0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻILIKUMDOŠANAPlāno ciešāku ES valstu sadarbību cīņā pret pārrobežu PVN krāpniecību

Plāno ciešāku ES valstu sadarbību cīņā pret pārrobežu PVN krāpniecību

Strasbūrā 3. jūlijā Eiropas Parlamenta plenārsesijā deputāti atbalstīja mainītu priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza likumu par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu PVN jomā ar mērķi efektīvāk risināt pārrobežu PVN krāpniecību, veicinot sadarbošanos gan starp dalībvalstīm, gan ES līmeņa atbildīgajām iestādēm. Pārrobežu krāpniecība tiek uzskatīta par vienu no būtiskākajiem un apjomīgākajiem PVN izkrāpšanas veidiem ES. Regulējums paredz jaunu instrumentu ieviešanu, kā piemēram, tiešsaistes sistēmu informācijas apmaiņai ES krāpšanas apkarošanas ekspertu tīklā Eurofisc. Tādējādi dalībvalstis un to iestādes varēs ātrāk un efektīvāk iegūt informāciju par pārrobežu darbībām, tai skaitā par citu dalībvalstu transportlīdzekļu reģistrācijas datiem. Papildus tam EP grozījumi arī paredz,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

karogsStrasbūrā 3. jūlijā Eiropas Parlamenta plenārsesijā deputāti atbalstīja mainītu priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza likumu par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu PVN jomā ar mērķi efektīvāk risināt pārrobežu PVN krāpniecību, veicinot sadarbošanos gan starp dalībvalstīm, gan ES līmeņa atbildīgajām iestādēm. Pārrobežu krāpniecība tiek uzskatīta par vienu no būtiskākajiem un apjomīgākajiem PVN izkrāpšanas veidiem ES.

Regulējums paredz jaunu instrumentu ieviešanu, kā piemēram, tiešsaistes sistēmu informācijas apmaiņai ES krāpšanas apkarošanas ekspertu tīklā Eurofisc. Tādējādi dalībvalstis un to iestādes varēs ātrāk un efektīvāk iegūt informāciju par pārrobežu darbībām, tai skaitā par citu dalībvalstu transportlīdzekļu reģistrācijas datiem.

Papildus tam EP grozījumi arī paredz, ka nu jau tikai vienas valsts (nevis divu vai vairāk, kā bija noteikts Eiropas Komisijas priekšlikumā) nodokļu dienesta ierēdņi varēs pieprasīt informāciju citai iestādei, kā arī veikt auditu (uzsākt administratīvo procedūru) sadarbībā ar pieprasījuma saņēmēja iestādi.

Piesardzīgākās aplēses liecina, ka krāpšana PVN jomā Eiropas Savienībā var radīt vairāk nekā 50 miljardu eiro ieņēmumu zaudējumus gadā. Latvijā 2015. gadā PVN netika iekasēts vairāk nekā 400 miljonu eiro vērtībā, kas ir gandrīz piektā daļa no kopējām PVN saistībām.