PERSONĀLS

2027. gadā plānots pārcelt divas darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un brīvdienām, - piektdienu, 25. jūniju, un piektdienu, 19. novembri, liecina Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais rīkojuma projekts. Darba dienu pārcelšanas rezultātā kopējais darba dienu skaits kalendārajā gadā nemainīsies.Paredzēts nākamgad darba dienu no 25. jūnija pārcelt uz sestdienu, 19. jūniju, bet darba dienu 19. novembrī - uz sestdienu, 13. novembri, jo 25. jūnijs ir starp Jāņu dienu ceturtdienā, 24. jūnijā, un sestdienu, 26. jūnijā. Savukārt 19. novembris ir starp Latvijas Republikas proklamēšanas dienu ceturtdienā, 18. novembrī, un sestdienu, 20. novembrī.Vienlaikus 2027. gadā nav plānots pārcelt pirmdienu, 3. maiju, kas iekrīt starp svētdienu, 2. maiju, un svētku dienu otrdienu, 4. maiju.Rīkojuma projekts attieksies uz no valsts budžeta finansējamām institūcijām un to darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Iecerēts ieteikt arī pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ievērot attiecīgo darba dienu pārcelšanu.Regulējumu noteic Darba likumsSaskaņā...

Latvijas Darba devēju konfederācijas aicinājums valdībai vērsties Eiropas Komisijā (EK) par darba samaksas pārredzamības prasību ieviešanas atlikšanu, izrādās, nebūtu unikāla situācija Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Daļa valstu plāno ieviest direktīvas prasības laikā, taču citās valda atšķirīgs noskaņojums un ieviešanas gatavības pakāpe. Tikmēr EK pagaidām neizrāda gatavību piekāpties. ES Darba samaksas pārredzamības direktīvas ieviešanas process pašlaik atrodas kritiskā fāzē, jo, tuvojoties 2026. gada 7. jūnija termiņam, dalībvalstu rīcība kļūst arvien atšķirīgāka, radot sarežģītu un fragmentētu tiesisko vidi. Kamēr lielākā daļa valstu vēl tikai izstrādā savus noteikumus, Slovākija ir kļuvusi par pārliecinošu līderi, 2026. gada 15. aprīlī kā pirmā pieņemot visaptverošu likumu, kas ievieš direktīvas prasības. Slovākijas modelis paredz ļoti specifiskus pienākumus, piemēram, darba devējiem jau pirms darba intervijas būs jāiepazīstina kandidāti ar paredzamo atalgojumu vai tā diapazonu, savukārt līdz 2026. gada jūlija beigām uzņēmumiem jābūt izstrādātām skaidrām struktūrām, kas definē, ko nozīmē "vienādas vērtības darbs". Šī valsts ir izvēlējusies pakāpenisku pieeju, nosakot, ka...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina valdību vērsties Eiropas Komisijā (EK) par darba samaksas pārredzamības prasību ieviešanas atlikšanu, informē LDDK.Konfederācijā norāda, ka trešdien, 6. maijā, LDDK padome apstiprināja LDDK nostāju par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par darba samaksas pārredzamību ieviešanu Latvijā. Izvērtējot Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto likumprojektu "Darba samaksas pārredzamības likums", LDDK nolēma to nesaskaņot un aicina valdību nekavējoties informēt EK par to, ka Latvija nav gatava pilnvērtīgi ieviest direktīvas prasības noteiktajos termiņos.LDDK ieskatā direktīvas mērķis mazināt nepamatotas darba samaksas atšķirības ir atbalstāms, taču pašreizējais ieviešanas modelis rada nesamērīgu administratīvo, juridisko un finanšu slogu, kura ietekme uz uzņēmējdarbību, darba tirgu un valsts budžetu nav pilnvērtīgi izvērtēta.Tāpat LDDK atzīmē, ka nopietnas neskaidrības saglabājas attiecībā uz darba samaksas datu ziņošanas prasībām. Darba devējiem būs jāievieš jaunas datu uzskaites un analītikas sistēmas, jāpielāgo informācijas tehnoloģiju risinājumi un regulāri jāapkopo detalizēta informācija par atalgojumu. Vienlaikus nav skaidrs, kādā apmērā dati būs jāsniedz, kā praksē nodrošināt...

