0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIPersonas, kuru gada ienākums pārsniegs 55 000 eiro, gada ienākumu deklarācijas varēs iesniegt tikai no 1. aprīļa

Personas, kuru gada ienākums pārsniegs 55 000 eiro, gada ienākumu deklarācijas varēs iesniegt tikai no 1. aprīļa

Likmprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ko 3. oktobrī izskatīja Ministru kabinets, paredz, ka, ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienests  (VID) tikai līdz pēctaksācijas gada 15.martam saņem informāciju par taksācijas gada solidaritātes nodokli, kas pārskaitīts kā IIN avanss, likuma grozījumi paredz, ka personas, kuru gada ienākums pārsniedz 55 000 euro, deklarāciju varēs iesniegt tikai no 1.aprīļa (deklarācijas iesniegšanas beigu termiņš – 1.jūnijs tāpat kā līdz šim). Saistībā ar VID prognozētā gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru precizēts periods, par kādu nosaka šo diferencēto neapliekamo minimumu. Tāpat tiek precizēta…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: kenteegardin via Visual Hunt / CC BY-SA

Likmprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ko 3. oktobrī izskatīja Ministru kabinets, paredz, ka, ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienests  (VID) tikai līdz pēctaksācijas gada 15.martam saņem informāciju par taksācijas gada solidaritātes nodokli, kas pārskaitīts kā IIN avanss, likuma grozījumi paredz, ka personas, kuru gada ienākums pārsniedz 55 000 euro, deklarāciju varēs iesniegt tikai no 1.aprīļa (deklarācijas iesniegšanas beigu termiņš – 1.jūnijs tāpat kā līdz šim).

Saistībā ar VID prognozētā gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru precizēts periods, par kādu nosaka šo diferencēto neapliekamo minimumu. Tāpat tiek precizēta metodika, kā tiek noteikts diferencētais neapliekamais minimums, ja nodokļa maksātājs ir saimnieciskās darbības veicējs. Atkarībā no nodokļa maksātāja situācijas vai nu tiek ņemts vērā pirmstaksācijas gada saimnieciskās darbības ienākumus, vai arī prognozētie saimnieciskās darbības ienākumi (šajā gadījumā faktiskos pirmstaksācijas gada saimnieciskās darbības ienākumus neņem vērā).

Likumprojektā iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresijas pirmais slieksnis ir noteikts 20 000 euro gadā. Savukārt algas nodokļa piemērošanai pirmais progresijas slieksnis noteikts 1 667 euro apmērā (20 000/12=1666,67 euro, kas noapaļojot līdz veseliem skaitļiem ir 1 667 euro). Izmantojot šādu noapaļošanas mehānismu, var rasties situācija, ka maksātājam jāsniedz deklarācija un jāveic nodokļa piemaksa nepilna euro apmērā tikai taksācijas gada laikā veiktās ienākumu noapaļošanas dēļ, par ko darbinieks var pat nezināt, ja viņam nerodas nepieciešamība iesniegt gada ienākumu deklarāciju citu iemeslu dēļ (attaisnotie izdevumi, saimnieciskās darbības ienākumi u.tml.). Lai novērstu šādu situāciju, konkrētajā gadījumā – nosakot pirmo progresijas slieksni taksācijas apliekamajam ienākumam – veikta  korekcija un progresijas slieksnis 20 000 euro gadā aizstāts ar progresijas slieksni 20 004 euro gadā.

Lai novērstu iespējamas atšķirīgas likuma interpretācijas, likumprojekts nosaka, ka pensionāra neapliekamo minimumu taksācijas gada laikā piemēro ienākuma izmaksātājs. Ja pensionāra neapliekamais minimums taksācijas gada laikā nav piemērots (piemēram, tiek saņemta pensija no ārvalstīm) vai nav pilnībā izmantots (pensija ir mazāka nekā pensionāra neapliekamais minimums, bet citur tiek gūti algota darba ienākumi) pensionāram ir tiesības iesniegt gada ienākuma deklarāciju un piemērot pensionāra neapliekamo minimumu.

Tāpat paredzēts, ka tad, ja maksātājs gūst dažāda veida ienākumus pie ienākuma izmaksātāja, pie kura ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, progresīvo nodokļa likmi piemēro ar algas nodokli apliekamajam ienākumam, bet citiem ienākuma veidiem taksācijas gada laikā piemēro 23% (izņēmums autoratlīdzības par literāriem darbiem, kurām piemēro 20% likmi neatkarīgi no ienākuma izmaksas vietas) nodokļa likmi (maksātājam ir iespēja atgūt pārmaksāto nodokli, ja tāds radies, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju). Šāds regulējums izstrādāts, lai ienākuma izmaksātājam dažādu ienākuma veidu summēšana neradītu palielinātu administratīvo slogu.

Lai nodrošinātu vienveidīgu likuma izpratni iekļauta arī precizējoša norma, kas nosaka, ka tad, ja taksācijas gadā algota darba ienākums, pensija vai pabalsts tiek izmaksāts par pirmstaksācijas gadu, attiecīgo ienākumu veidu iekļauj pirmstaksācijas gada ienākumu apmērā.

Likumprojekts papildināts arī ar normu, kas nepārprotami nosaka, ka arī nerezidentiem piemēro likumā noteikto nodokļa atbrīvojumu dividendēm vai likvidācijas kvotai, ja ir izpildīti atbrīvojuma piemērošanai noteiktie kritēriji.