PERSONĀLS

Rūpējoties par darbinieku veselību, katrā uzņēmumā būtu vērts darba ņēmējiem atgādināt par iespēju bez maksas izvērtēt savu veselības stāvokli un pārliecinātos par to, ka ar veselību viss ir kārtībā, vai savlaicīgi pamanītu nelabvēlīgas izmaiņas. Pieaugušajiem noteiktos vecumos ieteicams veikt profilaktiskās veselības pārbaudes, kas ir valsts apmaksātās pārbaudes un nav ierobežotas ar kvotu, t.i. pieejamas visiem, kuri vēlas pārbaudīties profilaktiski, un tiek sniegtas ārpus kopējās pieraksta rindas. Kas šīs ir par pārbaudēm un, kā pieteikties to veikšanai? Nacionālais veselības dienests (NVD) ir apkopojis informāciju par visām valsts apmaksātajām profilaktiskajām pārbaudēm, kuras ir pieejamas Latvijas iedzīvotājiem. PROFILAKTISKĀ APSKATE PIE ĢIMENES ĀRSTA Ja iedzīvotājs gada laikā nav vērsies pie sava ģimenes ārsta saistībā ar kādu saslimšanu, tad šī gada laikā viņš var doties uz valsts apmaksātu profilaktisko apskati. Lai to veiktu, pacientam jāsazinās ar ģimenes ārsta praksi un jāvienojas par ērtāko vizītes dienu un laiku. Par šo profilaktisko apskati nav jāmaksā pacienta līdzmaksājums...

Eiropas Savienības Direktīva 2019/1152 nosaka būtiskas prasības, lai uzlabotu darbinieku aizsardzību un nodrošinātu lielāku paredzamību personām, kuru darba režīms ir pilnīgi vai lielākoties neparedzams. Šīs direktīvas mērķis ir novērst ļaunprātīgu praksi un dot darbiniekiem iespēju labāk plānot savu dzīvi, vienlaikus aizsargājot viņus pret negodīgiem ienākumu zaudējumiem. Kompensācija par atceltiem darba uzdevumiem Viens no galvenajiem direktīvas pīlāriem ir darbinieku aizsardzība gadījumos, kad darba uzdevums, par kuru panākta vienošanās, tiek atcelts ar novēlošanos. Darbiniekiem, kuru darba režīms ir neparedzams, vajadzētu būt iespējai attiecīgi plānot. Tādēļ direktīva nosaka, ka šādās situācijās darbiniekiem jāsaņem atbilstoša kompensācija, lai pasargātu viņus no ienākumu zaudējuma. Cīņa pret "pēc pieprasījuma" līgumu ļaunprātīgu izmantošanu Direktīva īpašu uzmanību pievērš tādiem darba līgumiem kā "līgumi par darbu pēc pieprasījuma" vai "nulles stundu līgumi", kas darbiniekiem ir īpaši neprognozējami. Dalībvalstīm, kuras atļauj šādu līgumu slēgšanu, ir jānodrošina efektīvi pasākumi, ar kuriem nepieļauj šādu līgumu ļaunprātīgu izmantošanu. Šie pasākumi var ietvert: Līgumu izmantošanas un ilguma...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē 9. septembrī pārrunāts par plānotajām izmaiņām darba nespējas lapu izrakstīšanā. Veselības ministrijas (VM) dati liecina, ka pērn Veselības inspekcijā (VI) tika izskatītas 495 darba devēju sūdzības par, iespējams, nepamatoti izsniegtām darbnespējas lapām, no kurām 117 jeb 32,4% gadījumu tika veiktas korektīvas darbības. Kopumā novērojams, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu pērn ir pieaudzis ne tikai izskatīto iesniegumu skaits, bet arī korektīvo darbību apjoms. Salīdzinoši 2023. gadā tika izskatītas 404 sūdzības un veiktas 79 korektīvas darbības. Ārstiem visbiežāk tiekot uzdots veikt korektīvās darbības, kas saistītas ar neprecīzi norādītu darbnespējas cēloni. Praksē novēroti arī gadījumi, kad darbinieks ārstam iesniedz pašrocīgi parakstītu apliecinājumu, ka trauma nav gūta darba vietā, bet sadzīvē. Šādos gadījumos nepieciešams mainīt cēloni no "nelaimes gadījums darba vietā" uz "cits cēlonis". No visām darbnespējas lapām pērn uz 1 līdz 3 dienām tika izrakstītas 62 052 jeb 11,6% no kopējā A darbnespējas lapu...