Lai gan brīvprātīgais darbs Latvijā ir būtisks sabiedrības dzinējspēks un sniedz miljonos mērāmu ekonomisko pienesumu, iedzīvotāju aktivitāte pēdējos gados ir sarukusi, secināts Labklājības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Brīvprātīgais darbs Latvijā". Gatavojoties 2026. gadam, kas izsludināts par Starptautisko brīvprātīgo gadu, Latvija plāno ieviest jaunu digitālo sistēmu un stiprināt šīs jomas prestižu.Iesaiste Latvijā – divreiz zemāka nekā vidēji EiropāSaskaņā ar jaunākajiem datiem, Latvijā iesaiste formālajā brīvprātīgajā darbā joprojām ir zema – 2022. gadā tajā piedalījās tikai 6,2% iedzīvotāju, kamēr Eiropas Savienībā vidējais rādītājs ir 12,3%. Salīdzinājumam, Nīderlandē brīvprātīgajā darbā iesaistās pat 36% iedzīvotāju.Pētījumi liecina par satraucošu tendenci: ja 2018. gadā brīvprātīgo darbu veica 29% iedzīvotāju, tad 2025. gadā šis rādītājs nokritās līdz 8%. Aktivitātes kritumu būtiski ietekmēja arī COVID-19 pandēmija, kas ierobežoja klātienes kontaktus un organizāciju spēju piesaistīt palīgus. Visaktīvāk brīvprātīgajā darbā iesaistās jaunieši (18%), savukārt senioriem tā ir būtiska iespēja aktīvai novecošanai un vientulības mazināšanai.Kā lielākos šķēršļus jomas attīstībai eksperti min sabiedrības informētības...

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) aicina noraidīt priekšlikumus grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz noteiktām ārzemnieku grupām liegt tiesības strādāt kā pašnodarbinātām personām, norādot uz būtiskiem riskiem Latvijas investīciju videi, konkurētspējai un darbaspēka piesaistei.FICIL vērtējumā piedāvātie grozījumi neskaidri nošķir personas, kuras Latvijā uzturas un strādā likumīgi, no tām, kas pārkāpj uzturēšanās vai nodarbinātības nosacījumus. Padomes ieskatā likumīgs darbs civiltiesiski pieļaujamās formās nevar tikt pielīdzināts nelegālai nodarbinātībai tikai izmantotā sadarbības modeļa dēļ.Investori norāda, ka priekšlikumi paredz vispārēju aizliegumu bez individuāla izvērtējuma par personas faktisko situāciju, studiju statusu, nodokļu nomaksu vai nodarbinātības raksturu. FICIL uzsver, ka šāda pieeja neatbilst mūsdienu darba tirgus realitātei, kur plaši tiek izmantoti elastīgi darba un sadarbības modeļi, tostarp projektu darbs, digitālie un konsultāciju pakalpojumi.Tāpat FICIL brīdina, ka iecerētās izmaiņas varētu kropļot tirgu, palielināt administratīvo slogu un nepamatoti ierobežot uzņēmumu iespējas organizēt savu darbību, īpaši inovāciju, informācijas tehnoloģiju, finanšu tehnoloģiju un radošo industriju nozarēs.Padomes ieskatā ārvalstu investori, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem,...

Valsts kancelejā 25. aprīlī iesniegts kartējais grozījums Ministru kabineta (MK) 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām". Tā kā Profesiju klasifikators tiek izmantots darba līgumos, nodokļu administrēšanā un darba tirgus statistikā, Labklājības ministrija regulāri papildina klasifikatorā iekļaujamo profesiju sarakstu. Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.4 punkts nosaka, ka darba devējs, reģistrējot katru darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā un sniedzot ziņas par darba ņēmējiem, kopš 2013. gada 1. jūlija vienlaikus norāda arī darba ņēmēja profesijas (aroda, amata, specialitātes) kodu atbilstoši Profesiju klasifikatoram. Ministru kabineta noteikumu projekta pielikums paredz veikt būtiskas izmaiņas un papildinājumus esošajā Profesiju klasifikatorā, kas ir aktualizēts 2025. gada 31. janvārī, lai to pielāgotu mūsdienu darba tirgus prasībām, tehnoloģiju attīstībai un izmaiņām nozaru regulējumos.Dokumentā aprakstītas Nacionālo...

