0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSPlāno, ka valsts un pašvaldību darbiniekiem valsts apmaksātie kvalifikācijas kursi būs “jāatstrādā”

Plāno, ka valsts un pašvaldību darbiniekiem valsts apmaksātie kvalifikācijas kursi būs “jāatstrādā”

Ja valsts un pašvaldību darbinieki cels savu kvalifikāciju kursos Latvijā vai ārvalstīs, kas tiks apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem, tad darbiniekiem būs jāatmaksā mācību maksa, ja  viņi attiecīgajā valsts institūcijā pēc šādu kursu beigšanas nostrādās mazāk nekā gadu. To, cita starpā, paredz Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.565 „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām”. Šos grozījumu izskatīšana iekļauta 9. janvāra Ministru kabienta komitejas sēde. Kā plz.lv paskaidroja Finanšu ministrijā, kas izstrādājusi šos grozījumu, šādi grozījumi tapuši tāpēc, lai nebūtu situācijas, kad darbinieki paaugstina savu kvalifikāciju par valsts budžeta līdzekļiem, bet jau, piemēram,  pēc mēneša…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Ja valsts un pašvaldību darbinieki cels savu kvalifikāciju kursos Latvijā vai ārvalstīs, kas tiks apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem, tad darbiniekiem būs jāatmaksā mācību maksa, ja  viņi attiecīgajā valsts institūcijā pēc šādu kursu beigšanas nostrādās mazāk nekā gadu. To, cita starpā, paredz Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.565 „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām”. Šos grozījumu izskatīšana iekļauta 9. janvāra Ministru kabienta komitejas sēde. Kā plz.lv paskaidroja Finanšu ministrijā, kas izstrādājusi šos grozījumu, šādi grozījumi tapuši tāpēc, lai nebūtu situācijas, kad darbinieki paaugstina savu kvalifikāciju par valsts budžeta līdzekļiem, bet jau, piemēram,  pēc mēneša aiziet strādāt privātbiznesā, atstājot valsts un pašvaldību insitūcijas zaudētājos. Īpaši svarīgi šie grozījumi ir  arī, runājot par valsts  līdzekļu racionālu izmantošanu un taupīšanu. Finanšu ministrijas sagatavotajā noteikumu projekta anotācijā uzsvērts, ka līdzīgs mērķis ir arī grozījumiem, kas top citos Ministru kabineta noteikumus (nr. 740), kas izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē 2011.gada 24.novembrī. Proti, ņemot vērā, ka ES fondu tehniskās palīdzības projektā apmācību komponentes ietvaros vai citas ārvalstu finanšu palīdzības tehniskās palīdzības komponentes ietvaros tiek  organizētas apmācības ne tikai valsts institūciju darbiniekiem, bet arī sociālajiem partneriem, biedrībām un nodibinājumiem, tad, lai pret projekta ietvaros apmācamajiem darbiniekiem neveidotos atšķirīga attieksme, līdzīgas normas  paredzēts noteikt arī Ministru kabineta 2010.gada 10.augusta noteikumos Nr.740 „Kārtība, kādā ziņo par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, pieņem lēmumu par piešķirtā finansējuma izlietojumu un atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus” attiecībā uz sociālajiem partneriem, biedrībām un nodibinājumiem. Tajā skaitā paredzēts noteikt, kā tiek atgūti sociālo partneru darbinieku, biedrību biedru un nodibinājumu dibinātāju kvalifikācijas paaugstināšanas mācībām izlietotie līdzekļi, ja darbinieks pēc apmācībām ir pārtraucis darba attiecības ar sociālo partneri, vai tiek zaudēts biedra vai dibinātāja statuss. Iepriekš minētajos Ministru kabineta noteikumos nr. 565 paredzēts arī precizējums attiecībā uz zaudējumu un kaitējuma kompensācijas piešķiršanas kārtību, sasaistot to ar citas personas rīcības rezultātu. Atbilstoši grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā jau pieņemti Saeimā 2011.gada 16.jūnijā, bet Ministru kabineta noteikumi pašlaik paredz atšķirīgi interpretējamu  zaudējumu un kaitējuma kompensāciju izmaksu. Minētās zaudējumu un kaitējuma kompensācijas mērķis ir atlīdzināt amatpersonai (darbiniekam) vai tās ģimenes locekļiem nodarīto zaudējumu vai kaitējumu, ja šis zaudējums vai kaitējums tiek radīts citas personas rīcības rezultātā, kam iemesls ir amatpersonas (darbinieka) profesionālā darbība. Tomēr pašreizējā zaudējumu un kaitējumu kompensācijas piešķiršanas kārtība pieļauj pretēji minētajam mērķim vērstas interpretācijas iespējas, proti, dod iespēju personai pieprasīt šo sociālo garantiju mērķim, kam tā nav domāta, uzsver Finanšu minisrija. Piemēram, arodslimību gadījumā – šī slimība būs cēloniskā sakarā starp veselībai nodarīto kaitējumu un amatpersonas (darbinieka) amata (dienesta, darba) pienākumu izpildi, tomēr tā nebūs radusies citas personas rīcības rezultātā. Tāpēc plānots veikt grozījumus, lai šādu zaudējumu un kaitējumu kompensācijas izmaksu izmantotu tikia likumā noteiktajos gadījumos. Kā plz.lv paskaidroja  Finanšu ministrijā, šī noteikumu norma vairāk attieksies uz tiem valsts un pašvaldību darbiniekiem, kuri sastāda administratīvos aktus, nodarbojas ar krimināllietām utt., kur pastāv liela iespēja, ka sodītais noziedzīgā nodarījuma izdarītājs varētu atriebties valsts un pašvaldību darbiniekam, piemēram, nodedzinot viņa māju vai tml. Pašlaik konkrēta datuma, kad grozījumiem jāstājas spēkā, nav. Ministru kabineta komitejas sēdē plānots šos grozījumus izdiskutēt un, ja diskusijas būs sekmīgas, tālāk tos plānots izskatīt Ministru kabineta sēdē, pēc kuras grozījumi stātos spēkā pēc tam, kad tie tiktu publicēti Latvijas Vēstnesī. Vairāk par topošajiem grozījumiem Jūs varat uzzināt Ministru kabineta mājaslapā,  šeit.