Valdībā 2. septembrī izskatīts informatīvais ziņojums par izdienas pensiju sistēmas reformu, kas tostarp paredz vairāku profesiju izslēgšanu no izdienas pensiju saņēmēju loka, liecina valdības sēdes darba kārtība. Valsts kancelejas izstrādātais piedāvājums paredz izdienas profesijās nodarbinātajām personām, kuras 2027. gada 1. janvārī atrodas dienestā vai darba attiecībās (izņemot personas, kuras 2027. gada 1. janvārī būs ieguvušas tiesības uz izdienas pensiju), pakāpeniski palielināt izdienas stāžu un vecumu par sešiem mēnešiem katru gadu līdz pieciem gadiem, bet prokuroriem - līdz desmit gadiem. Tāpat piedāvājums paredz no pensijas aprēķina izslēgt pēdējos divus mēnešus. Savukārt personām, kuras līdz 2027. gada 1. janvārim būs uzkrājušas izdienas stāžu, kas mazāks par desmit gadiem, papildus iepriekš minētajām izmaiņām tiks grozīta izdienas pensijas aprēķina formula, paredzot, ka izdienas pensija tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms darba atstāšanas. Tāpat šīm personām izdienas pensijas minimālais un maksimālais apmērs tiks samazināts par 10 līdz 20 procentpunktiem,...

Ja darba devēji vēl turpmāk pretēji kompromisam virzīs savus priekšlikumus Darba likuma grozījumos, kas atbalstīti valdībā un nodoti skatīšanai Saeimā, arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) varētu rīkoties līdzīgi, paturot tiesības virzīt virkni savu priekšlikumu, piektdien, 29. augustā, preses konferencē sacīja LBAS priekšsēdētājs Egīls Baldzēns. Asi kritizē virsstundu apmaksas samazināšanas ieceri Gadījumā, ja darba devēji turpināšot "torpedēt kompromisus" Darba likuma grozījumos, arī arodbiedrības varētu piedāvāt vēl priekšlikumus savu biedru interešu vārdā. LBAS ieskatā Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) patlaban ir gatava piedāvāt savu, darba devēju, nostāju, kas noformulēta iekšēji padomē, nevis kopīgās sarunās. LBAS pārstāvji uzsver, ka virsstundu darbs tiek veikts darbinieka veselības un atpūtas laika rēķina, un praksē darbiniekiem bieži nav pilnīgas brīvības atteikties no virsstundu darba. Piemēram, arodbiedrības "Enerģija" priekšsēdētāja Lilita Vagele konferencē pauda, ka enerģētikas nozarē virsstundu apmaksas samazinājums sevišķi ietekmētu darbinieku intereses, jo liels apjoms darba virsstundu šajā nozarē tiek aizvadīts, novēršot bojājumus. Savukārt Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un...

2025. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 137 eiro jeb 8,2 %. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 12,69 eiro jeb par 11,2 %. Nedaudz straujāks algu kāpums bijis privātajā sektorā. 2025. gada 2. ceturksnī, salīdzinājumā ar šā gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 2,9 %, bet stundas samaksa palielinājās par 9,4 %. 2025. gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu mēneša vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu valstī pieauga par 8,2 %, bet salīdzinot ar 2024. gadu - par 5,8 %. Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 342 eiro Vidējā neto darba samaksa bija 1 342 eiro jeb 74,2 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,6 %, apsteidzot...

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) no 14. augusta piedāvā nodarbinātajiem un pašnodarbinātajiem no 18 gadu vecuma iespēju pieteikties mācībām, kuru lielāko daļu izmaksu sedz Eiropas Sociālais fonds Plus un valsts budžets. Pieteikšanās notiek platformā stars.gov.lv individuālajā mācību kontā, kuru iespējams katram izveidot. Piedāvājumā ir 239 izglītības programmas 34 izglītības iestādēs visā Latvijā – no profesijas apguves un pārkvalifikācijas līdz esošo prasmju pilnveidei. Programmas pieejamas 11 nozarēs: enerģētikas, būvniecības un nekustamā īpašuma pārvaldības; elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju; kokrūpniecības; metālapstrādes, mašīnbūves un mašīnzinību; drukas un mediju tehnoloģiju; ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozarēs; lauksaimniecības; pārtikas rūpniecības; transporta un loģistikas; uzņēmējdarbības, finanšu, grāmatvedības, administrēšanas; veselības un sociālās aprūpes nozarē. Šajās nozarēs profesionālās tālākizglītības programmu ietvaros iespējams apgūt 32 dažādas profesijas, tostarp elektromontieris, elektrotehniķis, lokmetinātājs, aprūpētājs, automehāniķis un citas darba tirgū aktuālas profesijas. Ar pilnu izglītības programmu sarakstu, kas sniedz iespēju apgūt profesiju, var iepazīties stars.gov.lv izglītības programmu katalogā, pie filtra “Programmas...

