PERSONĀLS

Mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī 2025. gadā par pilnas slodzes darbu bija 1 815 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinājumā ar 2024. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 129 eiro jeb 7,7%. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 12,27 eiro, kas ir par 7,9% vairāk nekā gadu iepriekš.Mēneša vidējā darba samaksa neto – 1 346 eiroVidējā neto (pēc nodokļu nomaksas) darba samaksa 2025. gadā bija 1 346 eiro jeb 74,1% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,2%, apsteidzot gan patēriņa cenu, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,3%.Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2025. gadā sasniedza 1 462 eiro. Salīdzinājumā ar 2024. gadu tā palielinājās par 105 eiro jeb 7,7%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) bija 1 117 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,2%.Privātajā sektorā straujāks...

Vairākās valstīs, tostarp Latvijā, ievērojama daļa darbinieku savas prasmes darbā neizmanto pilnvērtīgi, pat ja viņiem ir augsts izglītības un prasmju līmenis, liecina jaunākie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Pieaugušo prasmju aptaujas (OECD Skills Outlook 2025)(PIAAC) 2025. gada dati.Pētījums veikts 2023. gadā, un tajā vērtētas pieaugušo prasmes tekstpratībā, rēķinpratībā un problēmu risināšanā, kā arī analizēts, cik bieži šīs prasmes tiek izmantotas darba vietā. Respondenti atbildēja uz jautājumiem par dažādu ikdienas uzdevumu veikšanu, piemēram, lasīšanu, rakstīšanu, skaitļošanu, digitālo rīku izmantošanu un sadarbību ar kolēģiem.Pētījumā tika iesaistītas sekojošas valstis: Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Čehija, Čīle, Dānija, Francija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Izraēla, Īrija, Jaunzēlande, Japāna, Kanāda, Koreja, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Singapūra, Slovākija, Somija, Spānija, Šveice, Ungārija, Vācija, Zviedija un ASV. Prasmes netiek izmantotas pilnībāLatvijā 25% pieaugušo ar augstām tekstpratības prasmēm strādā darba vietās, kur šīs prasmes tiek izmantotas maz. Vienlaikus sievietes savas prasmes darbā izmanto retāk nekā vīrieši, pat ja amati un...

Kopējais darbinieku atalgojums valstī 2025. gadā ir pieaudzis par 6,4%, tai skaitā kopējā darba alga par 6,5%, bet darba devēju sociālās iemaksas par 5,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiskotie dati. Darbinieku atalgojums ražojošās nozarēs pieaudzis par 6,5%, straujākais tas ir bijis būvniecībā – par 11,0% un nozaru grupā – ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde; apstrādes rūpniecība; elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana; ūdens apgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija kopumā par 6,3%.Pakalpojumu nozarēs darbinieku atalgojums pieaudzis par 7,5%. Straujāk tas ir kāpis mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs par 11,8%, finanšu un apdrošināšanas nozarē par 8,3% un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību grupā par 8,2%.Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums ir palielinājies par 5,0%, ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieaudzis par 6,0%.

No 23. februāra Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) uzsākusi darba devēju pieteikumu pieņemšanu dalībai skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā 2026. gadā. Programma ļauj uzņēmumiem ar valsts līdzfinansējumu vasaras periodā piesaistīt papildu darbaspēku, vienlaikus sniedzot skolēniem iespēju iegūt pirmo darba pieredzi un praktiskas iemaņas.Darba devēji pieteikumus var iesniegt līdz 15. martam digitāli NVA CV un vakanču portālā, aizpildot pieteikuma anketu un norādot skolēniem piedāvātās darba vietas.NVA Nodarbinātības pasākumu departamenta direktors Pāvels Beļisovs skaidro, ka skolēnu vasaras nodarbinātības pasākums ļauj darba devējiem vasaras periodā ar valsts atbalstu piesaistīt papildu darbaspēku, vienlaikus sniedzot iespēju jauniešiem iegūt vērtīgu darba pieredzi, attīstīt darba iemaņas un iepazīt darba vidi.Beļisovs aicina darba devējus pieteikuma iesniegšanu neatlikt uz pēdējo brīdi, jo pieteikumi tiks izvērtēti to iesniegšanas secībā un pieprasījums pēc valsts līdzfinansēto darba vietu izveides var pārsniegt pasākumam pieejamo finansējumu. Darba devēju iesniegtos pieteikumus un to atbilstību pasākuma īstenošanas nosacījumiem izvērtēs NVA aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenotāju izvēles komisija, kas pieņems lēmumu apstiprināt...