Labklājības ministrija (LM) piedāvā pilnveidot piemaksu sistēmu pie vecuma pensijām – palielināt piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, kā arī ieviest jaunu piemaksu par apdrošināšanas stāžu no 1996. gada 1. janvāra. Šāds risinājums nodrošinātu taisnīgāku attieksmi pret visiem vecuma pensiju saņēmējiem neatkarīgi no pensijas piešķiršanas laika un palielinātu ienākumus vecumdienās .Lai mazinātu ietekmi uz valsts pamatbudžetu, bāzes pensijas ieviešana paredzēta pakāpeniski, sākot ar 2027. gadu, vispirms atbalstu sniedzot visvecākajai iedzīvotāju grupai – personām no 85 un vairāk gadu vecuma, un turpmākajos gados pakāpeniski aptverot visus vecuma pensijas saņēmējus.Tas teikts LM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā „Par bāzes pensijas attīstības iecerēm”, kas līdz 5, maijam nodots sabiedrības apspriešanai un 28. maijam tiks iesniegts izskatīšanai valdībā. Ziņojuma mērķis ir piedāvāt risinājumu Latvijas pensiju sistēmas sociālās ilgtspējas stiprināšanai jeb vecuma pensiju adekvātuma palielināšanai, vienlaikus saglabājot sistēmas finanšu stabilitāti unilgtspēju.Ziņojumā konstatēts, ka, neraugoties uz pensiju sistēmas finanšu noturību, vecuma pensiju vidējais apmērs Latvijā...

Saeimā 16. aprīlī pieņemti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” , kas paredz vairākas izmaiņas sociālās apdrošināšanas kārtībā.Viena no izmaiņām attiecas uz kalendāra dienām taksācijas gadā, par kurām darba ņēmējam proporcionāli nepiemēro minimālo obligāto iemaksu objektu (trīs minimālās algas ceturksnī). Papildus līdzšinējiem izņēmumiem likums tagad paredz, ka minimālais iemaksu objekts netiek piemērots arī šādos gadījumos:ja darba ņēmējs atrodas dīkstāvē paša vainas dēļ;ja viņš ir atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas;ja viņam piešķirts atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas, lai aprūpētu tuvu personu.Par tuvu personu šajā gadījumā uzskata laulāto, partneri, vecāku, bērnu vai citu ģimenes locekli, kā arī personu, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts (aprūpētāja atvaļinājums).Tāpat grozījumi nosaka, ka turpmāk minimālās obligātās iemaksas varēs neveikt par visām personām ar invaliditāti, t.i., arī par personām ar 3. grupas invaliditāti (līdz šim bija noteikts, ka no iemaksām atbrīvotas personas ar 1. un 2. grupas invaliditāti).Izmaiņas...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 14. aprīlī neatbalstīja priekšlikumu grozījumiem Darba likumā, kas paredzētu darba devējam tiesības ieturēt no darbinieka izmaksājamās darba samaksas neatdotu vai bojātu darba devēja aktīvu vērtību.Komisija otrajā lasījumā turpināja skatīt piecus priekšlikumus grozījumiem Darba likumā. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) bija rosinājusi papildināt Darba likuma 79. pantu ar normu, kas paredzētu, ka, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, darba devējam būtu tiesības ieturēt no darbinieka izmaksājamās darba samaksas neatdotu vai bojātu aktīvu vērtību.Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) iebilda pret LTRK priekšlikumu. LBAS ieskatā nav pieļaujams, ka darba devējs vienpusēji nosaka aktīvu vērtību un bez darbinieka piekrišanas veic ieturējumus.Komisijā šo priekšlikumu pieņēma zināšanai, piebilstot, ka tas drīzāk būtu regulējams Ministru kabineta noteikumos, nevis Darba likumā.Plašas diskusijas izvērtās par LBAS priekšlikumu grozījumiem Darba likuma 95. pantā, kas paredzētu pagarināt prasības celšanas termiņu tiesā no trīs mēnešiem uz trīs gadiem lietās, kur darba devējs, nosakot darba apstākļus, profesionālo apmācību vai kvalifikācijas...