Šogad 1. oktobrī tiks indeksētas pensijas vai to daļas, kas nepārsniedz 1488 eiro, atkarībā no darba stāža tās palielinot robežās no 6,35% līdz 7,87%, informē Labklājības ministrija. Vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt. Cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, vecuma pensijām šogad piemēros indeksu 1,0635, respektīvi, palielinās par 6,35%. Par stāžu no 30 līdz 39 gadiem piemēros indeksu 1,0686, par stāžu no 40 līdz 44 gadiem indekss būs 1,0737, bet par·45 un vairāk gadu stāžu piemēros indeksu 1,0787. Piemēram, ja vecuma pensijas piešķirtais apmērs ir 600 eiro, tad pensionārs ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem saņems par 38,10 eiro lielāku pensiju, par stāžu no 30 līdz 39 gadiem - par 41,16 eiro lielāku pensiju, par stāžu no 40 līdz 44 gadiem - par 44,22 eiro lielāku pensiju, bet, ja nostrādāti...

Vecāku pabalsta izmaksa 75% apmērā nodarbinātajiem pabalsta saņēmējiem būtu jāturpina arī nākamos trīs gadus, šāda nostāja pausta Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā informatīvā ziņojuma "Par vecāku pabalsta saņēmēju skaita dinamiku 2025. gada pirmajā pusgadā un izvērtējumu par nepieciešamību saglabāt izmaksu 75 % apmērā pēc 2025. gada 31. decembra" projektā. Ziņojuma saskaņošanai starp iesaistītajām ministrijām jānotiek līdz 2. septembrim. Valdība pabalsta apmēru no 50% līdz 75% šobrīd ir palielinājusi tikai uz šo gadu, bet LM uzskata, ka 75% līmenī pabalsts būtu jāsaglabā arī no 2026. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim, atstājot to likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" kā pagaidu regulējumu. Ministrija 2028. gadā veiktu atkārtotu izvērtējumu par vecāku pabalsta saņēmēju, kuri bērna kopšanas laikā ir nodarbināti un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātie, dinamiku un nepieciešamību saglabāt vecāku pabalsta izmaksu 75% apmērā kā pastāvīgu regulējumu. Starp nodarbinātajiem vecākiem - pabalstu saņēmējiem - dominē bērnu...

Valdība 19. augustā atbalstījusi Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus Darba likumā, par kuriem gan nav panākta pilnīga vienošanās ar sociālajiem partneriem (Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK)) un kas raisījis asas diskusijas jautājumos par virsstundu darbu piemaksu apmēru un koplīguma izbeigšanu. Virsstundu apmaksas apmērs Likumprojekts paredz, ka darba devējs un darbinieku pārstāvji varēs atkāpties no Darba likumā noteiktā vispārīgā virsstundu apmaksas noteikuma, vienojoties par zemāku virsstundu apmaksas apmēru, bet ne mazāk kā 50% apmērā, ar jebkura līmeņa koplīgumu. Šajā koplīgumā ir jāparedz būtiska valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšana – vismaz 50 procentu apmērā virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes. LBAS atzīst, ka diskusijas starp darba devējiem un arodbiedrībām par piemaksām par virsstundu darbu ilgstoši bijušas asas. Darba devēji vēlējušies piemaksu apmēru samazināt, to nosakot kā 50% pašreizējo 100% vietā. Koplīguma izbeigšana Likumprojektā tiek risināts jautājums attiecībā uz koplīgumiem,...

Latvijas pensiju sistēmā paredzētas būtiskas izmaiņas, kas no 2026. gada 1. aprīļa nodrošinās pensiju automātisku pārrēķinu. Šīs izmaiņas iestrādātas grozījumā Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 427 "Noteikumi par valsts pensijas piešķiršanu, pārrēķināšanu un izmaksu, kā arī vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību invaliditātes pensijas noteikšanai", un to pamatā ir 2024. gada 12. decembrī Saeimā pieņemtie grozījumi likumā "Par valsts pensijām". Kas mainīsies? Līdz šim pensijas pārrēķinam bieži bija nepieciešams iesniegums, taču tagad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) veiks šo procesu automātiski. Galvenais mērķis ir nodrošināt automātisku pensijas pārrēķinu gadījumos, kad pēc vecuma vai invaliditātes pensijas (I vai II grupas invaliditātes gadījumā) piešķiršanas vai iepriekšējā pārrēķināšanas perioda ir veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Pārrēķina biežums un datums Periodiskums: Automātiskais pensijas pārrēķins tiks veikts ne agrāk kā pēc 12 mēnešiem no iepriekšējā pensijas pārrēķina vai 12 mēnešiem pēc pensijas piešķiršanas. Standarta datums: VSAA automātisko pārrēķinu veiks katra gada 1....

