0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASPieņem Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus likumā "Par tiesu varu"
TIESĪBAS

Pieņem Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus likumā “Par tiesu varu”

No šī gada 1.septembra tiesām visi atklātajās sēdēs pieņemtie un spēkā stājušies tiesas spriedumi būs jāpublicē internetā. Šis ir viens no jauninājumiem, ko paredz Saeimas ceturtdien, 13.jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā „Par tiesu varu”. Vienlaikus tie paredz arī palielināt tiesu priekšsēdētāju pilnvaras un atbildību, paaugstināt tiesneša amata pildīšanas maksimālo vecumu līdz 70 gadiem, kā arī uz disciplinārlietas izskatīšanas vai kriminālprocesa laiku atstādinātiem tiesnešiem piedāvāt citu darbu vai maksāt minimālo algu un līdz 2017.gadam pilnībā pabeigt pāreju uz „tīro instanču” tiesām. Tiks paplašināta tiesas spriedumu pieejamība Likumprojekts noteic,…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Tieslietu ministrija. Foto: I. Kubliņš, Plz.lv, PhotoRiga.com
No šī gada 1.septembra tiesām visi atklātajās sēdēs pieņemtie un spēkā stājušies tiesas spriedumi būs jāpublicē internetā. Šis ir viens no jauninājumiem, ko paredz Saeimas ceturtdien, 13.jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā „Par tiesu varu”. Vienlaikus tie paredz arī palielināt tiesu priekšsēdētāju pilnvaras un atbildību, paaugstināt tiesneša amata pildīšanas maksimālo vecumu līdz 70 gadiem, kā arī uz disciplinārlietas izskatīšanas vai kriminālprocesa laiku atstādinātiem tiesnešiem piedāvāt citu darbu vai maksāt minimālo algu un līdz 2017.gadam pilnībā pabeigt pāreju uz „tīro instanču” tiesām. Tiks paplašināta tiesas spriedumu pieejamība Likumprojekts noteic, ka no 1.septembra atklātā tiesas sēdē pieņemti tiesas spriedumi pēc to spēkā stāšanās tiks publicēti mājaslapā internetā un būs pieejami bez maksas ikvienam interesentam. Lai nodrošinātu personas datu aizsardzības prasības, publicējot tiesas nolēmumus, tiks aizsegta tā informācijas daļa, kas atklāj fiziskās personas identitāti. Ieviests lietu izskatīšanas termiņu pārvaldības mehānisms Likumprojekts paredz, ka tiesas priekšsēdētājs pirms katra kalendāra gada sākuma, sadarbojoties ar tiesas tiesnešiem, plāno un nosaka tiesas darba mērķus attiecībā uz vidējiem lietu izskatīšanas termiņiem tiesā, apstiprinot lietu izskatīšanas termiņu standartu. Lietu izskatīšanas termiņu standarts nosakāms, ņemot vērā tiesas resursus un nepieciešamību nodrošināt personas tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, kā arī ievērojot citus lietu izskatīšanas pamatprincipus. Par apstiprināto lietu izskatīšanas termiņu standartu tiesas priekšsēdētājs katru gadu iesniedz informāciju Tieslietu padomei, kā arī pārrauga lietu izskatīšanas faktiskos termiņus tiesā. Papildus likumprojekts noteic, ja tiesas priekšsēdētājs konstatē, ka tiesnesis bez pamatota iemesla neveic nepieciešamās procesuālās darbības, lai nodrošinātu lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, kā arī gadījumos, kad tiesneša plānotais termiņš nenodrošina lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, viņš var:
  • 1) uzdot tiesnesim noteikt atbilstošu termiņu, kādā, ņemot vērā lietas apstākļus, jāveic attiecīgā procesuālā darbība vai
  • 2) pārdalīt tiesnešiem lietas saskaņā ar lietu sadales plānu.