2026. gada pirmais ceturksnis finanšu tirgos sākās ar pārliecinošu optimismu – kā brauciens pa taisnu, labi pārskatāmu šoseju. Taču februāra beigās situācija strauji mainījās – ģeopolitiskie satricinājumi Tuvajos Austrumos pārvērta tirgus par slidenu un līkumainu ceļa posmu, kur investoriem nācās ātri pielāgoties jaunai realitātei un pārskatīt gaidas par inflāciju, procentu likmēm un izaugsmi.Šādos apstākļos arī pensiju 2. un 3. līmeņa plāni piedzīvoja svārstības, tomēr tie saglabāja stabilu kursu, vēlreiz apliecinot, ka ilgtermiņa uzkrāšanā svarīgākais nav izvairīties no kritumiem, bet spēt iziet tiem cauri.Enerģijas cenu kāpums – domino efekts tirgosPlaša mēroga militārais konflikts starp ASV, Izraēlu un Irānu radīja tūlītēju ietekmi uz globālajām izejvielu plūsmām. Kuģu satiksmes faktiska apturēšana Hormūza šaurumā izraisīja strauju energoresursu cenu kāpumu. Brent naftas cenas ceturkšņa laikā pieauga par vairāk nekā 90%, radot ķēdes reakciju visā ekonomikā. Augstākas enerģijas izmaksas palielināja inflācijas riskus, vājināja patērētāju pirktspēju un lika investoriem atteikties no cerībām uz drīzu procentu likmju samazināšanu.No tehnoloģijām uz...

Publiskajā telpā un Saeimā martā plaši tika apspriesti Darba likuma grozījumi, kas paredz būtiski mainīt virsstundu apmaksu. Kamēr arodbiedrības un darba devēju organizācijas lauž šķēpus, cīnoties katrs par savu taisnību, vietā ir jautājums – vai Latvija var atļauties tik dāsnas piemaksas par virsstundām un darbu svētku dienās? Vislielākās arodbiedrību bažas ir par likumā noteikto virsstundu piemaksu samazināšanu no 100% uz 50% no stundas algas likmes. Tiek argumentēts, ka šādas izmaiņas būtiski samazinātu darbinieku ienākumus, īpaši zemāko algu saņēmējus, negatīvi ietekmējot strādājošo labklājību ilgtermiņā. Izskanējuši arī apgalvojumi, ka zemāka piemaksa varētu mazināt darbinieku motivāciju strādāt virsstundas. Tas liek domāt, ka virsstundas veido būtisku strādājošo ienākumu daļu, tomēr Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina pretējo. Latvijā virsstundas veido nelielu daļu no visa darba laika, un pat tās, kas tiek oficiāli uzskaitītas, tikai nedaudz palielina darbinieku ienākumus. Dati liecina, ka 2022. gadā apmaksātas virsstundas strādāja tikai 6,3% no visiem darba ņēmējiem. Tas dod pamatu diviem...

Likvidējot otro pensiju līmeni, būs nepieciešams paaugstināt darbaspēka nodokļu likmes, lai kompensētu šī līmeņa kapitāla iztrūkumu un spētu izmaksāt valsts pensijas līdzšinējā apmērā, medijiem šodien pavēstīja Latvijas Bankas eksperti. Papildu nodokļu slogs gulsies uz arvien mazāku strādājošo skaitu, graujot Latvijas ekonomikas konkurētspēju.Latvijas Bankas ekonomists, pensiju sistēmas aizvietojamības pētnieks Oļegs Tkačevs skaidroja, ka Latvijas iedzīvotāju un nodokļu maksātāju skaits sarūk, kā arī vidējais mūža ilgums palielinās, kā rezultātā nodokļu maksātāji nespēs uzturēt pensionārus tikai no savām iemaksām. Tas radīs spiedienu uz valsts budžetu. Pasaules valstis valsts pensijas nepietiekamību kompensē ar fondētās pensijas uzkrājumiem, motivējot un automātiski iesaistot iedzīvotājus uzkrājuma veidošanā, papildinot, ka Latvijā šo lomu pilda pensiju otrais līmenis.Pensiju otrajā līmenī uzkrāto līdzekļu priekšlaicīga izņemšana radīs pensijas kapitāla iztrūkumu, brīdināja Tkačevs, piebilstot, ka nabadzības novēršanai būs jāceļ darbaspēka nodokļi. Vienlaikus solidaritātes sistēma var pilnvērtīgi funkcionēt tikai augošas demogrāfijas apstākļos, un šī attiecība neatgriezeniski pasliktinās.Atsaucoties uz Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat datiem, viņš akcentēja,...

Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi Darba samaksas pārredzamības likumprojektu, kas paredz stiprināt vienlīdzīgas darba samaksas principa ievērošanu sievietēm un vīriešiem, ieviešot papildu tiesību aizsardzības mehānismus.Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas prasības par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu darbu. Paredzēts, ka darba devējam būs pienākums noteikt vienlīdzīgu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par tādu pašu darbu vai vienādas vērtības darbu, kā arī izveidot darba samaksas sistēmu, kas balstīta "objektīvos un dzimumneitrālos kritērijos". Kā galvenie šādi kritēriji minētas prasmes, piepūle, atbildība un darba apstākļi.Plānots, ka pretendentiem būs tiesības saņemt informāciju par amata sākotnējo darba samaksu vai stundas tarifa likmes amplitūdu, kā arī par piemērojamajiem darba koplīgumiem un darba kārtības noteikumiem darba samaksas jomā. Ja vakance būs publiski izsludināta, šī informācija būs jānorāda darba sludinājumā.Vienlaikus darba devējam būtu aizliegts prasīt informāciju par pretendenta esošo vai iepriekšējo darba samaksu, bet darba sludinājumiem un amatu nosaukumiem būtu jābūt dzimumneitrāliem, izņemot gadījumos, kad...

No 1. aprīļa bezdarbnieka statusu un tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu varēs saglabāt tikai tad, ja netiks gūti ienākumi, no kuriem jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, paredz izmaiņas Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā.Kā liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) publicētā informācija, līdz 2026. gada 31. martam bezdarbnieks, kurš ir reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbinātais, var vienlaikus gūt ienākumus un saglabāt bezdarbnieka statusu, ja mēneša ienākumi nesasniedz minimālo algu un tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas 10% apmērā pensijai.Savukārt no 1. aprīļa tiesības atrasties bezdarbnieka statusā un tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu būs tikai tad, ja netiek gūti ienākumi, no kuriem jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Šis nosacījums attiecas uz visiem nodokļu maksāšanas režīmiem, arī autoratlīdzību saņēmējiem.Ja bezdarbnieka statusa laikā persona gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, arī kā autoratlīdzības saņēmējs, par to vienas darba dienas laikā jāinformē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), norāda VSAA.Ja par nodarbinātību nepaziņo un zaudē bezdarbnieka statusu,...

Lai gan minimālās algas šogad pieaugušas visās trīs Baltijas valstīs, Latvijā strādājošie ar minimālo algu joprojām saņem būtiski mazāk nekā kaimiņvalstīs, noskaidrots Swedbank Finanšu institūta veiktajā analīzē. Lietuvā izmaiņas bijušas visvienkāršākās - palielināta minimālā darba alga, kas pieaugusi par 115 eiro un šogad sasniedz 1153 eiro pirms nodokļu nomaksas.Latvijā minimālā darba alga pieaugusi par 40 eiro, sasniedzot 780 eiro pirms nodokļiem. Vienlaikus par 40 eiro palielināts arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums, kas patlaban ir 550 eiro.Igaunijā izmaiņas ir plašākas: atcelts diferencētais neapliekamais minimums, atgriežoties pie vienotas fiksētas summas 700 eiro apmērā visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no ienākumu līmeņa. Papildus tam no 1. aprīļa minimālā darba alga palielinās par 60 eiro un sasniedz 946 eiro pirms nodokļu nomaksas.Swedbank finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa skaidro, ka Latvijā minimālās algas saņēmēju ienākumi pēc nodokļu nomaksas joprojām ir viszemākie. Strādājošais, kurš pelna minimālo algu, Latvijā "uz rokas" saņem aptuveni 660 eiro, kamēr...