Plāno ar nodokli neaplikt ārvalsts nodokļa maksātāja kriptoaktīvu atsavināšanas ienākumu

Valdībā 21. janvāra sēdē izskatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", kas paredz nepiemērot ārvalsts nodokļu maksātājam kriptoaktīvu atsavināšanas ienākumam 3% likmi no izmaksātās atlīdzības apmēra. Grozījumu mērķis ir padarīt pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulu (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (turpmāk – MiCA regula) no 2024. gada 30. decembra visiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas darboties kādā no ES valstīm, ir nepieciešams saņemt atļauju jebkurā no Eiropas Savienības (ES) valstīm. Līdz ar to kriptoaktīvu nozares pārstāvji izskata ES valstu piedāvātās iespējas uzņēmējdarbības attīstībai konkrētajā valstī, minēts likumprojekta anotācijā. Turklāt pērn 30. jūnijā ir stājies spēkā Kriptoaktīvu pakalpojumu likums, kas izstrādāts MiCA regulas prasību ieviešanai.

Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar 203. un 204. punktu šādā redakcijā:

"203. Piemērojot šā likuma 3. panta trešās daļas 7.1 punktu, no 2025. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim ar nodokli neapliek ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) gūto ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas."

Ekonomikas ministrijai līdz 2027. gada 31. jūlijam būs jāizvērtē un jāiesniedz Ministru kabinetam ziņojumu par šā likuma pārejas noteikumu 203. punktā noteiktā regulējuma turpmākās piemērošanas lietderīgumu, ņemot vērā regulējuma ietekmi uz kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā.

Likumprojekts vēl jāskata Saeimā un tas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Saskaņā ar statistikas datiem privātās investīcijas Latvijā vidēji 2019.-2023. gados veidoja 19,8% no IKP, izsniegto kredītu atlikums uzņēmumiem 2024. gada oktobra beigās bija par 13% mazāks nekā 2014. gada beigās. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem Latvijā 2024. gada jūnijā bija reģistrējušies 10 kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, līdz ar to, lai sekmētu privāto investīciju ieplūšanu Latvijas ekonomikā, kas vienlaikus sekmētu arī kreditēšanas attīstību un kapitāla tirgus attīstību ir būtiski, lai Latvijā ienāk jauns ārvalstu kapitāls.

• Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji var iesniegt pieteikumus darbības atļaujas saņemšanai
• Grāmatvežiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem nozīmīgie grozījumi NILLTPFN likumā
• Kā iegrāmatot un kādus nodokļus piemērot darījumiem ar virtuālo valūtu?