Darba ņēmējiem turpmāk būs pieejams plašāks atbalsts dalībai mācībās un mācību līdzmaksājuma apmērs. Jaunie atbalsta pasākumi nodrošinās iespējas pilnveidot un apgūt jaunas zināšanas un prasmes, iegūt profesionālo kvalifikāciju vai pārkvalificēties plašākam nodarbināto lokam. No 2025. gada 14. augusta platformā stars.gov.lv nodarbinātas personas varēs pieteikties 2025. gadā apstiprinātajam mācību pieprasījumam atbilstošajās izglītības programmās. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie un 12. augustā valdībā apstiprinātie "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 7. maija noteikumos Nr. 283 "Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt mūžizglītību, jo īpaši paredzot elastīgas kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanās iespējas visiem, ņemot vērā digitālās prasmes, labāk paredzot pārmaiņas un jaunas prasības pēc prasmēm, kas balstītas uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti" 4.2.4.2 pasākuma "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" īstenošanas noteikumi". Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsts 29,2 miljonu eiro apmērā, kuru valdība apstiprināja pērn maijā, darba ņēmējiem...

Lai sniegtu informāciju par darbnespējas lapu (DNL) aktuālajiem datiem un no tiem izrietošajiem secinājumiem, kā arī sniegtu priekšlikumus turpmākai rīcībai, Veselības ministrija uz 12. augusta valdības sēdi sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par darbnespējas lapu izsniegšanas uzraudzību un sūdzību izskatīšanu". DNL izsniegšanuu regulē Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 409 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” (noteikumi Nr. 409) un to uzrauga Veselības inspekcija (VI). Kā norādīts ziņojumā, 2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu ir pieaudzis ne tikai VI izskatīto iesniegumu skaits, bet arī korektīvo darbību apjoms: VI kopumā izskatīja 495 (2023. gadā 404) iesniegumus, no kuriem korektīvas darbības tika veiktas 171 gadījumos, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā 2023. gadā (79 korektīvas darbības). Saistībā ar DNL izsniegšanas pamatotību VI tika saņemti 361 iesniegumus, no kuriem korektīvas darbības tika veiktas 117 jeb 32,4 % gadījumos, savukārt 2023. gadā – 51 jeb 17,4% gadījumos. Saistībā ar izsniegšanas kārtību tika saņemti 87...

Vidējais budžets, kas gadā tiek veltīts dažādu papildu bonusu nodrošināšanai vienam informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares darbiniekam, ir 2046 eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn, liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma Figure Baltic Advisory jaunākā pētījuma dati. Pētījumā, kurā piedalījās 86 organizācijas, sniedzot datus par 13 252 IKT nozares darbiniekiem, analizēts arī darba devēju viņiem piedāvātais labumu grozs. Populārākie labumi, ko piedāvā organizācijas: veselības apdrošināšana - 99%, izklaides pasākumi - 97%, iespēju strādāt attālināti - 96%, elastīgu darba laiku - bet 94%, bezmaksas uzkodas un dzērienus darba vietā - 91%, apmaksātu autostāvvietu vai autostāvvietas maksas kompensēšanu - 90% apmaksātu papildu atvaļinājumu vai brīvas dienas - 86%. Savukārt vislielākais pieejamības pieaugums ir vērojams apmaksātai autostāvvietai darba vietā vai autostāvvietas maksas kompensēšanai, atpūtas un spēļu zonu izveidei un uzturēšanai. Algu pieaugums kļuvis mērenāks Mēneša pamatalgas pieaugums šogad ir 6,1%, kas ir zemākais vidējais pieaugums nozarē pēdējo piecu gadu laikā, liecina...

No 1. augusta stājušās spēkā izmaiņas pensiju 2. līmeņa regulējumā, kuru mērķis ir palielināt uzkrājumu ienesīgumu, samazinot iedzīvotāju izmaksas. Latvijas bankas aplēses liecina, ka, pateicoties šīm izmaiņām, ko paredz šovasar Saeimā pieņemtie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, Latvijas iedzīvotāju uzkrājums desmit gadu laikā palielināsies vismaz par 60 miljoniem eiro, norāda Bankas Citadele meitas uzņēmums IPAS CBL Asset Management. Kas mainīsies, un kas jāzina iedzīvotājiem? Latvijas fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa pārvaldes industrija sadarbībā ar politikas veidotājiem gadu no gada strādā pie uzlabojumiem, kas stiprina Latvijas pensiju sistēmu. Pensiju fondu pārvaldītāju komisijas maksa sastāv no divām daļām - pastāvīgās un mainīgās komisijas. Ne visiem pensiju 2. līmeņa plāniem tiek noteikta mainīgā komisija, taču lielai daļai tā ir. Līdz šim patstāvīgai komisijai tika noteikti "griesti" (0,6% gadā no aktīvu apjoma līdz 300 miljoniem eiro, un 0,4% - virs šīs summas), taču turpmāk šie griesti tiek noteikti zemāki. Mainīgo daļu pārvaldnieks saņems tikai...