Saeimā turpina izskatīt grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz dažādas izmaiņas nodokļu maksātāju un Valsts ieņēmumu dienesta sadarbībā. Lai gan otrajā lasījumā grozījumi pieņemti jau šāgada sākumā, Saeimas sēdē 8. oktobrī tika nolemts pirms galīgā balsojuma trešajā lasījumā likumprojektu vēlreiz nodot izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu komisijai). Tomēr skaidrs, ka grozījumu pieņemšana tuvojas - ko tie īsti paredzēs?

Publiskos informāciju par auditos un datu atbilstības pārbaudēs atklātajiem nodokļu nomaksas pārkāpumiem

Būtiskas izmaiņas paredzētas VID tiesībās informēt sabiedrību par nodokļu kontroles pasākumos uzņēmumos atklātajām lietām. Iecerētie grozījumi paredz, ka VID varēs bez nodokļu maksātāja piekrišanas informēt par juridiskajām personām, kurām datu atbilstības pārbaudes un nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķināti un nav labprātīgi samaksāti papildu maksājumi budžetā vai konstatēta no budžeta atmaksājamās summas nepamatota palielināšana, izņemot gadījumus, ja nodokļu samaksas termiņš pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos. Šis likuma pants attieksies tikai uz tiem VID lēmumiem, kas pieņemti pēc grozījumu spēkā stāšanās.

"Šāda informācijas pieejamība paplašinās iespēju komersantiem izvērtēt riskus, izvēloties potenciālo darījuma partneri," teikts likumprojekta anotācijā.

Informācija būs publiski pieejama līdz brīdim, kamēr lēmums savu spēku būs zaudējis, piemēram, nodokļu maksātājam veicot papildu aprēķināto maksājumu samaksu pilnā apmērā (saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 82. panta pirmo daļu administratīvais akts zaudē spēku ar izpildi) vai tiesai VID lēmumu atceļot.

Tāpat grozījumi paredz dot VID lielākas iespējas informēt par nodokļu maksātājiem situācijā, ja tie paši pirmie publiski izplata nepatiesu informāciju par VID veiktajiem nodokļu administrēšanas vai nodokļu kontroles pasākumiem vai citiem nodokļu maksātāja tiesības ierobežojošiem līdzekļiem. Šādā gadījumā VID būs tiesības sniegt tās rīcībā savu esošo informāciju "ciktāl tā attiecas uz lietu, par kuru nodokļu maksātājs publiskojis ziņas."

Plānots arī, ka VID veidos publiski pieejamu mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju vienoto datubāzi (reģistru).

Par nepareiza kases aparāta lietošanu varēs apturēt saimniecisko darbību

Vēl viena būtiska plānotā izmaiņa ir tā, ka turpmāk VID paredzētas tiesības apturēt nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, konstatējot, ka tas lieto lieto normatīvajiem aktiem neatbilstošu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīci vai iekārtu (kases aparāti, kases sistēmas, u.c.). Līdz šim šāda iespēja VID bija tikai tad, ja tika konstatēts, ka šādā veidā radīta iespēja slēpt vai samazināt ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu - grozījumi paredz, ka turpmāk saimnieciskās darbības apturēšanai pietiks vien ar neatbilstošas iekārtas izmantošanas fakta konstatāciju.

Ja VID konstatēs šādu pārkāpumu, tad pirms lēmuma par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu tas nodokļu maksātājam nosūtīs brīdinājumu, norādot 15 dienu termiņu, līdz kuram pārkāpums jānovērš. Ja nodokļu maksātājs pārkāpumu novērsīs, VID saimniecisko darbību neapturēs, solīts likumprojekta anotācijā.

Vēl jāņem vērā, ka turpmāk gan par šo, gan cita veida pārkāpumu novēršanu nodokļu maksātājam būs jāinformē VID, jo ne visos gadījumos VID var pārbaudīt informācijas sistēmās, vai pārkāpums ir novērsts.

"Piemēram, saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.¹ panta pirmās daļas 4. punktu saimniecisko darbību aptur, ja nodokļu maksātājs nodarbinātajai personai izmaksā ienākumus, kuri nav uzrādīti grāmatvedības uzskaitē un VID iesniegtajā ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju ienākumiem, par iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī, vai nodarbina vairāk nekā vienu personu, ar kuru nav noslēdzis rakstveida darba līgumu.

Tātad, lai atjaunotu nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, VID ir jākonstatē:

1) ka nodokļu maksātājs ir precizējis ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju ienākumiem, par iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī,

2) ka nodokļu maksātājs ir precizējis grāmatvedības uzskaiti.

Ja informācija par precizēto ziņojumu ir VID rīcībā (ņemot vērā, ka nodokļu maksātājam ir pienākums deklarāciju iesniegt elektroniski, izmantojot EDS), tad attiecībā uz grāmatvedības precizēšanu – šī informācija VID informācijas sistēmās nav pieejama. Tādejādi nodokļu maksātājam ir jāinformē VID par to, ka arī grāmatvedības uzskaite ir atbilstoši precizēta, to attiecīgi dokumentāri pierādot.

Līdzīgi ir arī attiecībā uz rakstveida darba līgumu noslēgšanu. Nodokļu maksātājs var iesniegt VID ziņas par darba ņēmējiem, bet nenoslēgt rakstveida darba līgumus ar darba ņēmējiem," teikts grozījumu anotācijā.

Turpmāk iesniegumi - tikai EDS

Vēl viena no izmaiņām, kas plānota ar šo grozījumu pieņemšanu - noteikt, ka saimnieciskās darbības veicējiem iesniegumu iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestam turpmāk notiek tikai elektroniskā veidā, izmantojot VID Elektroniskās Deklarēšanas sistēmu (EDS). Izvēlēties iesniegt nodokļu deklarācijas vai informatīvās deklarācijas papīra formātā turpmāk varētu tikai fiziskās personas, kas neveic saimniecisko darbību.

Ar grozījumiem tiks izslēgta prasība mikrouzņēmuma darbiniekam iesniegt algas nodokļa grāmatiņu mikrouzņēmumā, jo likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ietvertais tiesiskais regulējums nosaka, ka mikrouzņēmuma darbiniekam nav tiesību iesniegt grāmatiņu ienākuma gūšanas vietā.

Tāpat no likuma plānots izslēgt prasību fiziskai personai - darba ņēmējam uzglabāt darba devēja izsniegtu rakstveida izziņu par to, kādus nodokļus darba devējs par darba ņēmēju ir nomaksājis.

Ar grozījumiem arī paredzēts, ka turpmāk VID, reģistrējot personu, kurai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam ir pienākums reģistrēties VID kā nodokļu maksātājam, lēmumu par nodokļu maksātāja vai nodokļu maksātāja struktūrvienības reģistrēšanu paziņos publiski pieejamā datu bāzē (reģistrā), par to izdarot attiecīgu ierakstu. Šādas informācijas publiska pieejamība nodrošinās personas–iesniedzēja paļāvību, ka ar ieraksta izdarīšanas brīdi tā var uzsākt savu saimniecisko darbību vai veikt darbību jaunajā režīmā (piemēram, kā samazinātās patentmaksas maksātājs). Tāpat šādas informācijas publiska pieejamība nodrošinās trešo personu interešu aizsardzību, jo arī tās varēs vienkārši un ērtā veidā pārliecināties par konkrētās personas statusu un tiesībām veikt saimniecisko darbību.

Tāpat grozījumos iekļautas izmaiņas attiecībā uz būvdarbu jomu - galvenā būvdarbu veicēja un apakšuzņēmēju pienākumiem, elektronisko darba laika uzskaiti un citiem jautājumiem.