas biznesa vidi konkurētspējīgu, maldinot sabiedrību, ka pārmaiņas skars nelielu sabiedrības daļu. Turklāt tiek solīts, ka no piemaksas zaudētos ienākumus ar uzviju to kompensēs darba samaksas pieaugums. Arodbiedrības vairākkārt uzsvērušas, ka virsstundu piemaksa jāvērtē eiro izteiksmē nevis procentos, kā arī dzīves dārdzības līmenī. Latvijas darbaspēka izmaksas noteikti nav iemesls kādēļ Latvijā uzņēmēji nespēj konkurēt ar citām valstīm, kur darbaspēks izmaksā krietni vairāk. Jāsecina, ka virsstundu piemaksu samazinājums vairāk atgādina mēģinājumus veikt ienākumu pārdali un izdevumu samazinājumu uz darbinieku rēķina. Turklāt arodbiedrība gadu no gada dažādu politikas plānošanas dokumentu apspriešanā ir norādījušas uz...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2025. gada 11. novembrī pasludināja spriedumu lietā C-19/23, kurā Dānijas Karaliste apstrīdēja Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā. EST akceptēja Direktīvas vispārējo pieeju darba apstākļu uzlabošanai un koplīguma sarunu veicināšanai, bet aizliedza ES līmenī saskaņot konkrētus elementus, kas veido nacionāli noteiktas minimālās algas, jo tas pārkāpj ES dalībvalstu kompetenci. EST nosprieda, ka, lai gan Direktīvas 2022/2041 galvenais mērķis (uzlabot dzīves un darba apstākļus) ir likumīgs, taču vairākas normas tieši iejaucas darba samaksas noteikšanā, kas ir kompetence, kas saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) ir izslēgta no Savienības pilnvarām. Prasības pamats un atceltās Direktīvas daļas Dānijas Karaliste, kuru atbalstīja Zviedrijas Karaliste, lūdza EST galvenokārt atcelt Direktīvu kopumā. Prasītāja apgalvoja, ka Direktīva pārkāpj LESD 153. panta 5. punktā paredzēto kompetences izslēgšanu attiecībā uz “darba samaksu” un “tiesībām apvienoties”. Tiesa atzina prasību par daļēji pamatotu, pieņemot lēmumu atcelt Direktīvas 5. panta noteikumus:...

Saeima 20. oktobrī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā, kas regulē disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas izveidi gadījumos, kad iespējamā pārkāpuma izdarīšanā vainīgās amatpersonas lietas izmeklēšanai un taisnīga lēmuma pieņemšanai nepieciešams nodrošināt vispusīgu un objektīvu starpinstitucionālu izmeklēšanu. Grozījumi izstrādāti pēc Valsts kontroles ieteikuma. Valsts kontrole 2023. gada augustā publicētajā revīzijā "Valsts pārvaldē nodarbināto atbildības izvērtēšana" norādīja uz vairākiem trūkumiem valsts pārvaldē. Viens no galvenajiem secinājumiem bija, ka normatīvais regulējums nenodrošina skaidru kārtību iestāžu vadītāju disciplināratbildības izvērtēšanai, īpaši gadījumos, kad objektīva izmeklēšana iestādē nav iespējama. Piemēram, ja iespējamu disciplinārpārkāpumu ir veicis vai tā veikšanā ir bijis iesaistīts valsts sekretārs vai tādas iestādes vadītājs, kurai nav augstākas iestādes, vai vairāki šādās iestādēs nodarbināto, ieskaitot iestādes vadības amatpersonas. Lai risinātu šo problēmu un īstenotu Valsts kontroles ieteikumus, likums tiks papildināts ar regulējumu, kas paredz noteikt, kas izveido disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju un kādos gadījumos. Tāpat tiks noteikts disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas locekļu skaits un obligāti...

No 2026 gada 1. janvāra Latvijā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro - to paredz 19. novembrī valdības sēdē pieņemtie Labklājības ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu". Pieņemtie grozījumi attiecas uz darba devējiem un darba ņēmējiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2024. gadā vidēji 117 895 darba ņēmēji jeb 15,3% saņēma minimālo algu vai mazāk, kas bija par 4,1 procentpunktu mazāk nekā trīs gadus iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 19,4% darba ņēmēju. Darba devēja darbaspēka izmaksas pieaugs par tiem darbiniekiem, kuriem pašreiz ir noteikta minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros (740 eiro) vai zemāka. Arī par tiem, kuriem mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir zemāka par grozījumos noteikto minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros (780 eiro). Saskaņā ar...