Detalizēti būs noteiktas tiesu priekšsēdētāju funkcijas Ar likumprojektu detalizēts tiesas priekšsēdētāja funkciju uzskaitījums, nolūkā veicināt vienotu izpratni un praksi tiesas darba vadībā. Likumprojektā papildus citām funkcijām nostiprinātas tādas tiesas priekšsēdētāja funkcijas kā pienākums veicināt vienotu tiesu praksi tiesā, organizēt aktuālu normatīvo aktu piemērošanas jautājumus apspriešanu un tiesu prakses analīzi, veicināt profesionālās ētikas normu ievērošanu un to vienotu izpratni tiesā, nodrošināt tiesas darba atklātumu, kā arī uzraudzīt tiesas darbinieku darba kvalitāti un apmeklētāju apkalpošanas standartu ievērošanu tiesā. Augstākās tiesas reforma un kompetenču pārdale starp tiesu instancēm (tīrās tiesu instances) Likumprojekts noteic, ka pakāpeniski tiks pārdalīta kompetence starp tiesu palātām, apgabaltiesām un rajona (pilsētu) tiesām, paredzot, ka pēc reformas pabeigšanas visas lietas kā pirmā tiesu instance skatīs tikai rajonu (pilsētu) tiesas, kā apelācijas instance - apgabaltiesas, bet kā kasācijas instance - Augstākā tiesa. Sagaidāms, ka reformas rezultātā tiks izveidota vienkāršāka un sabiedrībai saprotamāka tiesu instanču sistēma. Papildus tiks noteikta tiesas sēžu kalendāra sasaiste ar advokātu noslodzes plānojumu Tiesu informatīvajā sistēmā izveidotajā tiesas sēžu kalendārā atzīmē sēžu datumu un laiku, kā arī informāciju par zvērināta advokāta un prokurora aizņemtību. Tiesas sēžu kalendārā veiktā atzīme par tiesas sēdes datuma un laika noteikšanu ir saistoša citai tiesai, plānojot lietu izskatīšanu tiesas sēdē ar tā zvērināta advokāta vai prokurora piedalīšanos, kura piedalīšanās citā tiesas sēdē jau atzīmēta tiesas sēžu kalendārā. Sagaidāms, ka minētais ļaus samazināt tādus šobrīd praksē nereti novērotus gadījumus tiesas lietu atlikšanas gadījumus, kas saistīti ar advokāta aizņemtību citā tiesā tajā pašā laikā. Atstādināšanas regulējuma izmaiņas Ar likumprojektu precizēts tiesneša atstādināšanas kārtības regulējums, proti - ja par tiesnesi ierosināta disciplinārlieta un saņemts tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšlikums, tad šādu tiesnesi atstādina no amata līdz nolēmuma spēkā stāšanās dienai disciplinārlietā. Iepriekš šādos gadījumos likums noteica, ka tiesnesi var atstādināt no amata. Ja kriminālprocesā tiesnesis ieguvis procesuālo statusu – persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, viņš ir atstādināts no amata pienākumu pildīšanas ar brīdi, kad attiecīgajā tiesā saņemts procesa virzītāja paziņojums (informācija), līdz krimināltiesisko attiecību noregulējumam kriminālprocesā. Papildus likumprojekts noteic, ka no amata atstādinātu tiesnesi ar šī tiesneša piekrišanu Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai tieslietu ministrs norīko darbā tiesā, Tieslietu ministrijā vai Tiesu administrācijā darbinieka amatā, kas nav valsts amatpersonas amats uz atstādināšanas laiku, izmaksājot attiecīgajā darbā noteikto darba samaksu. Ja tiesnesis nepiekrīt norīkošanai citā darbā, tad viņam atstādināšanas laikā izmaksā valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Ja spēkā stājies lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu un izbeigšanas pamats nav saistīts ar personu nereabilitējošiem apstākļiem vai spēkā stājies lēmums par disciplinārlietas izbeigšanu, secinot, ka tā ierosināta nepamatoti, vai tiesa taisījusi attaisnojošu spriedumu krimināllietā, tiesnesim izmaksā visu par atstādināšanas laiku viņam neizmaksāto mēnešalgu, kā arī piemaksas. Ar mērķi veidot vienotu atstādināšanas kārtību, ir uzsākta līdzīgu grozījumu virzība arī Prokuratūras likumā un Satversmes tiesas likumā. Tiesnešu maksimālais vecums Likuma grozījumi arī nosaka tiesnešiem vienotu amata pildīšanas maksimālo vecumu. Turpmāk arī rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesnesis amatu varēs pildīt līdz 70 gadu vecumam. Vienlaikus paredzēts, ka Tieslietu padome nevarēs pagarināt tiesnešu atrašanos amatā par diviem gadiem, kā tas bijis līdz šim. Savukārt pēc maksimālā amata pildīšanas termiņa sasniegšanas tiesnesim vairs netiek paredzēta iespēja turpināt skatīt iesāktās lietas.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058