Saeimā 8. jūnijā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodoti izskatīšanai jauni grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Tie paredz noteikt pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem ar mērķi novērst izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas pārrobežu darījumos.

Likumprojekts paredz pienākumu veikt maksājumu saņēmēju un pārrobežu maksājumu detalizētu uzskaiti attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem, kurus tie sniedz katrā kalendāra ceturksnī, ja kalendāra ceturkšņa laikā maksājumu pakalpojumu sniedzējs vienam un tam pašam maksājuma saņēmējam sniedz maksājumu pakalpojumus apmērā, kas atbilst vairāk nekā 25 pārrobežu maksājumiem.

Šī informācija par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem būs jāsniedz VID, un uzskaites dati uzņēmuma grāmatvedībā jāglabā elektroniskā formātā trīs kalendāra gadus, sākot no maksājuma izdarīšanas dienas kalendāra gada beigām.

Detalizētākus iesniedzamos datus par maksājumiem un fiziskajām/juridiskajām personām, kā arī pārrobežu maksājumu skaita aprēķināšanas kārtību u.c. prasības tiks izstrādātas Ministru kabineta noteikumos.

Likumprojekts saistīts ar e-komercijas regulējumu Eiropas Savienības ietvaros, kuras ietvaros PVN ir maksājams vienā dalībvalstī, savukārt preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, trešā teritorijā vai trešā valstī. No 2015. gada 1. janvāra ES darbojas īpašais režīms “mini vienas pieturas punkts” (angļu valodā- Mini One Stop Shop; turpmāk – MOSS) attiecībā uz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu sniegšanu. No 2021. gada 1. jūlija MOSS tika paplašināts attiecībā uz preču tiešsaistes tirdzniecību B2C (bizness – klientiem) darījumos.

Krāpnieciski uzņēmumi izmanto e-komercijas iespējas, lai gūtu negodīgas tirgus priekšrocības, nepildot savus PVN pienākumus, kā, piemēram, izvairoties no PVN nomaksas, darījumu nedeklarēšana u.c. Tā kā nodokļu administrāciju rīcībā nav informācijas, kas vajadzīga, lai nodrošinātu, ka PVN noteikumi par pārrobežu e-komerciju tiek piemēroti pareizi, kā arī, lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu pārrobežu e-komercijā, ir nepieciešams ieviest regulējumu, lai nodokļu administrācijas rīcībā būtu informācija, lai atklātu krāpnieciskus uzņēmumus un uzraudzītu PVN saistības, norādīts likumprojekta anotācijā.

ES Padomes Direktīva 2020/284 paredz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt pietiekami detalizētu maksājumu saņēmēju un maksājumu uzskaiti attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem, ko tie sniedz, lai dalībvalstu kompetentās iestādes varētu veikt tādu preču piegāžu un pakalpojumu sniegšanas kontroli nolūkā sasniegt mērķi – apkarot ar PVN saistītu krāpšanu. Tādējādi ar jaunajiem PVN likuma grozījumiem paredzēts ieviest šīs direktīvas prasības maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

Lai sasniegtu regulējuma mērķi, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tiek prasīts veikt uzskaiti tikai par tādiem pārrobežu maksājumiem, kas var norādīt uz saimniecisko darbību. Tādējādi 25 pārrobežu maksājumu robežvērtības noteikšana, pamatojoties uz maksājumu saņēmēja saņemto maksājumu skaitu kalendārā ceturkšņa laikā, sniedz norādi par to, vai šie maksājumi tika saņemti saimnieciskās darbības ietvaros, tādējādi izslēdzot maksājumus nekomerciālu iemeslu dēļ. Tikai tad, ja šāda robežvērtība ir sasniegta, maksājumu pakalpojumu sniedzējam tiek piemērota prasība par detalizētas uzskaites veikšanu un ziņošanas pienākumu.