No šīgada bankas sniegs informāciju Valsts ieņēmumu dienestam un citām valsts iestādēm arī par ieguldījumu kontiem. Valdība 4. janvārī pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta 2017.gada 28.marta noteikumos Nr.186 "Kārtība, kādā kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība un maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz informāciju kontu reģistram un kontu reģistra informācijas lietotāji saņem kontu reģistra informāciju", kas regulē kārtību, kādā notiks informācijas pieprasīšana un saņemšana no kontu reģistra.

Līdz šī gada sākumam informācijas aprite starp bankām un valsts iestādēm notika par maksājumu kontiem un pieprasījuma noguldījumu kontiem, taču atbilstoši likuma “Grozījumi Kontu reģistra likumā”, kas Saeimā tika pieņemts 2017.gada 23.novembrī, un stājušies spēkā 2018.gada 1.janvārī, regulējumam, tagad paredzēts sniegt informāciju arī par ieguldījumu kontu – kredītiestādē vai maksājumu pakalpojumu sniedzējā atvērtu kontu likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē. Likuma par IIN grozījumi, kas pieņemti Saeimā 2017.gada 22.novembrī un stājušies spēkā šāgada 1.janvārī, definē jēdzienu "ieguldījumu konts" kā atbilstoši līgumam starp ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju (kredītiestādi) un nodokļu maksātāju (konta īpašnieku) atvērtu kontu (vai kontu kopumu), kurā esošie naudas līdzekļi un finanšu instrumenti tiek izmantoti darījumiem ar finanšu instrumentiem, termiņnoguldījumiem, valūtas maiņai u.tml.

Noteikumi paredz, ka konta turētājs informēs ieguldījumu pakalpojuma sniedzēju par ieguldījuma konta statusa piešķiršanu kontam (vai kontu kopumam). Bankai, izmantojot Kontu reģistra likumā paredzēto tehnisko risinājumu, jāsniedz ziņas Valsts ieņēmumu dienestam kā kontu reģistra pārzinim par to, kuram kontam (vai kontu kopumam) tiks piemērots ieguldījumu konta statuss likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē, vienlaikus norādot arī  konta veidu - ieguldījumu konts.

No šāgada ziņas no kontu reģistra līdz ar valsts iestādēm (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, operatīvās darbības subjekti, izmeklēšanas iestādes, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Valsts ieņēmumu dienests, tiesas, prokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs) varēs saņemt arī pašvaldības.

Pašvaldības no kontu reģistra varēs saņemt ziņas par fizisko un juridisko personu (Latvijas Republikas rezidentu un nerezidentu) atvērtajiem un slēgtajiem pieprasījuma noguldījuma un maksājuma kontiem, kā arī ziņas par fizisko personu ieguldījumu kontiem. Ziņas par ieguldījumu kontu esību pašvaldībām dos iespēju kvalitatīvāk izvērtēt personas (ģimenes) sociālās palīdzības pieprasījuma pamatotību atbilstoši “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam”. Saskaņā ar likumu sociālās palīdzības piešķiršana balstās uz palīdzības pieprasītāja visu materiālo resursu – ienākumu un īpašuma novērtējumu – un piešķirama personām (ģimenēm), kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību (ēdiens, apģērbs, mājoklis u.tml.) apmierināšanai.

Kontu reģistra lietotāju pieprasījumu pamatotības pārbaudi, tas ir, vai pieprasītā informācija ir nepieciešama, lai sasniegtu Kontu reģistra likumā uzskaitītos Kontu reģistra lietotāja mērķus, kuru sasniegšanai būtu nepieciešama informācija no kontu reģistra, pārbaudi veic kontu reģistra lietotājs, ziņu pieprasīšanas laikā apliecinot pieprasījuma atbilstību Kontu reģistra likumā noteiktajam mērķim. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests sniegs informāciju atbilstoši pieprasījumam un tajā norādītajā apmērā, kā arī pirms informācijas sniegšanas pārbaudīs, ka informācijas pieprasījumā ir norādīts Kontu reģistra likumā noteiktais lietotāja mērķis informācijas pieprasīšanai. Savukārt Kontu reģistra lietotājam būs pienākums pārbaudīt pieprasītās informācijas pamatotības atbilstību Kontu reģistra likumā norādīto mērķu sasniegšanai. Kontu reģistra lietotājs izveido atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu, lai nodrošinātu kontu reģistra likumā noteikto prasību un fizisko personu datu aizsardzības prasību ievērošanu.