Darba devējiem, organizējot darba laika grafikus un nodrošinot komandas darba koordināciju, nereti jārod līdzsvars starp efektīvu darba organizāciju un darbinieku tiesībām uz privātumu. Situācijās, kad kolēģiem nepieciešams zināt, kuri darbinieki konkrētajā brīdī ir darbā, lai varētu savstarpēji sazināties vai nodrošināt nepārtrauktu darba procesu, grafikos drīkst iekļaut tikai tādu informāciju, kurai ir skaidrs un likumīgs mērķis, norāda Datu valsts inspekcija.Gadījumos, kad darba devējam ir jānodrošina, ka visiem vai lielai daļai darbinieku ir pieejama informācija par citu kolēģu darba laiku, darba vietu u.c. (piemēram, lai kolēģi varētu savstarpēji sazināties un koordinēt darbu, kurā būtiski zināt tobrīd izpildei norīkotos kolēģus), būtiski nodrošināt, ka šāda informācija satur tikai tos datus, kuru pieejamībai ir likumīgs mērķis un kuri ir nepieciešami darba organizācijas nodrošināšanai.Šāds grafiks var saturēt vispārīgu norādi, ka konkrēts darbinieks atrodas prombūtnē, ja darba devējs var pamatot šādas informācijas iekļaušanas nepieciešamību. Detalizēta prombūtnes iemesla norādīšana – darbnespēja, atvaļinājums, brīvdiena utml. - visiem darbiniekiem pieejamā grafikā būtu...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā 18. februārī tika izskatīti 16 no kopumā 54 priekšlikumiem, kas iesniegti Darba likuma grozījumu otrajam lasījumam, bet strīdīgākos priekšlikumus sēdes dalībnieki vienojās otrajā lasījumā skatīt martā.Komisija atbalstīja ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) iesniegto priekšlikumu, kas paredz iespēju pusēm vienpusēji atkāpties no darba koplīguma noteikumu piemērošanas, ja gada laikā pēc koplīguma izbeigšanās nav noslēgts un spēkā stājies jauns koplīgums. Priekšlikums paredz, ka par atkāpšanos otrai pusei rakstveidā jāpaziņo ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš, norādot, vai atkāpšanās skar visu vai daļu koplīguma noteikumu, kā arī iemeslu.Deputāti atbalstīja Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Bergana-Berģa iesniegto priekšlikumu par uz Latviju nosūtīto darbinieku paziņošanas kārtību. Tas paredz precizēt informācijas apjomu, ko ārvalstu darba devējam jānorāda Valsts darba inspekcijai (VDI), papildinot prasību ar personu apliecinoša dokumenta izdevējvalsti.Diskusijas raisīja Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi par darbinieku un darbinieku pārstāvju informēšanu, ja uzņēmumā tiek ieviestas un lietotas augsta riska mākslīgā intelekta sistēmas. Komisija konceptuāli...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) rosinājusi noteikt darbiniekam tiesības uz īslaicīgu prombūtni akūtas saslimšanas gadījumā no vienas līdz trim darba dienām kalendārajā gadā bez darba nespējas lapas noformēšanas, paredzot pienākumu darba devējam par šīm dienām saglabāt darba samaksu. Arodbiedrība uzskata, ka šāds modelis novērstu slimu cilvēku atrašanos darbavietā un mazinātu ģimenes ārstu administratīvo slogu.Labklājības ministrija (LM) tomēr secinājusi, ka jauns regulējums Darba likumā par vienas dienas prombūtni slimības dēļ nav nepieciešams, jo jau patlaban nodarbinātie var pēc abpusējas vienošanās ar darba devēju vienu dienu akūtu slimību gadījumā nepildīt darba pienākumus, neizmantojot darbnespējas lapu.Tomēr LBAS ieskatā šādi darbiniekam tiek radīts "dubultais sods". Proti, ja darbinieks izmanto vienu neapmaksātu dienu, bet veselības stāvoklis neuzlabojas un nākamajā dienā tiek atvērta slimības lapa, viņš zaudē ienākumus gan par sarunāto dienu, gan par pirmo darba nespējas lapas dienu, ko darba devējs saskaņā ar likumu neapmaksā. Tādējādi darbinieki finansiālu apsvērumu dēļ varētu izvēlēties nekavējoties vērsties pie ārsta, nevis...

Labklājības ministrija ir saņēmusi priekšlikumus Profesiju klasifikatora aktualizēšanai un izvērtējusi iesniegtos priekšlikumus un pamatojošos dokumentus, apzinot arī attiecīgās nozares ministrijas vai ekspertu viedokli par jaunu profesiju iekļaušanu Profesiju klasifikatorā. Attiecīgi ir sagatavots noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām", kas nodots starpministriju saskaņošanai. Noteikumu projektā iestrādāti priekšlikumi Profesiju klasifikatora aktualizēšanai, tai skaitā klasifikatorā tiek iekļautas jaunas profesijas un noteikti to pamatuzdevumi. Tā, piemēram, klasifikatorā tiks norādītas jaunas profesijas - kiberdrošības tehniķis, investoru attiecību vadītājs, digitālās transformācijas stratēģiskais vadītājs, likmju pieņemšanas operators, psihoanalītiķis, ģimenes asistents u.c.Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.4 punkts nosaka, ka darba devējs, reģistrējot katru darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un sniedzot ziņas par darba ņēmējiem, vienlaikus jānorāda arī...

Otrā pensiju līmeņa padarīšana par brīvprātīgu vai iespējas radīšana priekšlaicīgi izņemt uzkrātos līdzekļus neatbilst pensiju sistēmas ilgtermiņa mērķiem, norāda Finanšu ministrija (FM), komentējot sabiedrības iniciatīvu platformā "Manabalss.lv" savāktos parakstus aicinājumam noteikt pensiju otro līmeni par brīvprātīgu.FM uzsver, ka valsts fondēto pensiju jeb otrais pensiju līmenis ir būtiska Latvijas pensiju sistēmas sastāvdaļa, kuras mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem papildu ienākumus vecumdienās un mazināt nākotnes nabadzības risku. Otrais pensiju līmenis ir veidots kā ilgtermiņa uzkrājuma mehānisms, kurā daļa no sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek ieguldīta finanšu tirgos, lai kapitāls laika gaitā pieaugtu.Tāpat FM norāda, ka Igaunijas pieredze rāda, ka lēmums ļaut priekšlaicīgi izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumus jau tiek vērtēts kritiski, jo daļai iedzīvotāju tas nākotnē var radīt būtisku pensijas ienākumu samazinājumu un palielināt sociālās nodrošināšanas riskus.Sabiedrības iniciatīvu platformā "Manabalss.lv" savākti nepieciešamie 10 000 parakstu aicinājumam noteikt pensiju otro līmeni par brīvprātīgu. Iniciatīvā norādīts, ka patlaban visiem pēc 1971. gada dzimušajiem obligāti tiek ieturēti 6% no...

Darbinieki arvien biežāk sūdzas par situācijām, kad darba devējs piekļuvis viņu e-pasta kastēm bez iepriekšējas informēšanas vai atļaujas. Viņi uzsver, ka darba e-pasts bieži satur arī personisku informāciju un privātus dokumentus, un bažas par konfidencialitātes pārkāpumiem nereti aktualizējas pat pēc darba attiecību izbeigšanās. Datu valsts inspekcija (DVI) sagatavojusi skaidrojumu par to, vai darba devējam ir tiesības aplūkot darbinieka darba e-pastus.Jāņem vērā, ka arī darba e-pasta kastītē var atrasties personas dati. Līdz ar to darba devējam jāievēro datu aizsardzības prasības tiktāl, cik tas var veikt datu, kas atrodami e-pasta sarakstēs, apstrādi. Vienkāršākiem vārdiem - darba devējam jāapzinās, ka arī, ja tā rīcībā nonākusi darbinieku privāta sarakste, tās apstrādei var būt piemērojams personas datu aizsardzības prasības, līdz ar to šos datus nedrīkst publicēt tīmeklī vai pārsūtīt citiem darbiniekiem, kuriem nav pamata apstrādāt šos datus. Apstrādei jāatbilst personas datu aizsardzības principiem.Tā kā par e-pasta kastītes tehnisku uzturēšanu pārsvarā atbild darba devējs, bet par informācijas atbilstošu...

Priekšlikumu iesniegšana Labklājības ministrijas sagatavotajiem grozījumiem Darba likumā uz otro lasījumu Saeimā noslēdzas 6. februārī, tāpēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, aicinot grozījumos saglabāt un stiprināt darbinieku tiesisko aizsardzību, veicināt sociālo partneru spēju veidošanu un palielināt darba koplīgumu skaitu.LBAS atgādina, ka pēc kompromisa panākšanas darba devēji rosinājuši papildu izmaiņas, kas, pēc arodbiedrības domām, būtiski pasliktinātu darbinieku situāciju, tāpēc LBAS iesniegusi Saeimai arī savus uzlabojumu priekšlikumus.Starp tiem ir rosinājums Darba likumā noteikt, ka darbiniekam ir tiesības uzteikt darba līgumu gadījumā, ja netiek izmaksāta darba samaksa kopumā, nevis tikai darba alga. LBAS skaidro, ka darba samaksa ietver arī piemaksas, prēmijas, pabalstus un atvaļinājuma kompensācijas, kas praksē var veidot nozīmīgu ienākumu daļu.LBAS aicina pilnveidot dīkstāves regulējumu, paredzot, ka atlīdzības samazinājums par dīkstāvi būtu pieļaujams tikai gadījumos, kad dīkstāve radusies no darba devēja gribas neatkarīgu apstākļu dēļ, piemēram, nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu rezultātā.Vienlaikus...

Personām ar invaliditāti ieviesīs jaunu atbalsta pasākumu - darba izmēģinājumu, paredz valdības apstiprinātās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību.Cilvēkiem ar invaliditāti piedāvās "darba izmēģinājumu", kas ļaus līdz vienam mēnesim praksē pārbaudīt darba pienākumu atbilstību spējām, nedibinot darba tiesiskās attiecības.Labklājības ministrija (LM) skaidro, ka, neskatoties uz informatīvajiem pasākumiem, kas regulāri tiek organizēti personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanai, darba devēju vidū joprojām pastāv atturīga attieksme personu ar invaliditāti nodarbinātības jautājumā. Tādējādi, ļaujot darba devējam pārbaudīt potenciāla darbinieka spējas, darba devējam būs iespēja pārliecināties par atbilstību amata vietai un veiksmīga darba izmēģinājuma gadījumā piedāvāt algota darba iespējas.Par dalību paredzēta stipendija 2,50 eiro apmērā par stundu, savukārt darba devējam būs iespēja pieteikties dotācijai darba vadītāja nodrošināšanai, kas ir desmit eiro par katru darba vadīšanas dienu.Sākotnēji pasākumu plānots īstenot pilotprojekta veidā, 2026. gadā iesaistot līdz 70 cilvēkiem.Šim pakalpojumam gan iebildusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), kas...

Saeima ceturtdien, 22. janvārī trešajā lasījumā ir atbalstījusi apjomīgus grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas paredz modernizēt atbalsta sniegšanas kārtību, precizēt statusu definīcijas un paplašināt iespējas strādāt īslaicīgu darbu, nezaudējot bezdarbnieka statusu.Elastīgāki nosacījumi īslaicīgam darbamViena no nozīmīgākajām izmaiņām skars personas, kuras bezdarba periodā izvēlas strādāt īslaicīgus darbus. Komisijas atbalstītā redakcija paredz, ka turpmāk bezdarbnieka statusu nezaudēs, ja persona iegūs darba ņēmēja statusu uz laiku, kas kopā nepārsniedz 92 dienas (līdzšinējo 60 dienu vietā) vai trīs mēnešus pašnodarbinātā statusā. Par šādu ienākumu gūšanu personai joprojām būs pienākums vienas darba dienas laikā paziņot Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA).Precizēts „darba meklētāja” jēdziensLikumprojekts paredz pilnībā jaunu 15. panta redakciju, kas skaidrāk definē, kas ir darba meklētājs. Turpmāk uz šo statusu varēs pretendēt personas, kuras ne tikai nestrādā un meklē darbu, bet arī negūst ienākumus, kas ir sociālās apdrošināšanas iemaksu objekts. Būtiski, ka personām, kuras mācību procesa laikā vairs neatbildīs darba meklētāja kritērijiem, tiks saglabātas tiesības...

Lai arī 2022. gadā sāktās valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformas tiesiskais ietvars ir izveidots, tostarp noteikta kārtība, kā nosaka mēnešalgu, tomēr reformas mērķi praksē nav sasniegti, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).Iestāde atgādina, ka reformas mērķis bija vienots, caurskatāms un konkurētspējīgs atalgojums. Lai gan kopējie atlīdzības izdevumi ir būtiski pieauguši, atalgojuma nevienlīdzība starp resoriem un iestādēm saglabājas. Darbinieku atalgojumu joprojām nosaka vēsturiski izveidojies bāzes finansējums, nevis amata vērtība un darba saturs, secinājusi VK.Reformas mērķi netiek ievēroti konsekventiValsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins norāda, ka atlīdzības sistēmas reforma bija nepieciešama, taču izveidotā sistēma nenodrošina vienlīdzīgu un konkurētspējīgu atalgojumu, ja, to ieviešot, visā valsts pārvaldē konsekventi neievēro reformas mērķi."Revīzijas rezultāti rāda, ka problēma nav pieejamās naudas apmērā valsts pārvaldei kopumā, bet gan tās sadalē. Kamēr darba samaksu nosaka vēsturiski izveidojies bāzes finansējums, vienlīdzīga darba samaksa par līdzvērtīgu darbu valsts pārvaldē nav iespējama," stāsta G. Litvins, pēc kura vārdiem, revīzijas ziņojums esot "par vērtībām - taisnīgumu...

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sāks vērtēt valdības atbalstītos Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus Imigrācijas likumā, kas atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam paredz pilnveidot vienotas uzturēšanās un darba atļaujas izsniegšanas mehānismu trešo valstu piederīgajiem, kā arī precizē citus ar uzturēšanās atļaujas saņemšanu saistītos nosacījumus.Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvā noteiktajam turpmāk nodarbināto trešo valstu pilsoņu termiņuzturēšanās atļaujas netiks anulētas, ja bezdarba periods termiņuzturēšanās atļaujas derīguma laikā nepārsniegs trīs mēnešus, bet, ja ārzemnieks strādājis Latvijā ilgāk nekā divus gadus, pieļaujamais bezdarba periods tiks pagarināts līdz sešiem mēnešiem.Izmaiņas Imigrācijas likumā paredz precizēt uzturēšanās atļauju pieprasīšanas procesu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, nosakot likumīgu uzturēšanos kā priekšnosacījumu, kā arī nosakot procedūru trūkstošo dokumentu iesniegšanai un paredzot vienotu 14 dienu termiņu, kas nodrošina caurskatāmu un prognozējamu procesuālo kārtību.Likumprojekts arī paredz tiesības deleģēt ārpakalpojuma sniedzējam uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegto dokumentu pieņemšanu un šaubu gadījumos vīzas vai uzturēšanās atļaujai iesniegto dokumentu īstuma pārbaudi.Tāpat paredzēts noteikt atsevišķus būtiskus ierobežojumus un precizējumus,...