0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIPlānotās izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Plānotās izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Starp valsts budžeta paketē iesniegtajiem grozījumiem likumos, kas patlaban atrodas Saeimā, ir atrodami arī grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kuros plānotas vairākas jaunas "normas, kuru mērķis ir veicināt darba devēja iespējas motivēt darbiniekus un ilgtspējīgu cilvēkkapitāla attīstību Latvijā," žurnāla BILANCE konferencē 24. novembrī atklāja Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore. Pirmkārt, viens no grozījumu priekšlikumiem paredz, ka darba devēja apmaksātā mācību maksa par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, ES dalībvalstu un EEZ valstu mācību iestādēs netiks aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālajām iemaksām,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Astra Kaļāne. Foto: Aivars Siliņš

Starp valsts budžeta paketē iesniegtajiem grozījumiem likumos, kas patlaban atrodas Saeimā, ir atrodami arī grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kuros plānotas vairākas jaunas "normas, kuru mērķis ir veicināt darba devēja iespējas motivēt darbiniekus un ilgtspējīgu cilvēkkapitāla attīstību Latvijā," žurnāla BILANCE konferencē 24. novembrī atklāja Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore.

Pirmkārt, viens no grozījumu priekšlikumiem paredz, ka darba devēja apmaksātā mācību maksa par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, ES dalībvalstu un EEZ valstu mācību iestādēs netiks aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālajām iemaksām, ja augstākās izglītības iegūšana saistīta ar prasmju iegūšanu, kas nepieciešama darba devējam.

Darba devējam par darbinieka gūto ienākumu par augstākās izglītības iegūšanu būs jāaizpilda paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām, un līdz tā gada 1. februārim, kas seko taksācijas gadam, kurā darba devējs veicis mācību maksas apmaksu par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu, jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Šos izdevumus nevarēs atzīt par fiziskās personas pašas attaisnotajiem izdevumiem.

Otrkārt, plānots palielināt darba devēja apmaksāto veselības apdrošināšanas prēmiju summu, kas netiek aplikta ar algas nodokli no 426,86 eiro līdz 750 eiro gadā. Vienlaikus plānots saglabāt iespēju to piemērot vienlaicīgi ar otru kritēriju - tad, kad apdrošināšanas prēmiju summas nepārsniedz 10 % no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā.

"Aicinu visus darba devējus rūpēties par savu darbinieku veselību, un šis ir ļoti labs instruments, ar kuru varētu noteiktu kategoriju darbiniekus motivēt," uzsver A. Kaļāne.

Treškārt, likumprojekts paredz likumā kā pastāvīgu normu (8.panta 19.1 , 19.2 un 19.3 daļa) iekļaut attālinātā darba izdevumu kompensācijas normu, saglabājot kritērijus tās piemērošanai, bet palielinot maksimālo apmēru par pilna darba laika darbu līdz 40 eiro mēnesī.

Regulējumu piemēros, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) vienošanās par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai ar darba devēja rīkojumu un ir norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē; 2) ar attālinātā darba veikšanu saistītos izdevumus sedz darba devējs, kuram ir iesniegta darbinieka algas nodokļa grāmatiņa; 3) ar attālinātā darba veikšanu saistīto izdevumu apmērs tiek noteikts proporcionāli slodzei un līgumā vai rīkojumā norādīto attālinātā darba dienu skaitam mēnesī, ja darbs tiek veikts gan attālināti, gan darba vietā. 4) kompensāciju nepiemēro ilgstošas prombūtnes laikā, kas pārsniedz 30 dienas.

Ceturtkārt, plānots arī palielināt līdz 3000 eiro gadā sociāla rakstura atbrīvojumu apmēru (palīdzība sociālajām grupām) - šī norma attiecas uz sabiedriskā labuma, reliģiskajām organizācijām un arodbiedrībām.

Piektkārt, plānots noteikt, ka arī mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātāji citur gūtajiem ar IIN apliekamajiem ienākumiem varēs piemērot gan diferencēto neapliekamo minimumu, gan nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām, gan nodokļa papildu atvieglojumus personām ar invaliditāti un politiski represētajām personām.

Vienlaikus, nosakot maksātāja diferencētā neapliekamā minimuma apmēru MUN maksātājam, plānots ņemt vērā arī to šī maksātāja ienākumu, kuru tas ir guvis no savas saimnieciskās darbības mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusā. Paredzēts, ka neapliekamā minimuma aprēķināšanā ņems vērā pusi no MUN maksātāja apgrozījuma.

Sestkārt, paredzēts līdz 2024. gada beigām pagarināt īpašo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) režīmu autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem, kura ietvaros autoratlīdzības saņēmējiem ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, un, ņemot vērā paredzētos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, līdzšinējo divu likmju vietā noteikt tikai vienu nodokļa likmi – 25% apmērā.

Septītkārt, likumā ietvertos nosacījumus attiecībā uz privātajos pensiju fondos veikto iemaksu iekļaušanu attaisnotajos izdevumos un izmaksām no privātajiem pensiju fondiem attiecināt arī uz Pan-Eiropas privāto pensiju produktu plāniem (PEPP). Tādējādi tiek radīti priekšnoteikumi, lai iedzīvotāji uzkrājumu veidošanai var izmantot arī šo jauno, alternatīvo pensiju produktu.

Lasiet arī: